Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.
Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.
Jauni uzņēmumi un demogrāfija
Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.
Galvenie izaicinājumi jauniešiem
Kādi ir izplatītākie izaicinājumi jauniešiem, lai sāktu savu uzņēmumu? Četri galvenie – finansējuma neesamība, pieredzes un zināšanu trūkums, pārāk šaurs kontaktu loks, nav vēlmes nodarboties ar birokrātiskiem jautājumiem.
Runājot par finansējuma piesaisti, – lai kāds būtu potenciālais finansējuma avots, vissvarīgākais šī ceļa sākumā ir nodefinēt vīziju par biznesa attīstību un novalidēt to. Finanšu atbalstu jaunie uzņēmēji var meklēt, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (biznesa inkubatoru programma), finanšu institūcijā “Altum”, Lauku atbalsta dienestā, ES struktūrfondu programmās, kā arī piedaloties pašvaldību biznesu ideju konkursos vai meklējot investorus. Swedbank aptaujas liecina, ka visbiežākais finansējuma avots jauniešiem–uzņēmējiem nāk no ģimenes un draugiem. Ne vienmēr liels sākotnējais ieguldījums ir noteicošais biznesa veiksmes faktors – šobrīd ir daudz plašākas iespējas uzsākt biznesu ar minimālām sākotnējām investīcijām, nekā tas bija kādreiz.
Labs eksperts – ne vienmēr arī labs uzņēmējs
Pieredzes un zināšanu trūkums ir nozīmīgs faktors, taču vienlaikus tas nereti nāk par labu, jo ļauj uzņemties lielāku risku, kas biznesā ir izšķiroši svarīgi. Visdrīzāk jaunietim nav uzkrāta pieredze par to, kā tiek veidota uzņēmuma struktūra, kā norit darba organizācija, taču 20 gados cilvēks ir gatavāks riskēt, nekā būs vēlāk. Pagaidām vēl ir mazāk, ko zaudēt, mazāk ikdienas pienākumu, zemāks atbildības līmenis. Iespējams, nav jāriskē ar to, vai varēs uzturēt ģimeni, nav jāvelta laiks audzinot un izglītojot bērnus. Paradoksālā kārtā par labu var nākt arī tas, ka jaunietis pagaidām vēl nav ļoti zinošs eksperts kādā konkrētā jomā, – ekspertam ir tendence ieslīgt detaļās un visur saskatīt vienīgi riskus, kas var traucēt uzņēmuma izveidei un sākotnējam attīstības posmam. Kā sarunā par jaunajiem uzņēmējiem trāpīgi saka biznesa konsultants Jānis Kļaviņš, – tiem, kuri ir savas jomas eksperti, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir kļūt par biznesa vadītāju un uzticēt ekspertīzi kādam citam .
Izglītības kontekstā jāpiemin nepieciešamība pamatizpratni par uzņēmējdarbību sākt veidot jau skolas gados, tomēr pat akadēmiskās izglītības neesamība nebūt nenozīmē to, ka cilvēks nevar uzsākt savu biznesu. To apliecina daudzu sekmīgu zīmolu dibinātāji, kā arī pētījumi. Kā liecina Microsoft aptauja jauniešu–uzņēmēju vidū ASV (t.s. “Z” paaudze, nelielu uzņēmumu īpašnieki), akadēmisku zināšanu neesamība biznesam nav šķērslis. 78% no jauniešiem, kam pieder nelieli uzņēmumi uzskata, ka sava uzņēmuma izveidei un attīstīšanai augstākā izglītība nav nepieciešama, bet 65% uzņēmēju saka, ka biznesam nepieciešamos padomus atrod TikTok.
Jaunās paaudzes vērtības un valsts iespēja popularizēt biznesu
Jauniešu vērtības un prasmes – brīvība, iespēja ceļot, augsta tehnoloģiju pratība, strādāšana attālināti un ārpus noteikta stundu rāmja – rada jaunus izaicinājumus darba devējiem, jo bieži vien vairāk atbilst neliela uzņēmuma īpašnieka–vadītāja statusam, nekā algotam darbam lielā organizācijā. Arī neregulāri un projektos bāzēti ienākumi jauniešus īpaši nebiedē, jo “stabila alga” un “darba laiks” ir koncepti, kas 21. gadsimtā savu nozīmi sāk zaudēt. Drīzāk tā vietā būtu jāmin ilgtspēja, kā jaunajai paaudzei nozīmīga vērtība. Tāpēc biznesa uzsākšana no jauniešu skatu punkta bieži vien ir tehnoloģisku un sociālu iespēju izmantošana, kā arī jēgpilna rīcība sabiedrības un pasaules labā, nevis spiesta lieta, lai izdzīvotu. Valstij būtu jācenšas izmantot šo jaunības posmu, jauniešus savlaicīgi un atbilstoši izglītojot, palīdzot iegūt biznesa praksi Latvijas uzņēmumos un popularizējot ideju par sava uzņēmuma dibināšanu.
Latvijā pēdējos gados ir izveidojusies augoša jaunuzņēmumu ekosistēma, tomēr pietrūkst valstiski mērķtiecīgas pieejas, lai jauniešus pēc iespējas agrāk izglītotu par to, ko tad īsti nozīmē būt uzņēmējam? Šobrīd aktīvu darbu jauniešu uzņēmējdarbības virzienā veic “Junior Achievement Latvia”, tomēr skolu līmenī iesaiste lielā mērā ir atkarīga no ekonomikas skolotāju iniciatīvas. Uzņēmējdarbība ilgtermiņā ir nopietns darbs, kas prasa lielu laika ieguldījumu, enerģiju, pacietību un izdomu. Biznesa sākumā ir vajadzīga arī zināma pārgalvība un iedrošinājums, – ir svarīgi, lai kāds pasaka: “Tev tas būs pa spēkam!” Tāpēc lietderīga jauniešiem būtu izglītības programma, kas aicinātu uzdrīkstēties nākt klajā ar savu ideju, iespējams, kļūdīties, taču būt drosmīgam un mēģināt vēlreiz. Uzņēmēja gēns nav dots katram, – kad gan vēl vislabāk to notestēt un saprast, ja ne jaunībā?
