Eksperti

Pusvadītāju nozares ekosistēma Latvijā

Renāts Lokomets un Edgars Poga, Venture Faculty, 21.06.2024

Jaunākais izdevums

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Latvijas pusvadītāju tehnoloģiju ekosistēma ir maza. Tā balstās uz vēsturiski attīstītas industrijas, kas nodrošina stabilu attīstības pamatu jaunuzņēmumiem un speciālistiem. Esošo struktūru vieglāk raksturot, izmantojot McKinsey vērtību ķēdes modeli. Vērtību ķēde sastāv no vairākiem posmiem, kas raksturo pusvadītāju ražošanai nepieciešamos soļus no dizaina līdz gala produktam. Daži Latvijas uzņēmumi saimnieciskajā darbībā īsteno aktivitātes, kas pieskaitāmas pie vairāk nekā viena vērtību ķēdes posma.

Vērtību ķēdes pirmajos posmos, kas ietver materiālu un kapitāla iekārtu ražošanu, saimniecisko darbību īsteno tādi uzņēmumi kā "KEPP EU", "Falcon Sapphire" un "SIDRABE VACUUM".

Šobrīd pusvadītāju ražošanu veic uzņēmumi "ALFA RPAR" un "RD ALFA Microelectronics", kuri ir vienīgie, kas nodarbojas ar pamatņu apstrādi, pakārtoto procesu (back-end) īstenošanu un komponentu ražošanu. Turpretim jaunuzņēmums “Cellbox Labs” iesaistās vērtību ķēdes dizaina posmā, un veiksmīgi konkurē ar uzņēmumiem ar daudz lielāku pieredzi.

Lielākā daļa no Latvijas pusvadītāju industrijas primāri īsteno darbību elektronikas vērtību ķēdes ietvaros, nevis pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. Proti, lielākā daļa no Latvijā esošajiem uzņēmumiem galvenokārt nodarbojas ar iespiedplašu montāžu vai gala elektronikas produktu komplektēšanu. Tomēr pastāvošās zināšanas par nozari un eksportspēju nākotnē iespējams pielāgot jauniem uzņēmējdarbības virzieniem, tādu uzņēmumu ietvaros, kā “Almiko”, “Volburg”, Hansamatrix, “SMD Baltic”, “Wiseberg Technology” and “MikroTik”.

Galvenie šķēršļi industrijas attīstībai ir augsti kvalificētu darbinieku nepietiekamība, papildus finansējuma trūkums un tehnoloģiju novecošana.

Jaunpienācēji pusvadītāju tehnoloģiju nozares ekosistēmā

Latvijā ir izveidoti četri jaunuzņēmumi: “Wiseberg Technology”, “OG Sense”, “Cellbox labs” un “Falcon Sapphire”. Jaunuzņēmumi sadarbojas ar pētniecības iestādēm jaunu tehnoloģiju izstrādē. Piemēram, "OG Sense" sensoru tehnoloģija ir radusies Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātniskā projekta rezultātā, kurā tika pētīts dažādu polimēru pielietojums fotonikā.

Pusvadītāju tehnoloģiju ekosistēmas attīstības iespējas

Eiropas mikroshēmu akta mērķis ir stimulēt pusvadītāju ražošanu ES un nodrošināt to piegādes drošību. Pasaules tirgus apjomam tuvojoties 900 miljardu ASV dolāru apmēram, vajadzība pēc tūkstošiem pusvadītāju rūpniecības komponentu drīzumā var divkāršoties. Tas sniedz ievērojamas uzņēmējdarbības iespējas kvalificētiem piegādātājiem.

Bobs Iofis, kurš kopš 1992. gada strādā pusvadītāju nozarē lielākajos Silīcija ielejas uzņēmumos, uzsver, ka Eiropas mikroshēmu akts ir pamats, lai ES valstis varētu nodrošināt mikroshēmu ražošanu Eiropā: “Nav viedi tādā mazā valstī kā Latvija mēģināt attīstīt mikroshēmu masveida ražošanu. Tas būtu riskanti un nesamērīgi dārgi. Labāk būtu iesaistīties ~ 900 miljardu ASV dolāru vērtajā komponentu piegādes ķēdes tirgū, kas jāattīsta Eiropā, pamatojoties uz Eiropas mikroshēmu aktu. Ir vairāk nekā 250 000 nepieciešamu komponentu (Bill of Materials), kas ir nepārtraukti jāražo. Katru komponentu ražotu atsevišķs uzņēmums, kam jāatbilst nozares standartiem. Tas būtu dīvaini, ja Latvijas valdība un uzņēmumi neveiktu pietiekamus pasākumus, lai piedalītos".

Papildus, Ļevs Lapkis, biznesa attīstības vadītājs RD ALFA Microelectronics ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi pusvadītāju tehnoloģiju nozarē uzsver, ka Latvijai ir jāturpina attīstīt jaunākās tehnoloģijas, lai izmantotu esošo potenciālu:

"Latvijai vēsturiski ir cieša saikne ar mikroelektronikas ražošanu, kas aizsākusies ar šīs tehnoloģijas izgudrošanu. Integrālā shēma tika izgudrota 1959. gadā, un jau 1962. gadā Latvijā tika uzsākta tās masveida ražošana. Šodien, Eiropas mikroshēmu akta mērķis ir veicināt pusvadītāju ražošanu visā Eiropā, Latvijai ir jāizmanto savas vēsturiskās priekšrocības, lai attīstītos jaunākajās nozarēs. Latvijas uzņēmumiem par prioritāti ir jāizvirza jaunāko tehnoloģiju attīstīšana, atstājot lētākas elektronikas ražošanu Āzijas tirgiem. Mums ir jāsaglabā tradīcija nodrošināt izcilus produktus, turpinot izstrādāt integrālās shēmas rūpnieciskajam un kosmiskās aviācijas tirgum, kur kvalitāte un uzticamība ir vissvarīgākā. Saskaņā ar Eiropas tehnoloģiskās neatkarības iniciatīvu mums jākoncentrējas uz radiācijas izturīgu mikroelektronisko komponentu izstrādi, galvenokārt Eiropas tirgum. Turklāt Latvijai par prioritāti būtu jāvirza inovācijas starpdisciplināri, kā, piemēram, mikroelektronikas un biotehnoloģijas nozarēs, jo īpaši tādās jomās kā orgānu uz mikroshēmas (organ-on-chip) tehnoloģija. Šāda stratēģiskā orientācija ne tikai saglabās Latvijas mantojumu pusvadītāju nozarē, bet arī izvirzīs Latviju priekšplānā pasaules tehnoloģiju attīstībā jaunās un kritiskās jomās."

2023. gadā, pusvadītāju tehnoloģiju nozarē un ar to saistītajos uzņēmumos, strādāja vairāk nekā 2000 darbinieku. Lai turpinātu tās attīstību, būs nepieciešami speciālisti. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir ieviesusi atbalsta programmu, kas paredzēta jaunuzņēmumiem augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, sniedzot finansējumu līdz pat 200 000 eiro. Tas notiek īstajā laikā, jo pasaules tehnoloģiju ekosistēmai turpinot attīstīties, pieprasījums pēc pusvadītāju tehnoloģijām pasaulē pieaug.

Patlaban pusvadītāju tehnoloģiju nozarē vadošo lomu ieņem uzņēmumi ar bagātu vēsturi, tomēr, lai turpinātu inovācijas un attīstību, pusvadītāju nozarē ir jāpalielinās jaunuzņēmumu skaitam. Ņemot vērā nozares straujo izaugsmi, gan esošajiem, gan jauniem uzņēmumiem ir iespējas nostiprināties pusvadītāju nozarē, taču attīstības virzienu ir jāsāk skaidri definēt jau tagad.

