Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Latvijā Jauniešu garantija ir labi izveidota programma, kas motivē jauniešus iesaistīties darba tirgū, ceturtdien, 27.augustā, iepazīstinot ar pētījuma Ieguldām jauniešos: Latvija rezultātiem, atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

«Krīze būtiski ietekmēja Latvijas jauniešu situāciju, taču pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Jauniešu, kuri nestrādā vai nemācās, īpatsvars nav augstāks kā vidēji OECD valstīs. Jauniešu garantija ir lieliska iespēja jauniešu atgriešanai izglītībā un nodarbinātībā. Vienlaikus Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, lai piedāvātu augstas kvalitātes apmācības vai darba pieredzes iegūšanas iespējas,» uzsver OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta ekonomists Sebastians Konigs (Sebastian Königs).

OECD īstenotā pētījuma mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Īpaša uzmanība bija pievērsta NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām (t.sk. pašvaldību sociālo dienestu, izglītības sistēmas un nodarbinātības dienesta loma). Pētījumā ir pieejama plaša informācija par jauniešu situāciju Latvijā.

Lielākā daļa (61%) 18-25 gadus veci jaunieši Latvijā krāj naudu konkrētam mērķim – liecina SEB bankas veiktā aptauja Baltijas valstīs. Igauņu un lietuviešu jaunieši ir nedaudz aktīvāki krājēji – apstiprinošu atbildi snieguši attiecīgi 76% Igaunijā un 78% no aptaujātajiem jauniešiem Lietuvā.

Populārākais iemesls, kādēļ Latvijas jaunieši krāj naudu, ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu, iegādāties savu mājokli vai automašīnu. Neliela daļa jauniešu atbildējuši, ka krāj līdzekļus savām kāzām.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vismazākais jauniešu skaits, kuri veic uzkrājumus nākotnes mērķiem – ar šādu rīcību izceļas vien seši no desmit aptaujātajiem jauniešiem. Taču, to jauniešu vidū, kuri uzkrāj naudu, visbiežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, datoram un mobilajam tālrunim - 18% Latvijā, 21% Lietuvā un 23% Igaunijā. Otrs kārotākais mērķis Latvijā ir mājokļa iegāde – šim mērķim krāj 12% Latvijas, 13% Igaunijas un 22% Lietuvas jaunieši. Trešajā vietā ierindojas vēlme iegādāties savu auto – Latvijā šim mērķim krāj 8% jauniešu, kamēr Lietuvā - 22% un Igaunijā 10% aptaujāto jauniešu.

Pēdējos gados jaunieši Latvijā reģistrējuši mazāk jaunu uzņēmumu nekā, piemēram, 2011.gadā, kas atspoguļo arī valsts kopējo tendenci sarukt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam. Lursoft pētījums apliecina, ka piemēram, 2011.gadā personas vecumā līdz 25 gadiem reģistrējušas 3 116 jaunus uzņēmumus, savukārt pērn – 2 660, kas ir kritums par 14,63%, informē Lursoft Komunikāciju vadītāja Indra Jansone.

Ņemot vērā pašreizējo tendenci, paredzams, ka arī šogad mūs nesagaida pārsteigumi un jauniešu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits turpinās lejupejošu tendenci.

Patlaban jauniešiem kopumā pieder kapitāldaļas 3,58% Latvijas uzņēmumu.

Lursoft dati rāda, ka jaunieši labprāt veido arī kopīgus uzņēmumus ar saviem vienaudžiem, ko apliecina kaut vai tas, ka 8 144 jauniešiem patlaban pieder 7 784 uzņēmumi, savukārt vēl 7 202 personas vecumā līdz 25 gadiem ir amatpersonas kopumā 6 921 uzņēmumā.

Lai gan aizvien lielāku interesi jauniešu vidū izraisa IT joma, kas ļauj bez īpaši lieliem kapitālieguldījumiem uzsākt savu biznesu, analizējot nozares, kurās visbiežāk iesaistījušies gados jaunie cilvēki, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies tirdzniecība. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no visiem jauniešiem piederošajiem un viņu vadītajiem uzņēmumiem 9,12% darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet vēl 5,16% darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Puse Latvijas iedzīvotāju atzīst - dzīves kvalitāte uzlabotos, ja šobrīd varētu iegādāties sev piemērotu jaunu mājokli. Aptauja rāda, ka mājoklis ir trešais svarīgākais faktors, kas ietekmē cilvēku apmierinātību ar dzīvi. Tikai 5 % norāda, ka ir pilnīgi apmierināti ar savu pašreizējo mājokli.

Hansabanka ir veikusi Latvijas iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kas ietekmē apmierinātību ar dzīvi un mājokļa lomu tajā. Galvenie faktori, kas ietekmē apmierinātību ar dzīvi, ir veselība un ienākumi – tos nosaukuši 69 % respondentu. Nākamais svarīgākais ir personīgās attiecības (63 %), kam seko mājoklis – 36 %. Tikai 1 % iedzīvotāju apmierinātību tiešā veidā ietekmē ekonomiskā un politiskā situācija pasaulē.

Atbildot uz jautājumu, vai mājoklis ietekmē jūsu apmierinātību ar dzīvi, 73 % respondentu atzina, ka ietekmē, 25 % minēja, ka daļēji ietekmē, bet dzīves apmierinātību ar mājokli pilnīgi nesaista 2 % respondentu. Hansabankas aptaujā tika jautāts arī par cilvēku apmierinātību ar savu pašreizējo dzīvesvietu. Aptaujas dati atklāj, ka nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti, taču atzīst, ka tas vēl nav viņu sapņu mājoklis. 25 % jūtas ne apmierināti, ne neapmierināti, bet 16 % saka, ka nav apmierināti ar savu pašreizējo mājokli. Tikai 5 % aptaujāto dzīvo savā sapņu mājokli. Visvairāk neapmierināti ar savu mājokli ir cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem un vecumā no 20 līdz 29 gadiem.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) par lielāko vērtību savā mājoklī uzskata personīgas lietas, kurām ir ne tik daudz materiāla, cik emocionāla vērtība. Savukārt teju katrs trešais (27%) respondents uzskata, ka lielākā vērtība viņa mājoklī ir tajā esošajai sadzīves tehnikai un elektronikai, rāda Swedbank aptaujas dati.

5% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka mājoklī vērtīgākās lietas ir ģimenes relikvijas. Turpretī salīdzinoši neliels respondentu skaits (2%) par vērtīgāko savā mājoklī uzskata apģērbus un kažokādas, vai arī savas kolekcijas priekšmetus. Tikai 1% aptaujāto kā vērtīgāko savā mājoklī minējuši mēbeles un gleznas vai vērtslietas.

Swedbank apkopotā informācija par apdrošināšanas gadījumiem liecina, ka visbiežāk (72% gadījumu) zaudējumus un mājoklī esošo vērtību bojājumu vai pat zudumu rada ar ūdens noplūdēm saistīti negadījumi – cauruļvadu noplūdes, ūdens iekļūšana mājoklī caur tā konstrukcijām un tamlīdzīgi. Turpretī finansiāli lielākos zaudējumus rada uguns nelaimes – gan cilvēku, gan laikapstākļu izraisītas (piemēram, zibens spērieni). Zādzības ir trešais nozīmīgākais iemesls mājoklī esošo vērtību bojājumam vai zudumam. Taču 7 no 10 gadījumiem bojājumus mājoklī rada tieši ūdens noplūdes. Kā liecina Swedbank apkopotā informācija, ūdens noplūžu vai zādzību rezultātā radušies zaudējumi parasti ir 600 līdz 1000 eiro apmērā.

Latvijā apdzīvoto mājokļu vidējais vecums ir 48 gadi, pilsētās – 46, savukārt laukos – 51 gads, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati.

Rīgā mājokļi vidēji ir 49 gadus veci, Pierīgas reģionā – 42, Kurzemē – 52, Vidzemē – 54, bet Zemgalē un Latgalē – 46 gadus veci. Novadu pagastu un pilsētu līmenī visvecākie apdzīvotie mājokļi ir Sabilē (84 gadi) un Cesvaines pagastā (82 gadi), bet visjaunākie – Baložos un Mārupes novadā (23 gadi).

Blīvāk apdzīvotās vietās, īpaši Rīgas tuvumā, kur dominē pēdējo 20 gadu laikā celti mājokļi, to vidējais vecums ir mazāks. Savukārt vecāki mājokļi ir laukos ar viensētu apbūvi un atsevišķu pilsētu kā, piemēram, Rīgas vai Liepājas vēsturiskajos centros.

2011. gada tautas skaitīšanā sniegtas ziņas par 798 831 apdzīvotā mājokļa vecumu. 9% apdzīvoto mājokļu celti līdz 1919. gadam, bet 12% – no 1919. līdz 1945. gadam. 1920. gada agrārās reformas veicinātās jaunsaimniecību izveides rezultātā mūsdienās vairums iedzīvotāju laukos ar viensētu apbūvi arvien dzīvo pirmās brīvvalsts laikā celtās ēkās.

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Latvijā ārpus izglītības un darba sistēmas esošo jauniešu skaits ir audzis par 41%, kas ir otrs straujākais palielinājums Eiropā - lielāks «zudušās paaudzes» kāpums minētajā laika posmā bijis vien Rumānijā.

Jaunieši, kas nedz strādā, nedz izglītojas, 2011. gadā Latvijai izmaksājuši 540 miljonus latu, kas ir 2,67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, 2008. gadā nestrādājošo jauniešu uzturēšana un ienākumi, kas varētu tikt gūti, ja jaunieši strādātu, veidoja 1,47% no IKP. Latvijā pašlaik nestrādā 18,7% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iepretim 13,7% 2007. gadā, citējot Eiropas Savienības (ES) aģentūras Eurofound veikto pētījumu, informē guardian.co.uk.

Šogad vairāk nekā 15 tūkst. jauniešu varēs saņemt nepieciešamos pakalpojumus, tai skaitā, karjeras konsultācijas apmācības,vai arī iesaistīties nodarbinātības pasākumos, informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Bez darba esošais jaunietis var iesaistīties profesionālās tālākizglītības vai neformālas izglītības programmās. Tāpat jaunieši var piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, iziet apmācību pie darba devēja, strādāt speciāli viņam izveidotā darba vietā vai arī veikt brīvprātīgo darbu.

Jauniešiem piedāvāta iespēja arī izmēģināt spēkus savas komercdarbības uzsākšanā vai arī kļūt par pašnodarbināto.

Tiem jauniešiem, kas vēl nav droši, ar kādu darbības jomu vēlas saistīt savu profesionālo izaugsmi, var izmantot karjeras konsultācijas.

Šā gada otrajā pusē simts jaunieši varēs piedalīties jauniešu darbnīcās, kas norisināsies pilotprojekta ietvaros. To ietvaros viņiem būs iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē. Katrā no jomām jaunieši darbosies trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku. Pasākuma laikā jaunietis saņems ikmēneša stipendiju 40 latu apmērā, bet jaunieši ar invaliditāti - 60 latu stipendiju.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijā saskaitīti 1 025 233 mājokļi, tai skaitā 79,1% apdzīvoti un 20,8% neapdzīvoti (mājokļi, kuros tautas skaitīšanas laikā neviens pastāvīgi nedzīvoja), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati.

Rīgā saskaitīti 327 379 mājokļi. No tiem lielākā daļa (83,1%) ir apdzīvoti, bet 16,8% neapdzīvoti.

Pierīgas reģionā šie dati attiecīgi ir 181 587 mājokļi, 73,6% apdzīvoti un 26,3% neapdzīvoti, Vidzemes reģionā – 99 437 mājokļi, 79%, apdzīvoti, 20,9% neapdzīvoti, Kurzemes reģionā – 136 492 mājokļi, 78,7% apdzīvoti, 21,3% neapdzīvoti, Zemgales reģionā – 118 278 mājokļi, 80,3% apdzīvoti, 19,7% neapdzīvoti, Latgales reģionā – 162 060 mājokļi, 76,5% apdzīvoti, 23,4% neapdzīvoti.

Mājokļu, kuru iemītnieki tautas skaitīšanā nebija iekļaujami, īpatsvars visos reģionos nav lielāks par 0,1%.

Tautas skaitīšanā iegūta arī statistika par iedzīvotāju skaitu pēc to mājokļa apstākļiem. Lielākā daļa (98,6%) no visiem iedzīvotājiem Latvijā dzīvo tradicionālajā mājoklī – dzīvoklī vai individuālajā mājā. Tikmēr 1,2% dzīvo kolektīvajā mājoklī, 0,1% – cita veida pajumtē, piem., treilerī vai šķūnī, 0,1% mājokļa nebija (bezpajumtnieki). Bezpajumtniekus 2011. gadā uzskaitīja tikai nakts patversmēs.

Kopš Jauniešu garantijas uzsākšanas 2014.gada sākumā reģistrētā bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saņēmuši gandrīz 70 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet darbā iekārtojās 36 tūkstoši jauniešu jeb 51% no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem.

Tā liecina otrdien, 13.oktobrī, valdībā izskatītais Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu 2014.gadā.

«Vērtējot pēdējā pusotra gada laikā paveikto, pozitīvs rezultāts ir acīmredzams. Šajā laikā 36 tūkstošiem jauniešu ir izdevies atrast pastāvīgu darbu dažādās jomās un profesijās. Esam strādājuši pareizajā virzienā, tādējādi ar Jauniešu garantijas īstenošanu izdevies straujāk mazināt bezdarbu, sniedzot viņiem plašas iespējas – karjeras konsultācijas, dažāda veida atbalsts apmācības, iespēju apgūt pirmo darba pieredzi un pat uzsākt savu biznesu. Gandarījums, ka šīs iniciatīvas īstenošanā ir bijis liels darba devēju atbalsts. Sadarbībā ar uzņēmumiem un pašvaldībām ir izveidotas subsidētās darbavietas, pirmās prakses vietas, darbnīcas jauniešiem,» atzīst labklājības ministrs Uldis Augulis.

Latvijā ir vislielākais to jauniešu īpatsvars, kuriem ir ļoti augstas atalgojuma prasības – katrs desmitais jaunietis sagaida, ka viņa darbs tiks atalgots ar vismaz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktā aptauja par jauniešu vēlmēm attiecībā uz algu un finanšu plānošanu.

Tiesa gan, lielākā daļa jauniešu sākotnēji vēlas saņemt 501-1000 eiro, bet Lietuvā lielākā daļa vēlas saņemt 750 eiro.

Igaunijā vairāk nekā trešdaļa jauniešu vēlas saņemt vismaz 1000 eiro, kas ir lielākais īpatsvars starp Baltijas valstu jauniešiem.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka šādas atalgojuma prasības varētu būt skaidrojamas ar dzīves un atalgojuma līmeni katrā valstī – tā kā Igaunijā ir vislielākais vidējais atalgojums starp Baltijas valstīm, tad arī jaunieši Igaunijā ir ar atbilstoši augstākām prasībām attiecībā uz pirmo atalgojumu. Taču, pēc eksperta domām, pārsteidzoši ir tas, ka 10% Latvijas jauniešu sagaida, ka pirmajā darba vietā nopelnītā mēnešalga būs gandrīz divreiz lielāka par vidējo izpeļņu valstī. Viņš uzsver, ka darba devēji nebūs gatavi piedāvāt šādu summu, ja vien jaunietim nepiemīt kādi īpaši talanti vai prasmes.

Latvijā vairāk nekā puse jeb 57% jauniešu par savām zināšanām un prasmēm atbilstošu algu uzskata vismaz 800 eiro mēnesī, liecina SEB bankas aptaujas dati.

Vienlaikus 32% aptaujāto jauniešu par sev vēlamo ikmēneša atalgojumu nosauc 801 līdz 1000 eiro, bet 25% - vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. Savukārt 29% jauniešu par atbilstošu uzskata atalgojumu no 501 līdz 800 eiro, bet 13% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, saņemot no 301 līdz 500 eiro.

Atbilstoši aptaujas datiem vairāk nekā 80% jauniešu 18 līdz 19 gadu vecumā galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Vidēji 20 gadu vecumā jaunieši sāk strādāt un par galveno ienākumu avotu kļūst darba alga, proporcionāli samazinoties vecāku atbalstam.

Jaunieši 15 – 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā, paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas Jauniešu garantija ieviešanai.

Jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014. gada sākumā, nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), reģistrējoties kā bezdarbnieki, vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 – 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei.

Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā.

Lielākā bezdarba riska grupa ir to jauniešu vidū, kuri vienlaikus ne mācās, ne strādā, un tādu jauniešu vecumā no 15 – 24 gadiem Latvijā ir 18%, atklāj Latvijas Darba deveju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce.

Vērtējot Eiropas Komisijas (EK) aicinājumu pievērst lielāku uzmanību jauniešu bezdarbam, A. Līce uzsver, ka jauniešu bezdarbam ir ilgstošas negatīvas sekas, kas saistītas ar iepriekš iegūtu prasmju zaudēšanu, jauniešu sociālas atstumtības risku, potenciāla neizmantošanu.

«Jo zemāks ir izglītības līmenis un mazāka darba pieredze, jo ar lielākām grūtībām jaunieši saskaras darba meklējumos,» uzsver A. Līce, paužot atbalstu iecerei pievērst īpašu uzmanību jauniešu bezdarbam.

Pēc viņas teiktā, atbalsta pasākumi būtu saistāmi ar jauniešu iesaisti izglītības vai praktiskas pieredzes gūšanas vai darba procesos, piemēram, veicināt izglītības iespēju pieejamību, ar īpašiem atbalsta pasākumiem mazinot jauniešu skaitu, kas nepabeidz mācības. Vēl jānodrošina, ka maksimāli daudz jauniešu iegūst vismaz vidējo izglītību, un jārosina vairāk jauniešus izvēlēties profesionālo izglītību, jo tā ļauj iegūt kvalifikāciju un sniedz praksi. «Ļoti veiksmīga ir ar Eiropas Savienības (ES) fondu īstenotā īsās profesionālās apmācības programma, kas dod iespēju jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību iegūt profesionālās izglītības kvalifikāciju,» piebilst A. Līce.

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Labāk zīle rokā nekā mednis kokā - pēc šī principa vadās attīstītāji, pašreizējos tirgus apstākļos piedāvājot jaunu mājokli īrēt, bet vēlāk - izpirkt.

SIA Averts valdes priekšsēdētājs Guntars KramēnsAptaujātie nekustamā īpašuma projektu attīstītāju kompāniju pārstāvji uzsver, ka pašreizējie apstākļi kreditēšanas tirgū, neziņa par rītdienu nesekmē mājokļu iegādi. Viens no instrumentiem, ar kā palīdzību atsevišķi attīstītāji mēģina iekustināt tirgu, ir piedāvāt mājokli īrēt ar iespējām to pēc gada, diviem izpirkt. Šādā gadījumā cilvēkam nav nepieciešamas VID izziņas, par pirmo iemaksu var kļūt samaksātā īres maksa. Savukārt attīstītājs tādējādi tiek pie pastāvīgas naudas plūsmas.

Jaunieši 15 - 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā.

Par to otrdien, 17.decembrī, Labklājības ministrija (LM) informēja valdību, iesniedzot informatīvo par ziņojumu jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.-2018.gadā.

No 2014.gada sākuma jaunieši, kuri nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties jaunajam pasākumam, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 - 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei.

Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas, saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā.

Augstskolas visā pasaulē saskaras ar lieliem izaicinājumiem no dažādām pusēm. Arvien vairāk tiek pieprasīta izglītības kvalitātes uzlabošana, bet galvenokārt ir tas, ka no augstskolām sabiedrībai nevajag tikai tehniskus kvalificētus ekspertus, bet īstus un efektīvus līderus. Vai tas ir iespējams?

Pašreizējā izglītības sistēma sniedz jauniešiem informāciju, bet tā nespēj attīstīt jaunus līderus. Iemesls – pasniedzēju fokusēšanās uz informācijas pasniegšanu. Tā vietā būtu nepieciešams veicināt studentu kritiskās domāšanas spējas un attīstīt prasmi analizēt iegūto informāciju. Vienlīdz svarīgi – palīdzēt studentiem saprast saņemtās informācijas nozīmīgumu un apzināties, kāds no šīs informācijas labums būs tālākajā dzīvē (mācību, darba, dzīves vai citā kontekstā).

Vēl svarīga ir izglītības sistēmas balstīšana uz jauniešu stirpo pušu attīstīšanu, kas ievērojami paaugstina mācību procesa efektivitāti un studentu motivāciju. Mācību process tiek radīts ērtāks un patīkamāks jauniešiem, sniedzot tiem iespējas attīstīt savas prasmes un spējas, kurās viņi jau jūtas stipri un spēcīgi. Turklāt šāda pieeja izglītības procesā sniedz vairāk uzvaru un vēl vairāk motivē jauniešus.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri: