Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Kopumā tendences Baltijas biržās nav bijušas ļoti atšķirīgas no pasaules akciju tirgus flagmaņiem. ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, reaģējot uz pandēmijas izplatīšanos, saruka par trešo daļu. Tiesa gan, kopš tā brīža ASV akciju cenas atkopušās, un rezultātā to kritums kopš gada sākuma mērāms vairs tikai 11% apmērā. Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cenu, ja vērtē Euro Stoxx 50 vērtspapīru indeksa izmaiņu, kritums bija straujāks – gandrīz 40% apmērā. Šī indeksa vērtība joprojām atrodas 23% zem tā līmeņa, kur tā atradās gada sākumā.

Ja kaut kas tomēr ir jāsecina, tad drīzāk tas, ka Baltijas akcijām pat gājis nedaudz labāk.

Ekonomika saruks

Uzņēmumu veiksme atkarīga no tā, kā klāsies ekonomikai. Turklāt ne tikai vietējai, bet arī pārējai Eiropai un pasaulei. Šobrīd skaidrs ir tas, ka Baltijas valstis, kas ir mazas un atvērtas tautsaimniecības, ieslīdēs dziļā recesijā. Protams, jebkāds prognožu diapazons ir ļoti plašs, un joprojām ir iespēja, ka pandēmija ievelkas. Tāpēc jebkādas aplēses jau kādu laiku ir gandrīz bezvērtīgas. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aprīļa vidū gan mēģināja prognozēt, ka eirozonas ekonomika šogad varētu sarukt par 7,5% un nākamgad augt par 4,7%. Latvijas tautsaimniecībai SVF šogad paredz kritumu par 8,6% un nākamgad – kāpumu jau par 8,3%.

Pagaidām gan izskatās, ka dziļākais kritums varētu būt vērojams šā gada otrajā ceturksnī. Mērenu optimismu uztur vēl tas, ka vīrusa gadījumu skaits Baltijā un daudzviet pasaulē stabilizējies, un valdības kaļ ekonomikas atvēršanas plānus, un daudzos gadījumos tās šajā ziņā spērušas jau kādus konkrētus soļus.

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus 

Daudzu uzņēmumu darbu ietekmē ne tikai Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības...

"Lai arī SVF prognozē, ka Latvijā ekonomikas kritums būs lielāks nekā vidēji eirozonā, krājas liecības par to, ka drīzāk būs otrādi. Sekmīgā epidēmijas kontrole Latvijā ļāvusi noteikt mazākus ierobežojumus un tātad saudzēt vietējos pakalpojumu sniedzējus," klāstījis arī, piemēram, "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tūrisms topā nav

Protams, kopējā temperatūra okeānā ir viena monētas puse un dažādiem uzņēmumiem klājies visai atšķirīgi.

Visai smagnēji gājis, piemēram, Lietuvas tūrisma nozares uzņēmuma "Novaturas" akcijām, kuru vērtība šogad saplakusi par 50%. Šis uzņēmums piedāvā ceļošanas pakalpojumus lielā mērā tieši uz Vidusjūras reģionu, kur vairākām valstīm Covid-19 vīruss iepēris sevišķi spēcīgi. Arī globālā mērogā bieži straujāk kritušas to uzņēmumu akcijas, kas saistītas ar tūrisma biznesu un pasažieru pārvadāšanu.

Pēdējie mēneši tādējādi tie labākie nav bijuši arī "Tallink" akcijām, kuru vērtība sarukusi par 30%. Nedaudz labāk gan klājies Tallinas ostas jeb Tallinna Sadam akcijām, kuras līdz ar pēdējo nedēļu atveseļošanos kopš šā gada sākuma sarukušas vairs tikai par 10%. Valstīm aizslēdzoties, par starptautisko ceļošanu īsti nevar būt runa. Turklāt var vien spekulēt par to, cik ilgi šāda ceļošana būs zem jautājuma zīmes. Tāpat sagaidāms, ka vēl paies laiks, pirms uzlabosies patērētāju oma un radīsies drošības sajūta.

Pandēmijas raižu karstākajos brīžos strauji vērtība samazinājās arī daudzām ar mazumtirdzniecību saistītajām kompānijām. Tādējādi martā akciju cena zemāk krasi slīdēja tādiem uzņēmumiem kā "Apranga", "Silvano Fashion Group", "Baltika" un "Tallinna Kaubamaja". Piemēram, "Apranga" vadība rēķinājusi, ka tā martā vien, veikaliem esot slēgtiem vai darbojoties ierobežotu laiku, nav guvusi ieņēmumus 10 miljonu eiro vērtībā. Tiesa gan, jau aprīlī bija vērojams straujš šo uzņēmumu akciju cenu pieaugums. "Silvano Fashion Group" akcijas cena palēcās par 27% un "Apranga" – par 25% (kopš gada sākuma tā gan joprojām ir sarukusi par ceturto daļu).

Vispārējā neskaidrība negatīvi ietekmējusi arī finanšu iestāžu un nekustamā īpašuma sektora uzņēmumu akciju vērtību. Tādējādi lielāko zaudētāju vidū, ja vērtē šā gada akciju cenu izmaiņu, var atrast vēl tādus uzņēmumus kā "Pro Kapital Grupp" un "Siauliu bankas".

Labie piemēri

Nav gan tā, ka visiem ietu slikti. Pienākot ekonomikas nedienām, ir daži tautsaimniecības sektori, kuriem joprojām mēdz klāties salīdzinoši labāk. Šo uzņēmumu vidū ir, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēji, jo zināms pieprasījums, piemēram, pēc ūdens un elektrības saglabājas tāpat. Vēl mazāk slikti mēdz klāties telekomunikāciju kompānijām un to preču pārdevējiem un ražotājiem, pēc kurām ir samērā konstants pieprasījums pat tad, ja kādu nelabvēlīgu notikumu rezultātā patērētāju ienākumi samazinās. To vidū ir vairāki pārtikas produkti, mājsaimniecības un higiēnas preces.

Pieprasījumam pēc elektrības esot pat krīzes laikā, kopš gada sākuma tādu uzņēmumu kā "Energijos Skirstymo Operatorius" un "Ignitis gamyba" akciju vērtība palēkusies attiecīgi par 18% un 13%. Vēl lieliska dinamika bijusi ūdens un kanalizācijas apsaimniekotāja "Tallinna Vesi" akcijām, kuru cena palielinājusies vairāk nekā par 10%. Uz pārējo fona vēl var izcelt "Telia Lietuva" akcijas, kuru vērtība šogad augusi par 9,4%.

No Baltijas Oficiālā saraksta Latvijas uzņēmumiem šogad par 6,4% sarukusi "SAF Tehnika" akcijas cena, "Grindeks" tā kritusi par 5,4% un "HansaMatrix" – par 4,8%. Savukārt "aptuveni pa nullēm" pagaidām šo gadu līdz šim izvilkusi "Olainfarm" akcija.

Kopumā dati liecina, ka arī Baltijā ir bijuši vairāki uzņēmumi, kas pat uz pandēmijas akciju cenu izmaiņu pamatā sarkanā fona spējuši savus investorus turpināt iepriecināt. Turklāt visai strauja te bijusi arī cenu atgūšanās pēc februāra un marta pirmās puses izpārdošanas.

Runājot par akciju ieguldījumiem, gan būtu jāatgādina, ka pesimistam pēdējo gadu laikā nav atmaksājies būt – ikviens būtiskāks akciju cenu kritums galu galā bijusi iespēja vērtspapīrus iegādāties ar atlaidi. Par fundamentālām akciju atdeves pārmaiņām vienmēr runāt ir populāri, lai gan vēsture spītīgi turpina pierādīt, ka investors ar šo vērtspapīru turēšanu ilgākā termiņā var ļoti labi un nosacīti stabili nopelnīt. Vienmēr ir svarīgi atcerēties par savu ieguldījumu termiņu un to, ka vecā patiesība - akciju cenas ilgākā termiņā ir tendētas uz izaugsmi - nekur nav zudusi. Tā tas, šķiet, varētu būt pat uz visas pandēmijas fona.

Daudz aktīvāka tirdzniecība

Interesanti ir vēl tas, ka martā un aprīlī Baltijas vērtspapīru tirgū ar reģiona uzņēmumu akcijām reģistrēti 163 tūkstoši darījumu un kopējais tirdzniecības apgrozījums pārsniedzis 120 miljonus eiro.

Darījumu skaits ir par 160% lielāks nekā gada pirmajos divos mēnešos, un apgrozījums audzis par 62%. Savukārt gada skatījumā darījumu skaits marta-aprīļa periodā palēcies gandrīz par 700% un tirdzniecības apgrozījums – vairāk nekā par 150%.

Šādus Baltijas investoru aktivitātes uzplūdus, iespējams, var skaidrot ar to, ka noteiktie ierobežojumi daudziem mazajiem investoriem ļāvuši pievērsties akciju mīšanai no mājām. Agrāk darba dienu aizpildīja, piemēram, darbs kādā ofisā.

Tāpat nozīmīgs faktors var būt tas, ka vairākas finanšu iestādes mazajiem Baltijas investoriem noteikušas nulles komisijas maksas par vietējo akciju tirdzniecību. Šāda bilde nenoliedzami uzskatāma par cerīgu – lielāka akciju tirdzniecības likviditāte, kas bieži bijusi vairāku Baltijas biržas uzņēmumu klupšanas akmens, un zūdošas komisijas maksas vērtspapīru mīšanai mazajiem ieguldītājiem rada labvēlīgākus nosacījumus. Tādējādi var vieglāk sev vēlamajā brīdī par sev vēlamo cenu pirkt un pārdot akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm tālākā izaugsme ārpus biržas un ar stabilu īpašnieku sastāvu

Guntars Gūte, Diena, 24.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules akciju cenas dramatiski krītas jaunā koronavīrusa dēļ

LETA--AFP, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka par 10,0% jeb aptuveni 2350 punktiem līdz 21 200,62 punktiem, piedzīvojot ļaunāko tirdzniecības sesiju kopš 1987.gada.

Londonas biržas indekss FTSE 100 kritās par 10,9%, piedzīvojot savu sliktāko dienu kopš 1987.gada.

Frankfurtes biržas indekss DAX dienu noslēdza ar 12,24% kritumu, un tas bija straujākais šī indeksa kritums, kāds reģistrēts kopš 1989.gada.

Parīzes biržas indekss "CAC 40" kritās par 12,28%, kas ir lielākais šī indeksa vienas dienas kritums tā vēsturē.

Milānas biržas indeks FTSE MIB saruka par 16,9% līdz 14 894, 44 punktiem, un tas ir sliktākais rādītājs kopš šī indeksa ieviešanas 1998.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet ASV finanšu tirgi bija slēgti, jo valstī bija Neatkarības dienas brīvdiena.

Pieauga arī naftas cenas pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās 10 sabiedroto samita atlikšanas uz nenoteiktu laiku.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,6%, ko sekmēja ziņa, ka Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība ir 6,3 miljardi sterliņu mārciņu (7,3 miljardi eiro).

Frankfurtes biržas indekss kāpa par mazāk nekā 0,1%, bet Parīzes biržas indekss palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas sektorā akciju cenu kāpumu veicināja naftas cenu pieaugums, jo OPEC+ nespēja vienoties par jēlnaftas ieguves apjomu palielināšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena un biržas bija slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un pasaules naftas cenas pirmdien pieauga, ko sekmēja progress vakcinācijā pret Covid-19 un aizvien lielāka iespēja, ka ASV Kongress pieņems jaunu ekonomikas stimulu paketi, paziņoja dīleri.

Londonas biržas indekss kāpa par 2,5% un britu mārciņas vērtība pieauga pēc nedēļas nogales ziņām, ka Lielbritānijā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā15 miljoni cilvēku.

Britu mārciņas vērtība kāpa līdz 1,3918 dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš 2018.gada aprīļa, bet eiro vērtība saruka līdz 87,18 britu pensiem, kas bija zemākais līmenis kopš maija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,5%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 0,4%. Milānas biržas indekss kāpa par 0,8% pēc tam, kad bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi sestdien tika izraudzīts par jauno Itālijas premjerministru.

Volstrītā akciju cenas nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas galvenajās biržās pirmdien pieauga, neraugoties uz bažām par to, ka centrālo banku lēmumi pacelt procentlikmes ar mērķi iegrožot inflāciju var izraisīt recesiju. Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pieauga līdz 20 000 ASV dolāriem pēc tam, kad nedēļas nogalē tā bija kritusies līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim - 17 599 dolāriem.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,5% pēc tam, kad investoru noskaņojumu uzlaboja ziņas par izdevēja "Euromoney" pārņemšanas piedāvājumu.

Franfurtes biržas indekss pieauga par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss kāpa par 0,6% pēc tam, kad Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudēja līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē.

Naftas cenas pirmdien pieauga, stabilizējoties pēc piektdien pieredzētā krituma, kuru izraisīja bažas par jēlnaftas pieprasījumu iespējamas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien galvenokārt pieauga, investoriem reaģējot uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un datiem par ekonomikas atkopšanos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,7%, sasniedzot augstāko līmeni biržas slēgšanas brīdī kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropā pirms 14 mēnešiem.

Frankfurtes biržas indekss kāpa par 2,1% un Parīzes biržas indekss palielinājās par 1,4% pēc tam, kad eirozonas uzņēmumi aprīlī pieredzēja straujāko izaugsmi deviņu mēnešu laikā, radot cerību uz ES iziešanu no recesijas.

"Tirgi, kas vakar pieredzēja lielu kritumu, šodien ir atguvušies un uzrādīja spēcīgu kāpumu," komentēja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien pārsvarā kritās pēc tam, kad tās pagājušonedēļ bija pieaugušas līdz jauniem rekordiem, kamēr investori pievērsa uzmanību ziņai, ka sešas Anglijas premjerlīgas un vēl sešas Spānijas un Itālijas futbola vienības vienojušās izveidot jaunu turnīru, kas tiks dēvēts par Eiropas superlīgu.

Turīnas futbolkluba "Juventus" akcijas cena Milānas biržā pieauga par 17,5%, bet Mančestras "United" akcijas cena Ņujorkas biržā kāpa par gandrīz 7%.

"Klusāks nedēļas sākums ir pieredzējis akciju tirgus kritumu ziņu trūkuma dēļ, un zināmu interesi izraisīja tikai notiekošais Eiropas futbolā," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Nīls Vilsons.

Volstrītas galvenie indeksi kritās pēc tam, kad divi no tiem piektdien bija sasnieguši jaunus rekordus.

Investori gatavojās uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas nedēļai, gaidot "Coca-Cola", "Netflix", "American Airlines" un citu uzņēmumu rezultātus.

Eiropas biržās pārsvarā bija kritums, bet Parīzes biržas indekss pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Nasdaq Baltijas biržas ievieš Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstu

Db.lv, 06.12.2021

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja un "Nasdaq" Baltijas tirgus vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" Baltijas biržas ievieš jaunu pakalpojumu - "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstu, teikts biržas paziņojumā.

Jaunais pakalpojums ļauj investoriem tirgot akcijas, kas kotētas citos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) regulētos tirgos vai tiek tirgotas daudzpusējās tirdzniecības sistēmās.

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja un "Nasdaq" Baltijas tirgus vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka jaunais pakalpojums ievērojami paplašinās akciju tirdzniecības un investīciju iespējas Baltijas reģionā.

Sākot ar pirmdienu, 6.decembri, divu Polijas tirgū kotēto uzņēmumu - "City Service" un "AB Inter RAO Lietuva" - akciju tirdzniecība tiks sākta "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā.

"First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības saraksts ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma bez regulēta tirgus statusa, kurā birža nodrošina akciju tirdzniecību. Tirdzniecības sākšana "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā nav uzskatāma par akciju kotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Volstrītas indeksi sasniedz jaunus rekordus optimismā par tirdzniecību

LETA, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas biržas indeksi ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, uzlabojoties tirdzniecības perspektīvai, mazinoties tirdzniecības saspīlējumam starp ASV un Ķīnu, un ASV Pārstāvju palātai pieņemot jauno brīvās tirdzniecības lūgumu ar Kanādu un Meksiku.

Analītiķi uzskatīja, ka jaunie rekordi arī atspoguļo prognozes, ka ASV Senāts nobalsos pret ASV prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata Pārstāvju palātas uzsāktajā impīčmenta procesā. "Tirgus lielākoties ignorēs impīčmentu, tas pievērsīs uzmanību peļņai, procentlikmēm un Federālajai rezervju sistēmai," sacīja "National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans. "Tas tā bijis pēdējo divu impīčmentu gadījumā."

"Prezidents, šķiet, varētu piedāvāt pārdot Aļasku atpakaļ Krievijai, un Republikāņu partija tomēr nebalsotu par viņa impīčmentu," asprātīgi sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps. Anglijas Banka saglabāja savu galveno kredītlikmi 0,75% līmenī, bet atstāja iespēju to pazemināt nākamgad atkarībā no breksita gaitas. Zviedrijas centrālā banka ceturtdien nolēma paaugstināt bāzes procentu likmi, ņemot vērā inflācijas saglabāšanos tuvu bankas noteiktajam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem reaģējot uz satraukumu par ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās izredzēm, nemieru atjaunošanos Honkongā, mārciņas vērtības kāpumu un politisko strupceļu Spānijā.

Pēc ievērojamiem kritumiem Āzijas biržās saruka arī akciju cenas Eiropā, un Londonas biržas indekss samazinājās par 0,4%. Arī Volstrītas indeksi lielākoties saruka, atkāpjoties no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem rekordiem, bet «Dow Jones Industrial Average» nedaudz pieauga, pateicoties pozitīvām ziņām no uzņēmuma «Boeing».

«Akciju tirgi pārsvarā nonākuši zemākā līmeni, jo tirgu dalībnieki ir uztraukti par ASV-ĶĪnas tirdzniecības attiecībām, kā arī par vardarbību Honkongā,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Madens. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga, palielinot ārējo spiedienu uz Londonas biržas indeksu, kura veidošanā piedalās vairākas daudznacionālās kompānijas ar peļņu dolāros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, investoriem atbrīvojoties no akcijām Ķīnas-ASV saspīlējuma eskalācijas laikā.

Investori seko ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītei Taivānā, kas ir izprovocējusi Ķīnas sašutumu un manevru rīkošanu ap Taivānu šīs vizītes laikā.

Pelosi ir augstākā vēlētā ASV amatpersona, kas pēdējos 25 apmeklējusi Taivānu, un Pekina ir likusi saprast, ka uzskata viņas klātbūtni Taivānā par provokāciju.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās kritās par vairāk nekā 2%, bet Taibei un Tokijas biržās - par vairāk nekā 1%.

Kritumi ASV un Eiropas biržās notika, kamēr investori mēģina izvērtēt globālās ekonomikas prognozi un centrālās bankas mēģina iegrožot inflāciju, ceļot procentlikmes un vienlaikus mēģinot uzturēt ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pieaug cerībā uz Covid-19 ierobežojumu tālāku mīkstināšanu

LETA--AFP, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par iespējām investēt uzņēmumu akcijās un obligācijās Baltijas biržās ir atgriezusies, tādēļ var cerēt, ka šogad būs arī jaunas vērtspapīru emisijas, pauda "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Pirms dažiem mēnešiem bija liela neskaidrība un plānotie publiskie piedāvājumi tika uzlikti uz pauzes. Tagad mēs redzam, ka neskaidrība mazinās un investoru interese atgriežas, līdz ar to uzņēmumi ir gatavi sākt sākotnējo publisko piedāvājumu procesu," sacīja Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādināja, ka gads sākās pozitīvi un biržu indeksi bija augoši, bet, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija ļoti liela neskaidrība un tika piedzīvots liels indeksu kritums.

"Šajā laikā, manuprāt, biržas lieliski nodemonstrēja, kādēļ tās ir svarīgas. Birža ir otrreizējās tirdzniecības vieta, un tajā brīdī, kad akciju cenas krita, biržas turpināja strādāt, un jebkuram investoram, kas vēlējās akcijas pārdot, šāda iespēja bija. Tas bija vissvarīgākais - biržas bija atvērtas, tirdzniecība notika, un mēs varējām ļoti labi veikt šo otrreizējā tirgus organizētāja lomu. Protams, šajā laikā bija daudz diskusiju - ārprāts, biržu indeksi krīt, varbūt ir jāslēdz tirdzniecība! Taču tas nekad nav labs risinājums, jo tādā gadījumā investori mēģinātu šīs akcijas pārdot ārpus biržām. Šajā gadījumā cenu veidošanās mehānisms nav caurskatāms. Arī šis lēmums, skatoties jau pagātnē, ir ļoti svarīgs un bijis pareizs, ka biržas Eiropā ir bijušas atvērtas un investori ir varējuši tirgoties. Investoriem nav bijis jāpiedzīvo papildu stress, ka šīs akcijas nav bijis iespējams pārdot," sacīja "Nasdaq Riga" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, Baidenam parakstot ASV ekonomikas atbalsta plānu

LETA--AFP, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nolemjot saglabāt nemainīgu obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu un ASV prezidentam Džo Baidenam parakstot 1,9 triljonus dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu.

Baidens cer pēc iespējas ātrāk realizēt tā galvenos punktus, tostarp piešķirt vairumam amerikāņu līdz 1400 ASV dolāriem lielu finansiālu atbalstu, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā, palielināt resursus skolu ātrai atvēršanai un atbalstu uzņēmumiem un kopienām, ko smagi skārusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Nasdaq Composite".

Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indekss pieauga līdz viena gada augstākajam līmenim. Palielinājās arī Londonas biržas indekss.

Daži ekonomisti bažījas, ka ASV federālās valdības dāsnums būs katalizators lielam inflācijas lēcienam, kas varētu likt Federālo rezervju sistēmai (FRS) pēkšņi mainīt savu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma sākt samazināt savu stimulu programmu, bet Eiropas un Āzijas biržā akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem ceturto dienu pēc kārtas. Londonas biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, un neliels kāpums bija Frankfurtes biržas indeksam.

Pasaules naftas cenas kritās par vairāk nekā 3%.

FRS vadītājs Džeroms Pauels palika pie sava viedokļa, ka negaidīti augstā inflācija samazināsies 2022.gada otrajā pusgadā, un sacīja, ka ASV centrālā banka "var būt pacietīga", neceļot procentlikmes.

Vēl pirms FRS paziņojuma tika publicēti jauni dati, kas rāda, ka ASV ekonomikas atveseļošanās turpinās. ASV privātajā sektorā oktobrī tika radīts 571 000 darbavietu, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā oktobrī tiks radīti 400 000 darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien pārsvarā kritās, investoriem mēģinot novērtēt Covid-19 gadījumu skaita palielināšanās ietekmi uz ekonomiku.

Lai gan Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaita ASV negaidīts kāpums pagājušajā nedēļā pastiprināja pesimistisku noskaņojumu Volstrītā, un indekss "Dow Jones Industrial Average" noslīdēja zem 30 000 punktu atzīmes, kuru tas otrdien bija pirmoreiz pārsniedzis.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā palielinājās līdz 778 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 748 000 apmērā.

Šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 730 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 742 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien kritās, pieaugot jaunā koronavīrusa krīzes ietekmei uz globālās ekonomikas perspektīvu, savukārt naftas cenas saruka, jo OPEC vadītā jēlnaftas ieguves samazināšana tika atzīta par nepietiekamu naftas pārprodukcijas kompensēšanai.

Investoru noskaņojumu pasliktināja brīdinājumi par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku.

Trešdien publiskotas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozes liecina, ka globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu, un tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi.

IEA lēsa, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā.

WTI markas jēlnaftas cena tirdzniecības sesijas noslēgumā bija 19,87 ASV dolāri par barelu, kas ir zemākā cena biržas slēgšanas brīdī kopš 2002.gada februāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz strupceļu sarunās par ASV stimulu paketi

LETA--AFP, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, optimismam par ekonomikas atveseļošanos pārspējot bažas par strupceļu ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Eiropas biržās akciju cenas palielinājās, un Londonas biržas indeksa pieaugums bija sevišķi straujš britu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ. Otrdien kāpumu Eiropas biržās bija sekmējuši spēcīgi Vācijas ekonomikas dati.

Volstrītā visvairāk pieauga indekss "Nasdaq Composite", pateicoties "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumam.

Analītiķi kāpumu Volstrītā vismaz daļēji izskaidroja ar investoru atvieglojumu par to, ka demokrātu prezidenta kandidāts Džo Baidens izraudzījies viceprezidenta amatam afroamerikānieti Kamalu Harisu.

Investori arī gaida šonedēļ paredzētu ASV un Ķīnas amatpersonu tikšanos tirdzniecības līguma pārskatīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē trešdien kritās, turpinoties bažām par ekonomikas recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu. Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja sarukt, tuvojoties abu valūtu paritātei.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pieauga pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokols apstiprināja ASV centrālās bankas stingru nostāju pret inflāciju.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā uz neilgu laiku noslīdēja zem 100 ASV dolāriem par barelu. Zem simboliskās atzīmes palika arī WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā.

Analītiķi ir prognozējuši, ka "Brent" markas jēlnaftas cena šogad varētu nokristies līdz 65 dolāriem par barelu, ja lejupslīde pasaules ekonomikā ieilgs.

Eiro vērtība pret ASV dolāru sasniedza jaunu 20 gadu zemāko punktu, tirgu dalībniekiem bažījoties par recesiju eirozonā un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēnāku rīcību procentlikmju pacelšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas eirozonas galvenajās biržās otrdien kritās, Covid-19 krīzei aizēnojot labvēlīgus ekonomikas datus.

Divi no trim Volstrītas indeksiem pieauga, bet viens kritās pirms ceturtdien ASV gaidāmās Pateicības dienas, kad Volstrīta būs slēgta.

Naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

Frankfurtes biržas indekss kritās par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss - par 0,8%, Eiropai cīnoties ar Covid-19 izplatīšanos, kuras dēļ Austrija pirmdien atgriezās pie daļēja lokdauna.

Beļģija un Nīderlande vēl atgūstas no nesenajiem vardarbīgajiem protestiem pret jauniem Covid-19 ierobežojumiem. Vācija ir brīdinājusi, ka tās noteiktie ierobežojumi, tostarp aizliegums nevakcinētajiem apmeklēt zināmas publiskas vietas, ir nepietiekami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, ko sekmēja labi uzņēmumu peļņas rādītāji un dati par ASV ekonomikas izaugsmi šī gada otrajā ceturksnī.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,9%, ko veicināja "AstraZeneca", "Shell", "Lloyds" un citu uzņēmumu pozitīvi peļņas rādītāji.

Kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās, ko sekmēja "Volkswagen" un Francijas uzņēmuma "TotalEnergies" peļņa.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga un bija tuvu visu laiku rekordlīmeņiem pēc "Ford", "Comcast" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

"Peļņas rādītāji vēl arvien ir ļoti daudzsološi," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaudzis par 6,5%, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskoti dati. Galvenie faktori, kas veicināja ekonomikas izaugsmi, bija iedzīvotāju tēriņi, eksports un vietējo pašvaldību izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc vairāku dienu ilgas pretējas tendences, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Volstrītas indeksi pieauga par vismaz 2% pēc tam, kad naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par vairāk nekā 10%.

"Šodienas [akciju cenu] kāpumam pamatā ir naftas cenu kritums, bet mēs vēl neesam redzējuši akciju cenu minimumu vai naftas cenu maksimumu," sacīja "Spartan Capital Securities" analītiķis Pīters Kardillo.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 7%, bet Londonas biržas indekss kāpa par 3,3%.

"CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons to izskaidroja ar "Krievijas Ārlietu ministrijas izteikumiem, ka būtu labāk, ja viņu mērķi Ukrainā tiktu sasniegti caur sarunām".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 2,0% līdz 33 286,25 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,6% līdz 4277,88 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,6% līdz 13 255,55 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru