Jaunākais izdevums

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā līdz šā gada jūnija beigām sasniegušas 16,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni 53% no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir iespaidīgs, liela daļa šīs naudas ir ieguldīta finanšu starpniecībā un nekustamo īpašumu darījumos.

Lielākie ieguldītāji Latvijas ekonomikā ir investori no Zviedrijas – 15,4% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) nāk no Zviedrijas. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā, un Zviedrijas investoru kapitāls ir ieguldīts nekustamajos īpašumos. Jau vēsturiski lielākās ĀTI plūsmas Latvijā nāk no tuvākajām kaimiņvalstīm – Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī no Nīderlandes, Kipras un Vācijas, apliecināja Latvijas Bankā.

Nozaru struktūrā lielākais uzkrāto ĀTI īpatsvars – 24% – ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem ĀTI svārstībām, gan raugoties plašāk pa gadiem, gan pa ceturkšņiem gada ietvarā. Piemēram, 2016. gadā ĀTI kritums bija tieši saistāms ar AS Swedbank grupas kapitāla optimizāciju, kas izpaudās kā pamatkapitāla samazināšana un dividenžu izmaksa. Tas bija skaidrojams ar zemajām procentu likmēm aizdevumos, kad augsta kapitalizācija rada vien papildu administratīvo slogu. Vienkāršāk runājot, situācijās, kad nav izdevīgi aizdot Latvijā, nauda tiek izņemta un investēta citos tirgos.

Darījumi ar nekustamo īpašumu akumulējuši 16% no ĀTI, bet tirdzniecība – 15%.Tikai ceturtajā vietā ir apstrādes rūpniecība, kas akumulējusi 11% no ĀTI. Ražošanā iegulda maz Runājot par ĀTI sadalījumu pa nozarēm, ir skaidri redzams, ka ražošanā nauda ir nospiedošā mazākumā. Apstrādes rūpniecībā ir 11% no visa ĀTI apjoma, bet enerģētikā vai lauksaimniecībā ieguldījumi ir vēl mazāki. Pieskaitot vēl būvniecību un to, kas atrodams sadaļā Citi ieguldījumi, iznāks, ka ĀTI pienesums, kas tiešā veidā ietekmē eksportu, ir ne vairāk kā trešdaļa no kopējā investīciju daudzuma. Aplūkojot uzkrātās ĀTI, redzams, ka tās veidojas ne tikai no naudas, ko Latvijā ieved no ārvalstīm, bet arī no reinvestētās peļņas, kas tiek gūta tepat Latvijā.

Visu rakstu lasiet 10.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte

LETA, 24.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā kopējais investīciju apmērs Latvijas ekonomikā būtiski nemainījās, kas krīzes kontekstā nav slikti, jo krīzēs pieaug nenoteiktība, it īpaši privātajā sektorā. Taču ilgākā laika periodā situācija nav laba, un pamatā problēma ir privātajā sektorā, kur investīcijas stagnē.

"Atskatoties uz pēdējo desmitgadi, investīciju jomā situācija nav bijusi spoža. Pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās lielās finanšu krīzes, kas pasauli un Latviju skāra 2008.-2009.gadā, bet sekas bija jūtamas vēl arī 2010.gadā, investīcijas Latvijā ir būtiski palēninājušās. Ja pirms tam ekonomikas izaugsmi lielā mērā noteica investīcijas un kapitāla uzkrāšana, tad laikā pēc lielās finanšu krīzes investīciju apmērs ekonomikā ir būtiski samazinājies. Kopumā es teiktu, ka iepriekšējais biznesa cikls investīciju jomā ir bijis diezgan mazasinīgs," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pērn veidojušas 1,4 miljardus dolāru (1,2 miljardus eiro), kas ir zemākais līmenis kopš 1994.gada, liecina valsts centrālās bankas apkopotā informācija.

Ārvalstu investīcijas Krievijā 2020.gadā nokritušās par 95%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju un zemās enerģijas cenas.

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pakāpeniski samazinājušās jau vairākus pēdējos gadus, kas skaidrojams arī ar rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Analītiķi prognozē, ka ārvalstu investīcijas Krievijā šogad varētu palielināties, taču, visticamāk, nesasniegs 2019.gadā reģistrēto līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ārvalstu investoru padome: Latvijā digitalizācijas rīki jāpadara lietotājiem draudzīgāki

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pieejami labi digitalizācijas rīki, bet tie jāpadara lietotājiem draudzīgi, piektdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem žurnālistiem atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Šodien Latvijas valdība un ĀIPL 24.reizi sanāca uz augsta līmeņa tikšanos, kuras laikā ārvalstu investori pateikušies Ministru kabinetam par paveikto iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sevišķi augstākās izglītības reformas jomā un ekonomisko lietu tiesas izveidē. Jēkabsone atzina, ka ĀIPL atzinīgi novērtējusi valdības paveikto Covid -19 krīzes pārvarēšanā.

"Par paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvijas valdībai - cepuri nost! Tomēr ar to nepietiek, lai Latvija audzētu konkurētspēju," piebilda padomes vadītāja. ĀIPL valdības pārstāvjiem norādījusi uz četriem svarīgi risināmiem virzieniem. Pirmkārt, ārvalstu investori iesaka veikt uzlabojumus veselības sistēmā, sevišķi pievēršot uzmanību jautājumam par darbnespējas lapu izsniegšanu. Otrkārt, nodokļu izmaiņu jomā ir jāseko līdzi tam, lai izmaiņu rezultātā nepieaugtu nodokļu slogs tiem, kas jau tagad godprātīgi maksā nodokļus. Vienlaikus būtu jāveicina lielākas iedzīvotāju daļas iesaiste nodokļu nomaksā. Jēkabsone atzinīgi izteicās par valdības piedāvājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1%, jo tādējādi Baltijas valstu starpā darbaspēka nodokļi būs konkurētspējīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 izraisīto krīzi, visticamāk, ārvalstu investīcijas Latvijā šogad būtiski nepieaugs, taču krass samazinājums arī nav gaidāms, pauž Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka ārvalstu investori, līdzīgi kā visa sabiedrība kopumā, šobrīd ir neziņā, kā Covid-19 situācija attīstīsies turpmāk, taču ļoti atzinīgi vērtē to, ko valdība ir paveikusi pēdējos mēnešos.

"Mēs nezinām, ko mums nesīs rudens, mēs nezinām, kad būs izstrādāta vakcīna pret Covid-19, investori šobrīd ir gana piesardzīgi ar savām investīcijām. Investoru sentimenta pētījums, ko veicām pagājušajā gadā, liecināja, ka aptuveni puse investoru neplānoja palielināt investīcijas. Interesanti būs redzēt, ko atklās šā gada pētījums. Lai arī ir daļa investoru, kas plāno palielināt investīcijas nākamajos gados, ir ļoti daudz jāstrādā pie tā, lai noturētu jau esošos investorus, paralēli domājot par jaunu piesaisti. Īpaši jau šajā situācijā, kad investoriem un arī vietējiem uzņēmumiem Covid-19 laikā apgrozījums ir samazinājies," teic Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vastint Latvia šogad attīstības projektos plāno ieguldīt līdz 30 miljoniem eiro

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Vastint Latvia" šogad attīstības projektos plāno ieguldīt no pieciem līdz 30 miljoniem eiro, pastāstīja "Vastint Latvia" izpilddirektors Romāns Astahovs.

Viņš informēja, ka attīstītājs šogad plāno sākt divu projektu - biroju kompleksa "Business Garden" otrās kārtas un divu biroju ēku Magdelēnas kvartālā - būvniecību, tāpēc plānotais investīciju diapazons ir ļoti plašs. Ja tiks sākti abi projekti, investīcijas pietuvosies 30 miljoniem eiro, bet, ja "Vastint Latvia" neizdosies vienoties ar būvniekiem par cenām vai Covid-19 izvērtīsies nekontrolētā plašumā, investīcijas būs tuvāk pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, vai Covid-19 ir ietekmējis "Vastint Latvia" plānus, Astahovs sacīja, ka nekustamo īpašumu attīstībā projekti ir ilgtermiņa, un, ņemot vērā projektu gaitas ilgumu, "Vastint Latvia" uzskata, ka Covid-19 tomēr ir salīdzinoši īstermiņa fenomens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība nolēmusi ieviest vairākus jaunus pasākumus eksporta aktivizēšanai un investīciju piesaistei, lai veicinātu straujāku valsts ekonomikas atveseļošanos, raksta ārvalstu mediji.

Jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Ķīnas eksports un ārvalstu tiešās investīcijas palielinājušās, taču ekonomisti un amatpersonas izteikušas brīdinājumus par lejupvērstiem riskiem tuvāko mēnešu laikā saistībā ar augošo Covid-19 slimnieku skaitu, kas varētu vājināt pieprasījumu.

Pēc trešdienas tikšanās valdības pārstāvji paziņojuši par lēmumu ieviest efektīvus pasākumus eksportētājiem, kuriem būtiski samazinājies ārvalstu pasūtījumu apjoms.

Tāpat Ķīnas valdība vēlas sniegt lielāku atbalstu ārvalstu investoriem, kas iegulda valstī, tostarp, paplašinot valdības subsidēto kredītu apjomu augsto tehnoloģiju kompānijām.

Ķīna plāno arī piedāvāt vairāk darba iespēju ārvalstu darbiniekiem valdības īstenotajos projektos un piešķirt lielākas subsīdijas iebraucējiem, kas valstī sāk savu biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešās ārvalstu investīcijas pasaulē šogad palielināsies par 10%-15% pēc būtiskā krituma pērn, ko izraisīja koronavīrusa pandēmija, prognozē ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD).

Šogad prognozētais salīdzinoši mērenais kāpums skaidrojams ar neskaidrībām par piekļuvi vakcīnām, vīrusa paveidu parādīšanos un ekonomikas nozaru darbības atjaunošanos, norāda UNCTAD.

Neskatoties uz šo kāpumu, tiešo ārvalstu investīciju apjoms pasaulē šogad joprojām būs par aptuveni 25% zemāks salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Pašreizējās prognozes liecina par investīciju turpmāku kāpumu arī 2022.gadā, kas palīdzēs to apjomam sasniegt 2019.gada līmeni, vēsta UNCTAD.

Tiešās ārvalstu investīcijas pasaulē pērn saruka no 1,5 triljoniem dolāru līdz vienam triljonam dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks

Māris Ķirsons, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā pasliktinājies Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) inovāciju reitingā, liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2021".

Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.

2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.

Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru