Kopš Jauniešu garantijas uzsākšanas 2014.gada sākumā reģistrētā bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saņēmuši gandrīz 70 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet darbā iekārtojās 36 tūkstoši jauniešu jeb 51% no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem.
Tā liecina otrdien, 13.oktobrī, valdībā izskatītais Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu 2014.gadā.
«Vērtējot pēdējā pusotra gada laikā paveikto, pozitīvs rezultāts ir acīmredzams. Šajā laikā 36 tūkstošiem jauniešu ir izdevies atrast pastāvīgu darbu dažādās jomās un profesijās. Esam strādājuši pareizajā virzienā, tādējādi ar Jauniešu garantijas īstenošanu izdevies straujāk mazināt bezdarbu, sniedzot viņiem plašas iespējas – karjeras konsultācijas, dažāda veida atbalsts apmācības, iespēju apgūt pirmo darba pieredzi un pat uzsākt savu biznesu. Gandarījums, ka šīs iniciatīvas īstenošanā ir bijis liels darba devēju atbalsts. Sadarbībā ar uzņēmumiem un pašvaldībām ir izveidotas subsidētās darbavietas, pirmās prakses vietas, darbnīcas jauniešiem,» atzīst labklājības ministrs Uldis Augulis.
Kopumā jauniešu situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas – pieaug jauniešu nodarbinātības līmenis, mazinās bezdarbs, kas šī gada pirmajā ceturksnī veidoja 14,8%. Savukārt tādu jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un nemeklē darbu, skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā samazinās ik gadu vidēji par 16%.
Gandrīz divu gadu laikā Jauniešu garantijas programmā tā saucamais kvalitatīvais atbalsts (iesaiste profesijas apguvē, pirmās darba pieredzes iegūšanā, nodarbinātībā, savas uzņēmējdarbības uzsākšanā) sniegts 8 500 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
Tāpat darba meklēšanas atbalsta pasākumos piedalījušies kopumā 50 000 jaunieši, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 10 300 jaunieši, bet karjeras konsultācijas sniegtas 42 000 jauniešiem.
No visiem 2014.gadā Jauniešu garantijas programmā iesaistītajiem jauniešiem 23% bija ar pamatizglītību vai nepabeigtu pamatizglītību, 66% – ar vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo izglītību un 10% – ar augstāko izglītību.


