Jaunākais izdevums

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībās pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet «KPV LV» - ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.

«KPV LV» nav vienbalsīga atbalsta valdībai, un pieci šīs frakcijas deputāti jau iepriekš paziņoja, ka neatbalsta dalību Kariņa valdībā.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši, lai vienotos par valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģina izveidot valdību. Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām - viņa pārstāvētajai JKP, kā arī «KPV LV», «Attīstībai/Par!», nacionālajai apvienībai, kā arī JV. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas - Gobzema pārstāvētā «KPV LV», AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.

JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja «plānu B» - atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību». Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru un atsāka konsultācijas ar partijām.

Atsākoties konsultācijām, AP premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums tika piedāvāts Kariņš, kuram prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.

Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būšot finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

TOPOŠĀS VALDĪBAS DEKLARĀCIJAS TEKSTS:

Ievads

Partiju apvienība «Jaunā Vienotība», politiskā partija «KPV LV», Jaunā konservatīvā partija, partiju apvienība «Attīstībai/Par!», Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» ir vienojušās kopīgi strādāt valdībā, kuras mērķi, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību, būs eiroatlantiskā kursa stiprināšana, fiskālā disciplīna, bezkompromisu tiesiskums, nevienlīdzības samazināšana un tautas ataudze. Valdības darba prioritātes – finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā. Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam.

I Nākotnes tautsaimniecība

Valdības kopīgais mērķis ir radīt apstākļus, lai tautsaimniecība turpinātu pāreju uz inovatīvu, augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, ieguldot cilvēkkapitālā, kāpinot produktivitāti, palielinot investīciju apjomu un valsts konkurētspēju pasaules tirgū. Ilgtermiņā veidosim Latviju kā talantu valsti ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Stiprināsim Latvijas konkurētspēju transporta nozarē, veidojot Rīgu kā vienu no Ziemeļeiropas centriem, un turpināsim Rail Baltica projektu. Veicināsim videi draudzīgu politiku un samazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas. Palielināsim atjaunojamo energoresursu izmantošanu un paaugstināsim energoefektivitāti, lai samazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem. Veidosim saprotamu un taisnīgu nodokļu politiku, lai sekmētu visu šo mērķu sasniegšanu. Par prioritāti izvirzām finanšu sektora sakārtošanu un starptautiskās reputācijas atgūšanu kā pamatu turpmākajai nozares attīstībai, kas ir neatņemama globāli integrētas tautsaimniecības izaugsmes sastāvdaļa.

Fiskālā un budžeta politika

1. Īstenosim atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. 2. Sagatavosim likumprojektus par vidēja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. 3. Turpināsim veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātēm. 4. Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā.

Nodokļu politika

5. Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. 6. Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. 7. Nodrošināsim taisnīgu visu sabiedrības grupu dalību sociālās sistēmas uzturēšanā. 8. Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām. 9. Izvērtēsim uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvāsim fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildu stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. 10. Veidosim godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. 11. Atvieglosim mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazināsim administratīvo slogu, radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. 12. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. 13. Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u. tml.). 14. Uzstāsim uz plašāku reverso PVN sistēmu, tai skaitā visiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotājiem. 15. Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.

Finanšu tirgus politika

16. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. 17. Īstenosim tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Pilnveidosim kredītiestāžu likvidācijas regulējumu.

ES budžeta un vienotā tirgus politika

18. Turpināsim iestāties par vienotu Eiropas Savienību, kurā ir vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm. 19. Iestāsimies par pietiekamu un taisnīgu Eiropas Savienības budžetu ar pienācīgu atbalstu mazāk turīgajām dalībvalstīm. 20. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t. s. «cīņu pret sociālo dempingu», kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. 21. Iestāsimies par Banku savienības izveides pabeigšanu, kur vienotos uzraudzības un noregulējuma mehānismus papildina privātpersonu noguldījumu aizsardzība Eiropas līmenī. Cīņā ar «naudas atmazgāšanu» stingri uzstāsim uz vienotu regulējumu un uzraudzību Eiropas Centrālās bankas paspārnē. 22. Iestāsimies par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence. 23. Stiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku, iestāsimies par kopīgu ietvaru un pasākumiem, kas palīdz dalībvalstīm koordinēt un dalīties ar informāciju par komersantu PVN saistībām.

Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste

24. Nodrošināsim efektīvu 2014.–2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. 25. Balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem, izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentus 2021.–2027. gada periodam un aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesēm. 26. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu investīciju īstenošanas efektīvu pārvaldību, uzraugot tautsaimniecības nozaru attīstības tendences un laikus novēršot to pārkaršanas riskus. 27. Nodrošināsim finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma pieejamību ar valsts akciju sabiedrības ALTUM starpniecību. