Citas ziņas

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

TSI, 19.06.2024

Emmanuels Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns

Jaunākais izdevums

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Kā kopumā vērtējat augstākās izglītības kvalitāti Latvijā un pasaulē - kas bijuši galvenie notikumi, kas to ietekmējuši?

Augstākās izglītības iestādes visā pasaulē pēdējos gados ir saskārušās ar virkni izaicinājumu. Apmēram 2011.gadā mēs iepazinām tādu terminu kā Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industry 4.0, kas raksturo straujo tehnoloģiju attīstību 21. gadsimtā. Šajā laikā arī universitātēm bija jāsāk domāt par plašāku tehnoloģiju izmantošanu savā darbā - dažas to darīja, bet citas nē, jo kopumā jāatzīst, ka augstākās izglītības iestādēm ir diezgan grūti pielāgoties pārmaiņām. Pārsvarā universitātes ir milzīgas institūcijas ar sarežģītām iekšējām sistēmām, tāpēc pārmaiņu virzīšana vienmēr prasa daudz laika. Lielu lomu šajā gadījumā spēlēja pandēmija, kas ļāva daudzām, iepriekš šķietami neiespējamām lietām, kļūt par mūsu ikdienas sastāvdaļu - arvien biežāk darbi tika organizēti attālināti, kā arī, izmantojot dažādas modernās tehnoloģijas. Jā, teorētiski arī pirms COVID-19 mēs varējām darīt visas šīs lietas, taču daudzi tradicionāli uzņēmumi un iestādes, tajā skaitā universitātes, nebija pārāk atvērtas iespējām nodrošināt attālinātu darbu vai studijas. Principā pandēmija mums pierādīja, ka mēs šada veida situācijām esam daudz gatavāki, nekā mēs domājām, arī universitātes spēja pielāgoties pārmaiņām un turpināja veiksmīgi darboties. Nākamais būtiskais pagrieziena punkts savukārt bija 2022. gads, kad mākslīgais intelekts kļuva plaši pieejams un popularizēts, pateicoties komerciāliem Liela Mēroga Valodas Modeļiem (Large Language Models), piemēram, ChatGPT. Šobrīd ikviens var izmantot mākslīgā intelekta sniegtās priekšrocības, taču daudzi to joprojām nesaprot. Universitātēm ir izšķiroši svarīgi pielāgot savu mācību programmu un mācību metodes, lai iekļautu mākslīgo intelektu un sagatavotu studentus šo tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem un iespējām. Godīgi sakot - daudziem tas nekad arī nebūs jāsaprot, taču kopumā mums, kā sabiedrībai, ir jāapzinās, ka šāds instruments pastāv un tas ļauj mums būtiski atvieglot gan ikdienas darbus uzņēmumos, gan augstākās izglītības iestādes un citur. Principā mums ir jāmācās maksimāli izmantot pieejamās iespējas un tas ir milzīgs izaicinājums, jo liela daļa cilvēku akadēmiskajā vidē joprojām neizprot tehnoloģiju, tajā skaitā mākslīgā intelekta nozīmi.

Vairākus gadus esat strādājis vienā no lielākajām Meksikas universitātēm. Pieļauju, ka šāda mēroga iestādēm pielāgoties pārmaiņām ir vēl sarežģītāk, nekā, piemēram, Latvijas mazajām augstskolām?

Noteikti! 20 gadus esmu pavadījis universitātē, kurā studē apmēram 180 tūkstoši studentu, un virzīt pārmaiņas tik milzīgā iestādē ir ļoti izaicinoši. Tas prasa daudz laika un zināšanu. Ir daudz lietu, par kurām cilvēkus ir jāpārliecina - ar viņiem jārunā, viņiem jāskaidro. Un tā ir milzīga atšķirība, vai šajos procesos ir iesaistīti pāris simti darbinieku vai vairāki tūkstoši. Latvijai šajā gadījumā ir lielas priekšrocības - mums ir daudz universitāšu, bet nav tik daudz studentu un mācībspēku. Tas ļauj būt daudz dinamiskākiem un pārmaiņām pielāgoties ātrāk. Īsumā - jā, izaicinājumu netrūkst, taču katram no tiem iespējams atrast risinājumu.

Ko, jūsuprāt, būtu nepieciešams darīt no valsts puses, lai augstākās izglītības iestādes Latvijā ar visiem šiem iepriekš minētajiem izaicinājumiem tiktu galā veiksmīgāk?

Pirmkārt, uzskatu, ka ir daudzas lietas, kurās Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, ir tālu priekšā. Mums ir labi izveidotas vadības struktūras, kvalitatīvi akreditācijas procesi, ekspertu komitejas integrācijas un citas lietas, tomēr, protams, ir arī aspekti, kur mēs vēl varam augt. Piemēram, uzskatu, ka būtu jābūt lielākai elastībai attiecībā uz kredītpunktu iegūšanu. Šobrīd situācija ir tāda, ka, lai iegūtu grādu, studentam augstskolā nepieciešams pavadīt konkrētu laiku. Tajā pašā laikā būtu jāapzinās, ka izglītība nozīmē zināšanas, kas var būt iegūtas arī citur - ne tikai augstskolas solā. Principā mums būtu jāsaprot, kā mēs šīs zināšanas varam pielīdzināt kredītpunktiem, lai jaunietim, kurš ir apguvis visas nepieciešamās prasmes, nebūtu jābūt spiestam augstskolā pavadīt četrus gadus, lai iegūtu grādu. Mūsdienu temps ir pavisam cits! Cilvēki šobrīd mācās citādāk, tāpēc arī izglītības sistēmai būtu jāpielāgojas jaunajai realitātei. Tā gan nav tikai Latvijas problēma, par šo vajadzētu domāt arī citām valstīm.

Jūs esat strādājis ne tikai Latvijas un Meksikas augstskolās, bet arī Apvienotajā Karalistē. Kādas ir galvenās atšķirības starp izaicinājumiem, ar ko saskaras augstākās izglītības iestādes šajās valstīs?

Apvienotajā Karalistē būtiskus izaicinājumus radījis Brexit, kā ietekmē augstskolas ir spiestas pielāgoties pilnīgi jauniem apstākļiem. Meksikā savukārt kā galveno problēmu es minētu nespēju nodrošināt ar augstāko izglītību visus gribētājus. Piemēram, nereti ir situācijas, kad augstskolā ir 20 tūkstoši vietu, taču 100 tūkstoši pretendentu. Tas nozīmē, ka jānoraida 80 tūkstoši jauniešu pieteikumu, un viņi izglītību, vismaz šajā universitātē, saņemt konkrētajā gadā nevarēs. Latvijā situācija ir pilnīgi pretēja un arī tas ir izaicinājums. Demogrāfiskā situācija ir slikta, tāpēc mums vairāk jādomā par ārzemju studentu piesaisti - tā ir atslēga! Otrs lielais izaicinājums ir mācībspēki - piesaistīt jaunus talantus nav viegli, bet tos noturēt - vēl grūtāk. Mums ir jārada apstākļi, lai talantīgiem akadēmiķiem Latvijā būtu iespējas attīstīties un augt, jo tas ir izšķiroši svarīgi, lai saglabātu augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju valstī. Šajā gadījumā liela problēma ir pedagogu algas, lai arī tās palielinās, atalgojums joprojām ir pārāk zems.

Ja mēs runājam par ārvalstu studentu un mācībspēku piesaisti, pirmkārt laikam vajadzētu sākt ar pašas valsts mārketingu? Ko vēl būtu nepieciešams darīt?

Jā, ir ļoti svarīgi, lai mēs reklamējam ne tikai augstākās izglītības iestādes, bet arī pašu valsti. Manuprāt, Latvija ir lieliska vieta. Pirmkārt, tā ir droša, un šo aspektu noteikti vajadzētu uzsvērt kā vienu no svarīgākajiem. Tāpat noteikti būtu vairāk jārunā arī par to, ka visām Latvijas augstskolām pieejamas ļoti labi aprīkotas telpas. Piemēram, TSI ir viena no progresīvākajām laboratorijām - mēs izmantojam tādas tehnoloģijas, kādas nav pieejamas nevienai citai universitātei Baltijas valstu reģionā. Tāpat, salīdzinot ar citām valstīm, izglītība Latvijā ir daudz lētāka, šis arī noteikti ir aspekts, kāpēc studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Piemēram, ārvalstu studentiem ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, studentu skaits noteikti būtu lielāks - tas ir akmens valsts dārziņā. Tajā pašā laikā, neraugoties uz izaicinājumiem, mums ik gadu izdodas piesaistīt arvien jaunus ārvalstu studentus. Šajā jomā mums lielu atspaidu sniegušas arī Rietumanglijas Universitātes (UWE Bristol) un TSI dubultā diploma programmas mākslīgā intelekta, datu analītikas un aviācijas vadības jomās. Šīs programmas studentiem tiek nodrošināta pieeja pasaules līmeņa izglītībai par zemāku studiju maksu, nekā mācoties tieši UWE Bristol. Tas ir labs piemērs tam, kā starptautiskā sadarbība var uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un pieejamību. Principā tas nozīmē, ka atsevišķās programmās TSI studenti pašlaik var iegūt to pašu izglītību, ko Rietumanglijas Universitātē, bet par zemāku studiju maksu.

Pēdējos gados Latvijā daudz tiek runāts par to, ka nepieciešams jauniešus motivēt studēt inženierzinātnes. Kāds ir jūsu viedoklis - vai mums to vajag?

Tas notiek ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, jo mums akūti trūkst inženieru. Protams, nepieciešams apgūt arī citas profesijas, taču, ja mums nebūs produkta, ko pārdot, ar ko nodarbosies mārketinga cilvēki? Tā ir kā sava veida ķēde, tāpēc - jā, inženieri mums ir vajadzīgi un mums ir jādomā par to, kā jauniešus motivēt studēt inženierzinātnes. TSI ir viena no pirmajām augstskolām Latvijā, kas ir izveidojusi bezmaksas izglītojošu programmu skolēniem - schoool.tsi.lv. Šajā vietnē var pietiekties ikviena mācībiestāde un gūt zināšanas gan STEM jomā, gan uzņēmējdarbībā, iepazīstot tādas lietas kā datorredze, spēļu teorija, biznesa vērtēšanas metodes un citas.

Mūsdienu pasaule nemitīgi mainās, tāpēc ar diplomu reizēm vien ir par maz. Cik liela nozīme, jūsuprāt, ir mūžizglītībai?

Šis ir ļoti būtisks aspekts. Mūsdienās ir dažādi veidi, kā iespējams turpināt iegūtās zināšanas nemitīgi papildināt un aktualizēt. Viena no tām, protams, ir atkal doties uz universitāti, taču ir arī dažādas organizācijas, kas piedāvā mūžizglītības kursus un citas iespējas. Piemēram, vēl pirms dažiem gadiem mākslīgā intelekta tehnoloģijas nebija tik attīstītas kā tās ir šobrīd, tāpēc augstskolās par tām nemācīja tādā līmenī, kā būtu nepieciešams mūsdienu speciālistam. Šobrīd atsevišķās profesijās pārzināt šīs lietas ir kritiski nepieciešams, līdz ar to jāsaka, ka mūžizglītībai ir milzīga nozīme mūsdienu mainīgajā pasaulē. Augstskolām ir izšķiroši svarīgi veicināt mūžizglītības un pielāgošanās spēju kultūru, nodrošinot iespējas turpināt izglītību, profesionāli pilnveidoties un sadarboties ar nozares partneriem. Tas ir īpaši svarīgi Industry 4.0 laikmetā, kad tehnoloģijas un darba prasības nepārtraukti attīstās. Mums ir jāseko līdzi trendiem un nemitīgi jāatjauno savas zināšanas.

Vai studenti pēc augstskolas šobrīd, Jūsuprāt, ir pietiekami sagatavoti profesionālajai dzīvei?

Katrā augstskolā tas noteikti ir individuāli. Mēs aktīvi sekojam līdzi mūsu studentu nodarbinātībai pēc augstākās izglītības iegūšanas un jāsaka, ka pašlaik šis reitings ir augstā līmenī. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka mēs ļoti fokusējamies uz nozarei nepieciešamajām zināšanām un cieši sadarbojamies ar vairākiem industrijas uzņēmumiem, tādā veidā iegūstot informāciju par to, kādas prasmes un zināšanas viņiem ir nepieciešamas. Šīs partnerattiecības sniedz studentiem vērtīgu praktisku mācību pieredzi, piemēram, prakses un kopīgas darba iespējas, kas palīdz viņiem attīstīt prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas, lai gūtu panākumus savā karjerā. Es uzskatu, ka iesaistīt industrijas pārstāvjus izglītības programmu veidošanā ir ļoti nozīmīgi, un es redzu, ka šobrīd to dara arvien vairāk augstskolu, tajā skaitā TSI. Liela daļa no mūsu inženierzinātņu studentiem sāk strādāt jau otrajā kursā, kas vēlreiz apliecina to, ka pieprasījums pēc inženieriem ir ļoti augsts. Es ticu, ka tāds tas saglabāsies arī turpmāk, tāpēc gan jauniešiem un uzņēmējiem, gan arī augstākās izglītības iestādēm tas būtu jāņem vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 11.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.jūnija numurā lasi:

Statistika

Ar sliedēm un vilcieniem jau esam vājākie Eiropā

Tēma

Līgojam un svinam ar importētu alu!

Emisijas

CO2 emisijas spiedīs mainīt zemes apsaimniekošanu

Importētājiem jārēķinās ar CO2 nodokļa maksājumiem

Augstākā izglītība

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

Viedoklis

Pusvadītāju nozares ekosistēma Latvijā

Portrets

Jānis Ešenvalds, Widen Legal Latvia vadošais partneris

Brīvdienu ceļvedis

Madara More, Wooly Organic dibinātāja, Mr.Bunny Shop un Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“IT biznesa izglītības programmā “StartSchool” šogad 100 topošie tehnoloģiju līderi varēs bez maksas apgūt tehniskās zināšanas un uzņēmējdarbībai svarīgas prasmes”, saka Jānis Berdigans, skolas ģenerālatbalstītājs.

Programma tiek veidota sadarbībā ar ASV atzītu IT izglītības programmu un tās dibinātāji apņēmušies nodrošināt finansējumu 780 tūkstošu eiro apmērā pirmajiem trīs gadiem.

Studējošajiem būs iespēja apgūt 12 mēnešu pilna laika tehnisko mācību programmu, kuru absolvējuši vairāk nekā 10 tūkstoši studējošo četros kontinentos, kuri strādā Apple, Google, Tesla, Microsoft, Linkedin, Zoom vai izveidojuši savus jaunuzņēmumus. Skolas dibinātājus iedvesmojusi “Stockholm School of Economics in Riga” pieredze, sagatavojot augsti konkurētspējīgus absolventus, kuri guvuši panākumus dažādās nozarēs.

Pirmo mācību gadu finansē Latvijas tehnoloģiju uzņēmēju, investoru un ekspertu ziedojumi nodobinājumam “Tech Education Foundation”, kuru veido – tehnoloģiju apmācību kuratore Anna Andersone (“Riga TechGirls”), tehnoloģiju uzņēmēji Jānis Berdigans (“Berdiganu fonds, ar mīlestību Latvijai”, “Printify”), Kristofs Blaus (“Nutrameg”), Elīna Branta (“Swisscom DevOps Center Latvia”), Andris K. Bērziņš (“Change Ventures”), tehnoloģiju vadītājs Edgars Peičs (“Printify”) un kiberdrošības un digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv, 24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī juristam jāattīsta empātija un emocionālā inteliģence

"4finance" sejas. Saruna ar Sergeju Jevdokimovu:, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunus uzņēmumus reģistrē mazāk, bet esošos likvidē vairāk, vienlaikus pieaug juridisko personu - nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš.

Bizness kopē demogrāfiju

Šā gada pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 2406 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3062. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski — par 28% jeb 656 - par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. „Uzņēmējdarbība ir sava veida indikators tam, kas un kā notiek valstī,” vērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka jaundibināto un likvidēto uzņēmumu proporcija savā ziņā ir spogulis demogrāfiskajai situācijai Latvijā, jo jaundzimušo skaits ir būtiski mazāks par mirušo skaitu. Kopējā uzņēmumu skaita sarukuma cēlonis ir iedzīvotāju skaita sarukums, kā rezultātā pašmāju tirgū esot sarucis potenciālo klientu skaits, radies darbaspēka, kas būtu gatavs strādāt, trūkums. „Uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar demogrāfiju un iedzīvotāju skaitu,” uzsver E. Egle. Gan viņa, gan arī vairāki citi aptaujātie pieļauj, ka pēdējo gadu notikumu dēļ ir salīdzinoši daudz tukšo uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vārdā sniegto galvojumu apmērs 2023.gada beigās bija 541,9 miljoni eiro, teikts Valsts kases gada pārskatā.

Šo summu veidoja izmaksātā, bet vēl neatmaksātā valsts vārdā sniegtā galvojuma daļa 354,6 miljonu eiro apmērā un neizmaksātā, bet vēl pieejamā valsts vārdā sniegtā galvojuma daļa 187,3 miljonu eiro apmērā.

Kopējais valsts vārdā sniegto galvojumu atlikums 2023.gada beigās bija 354,6 miljoni eiro jeb 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2022.gadā.

Valsts vārdā sniegto galvojumu portfeli veido galvojumi AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") par tās izsniegtajām garantijām kredītiestādēm par lauksaimnieku aizņēmumiem (pārgalvojumi), galvojumi Eiropas Investīciju bankai par "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas ietvaros un Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas ietvaros (230 miljoni eiro), galvojumi studējošo un studiju kreditēšanai (38,4 miljoni eiro), Eiropas Komisijai sniegtais galvojums 57,1 miljona eiro apmērā par Latvijas dalību Eiropas pagaidu atbalsta instrumentā bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) Covid-19 dēļ, galvojumi Pasaules Bankai un Eiropas Komisijai atbalstam Ukrainai 18,1 miljona eiro apmēra un galvojumi Latvijas Olimpiskajai komitejai 1,2 miljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē ieceri Saeimā debatēt par ekonomikas izaugsmes mērķiem un līdzekļiem tās nodrošināšanai, informē LDDK.

Vienlaikus aicinām fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot.

"LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus - no komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž LDDK prezidents Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

3. jūnijā noslēdzas akcionāriem piederošo AS DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums

Db.lv, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētā aviokompānija SIA "SmartLynx Airlines" no šā gada 1.maija vairs nepiedāvās čarterlidojumus no Baltijas valstīm, intervijā sacīja "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Edvins Demeņus.

Viņš skaidroja, ka drīzumā aviokompānijai beigsies ilgtermiņa līgums ar tūroperatoru "Novators", tādēļ no maija vairs nebūs aktīvu līgumu par čarterlidojumiem Baltijas valstīs.

Demeņus piebilda, ka tūrisma operatoru bizness ir mazliet atšķirīgs, un, lai "SmartLynx" varētu turpināt attīstīties šajā virzienā, tas prasa papildu investīcijas.

"Konkurence ir diezgan liela, un šeit ir daudz tūrisma operatoru, bet visus mēs iegūt nevaram. Ja mums ir tikai daļa no operatoriem, tad izmantošanas jauda nav liela. Mēs pārdodam stundas, kurās lidmašīna lido. Šajā gadījumā mēs redzam, ka mūsu pakalpojuma izmantošana citviet Eiropā vai pat citā kontinentā var būt divas reizes ienesīgāka," sacīja Demeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Galvenie jautājumi par ilgtspējas ziņošanas pienākumu – ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem?

Jānis Kauliņš, EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu līderis Baltijā, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kooperatīvā "Piena loģistika" ir vairāk nekā 100 piena ražošanas saimniecības, kas kopumā dienā savāc 330 tonnas piena. Tas veido 13-15% no kopējā Latvijas svaigpiena apjoma.

Ločmelis stāstīja, ka par aptuveni 80% no dienā savāktā piena ir noslēgti ilgtermiņa līgumi. Ilgtermiņa līgumi nodrošina iespēju strādāt prognozējami, stabili un piena cenu noteikt pēc Eiropas Savienības (ES) vidējās cenas. "Tādā veidā varam izvairīties no SPOT tirgiem, kuros katras trīs nedēļas ir jācīnās par piena cenu, jādomā, kur pienu pārdosim un kur to liksim. Mēs šādus riskus gribam samazināt, tāpēc esam devuši priekšroku ilgtermiņa līgumiem," teica kooperatīva padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zāļu pieejamības risināšanai Latvijā nepieciešama stratēģija

LETA, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā atrisinātu jautājumu par zāļu finansiālo pieejamību, būtu nepieciešama stratēģija visai nozarei nākamajiem pieciem gadiem, intervijā pauda zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

"Mēs rēķinājām, ka kompensējamām zālēm ik gadu būtu jāpiešķir papildu 50 līdz 70 miljoni eiro, kas no valsts budžeta viedokļa nav milzīgi līdzekļi. Tad medikamentu finansiālā pieejamība uzlabotos būtiski," sacīja Bundulis, uzsverot, ka farmakoterapija ir viena no izmaksu efektīvākajām metodēm, un ambulatori ārstēties ar zālēm ir daudz lētāk, nekā nonākt slimnīcā ar visām tur esošajām papildu izmaksām.

"Bet, protams, tad, kad naudas visam nepietiek, šādi lēmumi nav viegli pieņemami. To es arī varu saprast, bet tas ir arī stāsts par prioritātēm un cilvēku kā vērtību Latvijā," piebilda valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī sacīja, ka šogad kompensējamo medikamentu sistēmai papildus tika piešķirti 50 miljoni eiro, taču apmēram puse no šīs summas tiks ieguldīta parādu dzēšanai par iepriekšējo gadu. Vienlaikus Bundulis atzinīgi vērtēja soli kompensāciju par zālēm smagu slimību ārstēšanai palielināt no 75% līdz 100% un pārējām kompensācijas apjomu palielināt no 50% līdz 75%. Taču tas, kā uzsvēra Bundulis, nepalielina pacientu skaitu, kas saņems kompensējamos medikamentus, jo jaunu diagnožu, par kurām domātiem medikamentiem varēs saņemt kompensācijas, ir maz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopiena Riga TechGirls, kas nodarbojas ar sieviešu iespējošanu tehnoloģiju jomā, saņēmusi papildu finansējumu 500 000 eiro apmērā no Google filantropiskās organizācijas Google.org.

Līdzekļi tiks izmantoti, lai organizētu vairākas programmas, kuru mērķis ir palielināt izpratni par tehnoloģiju darba tirgu, MI izmantošanu, lai palielinātu produktivitāti, un veicinātu veiksmīgu pāreju uz IT karjeru.

Līdz 2026. gada beigām programmās tiks aicinātas piedalīties 3000 sieviešu.

“Mēs ļoti pateicamies Google.org par atbalstu, tai skaitā par šo finansējumu, kas ļaus paplašināt aktivitātes un ar tehnoloģiju palīdzību stiprinātu sievietes un cilvēkus no citām mazaisargātām grupām. Šis atbalsts palīdzēs pārvarēt plaisu ģeneratīvā MI lietošanā un palielināt darbaspēka produktivitāti Latvijā,” norāda Riga TechGirls valdes priekšsēdētāja Anna Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina palielināt atsevišķas dabas resursu nodokļa un akcīzes nodokļa likmes

LETA, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāapsver atsevišķu dabas resursu nodokļa (DRN) un akcīzes nodokļa (AN) likmju palielināšanas iespējas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā dabas resursu un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Darba grupa iesaka izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem, indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, jo pēdējā TEN pārskatīšana tika veikta 2021.gadā, ieviešot TEN aprēķināšanu, ņemot vērā CO2 izmešus pēc WLTP metodes.

Tiek ieteikts izvērtēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.

Nodokļu darba grupa rosina dīzeļdegvielai un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo, paaugstināt AN pakāpeniski - sākot no 2025.gada un atkārtoti no 2027.gada, jo AN likme kurināmajam nav pārskatīta kopš 2021.gada 1.jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Māris Ķirsons, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LM rosina bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar vidējiem ienākumiem

LETA, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir reāls risks piedzīvot sabiedrības veselības pasliktināšanos

Guntars Gūte, Diena, 01.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru