Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

SIA Citrus Solutions neauditētie finanšu dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 67,57 miljonus eiro (2022. gadā attiecīgi – 57,92 miljoni eiro). Tas ir 17 % pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un arī uzņēmuma vēsturiski lielākais apgrozījums.

“Skatoties uz priekšu, arī 2024. gadā prognozējam stabilu biznesa kāpumu, jo turpinās darbi pie Austrumu robežas (Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas) izbūves un Liepājas cietuma kompleksa būvniecība. Jau gada sākumā ir noslēgti jauni līgumi par noteiktu valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību un vairāku objektu inženiersistēmu uzturēšanas darbiem. Uzņēmums turpina aktīvi strādāt pie savas konkurētspējas uzlabošanas, veicot procesu efektivizāciju, būvniecības tehnoloģiju pilnveidošanu un darbinieku kompetenču attīstību,” saka Dāvis Eniks, SIA Citrus Solutions izpilddirektors.

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, norāda, ka SIA Citrus Solutions ir svarīga loma Tet grupā: “Esmu gandarīts, ka Citrus Solutions veiksmīgi realizē uzņēmuma stratēģiju, kas saistīta ar projektu realizāciju pēc “projektē un būvē” principa. Uzņēmums realizē vairāku valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektu būvniecību un ir izveidojis atbildīga aizsardzības un drošības industrijas dalībnieka reputāciju. Citrus Solutions turpina veiksmīgi strādāt un būt viens no tirgus līderiem arī savas uzņēmējdarbības sākotnējā biznesa jomā – optiskā interneta tīklu projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā.”

Projektēšanas un būvniecības uzņēmums SIA "Citrus Solutions" ir noslēdzis piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Patlaban ir sākti projektēšanas darbi, kā arī iekārtu un sistēmu testēšana.

Noslēgto līgumu summa kā ierobežotas pieejamības informācija atklāta netiek.

Iepriekš valdība janvāra sākumā slēgtā sēdē atļāva LVRTC uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas. Būvdarbus veiks vairāki būvuzņēmumi. Valdība arī pieņēma zināšanai, ka būvdarbu 5., 6. un 7. kārtā ar kopējo aptuveno garumu 201 kilometrs nepieciešamā finansējuma apmērs 2025.-2026.gadam prognozēti ir 79 479 751 eiro.

"Citrus Solutions" izpilddirektors Dāvis Eniks norāda, ka šis projekts ne tikai stiprinās valsts robežu aizsardzību, bet arī kalpos par piemēru tam, kā mūsdienu tehnoloģijas var būtiski uzlabot darbu efektivitāti un ātrumu, un kā tiek izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas un inovācijas, kas efektīvi aizstāj tradicionālo fizisko un manuālo darbu.

Pilna servisa nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmums HAGBERG saņem nepilnu viena miljons eiro aizdevumu no Swedbank elektroauto iegādei.

Projektā paredzēta arī jauna elektroauto uzlādes staciju izbūve, ievērojami paplašinot uzņēmuma energoefektīvo infrastruktūru. Projekta kopējās izmaksas ir 1,18 miljoni eiro, uzņēmumam saņemot Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu 171 tūkstoša eiro apjomā no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas uzņēmumu energoefektivitātei līdzekļiem.

Autotransports ir viens no HAGBERG galvenajiem darba resursiem, lai nodrošinātu pakalpojumus klientu objektos visā Latvijā. Īstenojot plānveidīgu autotransporta nomaiņu uz elektroautomašīnām, uzņēmums ievērojami optimizē saimnieciskās darbības izmaksas un samazina CO2 emisijas. Nepieciešamā elektroenerģija tiks ražota no atjaunojamajiem resursiem – 366 saules paneļiem, ar ko HAGBERG jau ir aprīkojis uzņēmuma administratīvās ēkas, nodrošinot kopējo jaudu 152kW. Ar Eiropas Savienības atbalstu uzstādītie saules paneļi HAGBERG infrastruktūrā nodrošinās pietiekami daudz elektroenerģijas, lai veiktu 31 projektā iegādāto elektroauto uzlādi.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

SIA "Hagberg" turpina attīstīt dzīvojamo māju ciematu Dzilnuciemā, turpinot realizēto pirmo būvniecības posmu, kurā piesaistīti ilgtermiņa īrnieki visām sešām sākotnēji uzbūvētajām mājām.

Dzilnupju 1.kārtā tika realizēti 24 apartamenti ar kopējo platību 3000m2. Otrajā kārtā ir plānots izbūvēt 52 apartamentus ar kopējo platību 3500m2. Šobrīd īrniekiem ir pieejami pirmie 20 dzīvokļi.

Sākot ar aprīli īrniekiem ir pieejamas piecas divstāvu ēkas, katrā no tām izvietoti četri dzīvokļi ar privātu terasi vai balkonu. Jaunais piedāvājums ietver dažādus plānojumus – no divistabu līdz četristabu dzīvokļiem.

"Dzilnupju ciemata attīstība ir stratēģisks solis mūsu uzņēmuma ilgtermiņa vīzijā – radīt augstas kvalitātes, energoefektīvus un ilgtspējīgus īres mājokļus, kas atbilst mūsdienu iedzīvotāju vajadzībām," pauž Ivars Lukaševičs, SIA "Hagberg" vadītājs.

Lai nodrošinātu augstāku procesu efektivitāti un kvalitāti būvniecības nozarē Latvijā, kā arī stratēģiski attīstītu SEP pakalpojumu klāstu saviem klientiem, dibināts jauns būvniecības uzņēmums – SEP Construction.

SEP Construction dibināts ar mērķi nodalīt SEP projektēšanas un būvniecības kompetences, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību un sinerģiju starp abiem uzņēmumiem. Šāda pieeja ļauj SEP Construction pilnībā koncentrēties uz profesionālu un efektīvu būvniecības procesa vadību, saglabājot SEP augstos kvalitātes standartus.

Kā norāda viens no SEP Construction īpašniekiem, A/S Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, jaunajā uzņēmumā izdevies izveidot jaudīgu vadības komandu, kas ir priekšnoteikums spēcīga būvniecības uzņēmuma attīstībai. “Vadības komanda ir uzņēmuma mugurkauls, tāpēc ļoti rūpīgi izvērtējām, kas veidos SEP Construction kodolu. Manuprāt, mums ir izdevies vadības sastāvā sabalansēt biznesa potenciālu, profesionālo pieredzi un spēcīgu menedžmentu,” atklāj V. Mhitarjans.

Nolemts samazināt topošā Liepājas cietuma divu ēku - atklātā cietuma ēkas un administrācijas ēkas - un teritorijas ap ēkām būvapjomu, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Pēc ministrijas paustā, izmaiņas būvprojektā paredz "samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas, saglabājot ēkas drošības prasības". Pašlaik jaunā Liepājas cietuma būvniecība notiekot pēc plānotā grafika.

Apstiprinātais būvprojekts paredz administrācijas ēkā samazināt koplietošanas platību un samazināt darbinieku kabinetu skaitu. Sākotnējā ēkas būvprojekta platība bija 2906 kvadrātmetru (m²), bet tagad - 1803 m².

Atklātā cietuma ēkā paredzēts atteikties no šautuves būves, tādējādi samazinot ēku par vienu stāvu, kā arī no atsevišķām darbinieku telpām. Sākotnējā atklātā cietuma ēkas būvprojekta platība bija 1715 m², tagad - 752 m². Kopējais ieslodzīto skaits, kuru varēs izvietot šajā ēkā, palikšot nemainīgs un būs 50 cilvēki.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā šogad saskaņā ar plānoto uz Latvijas - Krievijas robežas pabeigta žoga izbūve prioritāros posmos, kā arī vairākās vietās purvainajos apvidos uzstādīti žoga peldošie balsti jeb pontoni 8 kilometru garumā.

Atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontoni 15 km garumā efektīvākai valsts līdzekļu izmantošanai tiks izbūvēti saskaņā ar valdībā apstiprināto termiņu līdz nākamā gada oktobra beigām, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus, būvniecības darbi tika sadalīti 18 darbu daļās un tie notika paralēli kopš š.g. aprīļa. Darbu veikšanai VNĪ noslēdza 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem - "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction", SIA Nordes būve, PS "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žogu 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA "Nordes būve" paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.

Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.

Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Latvijā bāzētās aviokompānijas "SmartLynx Airlines" māteskompānija, Īrijā bāzētā “Avia Solutions Group” ir veikusi 80 “Boeing” 737 MAX lidmašīnu pasūtījumu. Darījums ir sadalīts 40 tiešajos pasūtījumos un 40 pirkuma tiesībās, kas ir pirmais tiešais gaisa kuģu pasūtījums “Avia Solutions Group” vēsturē, kā arī lielākais “Boeing” gaisa kuģu pasūtījums pēdējo gadu laikā Eiropā. Gaisa kuģu piegāde ir ieplānota sākot ar 2030. gadu.

Veiktais pasūtījums ir daļa no “Avia Solutions Group” stratēģijas, kuras pamatā ir mērķis stiprināt grupas flotes kapacitāti, atbildot uz aviosabiedrību pieaugošo pieprasījumu pēc papildu gaisa kuģiem sezonas pīķa laikā visā pasaulē. Grupa pašlaik pārvalda 220 lidmašīnu lielu floti, tostarp 14 “Boeing” 737-8, no kuriem gandrīz visi (13) ir grupas meitasuzņēmuma, Latvijā bāzētās aviokompānijas “SmartLynx Airlines” flotes sastāvā.

"Aviosabiedrības visā pasaulē piedzīvo ievērojamas sezonālās svārstības pasažieru plūsmā, un īpaši liels pieprasījums pēc reisiem parasti ir vasaras sezonā. Lai efektīvi apmierinātu šo kapacitātes pieaugumu un palielinātu ieņēmumus, aviosabiedrībām ir nepieciešami papildu gaisa kuģi tieši sezonas noslogotākajā laikā. Pilna servisa gaisa kuģu noma ir optimāls risinājums, kas ļauj aviosabiedrībām izvairīties no ilgtermiņa finanšu saistībām. Grupas uzņēmumi ik gadu pārvadā vairāk nekā 35 miljonus pasažieru visā pasaulē, un mēs esam apņēmības pilni turpināt palielināt savu kapacitāti, lai palīdzētu klientiem nosegt sezonālo pieprasījumu. Šis ir nozīmīgs brīdis visiem “Avia Solutions Group” darbiniekiem un apliecinājums tam, ka Grupa ir uz ilgtermiņa izaugsmes ceļa. Pasūtītās 737 MAX lidmašīnas uzlabos mūsu flotes piedāvājumu klientiem, nodrošinot operacionālu elastību un lielāku degvielas efektivitāti," komentē “Avia Solutions Group” valdes priekšsēdētājs Ģedimins Ziemelis.

Notikusi Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu, informē Iekšlietu ministrija.

Uzraudzības komitejas sēdē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.

Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no ~112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.

Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības darbi notiek saskaņā ar plānoto laika grafiku un budžetu, sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) pēc vizītes Liepājas cietuma būvniecības teritorijā.

Tieslietu ministrijā aģentūru LETA informē, ka ministre šodien devās reģionālajā vizītē uz Liepāju, kur apmeklēja jaunā cietuma būvniecības teritoriju, lai novērtētu šobrīd paveikto un iepazītos ar turpmāk plānoto darbu gaitu.

Lībiņa-Egnere norāda, ka ir gandarīta, ka Liepājas jaunā cietuma būvniecība norit atbilstoši grafikam un budžetam. Šobrīd cietuma būvniecība ir jau pusē, šāds raits temps nebūtu iespējams bez iesaistīto pušu aktīvas iesaistes un sadarbības, uzskata ministre.

Jaunā cietuma būvniecības teritoriju apmeklēja arī cietuma būvniecības projekta uzraudzības komitejas pārstāvji, lai klātienē iepazītos, kā tiek realizēts valsts mēroga tieslietu nozares projekts, kā arī viens no lielākajiem publiskā pasūtījuma būvniecības projektiem Latvijā.

Latvijas – Baltkrievijas robežas posmam gar Daugavu sākusies sešu sakaru torņu un pievedceļu, kā arī patruļtakas projektēšana, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Infrastruktūras izbūves trešās jeb Daugavas kārtas mērķis ir izveidot modernu, robežsardzes ikdienas darbam komfortablu joslu, kas palīdz uzraudzīt valsts robežu gandrīz 20 kilometru garā posmā, kur tā atrodas Daugavas vidū. Šajā posmā būtiskākie ir tehnoloģiskie risinājumi, proti, žogu te nebūvēsim. Savukārt krastā taps patruļjosla, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties gar upi,” skaidro Gavrilova.

Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Projekta izstrādes gaitā ir precizētas torņu atrašanās vietas, un to skaits palielināts no četrām līdz sešām vienībām.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Otrdien, veicot Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūves darbus, ir gājis bojā SIA "Pamatceļš" ekskavatora vadītājs, informē robežas būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA "Citrus Solutions" pārstāvji.

Nelaimes gadījums noticis, ekskavatoram ieslīdot upē.

"Pamatceļš" ir projektēšanas un būvniecības uzņēmuma "Citrus Solutions" piesaistīts apakšuzņēmējs.

Ņemot vērā ātras reakcijas nepieciešamību, uzņēmumi šobrīd sadarbojas ar visām atbildīgajām iestādēm un Valsts policiju, kā arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Tāpat informācija par notikušo nekavējoties tika nodota Valsts darba inspekcijai, un notikuma vietā strādā Valsts policija, kā arī informēts projekta pasūtītājs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Robežas būvniecības projekta komanda izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušā tuviniekiem.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova informēja, ka negadījums noticis Krāslavas novadā, Porečje ciema tuvumā, 350 metrus no 43. robežzīmes.

Valdība otrdien atļāva VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības teju 18 miljonu eiro apmērā žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju.

Lai nodrošinātu robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, valdība atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības. Pirmkārt, būvprojekta "Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūve" izmaiņu izstrādei un autoruzraudzībai par kopējo summu 462 220 eiro.

Otrkārt, žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvei ar kopējo aptuveno garumu 28,67 kilometri, par kopējo summu 17 922 878 eiro. Nepieciešamības gadījumā pārdalot izmaksas starp izdevumu veidiem, nepārsniedzot kopējo piešķirtā finansējuma un saistību apmēru.

Valdība pieņēma zināšanai, ka Iekšlietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2023.gadā 4 311 635 eiro apmērā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens darba vizītē apmeklējis Latvijas - Baltkrievijas robežu, informē Iekšlietu ministrija.

Vizītes laikā tika secināts, ka žoga būvniecības darbi robežas sauszemes posmos norit pēc plāna un līdz šī gada 30.decembrim tie tiks pabeigti. Uz šodienu ir izbūvēti 110,1 km patstāvīgā žoga jeb 98% šogad paredzētā apjoma (112 km).

Žoga būvniecība uz sauszemes robežjoslas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām ir noteikta kā viens no Evikas Siliņas Ministru kabineta prioritārajiem mērķiem.

Tāpat ir pabeigti projektēšanas darbi posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 km gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemēs jau ir sākta atmežošana, kas ļaus ātrāk uzsākt žoga izbūvi. Šajās daļās žogu plānots pabeigt līdz 2024.gada jūlijam. Savukārt Daugavas kārtā, kas paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā, notiek projektēšanas darbi.

Par 220 miljoniem eiro pārdošanā izliktas "Zunda Towers" augstceltnes Pārdaugavā, liecina sludinājums starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

"Zunda Towers" projekta attīstītāja "Towers Construction Management" izpilddirektors Aigars Gerhards sacīja, ka kompleksa īpašnieka pamatbizness nav nekustamie īpašumi, tāpēc kompleksu vienmēr bijis iespējams iegādāties, ja ir pircējs, kura piedāvātā cena atbilst īpašnieka gaidītajai cenai.

Gerhards neprognozēja, cik ilgā laikā iecerēts pārdot kompleksu, vien norādīja, ka pēc cenas tas būtu viens no lielākajiem komercplatību darījumiem Baltijā.

"Ja atradīsies pircējs, kurš gatavs maksāt nosaukto cenu, tad jau juridiskās formalitātes varētu nokārtot diezgan ātri," teica Gerhards.

Jautāts, vai nav atmesti pirms gada "Towers Construction Management" izziņotie plāni kompleksā būvēt vēl trešo torni, Gerhards sacīja, ka darbs pie šīs būvniecības ieceres joprojām turpinās un notiek nepieciešamā saskaņošanas procedūra.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.

Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos - Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi - izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību. Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir notikusi profesionāli un plānotajos termiņos, tādēļ vēlos pateikties visiem robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajiem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par intensīvo darbu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība 25.martā vēl nav nonākusi pie tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotnes gala scenārija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram - Zviedrijas uzņēmumam "Telia".

Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

Valainis sacīja, ka valdība un "Telia" virzās uz kopīgu, abpusēju izpratni. Vienlaikus Valainis norādīja, ka valdība ir skaidri noteikusi to, ka uzņēmumu nākotnes scenāriji netiek finansēti no valsts budžeta.

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas...

"Gribam lai uzņēmumu vērtība augtu ilgtermiņā, lai pēc gadiem vērtība būtu mērāma vairākos miljardos, kā arī lai tie būtu reģionālie līderi," sacīja Valainis. Vienlaikus lai šādu rezultātu sasniegtu, ministra ieskatā nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus starp abiem akcionāriem.

"Šis manā ieskatā ir normāls process, kas notiek starp akcionāriem, lai lemtu par tālāko uzņēmumu attīstības scenāriju," sacīja Valainis.

Par neoficiāli izskanējušiem "Tet" un LMT akciju izpirkšanas scenārijiem Valainis sacīja, ka tie ir trešo pušu scenāriji, "kas ir diezgan tālu no Latvijas scenārijiem".

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka "Telia" saglabā līdzdalību "Tet" un LMT, Valainis sacīja, ka neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek.

Valainis arī sacīja, ka pašreiz palikuši maz neatbildēti jautājumi - ir noformulēta valdības pozīcija, ar kuru vērsīsies pie "Telia".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka "Tet" un LMT jautājums bijis uz galda, jo valdība vēlējusies uzlabot šo abu uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijā, gan Baltijā.

Komentējot publiski izskanējušos scenārijus, premjere norādīja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi strādātu labi. Viņa atgādināja, ka valsts nav uzņēmumu vienīgais īpašnieks.

"Līdz ar to šobrīd pieņemt kaut kādus lēmumus, kur nav, iespējams, "Telia" piekrišana, tā ir spekulācija, tāpēc mums, runājot publiski ar Valaiņa kungu noteikti jādomā, kādus signālus mēs raidām "Telia", jo esam ļoti aktīvā sarunu fāzē, un viņi ļoti seko līdzi, kāds ir šis otrs darījuma partneris," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka noteikti par spekulācijām sauktu variantus, kur tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi. "Tāpēc ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav," sacīja premjere.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi pelnītu un būtu konkurētspējīgi.

Siliņa norādīja, ka "status quo" nevar palikt situācija, ka abi akcionāri strādā deviņdesmito gadu līguma ietvaros. "Tā ir labā ziņa, ka abas puses ir gatavas mainīt esošo situāciju," sacīja Siliņa norādot, ka abas puses no situācijas vēlas iziet ar rezultātu, kur skaidri redzama nākotnes perspektīva, kur abi uzņēmumi gūst lielāku tirgus daļu esošajā Latvijas telekomunikāciju biznesā.

Premjere norādīja, ka valdība izsvērti un prātīgi vērtējot, kāds varētu būt potenciālais dažādu veidu scenāriju rezultāts, un valdība nevēlas ieguldīt budžeta līdzekļus.

"Mēs saprotam, ka tiem izaicinājumiem, kādi Latvijai šobrīd ir uz galda, tas nebūs šis scenārijs - mums jāatrod līdzekļi gan aizsardzībai, gan redzam neatrisinātu jautājumu ar veselību, programmu finansējumu, tai skaitā parādījies ir jautājums, kas noteikti būs ilgākā termiņā risināms - demogrāfija," pauda Siliņa, piebilstot, ka valdībai jāatrod atbilstošs scenārijs, kā neieguldot pārāk daudz varētu pelnīt, ļaut attīstīties modernām tehnoloģijām, inovācijām.

Siliņa norādīja, ka šobrīd aktīvi tiekot veiktas sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisko interesi šajos uzņēmumos.

Līdztekus Siliņa norādīja, ka šodien pārrunāts, ka vēlētos, lai valsts arvien vairāk valstij piederošus uzņēmumus kotētu biržā. "Tas radītu iespēju mūsu valsts uzņēmumiem piesaistīt privāto kapitālu - tās varētu būt gan juridiskās personas, gan iedzīvotāji, kuriem būtu interese ieguldīt mūsu valsts kapitāluzņēmumos - tie varētu būt gan stratēģiskie uzņēmumi, gan arī citas valsts kapitālsabiedrības," sacīja Siliņa, piebilstot, ka, lai šādus lēmumus pieņemtu valstij jābūt iespējai vai nu vienpersoniski izlemt vai jāvienojas kopā ar otru īpašnieku, kas šobrīd ir "Telia".

Premjere norādīja, ka valdība saņēmusi pretpiedāvājums no "Telia" un sarunas tiek turpinātas.

Līdztekus viņa aicināja jūtīgi izturēties pret publiski izskanējušo informāciju, jo aktīvā sarunu fāzē parādās dažāda informācija, kas ne vienmēr atbilst tam, ko patiesībā runā "Telia" ar valdību.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" piedalās Latvijas valdība, tostarp EM ir izveidota darba grupa, kam ir mandāts šī jautājuma risināšanā, savukārt trešajām pusēm nav šāda mandāta.

Valainis sacīja, ka ir "skaidri jādefinē ne tikai Latvijas intereses, bet arī jāuzklausa "Telia" intereses".

Ir jāmēģina izkļūt no neizdevīgās situācijas, kurā šobrīd ir gan Latvijas valsts, gan "Telia", norādīja Valainis.

Viņš norādīja, ka sarunu gaitā ne Latvijas puse, ne "Telia" nevar atklāt detaļas, par ko runā, jo tas satur daudz komercinformācijas, tomēr Latvija vēlas stiprināt savu dalību šajos uzņēmumos.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Valainis pirms valdības sēdes medijiem sacīja, ka publiski izskanējusī "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses.

Viņš norādīja, ka dažādas ieinteresētās puses šajā procesā netrūkst, tomēr "mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti". Tostarp arī otra iesaistītā puse - Zviedrijas uzņēmums "Telia" - ir piesaistījusi konsultantus.

"Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētiem cipariem vai izpirkuma procesiem vai citām spekulācijām, kas ir bijušas publiskajā telpā," sacīja Valainis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

"Mēs atsevišķos gadījumos saskatām dažādas reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas primāri pienākas galvenajam partnerim - valstij," sacīja Valainis.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Valainis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji u.c.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.