Finanses

Apdrošinātājiem vairāki desmiti pieteikumu par krusas un vētras nodarītiem postījumiem

Žanete Hāka, 20.05.2013

Jaunākais izdevums

Apdrošināšanas kompānijas patlaban saņēmušas vairākus desmitus atlīdzību pieteikumu par nedēļas nogalē krusas un vētras nodarītiem zaudējumiem, informēja apdrošinātāji.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo nedēļas nogalē saņēmusi vismaz desmit KASKO atlīdzību pieteikumus par negaisa un krusas nodarītiem bojājumiem. Visvairāk pieteikumi saņemti no Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotājiem.

Lielākoties transportlīdzekļiem bojātas virsbūves – izsisti iedobumi visa transportlīdzekļa garumā, ieliekti jumti un motora pārsegi, bojāti ārējie spoguļi, izsisti logi (gan sānu, gan vējstikli), jumta lūkas, kā arī bojāts krāsojums.

Krusa transportlīdzeklim var nodarīt arī zaudējumus lielā apmērā, ja bojājumi tiek nodarīti daudzām transportlīdzekļa detaļām vienlaicīgi, skaidro apdrošināšanas kompānijas pārstāvji, uzsverot, ka tad remontā ietilpst gan krāsošanas darbi, gan detaļu taisnošana, gan iespējama arī kādu detaļu, piemēram, stiklu nomaiņa.

Savukārt AAS Balta saņēmusi 37 pieteikumus par zaudējumiem auto vai īpašumam, kuru atlīdzināšanai pagaidām rezervēti 16 tūkstoši latu.

24 gadījumos Balta saņēmusi pieteikumus par stiprās krusas laikā bojātām automašīnām, tām atrodoties ceļā vai māju pagalmos. Galvenokārt bojāti jumti, motoru pārsegi un bagāžnieku vāki. Vēl divas automašīnas sabojājuši krītošu koku zari.

Papildus pieteiktajiem auto bojājumiem Balta ir saņēmusi arī 11 pieteikumus par bojātu īpašumu, no tiem krusas dēļ piecos gadījumos Stopiņu novadā radušies bojājumi ēku fasādēm, bet sešos gadījumos stiprā vēja dēļ norauti jumti vai sagāzti žogi.

Savukārt If Apdrošināšana apkoptie dati liecina, ka šodien saņemti jau 14 KASKO atlīdzību pieteikumi par krusas nodarītajiem bojājumiem. Visām automašīnām konstatēti virsbūves – motora pārsegu, jumtu, bagāžnieku vāku un krāsojuma bojājumi. Tāpat dažām automašīnām bojāti arī ārējie spoguļi.

Vidējā atlīdzība par šāda veida bojājumiem ir aptuveni 500 latu, atkarībā no automašīnas izlaiduma gada un markas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska, 19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lai izkultos no bērnu autiņiem

Sandra Dieziņa, DB žurnāliste, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas stihija Latgalē un daļā Vidzemes, kad vairāk nekā 100 tūkstošus hektāru sējumu skāra plūdi, nodarot miljonos mērāmus zaudējumus lauku labumu ražotājiem, apliecina – nozarei jādomā par risku apdrošināšanu un, iespējams, speciālas risku vadības programmas izveidi. Turklāt jārīkojas steidzami, šo jautājumu neatliekot no gada uz gadu. Šobrīd apdrošināšanu zemniekiem piedāvā divas kompānijas, bet ar to ir par maz. No otras puses – pēc šī pakalpojuma jābūt arī pieprasījumam. Lauksaimnieki neslēpj, ka apdrošināšana mazām saimniecībām ir par dārgu. Lielākoties apdrošināšanā iesaistās saimniecības, kas veikušas nopietnus ieguldījumus ražošanā, līdz ar to apzinoties iespējamos riskus un to, kādu ietekmi var atstāt jelkāda krīze.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins jau atzinis, ka lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos». Lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, apdrošināšanas kultūra joprojām esot zemniekiem jauna. Asociācijas prezidents arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Turklāt labu produktu apdrošinātājs varot izveidot vien tad, ja pēc tā ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku. Šobrīd skaitļi ir bezkaislīgi – Latgalē apdrošināts mazāk nekā 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē – 7-8%, liecina asociācijas dati. Pēc J. Abāšina domām, zemnieku vēlmi apdrošināties kavē arī tas, ka lielu katastrofu gadījumos valdība vienmēr ir gatava piešķirt kompensācijas. Asociācijas vadītājs jau paudis gatavību apdrošinātājiem un zemniekiem sēsties pie viena galda un kopīgi meklēt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Vētras dēļ pieteikto apdrošināšanas atlīdzību apmērs veido 13-14 miljonus eiro

Db.lv, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātājiem saistībā ar pagājušās nedēļas vētru pieteiktas atlīdzības 13-14 miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošinātāji ir saņēmuši kopumā teju 2500 pieteikumu saistībā ar 7.augusta vētras nodarītajiem postījumiem.

Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību apmērs veido 13-14 miljonus eiro, tostarp 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par sējumiem nodarītajiem postījumiem, 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par īpašumiem nodarītajiem postījumiem, piemēram, jumtiem un logiem, bet 3-4 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi KASKO apdrošināšanā par automašīnām nodarītajiem bojājumiem.

Abāšins pieļāva, ka atlīdzību apmērs varētu vēl augt.

Jau ziņots, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Komentāri

Pievienot komentāru