Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Labrīt!

Šorīt Rīgā galvenokārt mākoņains, gaisa temperatūra +11 grādi.

Latvijā

Šorīt laikraksts Dienas Bizness raksta par Rojas reģionālo ostu, kas savā turpmākajā attīstībā liek cerības uz miljonu investīcijām no NVS kokapstrādes jomā. Piesaistītie privātie līdzekļi būs mērāmi miljonos, kas Latvijas mērogiem varbūt nebūs iespaidīga summa, tomēr Rojai ievērojami resursi, norāda ostas pārvaldnieks Jānis Megnis.

Pēc piena produktu cenu palielinājuma veikalos valstī atkal sākusi uzplaukt piena tirdzniecība māju pagalmos. Eksperti novērojuši, ka arvien vairāk piena un piena produktu patērētājiem tiek piedāvāti tieši, to tirgojot dzīvesvietu tuvumā, māju pagalmos un tirgos. Izskan prognozes, ka šāda tirdzniecība var vērsties plašumā.

Tomēr pagaidām tikai maza daļiņa no Latvijas arhīvos esošajiem dokumentiem ir pieejami digitālā formātā.

Dokumentu digitalizācija visciešākā veidā ir saistīta ar pieejamo finansējumu. Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža norāda, ka esošā finansējuma ietvaros neesot viegli nodrošināt nepieciešamos apstākļus nacionālās bagātības uzkrāšanai, saglabāšanai un pieejamībai un domāt arī par attīstību. Salīdzinot ar 2008. gadu, arhīva budžets ir samazinājies no 7,4 milj. Ls līdz 3,4 milj. šogad, bet komunālo pakalpojumu izmaksas pieaugušas par 30%.

Rezultātā visi līdzekļi praktiski tiek izlietoti uzturēšanai, arī pašu ieņēmumi, kaut gan jaunais likums nosaka, ka pašu ieņēmumi jāizmanto attīstībai. LNA struktūrvienības (arhīvu glabātavas) ir 15 arhīvi - Valsts vēstures arhīvs, Valsts arhīvs, Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs un 11 zonālie arhīvi. Kopējā arhīvglabātavu platība uz šā gada sākumu ir 34 tūkst.m2. Pavisam LNA glabājas 20,6 milj. glabājamo vienību, tostarp 1,49 milj. fotodokumentu, 47,8 tūkst. stundu skaņas dokumentu, 98,6 tūkst. glabājamo vienību jeb 8,85 tūkst. stundu kinodokumentu, 2,9 tūkst. glabājamo vienību jeb 2,5 tūkst. stundu videodokumentu un 5,6 tūkst. glabājamo vienību jeb 414 GB elektronisko dokumentu.

IUB apmierina tikai divas no deviņām RVR pretenzijām par 144 milj. Ls vērto vilcienu konkursa nolikumu.

Pasažieru vilciens (PV) veiks izmaiņas 144 milj. Ls vērtā jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma nolikumā, jo Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis PV slēgt līgumu bez grozījumu veikšanas konkursa nolikumā. Atbilstoši biroja lēmumam, IUB ir uzdevis PV konkursa nolikumā veikt izmaiņas tikai divās no deviņām Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) pretenzijām. Proti, PV ir jāveic grozījumi konkursa nolikumā attiecībā uz jēdzienu «vienota elektrovilcienu un dīzeļvilcienu platforma», kā arī punktā par PV augstajām pilnvarām, ja tiek lauzts līgums. Šobrīd attiecīgais konkursa punkts paredz tiesības PV izbeigt līgumu, ja izpildītājs kavē jebkuru no piegādes grafikā noteiktajiem termiņiem vienības pieņemšanas ekspluatācijā vairāk par 60 dienām un puses nav vienojušās par termiņa pagarinājumu.

Labrīt!

Rīgā šorīt apmācies, gaisa temperatūra +9 grādi.

Latvijā

Tuvojoties eiro ieviešanai, Latvijā arvien straujāk sāk rukt skaidras naudas apmērs apgrozībā. Skaitļi liecina, ka kopš gada sākuma skaidras naudas apmērs apgrozībā jau ir samazinājies par 130 miljoniem latu un gada pēdējos mēnešos kritums kļūs arvien straujāks.

Iecere dotēt Pasažieru vilcienu no Latvijas dzelzceļa peļņas var apdraudēt kravu pārvadājumus, brīdina Uģis Magonis. Ja valsts dotāciju apjoms būs par mazu, lai segtu VAS Pasažieru vilciens (PV) izdevumus par infrastruktūras maksu, kas tam jāmaksā VAS Latvijas dzelzceļš, iztrūkstošos līdzekļus varētu ņemt no LDz peļņas, paredz Saeimā nonākušie likumdošanas grozījumi.

Visiem kravu pārvadātājiem vajag norādīt - ja nemākiet ledus apstākļos braukt, nebrauciet, intervijā DB pārliecināti pauž Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, noraidot runas par to, ka Rīgas Brīvosta jebkādā mērā būtu vainīga pie šā gada februārī Rīgas jūras līcī iesalušajiem 34 kuģiem.

«Kāds, kas saskatījies filmas par Titāniku, ieraudzījis ledus gabalu, kurš ir 2 cm biezs, to lielo briesmīgo kuģi ir norāvis uz stop, apstājies ledū un tagad bļauj- «velciet mani ārā». Tas, ka viņš varētu uzņemt pilnu gaitu un pabraukt pa to ledu- nē, to viņš nedara, jo viņam tādas instrukcijas nav. Kapteiņi šādos kuģos bieži ir tādi - no kaut kādām Filipīnu salām, kas ledu savā dzīvē nav redzējuši. Visinteresantākais ir, par ko man jāsmejas, kad es viņiem jautāju, kāpēc jūs tagad braucat, viņi atbild, ka citādi Anglijā domna apstāsies. Man, izrādās, par Anglijas domnu jādomā,» tā viņš.

Satiksmes ministrija kā perspektīvāku lidostas Rīga savienojumu redz tramvaju, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pēc Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna apstiprināšanas un Valsts prezidenta Valda Zatlera Krievijas vizītes, kurā pārrunāta ātrgaitas dzelzceļa izveide starp Rīgu un Maskavu, atkal aktuāla kļuvusi ideja par pilsētas dzelzceļa izbūvi Rīgā. Prioritārais, pēc Vācijas S-Bahn parauga būvētais, aptuveni 7 kilometrus garais pilsētas dzelzceļa maršruts savienotu Centrālo staciju ar starptautisko lidostu Rīga.

«Šī pašlaik ir vienīgā no sešām potenciālajām pilsētas dzelzceļa līnijām, ko esam apskatījuši un kurā varētu nodrošināt nepieciešamo rentabilitāti.

Trase iet cauri visiem perspektīvajiem pilsētas attīstības rajoniem, ieskaitot Stradiņa slimnīcas rajonu, Torņakalna jauno centru un LU kompleksu, līdz ar to šis maršruts varētu dabūt nepieciešamo pasažieru skaitu,» DB stāstīja viens no pilsētas dzelzceļa projekta autoriem arhitektu biroja NAMS līdzīpašnieks Sergejs Ņikiforovs.

Ir skaisti strādāt svētkos, kad cilvēkiem esot pozitīvas emocijas un vēlme izpušķoties ar jāņuzālēm, atzīst jāņuzāļu pārdevēji Centrāltirgū.

Dienā pirms lielās – Jāņu dienas Centrāltirgus līgozāļu tirgotājiem iet viskarstāk. Te var iegādāties jāņuzāles, margrietiņu un rudzupuķu pušķus, lielākus un mazākus Jāņu vainagus. Tirgotāji ir dažādi – daži ozolu vainagos iepin klāt izlaidumu sezonā neizpārdotās rozes, bet citi – pašu vārdiem dienas un naktis ir pavadījuši pļavās, lai savāktu puķes. Jāņu vainagus daži pārdevēji pin turpat uz vietas, bet kopumā, lai nopītu kārtīgu ozollapu vainagu ir vajadzīgas divdesmit minūtes laika.

Veicinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgū, Lattelecom, Swedbank un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk konkursu «Izrāviens 2011» uzņēmumiem, kuri meklē jaunus eksporta tirgus savu izstrādājumu realizācijai.

Pirmo gadu konkursa dalībniekiem nav noteikts uzņēmuma minimālais gada apgrozījums - šogad konkursā var piedalīties ikviens eksportējošs uzņēmums - arī tie, kas tikko uzsākuši eksportu.

Galvenās prasības konkursa dalībniekiem – eksporta apjoms ne mazāks kā 10% no kopējā apgrozījuma, uzņēmuma pamatkapitālā ir vairāk nekā 51% privātā kapitāla un ir skaidri formulēti uzņēmuma mērķi.

Pieteikšanās dalībai konkursā «Izrāviens 2011» norisināsies līdz 31. augustam. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem katru mēnesi – jūnijā, jūlijā un augustā – tiks izvēlēti trīs uzvarētāji, kuriem konkursa sadarbības partneru vadošie eksperti sniegs bezmaksas konsultācijas efektīva un mērķtiecīga biznesa risinājumu kompleksa izstrādei. Projekta gaitā ekspertu konsultācijas tiks sniegtas deviņiem eksporta uzņēmumiem.

Pēdējo 12 mēnešu laikā nekustamo īpašumu tirgū jūtama «kursa maiņa» - ir pieaudzis ārvalstu investoru pieprasījums un ar tiem veikto darījumu skaits, izīrējot un pārdodot kvalitatīvi renovētus nekustamos īpašumus, kas atrodas vietās ar labi attīstītu infrastruktūru, Db.lv stāsta Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašnieks Vestards Rozenbergs.

To galvenokārt nodrošina pieaugošā interese no NVS valstīm, sevišķi Krievijas, atskatoties uz pirmo savas darbības gadu Latvijā, stāsta V. Rozenbergs.

«Šī vasara būs karsta ne tikai temperatūras ziņā, bet arī pieaugošā pieprasījuma un cenu ziņā,» uzskata V. Rozenbergs.

Interesi no ārvalstu klientu puses ir iedzīvinājuši arī ieviestie grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz uzturēšanās atļaujas izsniegšanu citu valstu pilsoņiem, ja ārzemnieks iegādājas nekustamo īpašumu Rīgā vai tās apkārtnē vismaz 100 tūkstošu latu vērtībā vai arī ārpus Rīgas apkārtnes vismaz par 50 tūkstošiem latu, norāda V. Rozenbergs.

Izstādē Ražots Baltijā 2011 apmeklētāji var iepazīties ar 250 Baltijas valstu uzņēmumiem.

No šodienas līdz svētdienai norisinās izstāde Ražots Baltijā 2011, kuras mērķis ir palīdzēt rast eksporta tirgus, rosināt meklēt sadarbības iespējas un ļaut ikvienam parādīt savu produkciju. Izstādē piedalās aptuveni 250 dažādi Baltijas valstu ražotāji. Lielākā daļa dalībnieku ir no Latvijas – 184. 42 kompānijas ir atbraukušas no Lietuvas un 18 no Igaunijas. Izstādē piedalās metālapstrādes, tekstilrūpniecības, poligrāfijas, kokapstrādes, mašīnbūves u.c. nozaru uzņēmumi, starp kuriem liela daļa ir pārtikas ražotāji, piemēram, Daugava, Rozīnes mājas saldējums, Nature Gift, Pure Food, Pure Chocolate, Eko Mako, Valmiermuižas alus u.c.

Ar skaļu Paldies! aptuveni simts zemnieku pateicās premjeram Valdim Dombrovskim un zemkopības ministram Jānim Dūklavam par atbalstu nozarei.

Zemkopības ministrs pulcēšanos nosauca par «labdabīgu zemnieku buntu». Viņš uzsvēra, ka atbalsts jaunajai piena rūpnīcai ir pirmais lielais solis, bet vēl priekšā liels un atbildīgs darbs, lai to realizētu. Zemnieki valdības vadītājam izteica pateicību par veiksmīgu līdzšinējo sadarbību un uzdāvināja V. Dombrovskim lielu siera rituli.

Savukārt premjers, izskatot pateicību zemniekiem par konstruktīvo sadarbību, kas īstenota divu gadu laikā, uzsvēra, ka vēl priekšā svarīgs darbs pie Eiropas Savienības finanšu perspektīvas, lai panāktu taisnīgākus tiešmaksājumus lauksaimniekiem. Kā novēroja DB, lauksaimnieki dažādus lauku labumus – sieru, pienu, krējumu - dāvāja ne vien garāmgājējiem, bet arī devās valdības ēkā, lai tos pasniegtu ministriem.

Alus darītava Baltika kļuvusi par Latvijas Basketbola savienības (LBS) atbalstītāju 2011. gada sezonā, kas oficiāli apliecināts trešdien abu pušu parakstītajā līgumā, kura termiņš ir viens gads, informē LBS.

Kā norāda LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps, Baltika sadarbība ar Latvijas Basketbola līgu (LBL) ļaus popularizēt basketbola attīstību Latvijā. «Varam apgalvot, ka no šīs sadarbības ieguvēji būs visas puses, bet visvairāk - Latvijas basketbols kopumā,» tā viņš.

LBL ietvaros Baltika līdzjutējiem piedāvās dažādas aktivitātes, kuru laikā būs iespējams laimēt arī balvas. Tāpat sadarbībā ar Baltiku LBS 27.februārī Jelgavā rīkos basketbola Zvaigžņu spēli, kā arī Basketbola dienas šā gada aprīlī.

Aldaris, kas ir alus darītavas Baltika oficiālais pārstāvis Latvijā, ir ilggadējs Latvijas hokeja lieldraugs, Aldara ražotais dzeramais ūdens Vichy ir Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības atbalstītājs, bet uzņēmuma pārstāvētais Carlsberg zīmols atbalsta Latvijas Futbola federāciju.