Pasaulē

Ārvalstniekiem interesē iegādāties zemi Igaunijas salās

Ingrīda Drazdovska [email protected],28.03.2003

Jaunākais izdevums

Tāpat kā Latvijā Igaunijā ir liela interese par ainaviski bagātām vietām, piekrastes teritorijām. «Pēdējos divos gados Igaunijas zemes tirgus ir bijis aktīvākais pēc neatkarības atgūšanas. Notikuši ap 40 tūkst. darījumu ar zemi, kas, manuprāt, ir daudz, ja salīdzina ar Igaunijas iedzīvotāju skaitu — 1.3 miljoni. Mūsu jūras piekrastes zemes un salas ir ļoti atraktīvas ārvalstu pircējiem. No 1999. līdz 2001. gadam katrs ceturtais zemes pircējs salās bija ārzemnieks,» stāstīja Igaunijas nekustamā īpašuma kompānijas Kinnisvaraekspert direktors Tambets Tīts (Tambet Tiits). Ārvalstnieki zemi Igaunijā var pirkt ar attiecīgas pašvaldības atļauju. Zemes cena esot dažāda; vidēji 60 – 80 tk. kronu par hektāru (ap 240 – 320 Ls). Zeme pie Tallinas, kuru iespējams transformēt par zemi privātapbūvei, maksā krietni dārgāk.

Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime,18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Nekustamais īpašums

Zemes lietotājiem jāpasteidzas līdz 30. novembrim

Mārtiņš Lazdovskis, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors,14.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem, kam lauku apvidos ir piešķirta lietošanā zeme, un kas nav iesnieguši lauku zemes pieprasījumus līdz pagājušā gada 31. augustam, kas bija noteikts kā iepriekšējais termiņš, vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus Valsts zemes dienestā līdz šā gada 30. novembrim.

Tie, kas pieteikumus iesniegs, saglabās tiesības šo zemi izpirkt un iegūt īpašumā. Savukārt, kas neiesniegs pieteikumus, zaudēs tiesības zemi izpirkt par privatizācijas sertifikātiem un kadastrālo vērtību, un iegūs tiesības zemi nomāt no pašvaldības, maksājot nomas maksu pusprocenta apjomā no kadastrālās vērtības. Ja pēc kāda laika viņi vēlēsies zemi nopirkt, tas vairs nenotiks zemes reformas likumu ietvaros, bet to varēs iegādāties kā jebkuru pašvaldības zemes gabalu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Kopumā zemes lietotāju rīcībā līdz 2005. gada 1. septembrim bija ap 113 000 zemes vienību, no kurām līdz pagājušā gada 1. septembrim pieteicās un pamatojoties uz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā iesniegto zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas vairāk kā 86 000 zemes vienības. Līdz šā gada 30. novembrim vēl varētu pieteikties izpirkt vairāk par 25 000 zemes vienību. Uz 1.novembri, kad no papildus pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai atvēlētā laika bija palikušas tikai 30 dienas, Valsts zemes dienestā bija saņemti pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē, kur palicis visvairāk zemesgrāmatā neierakstītās zemes – 757 zemes vienību izpirkšanai 1 272 ha platībā. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši tikai aptuveni 10% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības. VZD aicina zemes lietotājus izmantot tiem normatīvajos aktos dotās tiesības iegūt zemi īpašumā un neatlikt izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, lai pēdējās dienās pirms pieteikšanās beigām neradītu sev neērtības, veidojot rindas VZD klientu apkalpošanas centros.

Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone,04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Citas ziņas

Dabas muzejā izstāde "Galapagu salas- ceļo un domā"

,19.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galapagu salu burvību mākslas fotogrāfijās iemūžinājis fotogrāfs Vilmārs Strautiņš. Fotogrāfa fiksētās Galapagu salu dabas ainavas ļauj katram skatītājam justies klātesošam šajās norisēs. Izstādē, kopā ar fotogrāfiju autoru apceļojot Galapagu salas, apmeklētāji var uzzināt ko vairāk par CITES aizsargājamajām sugām un to, kādus suvenīrus drīkst vest mājās no ceļojumiem un kādus nedrīkst. Šogad aprit 10 gadi, kopš Latvijas Saeima ir akceptējusi Latvijas pievienošanos Vašingtonas konvencijai jeb CITES.

Daudziem no mums ceļojot, īpaši jau uz eksotiskām valstīm, rodas doma no tām atvest kādu suvenīru. Bet vai daudzi padomā, vai arī zina to, ka daži suvenīri, ko šajās valstīs piedāvā iegādāties ir aizsargājamu sugu pārstāvji vai izstrādājumi no tiem un tirdzniecība ar tiem ir aizliegta, līdz ar to šie suvenīri uz robežas tiek konfiscēti. Lai izvairītos no šādām situācijām, izstādes apmeklētājiem tiks stāstīts par to, kas apdraud šīs aizsargājamās sugas, kas ir CITES, kā ir jārīkojas, ja vēlaties vest pāri robežai kādu eksotisku suvenīru. Skolēnu grupām būs iespēja pieteikt nodarbību par CITES, kā arī katram apmeklētājam būs iespēja uz vietas improvizēti iegādāties suvenīru un noskaidrot, vai tas ir aizsargāts ar konvenciju un var tikt konfiscēts uz valsts robežas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

Citas ziņas

Lauku zemes izpircējiem atlicis nepilns pusgads

,17.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

Būvniecība un īpašums

Precizēs lauksaimniecības zemes iegādes kārtību

Zane Atlāce - Bistere,07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, skatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma par virkni priekšlikumu, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienestā.

Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Ekonomika

Atvieglos zemes iegādes nosacījumus vietējiem; neļaus to pirkt ārzemniekiem, ja tie pastāvīgi neuzturas Latvijā

Žanete Hāka,23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Eksperti

Ekspertes viedoklis: Aizverot zemes tirgu, kavēsim lauksaimniecības attīstību

Eva Branta-Nellemane,
 ActusQ direktore,11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeme ir viens no Latvijas vērtīgākajiem dabas resursiem un tā ir atbildība – nodrošināt, lai šis resurss tiek izmantots efektīvi un ilgtspējīgi.

Paziņojums par iespēju sekot Lietuvas lauksaimnieku piemēram un rīkot referendumu saistībā ar aizliegumu pārdot vietējo lauksaimniecības zemi ārvalstniekiem ir bezatbildīgs solis. Tas var ieraut Latvijas valsti kārtējās tiesas prāvās līdzīgi, kā tas draudēja Bulgārijai, kad valstij var nākties maksāt miljonus par lēmumu, kas sākotnēji šķiet ļoti pareizs un valsts resursus aizsargājošs.

Bulgārijas parlaments pieņēma lēmumu pagarināt ierobežojumus ārvalstniekiem lauksaimniecības zemju iegādē, bet pēc brīdinājuma saņemšanas no ES par soda sankcijām izlēma ierobežojumus pārskatīt.

Balsošanai Saeimā ir nodoti likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumi, kas paredzēja ierobežot lauksaimniecības zemju tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2020. gada maijam. Likums nosaka, ka no 2014. gada 1. maija ES dalībvalstu pilsoņi un ES reģistrētas juridiskas personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmumi.

Lauksaimniecība

Ilgstošas tiesvedības un valsts neizdarības dēļ lauksaimnieki nevar izmantot zemi

Sandra Dieziņa,04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Nekustamais īpašums

Vairākums gribētu sarežģīt zemes iegādes procesu ārzemniekiem

Jānis Rancāns,18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas trešdaļas (65%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem personīgi atbalsta lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanas ierobežošanu ārvalstniekiem (38% - noteikti atbalsta, bet 27% - drīzāk atbalsta).

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veikts pētījums.

Savukārt ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nevajadzētu ierobežot lauksaimniecības zemju pārdošanu ārvalstniekiem (11% - noteikti neatbalsta; 15% - drīzāk neatbalsta).

Ierobežojumu ieviešanu zemes tirdzniecībai ārvalstniekiem biežāk atbalsta vīrieši, latvieši, lauku teritorijās dzīvojošie, zemgalieši un pensionāri. Savukārt to, ka lauksaimniecības zemju pārdošanu ārvalstniekiem nevajadzētu ierobežot, salīdzinoši biežāk uzskata jaunieši, pašnodarbinātie, iedzīvotāji ar zemiem personīgajiem vai ģimenes ikmēneša ienākumiem (līdz 100 latiem uz cilvēku), kā arī cittautieši un nepilsoņi.

Citas ziņas

Gatavi nepārdot zemi ārvalstniekiems

Ilze Veģe,06.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības partija gatavas noteikt septiņu gadu ierobežojumus zemes iegādei ārvalstniekiem. Lai gan šis jautājums ir aktuāls jau ilgāku laiku, iepriekšējais parlaments neuzņēmās politisko atbildību to atrisināt. Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Karinš Db uzsvēra — šobrīd, kā arī dažu tuvāko gadu laikā vietējiem zemniekiem nebūs vienlīdzīgas iespējas konkuret ar ārvalstniekiem zemes iegādāšanās jomā. Tas nozimē, ka Latvijai nepieciešams dot saviem lauksaimniekiem laiku, lai, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), viņi netiktu izstumti no tirgus. Tāpat K. Kariņš atgādināja — neparedzot zemes pirkšanas aizliegumu, mūsu valsts savus lauksaimniekus nostādītu divkārt neapskažamā situācijā: Lietuva un Igaunija minētos ierobežojumus esot paredzējusi, tādēļ ārvalstnieki Latvijā meģinātu iegādāties platības daudz intensīvāk. Tiesa, uzliekot ārvalstniekiem ierobežojumus iegādāties lauku zemi, vēlamais efekts netiks panākts, tādēļ paralēli šim solim valstij jāveicina arī zemniekiem lojāla kredītpolitika. Šim apgavojumam piekrīt arī paši lauksaimnieki. Zemnieku saimniecības Veģi īpašnieks Gatis Karlovs, kurš 1200 hektāru platībā nodarbojas ar graudaudzēšanu, Db pauda pārliecību, ka bez lojālas kredītpolitikas zemnieki nespēs iegādāties nepieciešamās platības ne tagad, nedz arī nākotnē. Turklāt, viņarāt, ierobežojumi ārvalstniekiem problēmu atrisinās tikai daļēji, jo pastāvot arī slēptie pircēji. Tas nozīmē, ka juridiski platību iegādājas Latvijas pilsonis, taču praksē zeme nonāk ārvalstnieka rokās.

Nekustamais īpašums

Zemnieku saeima: Ap 15% Latvijas lauksaimniecības zemes pieder ārvalstniekiem

LETA,20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 15% līdz 16% Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder ārvalstniekiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja biedrības Zemnieku saeima eksperts Mārtiņš Trons.

Saeimas komisija šodien skatīja kolektīvo iniciatīvu par Latvijas lauksaimniecības un meža zemes saglabāšanu tikai Latvijas pilsoņu īpašumā.

Trons norādīja, ka pašlaik noteiktie kritēriji attiecībā uz tiesībām iegādāties zemi ir pārāk maigi un tie būtu jāstiprina. Viņš atsaucās uz Francijas piemēru, kur pašvaldību komisijas vērtē zemes iegādes darījumus un ārvalstniekiem iegādāties zemi ir sarežģīti vai pat neiespējami.

Zemkopības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji šodien norādīja, ka neatbalsta ierosinājumu par zemes pārdošanas aizliegumu ārzemniekiem, jo Latvijai ir jāievēro starptautiskās saistības, kuras tā piekritusi pildīt.

Citas ziņas

Alternatīva Kanārijām – Eiropas salu arsenāls

Dace Preisa,17.04.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceļojumu firmu piedāvājumiem jau ilgus gadus nepazūd tādi vārdi kā Ēģipte, Turcija, Parīze, Kanāriju salas. Slavenie vārdi garantē arīdzan ceļotāju drūzmu pie katra ievērības cienīga objekta. Taču ar to tūrisma vietu piedāvājums nebūt nebeidzas, un ne vienmēr brīnuma meklējumos jāmēro daudzi tūkstoši kilometru. Eiropas kontinenta robežas ir bagātas ar sauszemes mežģīnēm, ko saucam ar noslēpumainību un eksotiku apvītā vārdā – par salām. Labām vietām piekļūt grūti Latvijas tūrisma aģentūru piedāvājums šobrīd reducējas uz Eiropas turismā atpazīstamākajām salām — Kipru un Krētu, jo uz šiem galamērķiem parasti vasarā tiek organizēti čārterreisi, kas ievērojami atvieglo aizkļūšanu. Kā zināms, no Latvijas nav regulāro reisu ne uz Grieķiju, ne uz Itāliju, kuru piekrastes ir visbagātākās ar salu piedāvājumu, tāpēc ceļojuma plānošana ir ievērojami sarežģītāka un arīdzan dārgāka. Lielākajām un pasaulē populārākajām salām pozitīvs aspekts ir aktīvā atpūta, ko tās nodrošina. Vairumā salu iespējams gan sērfot un braukt ekskursijās, gan apmeklēt muzejus un koncertus. Taču šīs priekšrocības nozīmē arī to, ka tur būs tūristu pūļi. Tūrisma aģentūras Latvia Tours izejošā tūrisma nodaļas vadītāja Ilze Dobrāja uzsver, ka Latvijas ceļotājiem, izvēloties sava maršruta galamērķi, vissvarīgākais arguments tomēr ir cena. Tāpēc lielākā daļa arī izvēlas visiem zināmos, mazāk oriģinālos maršrutus. Lai arī ne katrs to var atļauties, interese par Eiropas salām ir, viņa norāda. Visām salām, lielām un mazām, apdzīvotām un neapdzīvotām ir viena kopīga īpašība – no visām pusēm tās apskalo ūdens. Taču citādi tās ir ļoti atšķirīgas, katra ar savām īpatnībām, gluži kā atpūtnieki, un tieši tāpēc iespējams Eiropā atrast salas, piemērotas visdažādākajām gaumēm. Viena no raksturīgākajām Dienvideiropas salu īpašībām ir tā, ka tur nevalda teju neizturams karstums, kā tas ir lielākajā daļā piejūras kūrortu. Turklāt daudzām Eiropas salām ir piešķirts ekoloģiski tīra kūrorta statuss, jo uz šiem zemes pleķīšiem nav ne rūpnīcu, ne fabriku, un vairumam salu vienīgais ienākumu avots ir tūrisms. Tādēļ salās viss ir pakārtots tūristu labsajūtai un ērtībām. Ja ir vēlēšanās katram ceļojumam rast motivāciju, tad arī salu kā galamērķi var izvēlēties, ņemot vērā vai nu savu hobiju, vai lēmumu laiskoties vai atpūsties aktīvi. Liela daļa Eiropas salu ir gluži kā radītas makšķerēšanai. Pat ekskluzīvajā Maurīcijas salu kūrortā iespējams izīrēt vienkāršu koka laivu un doties copēt. Saprotams, ka galvenie aktīvās atpūtas veidi uz salām saistās ar ūdens sportu. Dzidrais, gandrīz ideāli caurspīdīgais ūdens nodrošina iespēju iepazīties ar zemūdens pasauli. Niršana un zemūdens makšķerēšana iespējama praktiski visos salu kūrortos. Salu lielveikals — Itālija No Eiropas valstīm ar salām visbagātākās ir Itālijas un Grieķijas piekrastes. Eiropas visszaļākajā sala Išija atrodama Itālijā. Šāds tituls iegūts, pateicoties priežu mežu, vīnogulāju un citrusu koku plantācijām. Tomēr par pašu svarīgāko šīs salas plusu tiek uzskatīti termālie baseini, kas plaši pazīstami kā lieliska relaksējoša procedūra, kura veldzē gan garu, gan ķermeni. Izmantojot šo dabas velti, salas uzņēmēji parūpējušies par vairākiem desmitiem skaistumkopšanas centru, kur baseinos temperatūra svārstās no 25 līdz 38 grādiem. Sala radusies vulkāna izvirduma rezultātā, un tāpēc tās zemes reljefs ir ļoti mainīgs. Išija ir lielākā sala Peligrīnu salu grupā, kurā bez tās ir vēl divas salas — Pročida un neapdzīvtā Vivara. Pročidas salā ir visaugstākais apdzīvotības koeficients Itālijas salu arsenālā. Klimata ziņā Pročida ir ļoti līdzīga Išijai, taču apdzīvotības dēļ uz tās ir mazāk zaļumu, toties attīstītas laivošanas tradīcijas. Gandrīz katram salas iedzīvotājam ir sava laiva, kuras laipni tiek piedāvātas izīrēšanai arī tūristiem. Vivara savukārt ir ieguvusi nacionālā parka statusu, uz tās ir aizliegta apmešanās, taču Vivara ar Pročidu ir savienota ar tiltu, jo pastaigas pa neapdzīvoto salu ir atļautas. Ja apnicis plunčāties baseinos un gozēties saulē, pavisam neilga brauciena attālumā no salas ir senā Itālijas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», ar kuriem plānots ierobežot lauksaimniecības zemes iespējamo pircēju loku. Mazāk afišēts šī likumprojekta mērķis ir panākt, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc iespējas paliktu vietējo lauksaimnieku rokās, jo no 2014. gada 1. maija ES dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām ir tādas pašas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi kā vietējiem un šo termiņu nav iespējams pagarināt, Latvijas valstij nepārkāpjot ES līguma noteikumus.

Līdz šim LR pilsoņi un LR reģistrētās kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā puse kapitāldaļu pieder LR pilsonim vai sabiedrībai, varēja iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi bez ierobežojumiem un bez īpašām papildus formalitātēm. Tagad tā vairs nebūs!

Likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības zemi drīkstēs iegādāties fiziska persona, kura ir reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja, kura bijusi tiesīga saņemt tiešmaksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai kura ir ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai arī ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas iedzīvotājiem, tāpat kā personām no citām ES dalībvalstīm, būs ierobežotas tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi. Visām personām, kas vēlēsies iegūt lauksaimniecības zemi, būs jāvēršas ar iesniegumus vietējā pašvaldībā, no kuras būs jāsaņem atļauja iegūt īpašumā šādu zemi. Tāpat kā līdz šim lauksaimniecības zemi nevarēs iegūt fiziskas un juridiskas personas no trešajām valstīm, izņemot no tām, ar kurām LR ir noslēgusi starptautiskus līgumus, atbilstoši kuriem ir pieļaujama lauksaimniecības zemes iegūšana īpašumā. Fiziskās un juridiskās personas no ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijas Republikas varēs iegūt lauksaimniecības zemi, ja atbildīs izvirzītajiem kritērijiem, cita starpā ja tās būs reģistrētas Latvijā kā nodokļu maksātāji, būs bijušas tiesīgas saņemt tiešos maksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvušas ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Sabiedrība

Ziņojums: Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm Krievijas agresijas gadījumā

LETA,05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Transports un loģistika

Matīss: Lēmums par Loginova atbrīvošanu jāpieņem solidāri

LETA,09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

18.oktobrī Babītes novada Salas pagasta Vietvalžos notika spāru svētki – pabeigta jumta konstrukcija bijušajai Salas pagastmājas ēkai, kur renovētās un mūsdienīgās telpās nākamā gada vasarā mājvietu radīs jau otrais kultūrizglītības centrs novadā, informē novada dome.

Lai izveidotu daudzfunkcionālu kultūrizglītības centru Salas pagastā, pēc Babītes novada pašvaldības pasūtījuma šogad uzsākta bijušās Salas pagastmājas renovācija. Ēkas būvniecības process rit raiti, kas ļauj cerēt, ka jau 2017.gada pavasarī Babītes novadā būs vieta, kur iedzīvotājus un viesus aicināt uz dažādiem tematiskiem tradīciju pasākumiem, koncertiem un teātra izrādēm. Teātra mākslai Vietvalžos būs īpaša loma, jo te darbosies Salas pagasta amatiermākslas kolektīvi un plānots izveidot ekspozīciju, kas veltīta latviešu teātra un kino aktierim Eduardam Pāvulam. Aktiera dzīves gājums ir saistīts ar Salas pagastu - Eduards Pāvuls ir iesvētīts Salas ev. lut. baznīcā, un viņa atdusas vieta ir Salas kapsēta. Daudzsēriju filmas Ilgais ceļš kāpās, kur aktieris filmējies, epizodes ir uzņemtas topošajā kultūrizglītības centrā – bijušajā pagastmājā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas «parādu karalienei» Grieķijai iesaka pārdod dažas no savām salām, lai tādējādi palielinātu valsts kapitālu.

Sky News raksta, ka šādi ieteikumi ir nākuši no Vācijas kancleres Angelas Merkeles sabiedrotajiem, kuri uzskata, ka Eiropas valstīm nevajadzētu palīdzēt Grieķijai cīņā ar ekonomisko situāciju valstī.

«Pārdodiet savas salas, jūs, bankrotējušie grieķi - un Akropoli arī!» - šādu virsrakstu rakstam par Grieķiju licis izdevums Bild. BBC norāda, ka tas izklausās nereāli, bet šāda ideja nākusi no divu augsta ranga politiķu, kas pārstāv Eiropas lielāko ekonomiku, puses.

«Ko dara persona, kura ir bankrotējusi? Tā pārdod visu, kas tai pieder, lai norēķinātos ar kreditoriem. Lūk, ko. Grieķijas gadījumā tas nozīmē ēkas un neapdzīvotas salas,» uzsver Vācijas valdības pārstāvis no Kristīgo demokrātu partijas Jozefs Šlarmans (Josef Schlarmann).

Ražošana

Loginovs: Pēc 2018. gada ogles Rīgas centrā vairs krautas netiks

Zane Atlāce - Bistere,09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 ha platībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

«Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām Uzglabāšanas radītās emisijas noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus,» skaidro brīvostā.

Jaunizbūvēto Krievu salas termināli ceturtdien klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.

Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv,20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēlaties sākt jaunu dzīvi ārzemēs, bet nezināt, kur sākt, der ielūkoties jaunākās emigrantu aptaujas datos. Saskaņā ar to labākā vieta, kurp doties, ir Taizeme, vēsta Relaxnews.

HSBC Expat Explorer Survey sestajā izdevumā vairāk nekā 7000 emigrantu novērtējuši Taizemi kā labāko galamērķi, ja runa ir par ārzemnieka dzīves kvalitāti.

Interesanti, ka pieci no Top 10 galamērķiem atrodami tieši Āzijā, padarot kontinentu par viesmīlīgāko reģionu pasaulē, kurp doties ārvalstniekiem. Pārējās Āzijas valstis ir Singapūra, Taivāna, Ķīna un Indija.

76 procenti emigrantu, kuri dzīvo Taizemē, norādījuši, ka jaunajā mītnes valstī ir viegli iegūt draugus. Emigranti, kuri mitinās Taizemē, baudot arī labāko sabiedrisko dzīvi, salīdzinot ar ārvalstniekiem citās valstīs.

44 procenti no ārvalstniekiem, kuri dzīvo Ķīnā, norādījuši, ka viņiem ir aktīva sabiedriskā dzīve. Šis rādītājs sarūk līdz 37 procentiem starp ārvalstniekiem Indijā, 36 procentiem - Taivānā un 29 procentiem - Singapūrā.