Tādējādi, iesaistoties lielajā piegādes ķēdes tirgū un nosakot skaidras prioritārās industrijas, kā piemēram kosmiskā aviācija vai biotehnoloģija, rodas iespēja īstenot vienotu un mērķētu darbību, kas nodrošinātu pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozare Latvijā: pārāk liela iespēja, lai to palaistu garām

Renāts Lokomets, Edgars Poga, Venture Faculty, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā1.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā2.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

RTU attīsta jaunu pētniecības virzienu – nanofotoniku

Db.lv, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieku grupa asociētā profesora Toma Salgala vadībā sāk nanofotonikas un nanostrukturētās optoelektronikas pētījumus.

«Mans un komandas pētījumu virziens ir nanofotonika un nanostrukturētā optoelektronika. Nanofotonika ir fundamentālā zinātne, bet optoelektronika – lietišķā zinātne ar plašu lietojumu kā klasiskajās telekomunikāciju, tā nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Attīstot fundamentālo zinātni, mēs rodam jaunas iespējas arī lietišķajā plaknē, kas pēcāk rezultēsies inovatīvos produktos un pakalpojumos sabiedrībai,» uzsver T. Salgals.

Jaunās laboratorijas zinātnieki pēta gaismas un vielu mijiedarbību nanomērogā, lai atklātu jaunus optiskos efektus, ko pēcāk izmantot inovatīvu un efektīvu informācijas pārraides, apstrādes un glabāšanas sistēmu un to elementu izstrādē. T. Salgals skaidro optisko efektu pētīšanu, gaismas kontroli un manipulēšanu nanomērogā: «Fokusējam optisko starojumu caur lēcu uz, piemēram, vatrīta daļiņām, mikrosfērām, varam pielikt klāt arī citus materiālus vai vielas, un pētām gaismas izplatību, absorbciju, emisiju un citu efektu iedarbību ar daļiņām. Varam daļiņas uzlikt arī, piemēram, uz silīcijas fotonikas mikročipa un pētīt, kā mainās gaismas izplatīšanās optiskajā čipā.» Šiem pētījumiem ir daudzsološs lietojums, kā saka T. Salgals, «fundamentāls pamats visam, kas šeit, RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, notiek, – efektīvai ātrgaitas sakaru, kvantu, fotonikas mikročipu tehnoloģiju attīstībai un darbībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauna ceļa atklāšana Latvijas tehnoloģiju izglītībā

Anna Andersone, “StartSchool” līdzdibinātāja, “Riga TechGirls” vadītāja, 07.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju zināšanas kļūst par kritiski svarīgu kompetenci, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju. Organizācijas aizvien biežāk cenšas piesaistīt cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tieši prasmju pilnveide ir lielākais izaicinājums, jo tam nepieciešama līdzdarbošanās tehnoloģiju biznesa kopienā, sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem un nozares ekspertiem.

Pēdējos gados esam spēruši nozīmīgu soli tehnoloģiju izglītības attīstībā, viens no piemēriem ir “Riga Techgirls”. Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, saskaramies ar būtisku izaicinājumu – trūkst cilvēku, kuriem ir gan tehnoloģiju, gan biznesa zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Francijā, uzzināju par starptautisko programmu “School42”, kas bija guvusi plašu atzinību un popularitāti.

Šī programma sagatavo cilvēkus darbam, sniedzot praktiskās iemaņas, un vairāk nekā 90% absolventu veido karjeru tehnoloģiju jomā. Tas mani iedvesmoja un lika aizdomāties, kādēļ Latvijā nav līdzīgas iniciatīvas? Mums nav milzīgu dabas resursu, ko eksportēt, kādreizējais plāns, būt par tranzīta valsti starp Rietumiem un Austrumiem, vairs nav aktuāls. Tāpēc svarīgs ir tikai tas, ko paši spēsim radīt, un tas, vai varēsim radīt produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 11.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.jūnija numurā lasi:

Statistika

Ar sliedēm un vilcieniem jau esam vājākie Eiropā

Tēma

Līgojam un svinam ar importētu alu!

Emisijas

CO2 emisijas spiedīs mainīt zemes apsaimniekošanu

Importētājiem jārēķinās ar CO2 nodokļa maksājumiem

Augstākā izglītība

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

Viedoklis

Pusvadītāju nozares ekosistēma Latvijā

Portrets

Jānis Ešenvalds, Widen Legal Latvia vadošais partneris

Brīvdienu ceļvedis

Madara More, Wooly Organic dibinātāja, Mr.Bunny Shop un Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu digitālajā pasaulē tehnoloģijas turpina attīstīties. Starp visām tehnoloģijām mūsdienās arvien populārāki kļūst tieši viedpulksteņi, tos var iegādāties gan klātienes, gan internetveikalos, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/viedie-pulkstei-un-rokassprdzes/. Bet kas īsti ir viedpulkstenis un kādus brīnumus tas slēpj savā elegantajā, kompaktajā dizainā?

Kas ir viedpulkstenis?

Viedpulkstenis ir mini dators, ko nēsā uz rokas. Tam parasti ir skārienjūtīgais ekrāns, un tajā var instalēt lietotnes, līdzīgi kā telefonā. Viedpulksteņi bieži tiek nevainojami integrēti ar viedtālruni, piedāvājot neskaitāmas funkcijas tieši uz Jūsu rokas.

Kādas ir viedpulksteņu funkcijas?

Dažādiem viedpulksteņiem ir dažādas funkcijas, bet lielākoties tās ir:

• Laika uzskaite: Viedpulkstenis savā būtībā joprojām ir pulkstenis, lai gan ļoti uzlabots. Ar gludu displeju un pielāgojamām pulksteņa tematikām tie ne tikai rāda laiku, bet arī ļauj Jums to personalizēt atbilstoši savam stilam un noskaņojumam.

• Paziņojumi acu uzmetienā: Lai pārbaudītu paziņojumus, vairs nav jāķeras pie tālruņa. Viedie pulksteņi nodrošina jums savienojumu, parādot zvanu, ziņojumu, e-pasta vēstuļu un lietotņu brīdinājumus tieši uz Jūsu rokas. Tas ne tikai racionalizē Jūsu darba procesu, bet arī nodrošina, ka Jūs nekad nepalaidīsiet garām svarīgās ziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmumi šķērsgriezumā. Kur slēpjas neizmantotais kreditēšanas potenciāls?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot 2024. gada pirmo sešu mēnešu ārvalstu investīciju piesaistes rezultātus, secināts, ka arvien vairāk Latvijā ienāk augstākas pievienotās vērtības ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

“Tas lielā mērā skaidrojams ar algu pieaugumu tautsaimniecībā, jo vairs nevaram konkurēt ar būtiski lētākām darba spēka izmaksām. Kvalificēto darba roku segmentā mēs esam konkurētspējīgāki, nekā, tā sauktajās vienkāršajās profesijās, kur nepieciešami daudz darbinieki par salīdzinoši mazāku atalgojumu,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Šī gada pirmajos 6 mēnešos ar LIAA līdzdalību īstenoti 28 investīciju projekti, kuros kopumā ekonomikā tiks investēti 263 miljoni eiro un radītas 1245 jaunas darba vietas. Starp veiksmes stāstiem ir pārstāvētas tādas nozares kā IKT, bioekonomika, viedā enerģētika un mobilitāte, viedie materiāli un fotonika u.c. No šogad uzsāktajiem projektiem 13 tiek realizēti Rīgā, deviņi - Kurzemē, trīs - Latgalē, divi - Vidzemē un viens projekts - Zemgalē. Lielākais projektu skaits tradicionāli ir Rīgā, bet daudz neatpaliek arī Kurzeme, kur, īpaši Liepājā un Ventspilī, tiek radīti labi priekšnoteikumi investoru ienākšanai ražošanas sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien atklāta tehnoloģiju biznesa skola "StartSchool", ko dibinājuši uzņēmēji un tehnoloģiju entuziasti, informē "StartSchool" pārstāvji.

Tehnoloģiju biznesa skolas izveidē apvienojusies "Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone, "Printify" līdzdibinātājs Jānis Berdigans, "Nutrameg" līdzdibinātājs Kristofs Blaus, "Swisscom DevOps Center Latvia" produktu vadītāja Elīna Branta, "Change Ventures" partneris Andris Bērziņš, "Printify" tehnoloģiju vadītājs Edgars Peičs un kiberdrošības, digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa, "Weby.vc" dibinātājs Jēkabs Endziņš, "eazyBI" dibinātājs Raimonds Simanovskis un "Balcia Insurance" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus un uzņēmējs Armands Broks.

Tehnoloģiju uzņēmēji atklāj StartSchool 

“IT biznesa izglītības programmā “StartSchool” šogad 100 topošie tehnoloģiju līderi varēs...

“Aktīvi darbojoties Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, ar domubiedriem identificējām būtisku izaicinājumu - tādu cilvēku trūkumu, kuriem ir gan praktiskas tehnoloģiju prasmes, gan biznesa domāšana, cilvēku, kuri varētu gan dibināt jaunus uzņēmumus, gan pievienoties jau esošajiem, veicinot to attīstību. Esmu gandarīta, ka tik daudzi nozares uzņēmumi ir apvienojuši spēkus, aizsākot jaunu posmu Latvijas tehnoloģiju izglītībā,” stāsta “StartSchool” līdzdibinātāja, “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone.

"StartSchool" pašreiz norisinās studentu uzņemšana, kas turpināsies līdz 31.maijam. Skolā varēs apgūt Silīcija ielejas standartiem atbilstošu informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības programmu, bet nozares uzņēmumu ziedojumi nodrošinās bezmaksas studiju vietas labākajiem studentiem.

Studējošajiem būs iespēja apgūt 12 mēnešu pilna laika tehnisko mācību programmu. Mācības "StartSchool" sāksies jau augustā, piedāvājot 100 motivētiem studentiem iespēju bez maksas mācīties platformā, kurā pieejams plašs saturs, uzdevumi, vieslekcijas no programmas partneriem, kā arī mentoru atbalsts.

Pieteikties dalībai "StartSchol" iespējams vietnē "https://www.startschool.org/apply".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lela mēroga investoru un jauna kapitāla ienākšana kriptovalūtu tirgū ir neizbēgama

Ričards Tengs, Binance izpilddirektors, 17.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā Saeimas pieņemtais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums apliecina kopējo tendenci, ko attiecībā uz kriptovalūtu tirgu šobrīd varam novērot visā pasaulē – pieaug kriptovalūtu sektora institucionalizācija, kas iet kopsolī ar lielāku skaidrību kripto tirgus tiesiskajā regulējumā.

Kriptovalūtu tirgus sakārtošana tiesiskās regulācijas līmenī paver ceļu liela mēroga profesionālajiem investoriem un jauna kapitāla ienākšanai kriptovalūtu tirgū.

Tāpēc pašreizējā kriptovalūtu tirgus ciklā varam novērot neierasti aktīvu lielo institucionālo investoru interesi un līdzdalību. To apstiprina arī Binance kriptovalūtu biržas statistika: institucionālo klientu reģistrācijas jomā no 2024. gada janvāra līdz jūnijam biržas ekosistēmā fiksēts vairāk nekā 36 % pieaugums. Vienlaikus prognozējam, ka tikpat liela nozīme saglabāsies arī mazajiem investoriem, jo sākotnējo kripto tirgus entuziastu loks turpinās paplašināties, piesaistot arvien jaunus kriptovalūtu lietotājus gan ģeogrāfiskā, gan demogrāfiskā perspektīvā. Tas savukārt veicinās arvien jaunas inovācijas un nesarežģītus pakalpojumus, kas spēj nodrošināt lietotāju intuitīvu pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ASV mikroshēmu ražotājs Onsemi Čehijas rūpnīcā investēs divus miljardus dolāru

LETA--AFP, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV mikroshēmu ražošanas uzņēmums "Onsemi" rūpnīcas paplašināšanā Čehijā investēs līdz diviem miljardiem dolāru, šīm kļūstot par lielākajām investīcijām valsts mūsdienu vēsturē, trešdien paziņoja valsts rūpniecības un tirdzniecības ministrs Jozefs Sīkela.

"Šīs investīcijas ne tikai atbalstīs mūsu ekonomiku, bet arī būtiski stiprinās mūsu pozīcijas pusvadītāju tirgū," ierakstā sociālās saziņas vietnē "X" norāda Sīkela.

Tāpat viņš skaidro, ka šīs investīcijas atbalstīs Čehijas autoražošanas nozari, jo "Onsemi" ražotie pusvadītāji tiktu izmantotu elektrisko automobiļu ražošanā.

Automašīnas Čehijā ražo trīs uzņēmumi - Vācijas autobūves koncernā "Volkswagen" ietilpstošais Čehijas automašīnu ražotājs "Škoda", Dienvidkorejas uzņēmums "Hyundai" un Japānas autobūves kompānija "Toyota".

"Onsemi" pasaulē nodarbina 33 000 cilvēku, tostarp 2200 trīs Čehijas rūpnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkorejas tehnoloģiju giganta "Samsung Electronics" darbinieki piektdien sarīkojuši pirmo streiku šajā uzņēmumā, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja arodbiedrības vadītājs.

"Samsung Electronics" ir viens no pasaulē lielākajiem viedtālruņu ražotājiem, kā arī ražo atmiņas mikroshēmas, kuras izmanto ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam. Uzņēmuma vadība kopš janvāra risina sarunas ar arodbiedrību par algām, taču abām pusēm nav izdevies mazināt domstarpības.

"Šodien notiek pirmais streiks "Samsung Electronics", izmantojot apmaksātu atvaļinājumu, un saprotams, ka tajā piedalās daudzi darbinieki," paziņoja Nacionālās "Samsung Electronics" arodbiedrības vadītājs. Viņš sacīja, ka ir grūti nosaukt precīzu streikojošo darbinieku skaitu, bet, aplūkojot darbavietu apmeklējumu, redzama ievērojama atšķirība no ierastā.

"Samsung Electronics" paziņoja, ka "cītīgi iesaistījies sarunās ar arodbiedrību un turpinās to darīt". Uzņēmums apgalvoja, ka streiks neietekmē ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu inovāciju, jaunuzņēmumu un tehnoloģiju attīstību Rīgā, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) izsludina pieteikšanos jaunai investīciju atbalsta programmai “Jaunuzņēmumu māju atbalsta programma”, kas mērķtiecīgi sekmēs jaunuzņēmumu māju darbību Rīgā.

Kopumā galvaspilsētā nākamo 3 gadu laikā plāno ieguldīt 450 000 eiro jaunuzņēmumu centra attīstībā.

Jaunuzņēmumu centra attīstītāju izvēlēsies, balstoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp iepriekšējo pieredzi darbā ar jaunuzņēmumiem, atsauksmēm, telpu izvēli, piedāvāto stratēģiju un plānu tās ieviešanai, kā arī līdz šim piesaistīto jaunuzņēmumu skaitu.

Līgumu ar izvēlēto attīstītāju slēgs uz 36 mēnešiem (3 gadiem jeb 3 periodiem), katrā periodā sniedzot 150 000 eiro līdzfinansējumu piedāvātā plāna realizācijai, no kuriem 75 000 eiro ir pieejami 2024. gada budžetā. Paredzēts, ka jaunuzņēmumu centra attīstītājs pirmajā gadā atbalstīs vismaz 10, savukārt, otrajā un trešajā gadā vismaz 15 jaunuzņēmumus katru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī globālais IT pakalpojumu un konsultāciju uzņēmums, vadošais digitālo risinājumu nodrošinātājs uzņēmumiem dažādās industrijās “Tech Mahindra” noslēdza līgumu par 3635 kvadrātmetrus plaša biroja nomu kompleksā “Jaunā Teika”, kur 2. jūlijā tika atklāts uzņēmuma biznesa procesu pakalpojumu centrs.

Tas ir 2024. gada lielākais biroja telpu nomas darījums Baltijā, kas veikts, iznomājot jau pašlaik pieejamās komerctelpas.

Jaunu tirgu apgūšana ir nozīmīga daļa no “Tech Mahindra” pašreizējās stratēģijas, lai nodrošinātu inovatīvus tehnoloģiju risinājumus visā pasaulē. Jaunās biroja telpas Latvijā palīdzēs nostiprināt “Tech Mahindra” biznesa procesu pakalpojumu klātbūtni Eiropā, nodrošinot vietējiem un reģionālajiem klientiem tiešu piekļuvi visaptverošam pakalpojumu klāstam, tostarp 5G, Metaverse, Blockchain, kvantu skaitļošanai, kiberdrošībai un mākslīgajam intelektam. Centrā tiks nodarbināti aptuveni 500 profesionāļu, tādējādi paplašinot “Tech Mahindra” globālo komandu, kurā ir vairāk nekā 145 000 darbinieku 90 valstīs. “Tech Mahindra” ar saviem piedāvātajiem biznesa procesu pakalpojumiem ir vadošais eksperts nākotnes tehnoloģiju jomā ar vairāk nekā 55 piegādes centriem 15 valstīs, sniedzot pakalpojumus vairāk nekā 50 valodās 270 pasaules klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV investorus cenšas pārliecināt par ieguldījumu Baltijas valstīs drošumu

LETA, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu finanšu ministri Vašingtonā piedalījās ASV Tirdzniecības kameras rīkotā apaļā galda diskusijā, cenšoties pārliecināt par ieguldījumu Baltijas valstīs drošumu.

Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM), Pasaules Bankas grupas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku sanāksmes laika Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste un Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs tikās ar ASV uzņēmējiem, uzsverot, ka Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, un investīcijas šajā reģionā ir drošas.

Baltijas valstu finanšu ministri iepazīstināja ASV investorus ar valstu finanšu un ekonomisko, kā arī ģeopolitisko situāciju, un apliecināja, ka nacionālā drošība un aizsardzība valstīs ir izvirzīta par prioritāti. Baltijas valstu valdības ir pieņēmušas vairākus lēmumus par papildu finansējuma piešķiršanu iekšējai un ārējai drošībai, nodrošinot valstu aizsardzības stiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lingebērziņš kļuvis par Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas vēstnesi

Db.lv, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju konsultāciju un digitālo risinājumu nodrošinātājs “Tech Mahindra” paplašina biznesa apstrādes pakalpojumu uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, izveidojot jaunu biznesa procesu ārpakalpojumu centru Rīgā.

Latvijas galvaspilsēta stratēģiski izraudzīta kā piemērota vieta piekļūšanai Eiropas tirgiem.

Centrs tika atklāts 2. jūlijā biroju kompleksā “Jaunā Teika”. Plānots, ka tajā tiks nodarbināti aptuveni 500 profesionāļi. Turklāt tas ir 2024.gada lielākais biroju nomas darījums Baltijas valstīs no šobrīd tirgū pieejamajām biroju platībām.

Ienākšana Baltijas valstīs ir nozīmīga “Tech Mahindra” ilgtermiņa stratēģijā, lai nodrošinātu inovatīvus tehnoloģiju risinājumus visā pasaulē. Biznesa apstrādes pakalpojumu paplašināšana Latvijā stiprinās “Tech Mahindra” klātbūtni Eiropā, nodrošinot vietējiem un reģionālajiem klientiem tiešu piekļuvi uzņēmuma plašajam pakalpojumu klāstam, tostarp 5G, metaversam, blokķēdei, kvantu skaitļošanai, kiberdrošībai un mākslīgajam intelektam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dinamiskajā tirgū, kurā konkurence ir arvien sīvāka, maksājumu plūsmu pārvaldības nozīme uzņēmumiem strauji pieaug. Maksājumu plūsmu pārvaldības pamatā ir maksājumu dzīves cikla integrēšana un optimizācija. Efektīvi ieviestas maksājumu pārvaldības platformas ne tikai vienkāršo un automatizē procesus, bet arī būtiski palielina veiksmīgo darījumu skaitu un saīsina maksājumu apstrādes laiku. Tas, savukārt, veicina tirgotāju pārdošanas rādītāju pieaugumu un nodrošina lielākus ieņēmumus. Pateicoties vienotajai platformai, tirgotāji var ērti pieslēgties dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP), pieņēmējiem un citiem partneriem, piedāvājot pircējiem plašu maksājumu metožu klāstu un tādējādi nodrošinot gan ērtāku iepirkšanās pieredzi, gan lielāku efektivitāti.

Aktuālie izaicinājumi maksājumu apstrādes jomā

Nepietiekama maksājumu metožu dažādība: Lai apmierinātu dažādās patērētāju vajadzības, uzņēmumiem ir jāpiedāvā ne tikai tradicionālās maksājumu metodes, piemēram, kredītkartes, bet arī digitālie maki un alternatīvās maksājumu metodes, kas pielāgotas konkrētām valstīm un reģioniem.

Sarežģītas integrācijas: Maksājumu pakalpojumu sniedzēju (PSPs) integrācija un dažādu API pārvaldība prasa ievērojamus laika un resursu ieguldījumus. Šī procesa vienkāršošana kļūst būtiska, lai samazinātu izstrādes komandu slodzi un uzlabotu darbības efektivitāti.

Izpratne par maksājumu vadības sistēmu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas Citadele gaisa dārza bišu dravā rosās pārdesmit tūkstoši bišu, bet maija beigās to skaits jau pārsniegs 100 tūkstošus.

Citadeles bišu saimēm šī būs otrā sezona, un urbānais bitenieks Uģis Mālnieks atzīst, ka bankas gaisa dārzs bitēm ir ļoti piemērota vieta. "Protams, ir gandarījums par medus ražu, kas pērn bija gana laba, taču biškopja lielākais prieks ir pavasarī – kad, veicot pirmo saimju apskati, ir redzams, ka laižot bites ziemas guļā, tās ir bijušas aprūpētas gan ar mīlestību, gan pēc visiem profesionālās dravniecības kanoniem. Labas ziemošanas jeb bišu labturības noslēpums slēpjas arī vietā, kas gan ziemā, gan agrā pavasarī ir pasargāta no lieliem vējiem. Savukārt vasarā bitēm nedraud pārkaršana, kas veicina saimju ražīgumu,” par ainu Citadeles dravā stāsta bitenieks Uģis Mālnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lietuvas valdība atļauj vietējā ražojuma dronus armijas vajadzībām iepirkt bez konkursa

LETA--BNS, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja priekšlikumu atbrīvot armijas vajadzībām nepieciešamo izlūkošanas vai daudzfunkcionālu dronu iegādi no publiskā iepirkuma procedūrām, lai palielinātu Lietuvas bezpilota lidaparātu ražošanas un remonta jaudu.

Publiski konkursi netiks izsludināti, ja dronus iegādāsies Lietuvas Aizsardzības materiālu aģentūra.

"Bezpilota lidaparāti dod ieguldījumu ekosistēmā, un tas, protams, ir saistīts ar atbalstu Ukrainai. Mēs esam pieņēmuši ļoti nopietnu lēmumu, esam to visu izdarījuši ļoti ātri, un es domāju, ka mēs pāršķiram jaunu lappusi sadarbībā ar mūsu aizsardzības nozari," valdības sēdē sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Bezpilota lidaparāti tiks iegādāti no Lietuvas uzņēmumiem, kas ražo vai pabeidz bezpilota lidaparātus montēšanu," norādīja Aizsardzības ministrijā.

Šādiem Lietuvas uzņēmumiem, kas izvēlēti bez konkursa, būs jāizgatavo bezpilota lidaparātu vadības programmatūra, un to dati tiks glabāti tikai NATO vai ES valstu mākoņserveros.

Komentāri

Pievienot komentāru