Reklāmraksti

Tehnoloģiju rēbusi: kā atrast piemērotāko klēpjdatoru attālinātajam darbam?

Sadarbības materiāls, 01.09.2022

Jaunākais izdevums

Daudzi no mums darbam ikdienā izmanto datoru, taču pēdējo pāris gadu laikā ievērojami mainījies līdzšinējais darba formāts, piedāvājot plašākas iespējas strādāt attālināti. Tāpēc arvien iemīļotāks darba rīks ir kļuvis tieši klēpjdators, kuru ir ērti paņemt līdzi ceļā un pārvietot no vienas darba lokācijas uz otru, ko apstiprina arī tehnoloģiju uzņēmuma Huawei veiktās aptaujas* dati – vairāk nekā puse jeb 51 % respondentu ikdienā izmanto tieši klēpjdatoru. Taču, neskatoties uz šī datora veida ērtumu, šajā kategorijā piedāvājuma klāsts ir ļoti plašs, tāpēc, lai neapjuktu tehnoloģiju rēbusos, Huawei eksperts sniedz padomus, kādiem kritērijiem pievērst īpašu uzmanību, pirms jauna datora iegādes.

Ērtība un praktiskums

Strādājot attālināti vai bieži mainot darba lokāciju, pirmais kritērijs, ko ieteicams ņemt vērā, ir ierīces svars un izmērs. Ja klēpjdatora īpašniekam bieži nākas pārnest ierīci no vienas vietas uz otru, tad tieši šīs praktiskās iezīmes būs pirmās, kas liks par sevi manīt.

“Kaut gan klēpjdatori visi kā viens ir pārnēsājamas ierīces, ne visi modeļi ir vienādi parocīgi. Vieglākie klēpjdatori būs arī izmērā mazākie, tāpēc nereti priekš ilgām darba stundām nevisai ērti. Vispopulārākais klēpjdatora izmērs ir ar 16 collu ekrānu, taču lielākoties standarta svars šādam izmēram ir vairāk nekā divi kilogrami. Taču arvien vairāki tehnoloģiju izstrādātāji meklē iespējas, lai atrastu “zelta vidusceļu”, piemēram, jaunais Huawei MateBook D 16 sver tikai 1,7 kg, saglabājot ekrāna izmēru, bet atvieglojot ierīces pārnēsāšanu,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Ekrāns – pietiekami liels un praktisks

Garas darba stundas nereti liek aizdomāties arī par ekrāna kvalitāti. Nerunājot tikai par tādiem jēdzieniem kā izšķirtspēja un krāsu variācijas, bet arī mūsdienīgām redzes aizsardzības funkcijām, piemēram samazināta zilās gaismas vai ekrāna mirgošanas ietekme.

“Par zilās gaismas ietekmi tiek runāts arvien plašāk. Tā ir gaisma, kas tiek izstarota no vairums digitālo rīku ekrāniem un var ietekmēt miega kvalitāti, it sevišķi, ja ierīce tiek patērēta pirms naktsmiera. Būtiski nepatīkamas izjūtas rada arī ekrāna mirgošana, kas neapbruņotai acij nav redzama, bet izraisa ātrāku acu nogurumu, tādējādi saīsinot darba produktivitāti. Tādi sertifikāti kā TÜV Rheinland Low Blue Light un TÜV Rheinland Flicker Free, ar ko ir aprīkots arī jaunais Huawei MateBook D 16, ļauj identificēt redzei saudzējošākās ierīces no veikalā pieejamā sortimenta,” norāda Huawei eksperts.

Tāpat, kad laikapstākļi lutina un ir vēlme izbaudīt saules siltumu, attālinātais darbs var norisināties arī ārpus telpām, piemēram, pagalmā, parkā vai kādas kafejnīcas āra terasē. Šajā gadījumā noderēs Huawei MateBook D 16 ar pret atspīdumu aizsargāto ekrānu, kas novērš atspīdumu, ko rada tieši saules stari.

Jauda, kas nepieviļ

Procesors ir gluži kā klēpjdatora sirds, kas ietekmē ierīces veiktspēju un ātrumu. Jo kvalitatīvāks ir procesors, jo ātrāks būs ielādes laiks, iespēja vienlaicīgi pārlūkot vairākas lietotnes bez aizķeršanās un kopumā ātrāka darbību apstrāde.

“Ja klēpjdators tiek iegādāts priekš vienkāršiem ikdienas uzdevumiem kā interneta pārlūkošana vai satura baudīšana, tad nav vajadzības ieguldīt jaudīgā procesorā. Taču vairums no mums nereti vēlas izklaidēties, spēlējot videospēles, kā arī izmanto dažādas apstrādes programmas, kas pieprasa lielu jaudu no izmantotās ierīces. Lai varētu veikt pat sarežģītākos uzdevumus bez ierobežojumiem, laba izvēle būs klēpjdators ar Intel Core i5 procesoru, ar ko ir aprīkots arī Huawei MateBook D 16. Šis procesors kombinācijā ar jaudīgu dzesēšanas sistēmu nodrošinās nenogurdināmi jaudīgu ierīci dažādiem ikdienas uzdevumiem un izklaides aktivitātēm,” skaidro M. Tillers.

Piemērots darba vietas iekārtojums

Meklējot ideālo klēpjdatoru saviem ikdienas darbiem, ir jāpārdomā arī tipiskās lokācijas, kurās tiek veikti darba pienākumi un cik ergonomiski piemērotas tās ir katra lietotāja ķermenim. Pēdējo pāris gadu laikā arvien vairāk sēdošās sfēras darbinieku vēršas fizioterapeita kabinetā ar sūdzībām muguras lejasdaļā un plecos, kas nereti ir rezultāts ilgstošām stundām nepareizā un ķermenim nepiemērotā pozā.

“Strādājot jebkurā darba vidē, nepieciešams pievērst uzmanību muguras izliekumam. Tāpat kā stāvot kājās, sēžot nevajadzētu noliekties pārāk tālu vai pavirzīt iegurni pārāk daudz uz priekšu. Ja darba vidē ir pieejams galds, uz kura novietot klēpjdatoru, tad vajadzētu pievērst uzmanību tam, lai ekrāns ir acu augstumā un rokas var atbalstīt uz galda elkoņu augstumā. Tāpat jāpievērš uzmanība arī iegurnim, ko vajag novirzīt pēc iespējas tuvāk krēsla atzveltnei, lai muguras lejasdaļai būtu nepieciešamais atbalsts ilgstošas sēdēšanas laikā,” norāda fizioterapeits Gustavs Mellenbergs.

Vairāk par ergonomiski pareizas darba vides principiem var uzzināt noskatoties video:

*Par aptauju:

Aptauja par klēpjdatora lietošanas paradumiem Latvijā, pēc tehnoloģiju uzņēmuma Huawei pasūtījuma, veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat” 2022. gada jūlijā, kurā piedalījās 1025 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Huawei klēpjdators ar lielu ekrānu un augstu veiktspēju ne tikai saglabā MateBook sērijas raksturīgos estētikas, inovāciju un viedās pieredzes elementus, bet arī piedāvā daudzus uzlabojumus, tostarp pavisam jaunu acu komfortu nodrošinošu FullView ekrānu, augstas veiktspējas 12. paaudzes Intel Core H sērijas procesoru, vieglu metālisku korpusu, kā arī ērtas ierīču savienošanas iespējas.

16 collu FullView ekrāns – produktivitātes dzinējspēks

Visā pasaulē attālinātais darbs un mācības kļūst arvien pieejamākas un arī pieprasītākas, tāpēc pieaug vēlme pēc klēpjdatoriem ar lielu ekrānu, augstu veiktspēju un nelielu svaru.

Jaunajā klēpjdatorā ir iebūvēts liels 16 collu ekrāns, tādējādi palielinot ekrāna redzamo laukumu, bet ne kopējo korpusa izmēru. Lielais ekrāns ļauj lietotājiem izbaudīt arī ilgāku lietošanas laiku, pateicoties TÜV Rheinland Low Blue Light sertifikātam. Ekrāns precīzi atveido attēlu krāsas, neradot dzeltenu nokrāsu, vienlaikus aizsargājot lietotāja acis pret zilās gaismas nelabvēlīgo ietekmi. Turklāt ekrāns izmanto arī līdzstrāvas aptumšošanu, lai pielāgotu spilgtumu atbilstoši apkārtējiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātais darbs ilgtermiņā kā divvirzienu process kopīgu interešu vārdā

Ilva Guļāne, Printify personāla procesu vadītāja, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā, kopš pasauli pāršalca pandēmija, darba tirgus ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Tās ir tieši skārušas ne tikai atalgojuma griestus, iedzīvotāju labklājības līmeni un pieprasījumu pēc darba spēka konkrētās profesijās, bet arī vidi, kurā norit darba procesi.

Vēl salīdzinoši nesen attālinātais darbs bija apzīmējums, ko varēja novērot vien atsevišķās digitālo pakalpojumu nozarēs kā finanšu vai IT sektorā. Tāpat nereti valdīja arī vispārpieņemts uzskats, ka biroja telpas, to iekārtojums un atrašanās vieta ir izšķiroši svarīgi nosacījumi produktivitātei, iekšējās kultūras iedzīvināšanai un uzvarai cīņā par talantiem, taču, neskatoties uz to, šobrīd attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas realitāti jau vairāk nekā piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri savus tiešos pienākumus lielākoties veic, atrodoties mājās vai citā darba apstākļiem atbilstošā vietā.

Tomēr, ja vēl 2020. gadā tas šķita kā īslaicīgs pagaidu risinājums savstarpējo kontaktu samazināšanai, tad šodien jau ir kļuvis diezgan skaidrs, ka attālinātais darbs ir pavisam reāla mūsu sabiedrības nākotne lielā daļā nozaru, ar ko saskarsimies arī turpmāk, kad pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija, jācer, būs norimusi pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji izsolēs varēs iegādāties zinātnes komercializācijas projektu risinājumus

Db.lv, 03.08.2022

Latvijas jaunuzņēmums “Cellbox Labs” izsolē iegādājās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta izstrādāto tehnoloģiju, kura sniedz iespēju ātrāk, lētāk un efektīvāk testēt zāļu toksicitāti un efektivitāti pirmsklīnisko pētījumu stadijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas.

Tās piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS "Indexo" komandai, kas pēc sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma ir uzsākusi darbu pie bankas izveides ieceres īstenošanas, ir pievienojies Tehnoloģiju attīstības virziena vadītājs Gints Ozoliņš.

G.Ozoliņš būs atbildīgs par "Indexo" grupas un nākotnes bankas tehnoloģiju ieviešanu, tostarp iekšējiem organizācijas procesiem, klientu saskarsmes un pakalpojumu izmantošanas pieredzes tehnoloģiju risinājumiem.

G.Ozoliņam ir vairāk nekā 17 gadu pieredze IT vadības jomā. Kopš 2018 viņš ir bijis IT pakalpojumu piegādes direktors ASV tehnoloģiju uzņēmuma "Cognizant Technology Solutions" Zviedrijas filiālē, kurā vadīja komandas ar vairākiem simtiem tehnoloģiju ekspertu. Iepriekš viņš, no 2009. gada, guva pieredzi "Tele2 AB" dažādu IT funkciju un transformācijas programmu vadībā. Savu karjeru IT nozarē G. Ozoliņš sāka "Nordea Bank" kā sistēmu analītiķis, banku sistēmas izstrādes un ieviešanas projekta vadītājs. G. Ozoliņam ir Latvijas Universitātes Datorzinātnes maģistra grāds. Viņš ir papildinājis profesionālās zināšanas arī dažādās apmācību programmās, piemēram Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā (MIT) ASV, kā arī "Microsoft", "Amazon" un "Google" tehnoloģiju apguves kursos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Riga TechGirls tehnoloģijās apmācījusi vairāk nekā 1000 radošo nozaru pārstāvjus

Db.lv, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijā plašāku tehnoloģiju pielietojumu mākslinieku, mūziķu, arhitektu, aktieru un citu radošo industriju pārstāvju vidū, biedrība Riga TechGirls bez maksas apmācījusi 1113 šo nozaru profesionāļus.

Apmācībās iegūtās digitālās prasmes ļaus izmantot modernākās iespējas sasniegt plašāku auditoriju arī digitālajā vidē un būt konkurētspējīgākiem arī globālajā tirgū. Vairāk nekā trīs mēnešus garās apmācībās radošo nozaru pārstāvji apguvuši gan teorētiskās zināšanas, gan arī darbnīcās praktiski izmēģinājuši jauniegūtās prasmes.

Pateicoties Riga TechGirls ilgadējai veiksmīgai sadarbībai ar nozares profesionāļiem, kā pasniedzēji apmācībās tika piesaistīti 34 lektori, tai skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī ASV un Nīderlandes. “Izstrādājot šo programmu, Riga TechGirls mērķis bija pēc iespējas cilvēcīgāk ierādīt radošo, kultūras un mākslas industriju pārstāvjiem tieši ar viņu darbu saistītās šobrīd pieejamajās tehnoloģiju iespējas un kā tās var palīdzēt viņu ikdienā,” norāda programmas vadītājs Pauls Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās arvien izplatītāks kļūst darbs un mācības no mājām, pakāpeniski parādoties individuālām prasībām pēc “mājas biroja” un mobilās produktivitātes. Meklējot risinājumus attālinātā darba atvieglošanai, mājokli nav ieteicams pārvērst par biroju, kurā mēs retu reizi pieceļamies no rakstāmgalda, neatraujot skatienu no ekrāna un veicamajiem uzdevumiem. Tā vietā ir vajadzīgas tehnoloģijas, kas motivē un iedvesmo, tāpēc klēpjdators ar mūsdienīgām funkcijām un pārdomātu ergonomisku dizainu būs pirmā izvēle efektīvai darba un mācību pieredzei.

Agrāk lietotāji, izmantojot plānus un vieglus klēpjdatorus ar augstu veiktspēju un lieliem ekrāniem, saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, zema ekrāna kvalitāte, apgrūtinoša lietošanas pieredze un neefektīva dzesēšanas sistēma. Mūsdienās jaunākie klēpjdatoru modeļi ir veidoti, iedvesmojoties no šī brīža lietotāja prasībām un viņa lietošanas scenārijiem, lai izstrādātu ierīci, ko ir ērti pakārtot ikdienas darba un mācību vajadzībām.

Ekrāns, kas atvieglo darbu pārlūkošanu

Katram nozares profesionālim ir unikāli darba pienākumi, taču vairumam ir savstarpēji līdzīgas prasības attiecībā uz tehnisko darba aprīkojumu. Tādi uzdevumi, kā dažādu datu apstrāde un satura vai prezentāciju veidošana pieprasa lielāku ekrānu, lai ērti un precīzi pārlūkotu sagatavotos materiālus, tādējādi samazinot laiku, kas veltīts to apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Gāzi ražo no pašmāju koksnes

Māris Ķirsons, 29.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, kuras gan pašlaik tiek piegādātas Japānas pasūtītājiem.

SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā - aukstumu.

„Šis process ir gan cenu ziņā krietni izdevīgāks par dabasgāzi, gan videi draudzīgs biomasas resursu izlietojuma ziņā, jo pārsvarā biomasa tiek izmantota tikai viena veida enerģijas – siltuma – ražošanā. Turklāt šo tehnoloģiju ir iespējams integrēt jau esošajās dabasgāzes stacijās. Savukārt moduļu risinājums ļauj uzstādīt šādu pārvietojamu, iepriekš samontētu koģenerācijas staciju ar atvieglotām būvniecības procedūrām vai arī bez speciālas infrastruktūras,” skaidro SIA Fortes vadītājs Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka vienu šādu sistēmu piegādās klientam Japānā un ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu prezentēs arī citiem potenciālajiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jauna, novatoriska Sennebogen kokapstrādes mašīna patērē par trešdaļu mazāk degvielas

Sadarbības materiāls, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājas sporta zāles ir jaunās fitnesa studijas. Galvenais ir atrast savai telpai, budžetam un apņemšanās līmenim piemērotāko mājas treniņu aprīkojumu, un šeit daudzi cilvēki iestrēgst – ir svarīgi pieņemt, ka Tu veido mājas sporta zāli, nevis komerciālu fitnesa centru. Kādi ir efektīvākie mājas trenažieri un aprīkojums individuālajiem treniņiem? Par to plašāk – šajā rakstā!

Aprīkojums un mājas trenažieri individuālām vajadzībām – ko apsvērt?

Pats svarīgākais, ko atcerēties – nav jāpārblīvē mājoklis ar neskaitāmām komerciāla līmeņa iekārtām vai aprīkojumu. Tikai viens augstas kvalitātes skriešanas trenažieris, piemēram, skrejceļš, var būt Tavas treniņu vietas zvaigzne. Ja tas nav iespējams, jogas paklājiņš vai kāds pretestības aprīkojums joprojām var palīdzēt sasniegt sporta zāles kvalitātes treniņu, nesperot kāju sporta zālē. Lai saprastu, kādi sporta trenažieri ir pieejami un ko apsvērt, lasi turpinājumā!

#1 Skriešanas trenažieris

Ja Tev mājoklī ir pietiekami daudz vietas, skrejceliņš var būt lielisks kardio aprīkojums mājās. Šādi trenažieri ir salīdzinoši dārgi, tāpēc pirms iegādes izvērtē, kādas funkcijas Tev ir svarīgas – iespēja to salocīt, regulē slīpumu, ātrumu u.c. Jo mazākas būs variācijas iespējas, jo lētāks būs ieguldījums. Šādā situācijā var noderēt arī lietots trenažieris, jo tas, visticamāk, ja tiks pārdots, kādam citam mājās būs vairāk krājis putekļus nekā likts lietā aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar biznesa vadības sistēmu un grāmatvedības programmu "Standard Books" un "Standard ERP" nodrošinātāju “Excellent Latvia”, lai sniegtu studentiem arvien plašākas zināšanas par informācijas tehnoloģiju sniegtajām iespējām efektīvai biznesa pārvaldībai.

Sadarbība ietvers gan ekspertu vieslekcijas un iesaisti studiju programmu satura pilnveidē, gan sadarbību mūžizglītības un prasmju pilnveides jomā, kā arī iespēju sniegt prakses vietas studentiem.

“Ņemot vērā, ka mūsu fakultātē gan bakalaura, gan maģistra līmenī tiek realizētas darba devēju augsti novērtētas grāmatvedības un audita studiju programmas, sadarbība ar “Excellent Latvia” ir iespēja mūsu studentiem piedāvāt aktuālākās zināšanas un prasmes par biznesa procesu digitalizāciju un efektīvu pārvaldību, kas ir pamatā ikviena uzņēmuma produktivitātes un konkurētspējas nodrošināšanai,” uzsver LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš.

"Excellent Latvia" ikdienā aktīvi piedalās dažādos uzņēmēju semināros, informējot par to, kādus uzņēmējdarbības procesus ir iespējams digitalizēt, kā efektīvi pārvaldīt biznesu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, tostarp grāmatvedību, noliktavas, pasūtījumu apstrādi, e-komerciju, ražošanu, personālvadību u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā divu entuziastu nodibinātais startup uzņēmums “GetaPro” balstījās uz ideju par platformu, kur kvalitatīvu pakalpojumu sniedzējiem satikties ar tiem, kuri meklē palīgus mājas, organizatoriskos, izglītojošos, juridiskos un dažādos citos jautājumos. Tobrīd nevienam no idejas autoriem – Jurijam Fridkinam un Aleksejam Kolpakovam - pat pārdrošākajos plānos neietilpa nākotnes vīzija, ka kādreiz šo ideju novērtēs Londonas biržā kotēts uzņēmums.

“GetaPro”, kuru nupat iegādājās vērienīgais Baltijas sludinājumu portālu uzņēmums “Baltic Classifieds Group” (“BCG”), ir platforma, kur dažādu nozaru pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt savus pakalpojumus, savukārt jebkuram platformas lietotājam vajadzības gadījumā ir iespēja atrast uzticamus speciālistus dažādu darbu paveikšanai. Portāls šobrīd pulcē vairāk nekā 10 000 dažādu pakalpojumu sniedzēju un līdz šim ar “GetaPro” palīdzību bijusi iespēja saņemt vairāk kā 130 000 pasūtījumu. Viena mēneša ietvaros portāla apmeklētāji, kuri meklē uzticamus speciālistus, izvieto vairāk nekā 5 000 darba piedāvājumu sludinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē dzīve rit tik strauji, ka dažkārt šķiet, ka atpūtai vispār neatliks laiks. Cilvēki arvien biežāk cieš no stresa un emocionālās izdegšanas negatīvajām sekām, tāpēc ir pienācis laiks izrauties no pilsētas burzmas un atklāt priekš sevis kādu jaunu hobiju. Par laimi, mēs dzīvojam digitālo tehnoloģiju laikmetā, kas ne tikai atvieglo mūsu ikdienas paradumus, bet arī paver iespējas jauniem hobijiem un plašākiem apvāršņiem.

Monokulārai termokamerai InfiRay E3W ir plašs pielietojums ne tikai medībās. To var izmantot gan amatieru, gan profesionālos nolūkos, piemēram, speleoloģiskajiem pētījumiem, meža dzīvnieku un putnu novērošanai naktī, patrulēšanai, privātīpašuma uzraudzībai un daudz kam citam. Iegādājoties šo ierīci, jums paveras neierobežotas tās izmantošanas jomas un jaunu vaļasprieku iespējas.

Monokulārā termokamera InfiRay E3W ir atjaunināta iepriekšējā modeļa InfiRay E3W modifikācija, un tas ir Infiray Technologies kompānijas augsto tehnoloģiju produkts. Tā vienkāršā lietošana, kompaktie izmēri un foto un video iespējas padara to par ideālu kompanjonu ceļojumiem ārpus pilsētas vai lietošanai savas mājas pagalmā. Termokamera spēj noteikt dzīvnieka lieluma termokontrasta objektu no 650 metru attāluma, bet automašīnu - no 1762 metru attāluma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem jau vairākus gadus būtiski pārsniedz piedāvājumu, visbiežāk tiek meklēti vidējā un vecākā līmeņa speciālisti, stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Šobrīd CV-Online karjeras portālā cv.lv IT jomas vakances ierindojas pirmajā vietā pēc pieprasījuma, veidojot apmēram 10% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, atzīmē A. Brodiņš.

Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā vidējais publicētais IT vakanču skaits portālā mēnesī ir palielinājies par vairāk nekā trešdaļu, taču pieteikumu skaits nav būtiski mainījies. Uz vienu vakanci vidēji piesakās četri, pieci interesenti, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā vidēji citām vakancēm, skaidro CV-Online Latvia vadītājs. Ilgstoša problēma Lielā pieprasījuma un konkurences dēļ IT sektora uzņēmēji šobrīd saskaras ar grūtībām piesaistīt kvalificētus speciālistus, teic A. Brodiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grīdas seguma izvēle mājoklim ir nozīmīgs aspekts gan no praktiskā, gan no interjera dizaina viedokļa. Grīdas apdares materiālu klāsts šobrīd ir daudzveidīgs, ļaujot katram piemeklēt sev tīkamāko risinājumu.

Raksta turpinājumā nedaudz vairāk par šobrīd populārākajiem grīdas segumu veidiem.

Lamināts

Populāra izvēle mūsdienās ir lamināts. Tas ir kvalitatīvs, labi izskatās, viegli ieklājams, turklāt ir pieejams arī cenas ziņā.

Lai atvieglotu lamināta ieklāšanu, tas tiek aprīkots arī īpašu “click” sistēmu. Tomēr jāņem vērā tas, ka lamināts jāsargā no ūdens, tādēļ to nav ieteicams ieklāt telpās ar augstu mitruma līmeni.

Parkets

Ja vēlaties dabisku grīdas segumu, laba izvēle būs parkets. Šo grīdas segumu var iedalīt vairākos veidos - masīvkoka, divslāņu un trīsslāņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdien izsludināja parlamenta pieņemtos Elektrības tirgus likuma un Konkurences likuma grozījumus, kas paredz ieviest mājsaimniecībām iespēju elektrību saņemt kā universālu pakalpojumu par Konkurences padomes noteiktu cenu.

Konkurences padome, kurai cena jānosaka, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, lēš, ka universālā pakalpojuma elektrības cena ir jāapstiprina līdz 30.septembrim.

Igaunijas Konkurences padomes ģenerāldirektore Evelīna Perna-Lē informēja, ka valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" uzņēmumam "Enefit Power" ir jāiesniedz pieteikums Konkurences padomei par elektrības ražošanas cenas apstiprināšanu. Pēc pieteikuma izskatīšanas Konkurences padome apstiprinās uzņēmuma piedāvāto cenu vai noteiks savu pagaidu cenu pakalpojumam.

Parlamenta 15.septembrī pieņemtie grozījumi noteic "Eesti Energia" pienākumu no oktobra līdz 2026.gada 30.aprīlim citu pakalpojumu klāstā pārdot elektrību Igaunijas mājsaimniecībām un visiem tālākpārdevējiem kā universālo pakalpojumu. Likumā nav noteikta universālā pakalpojuma elektrības cena, bet gan izklāstīti principi tās noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru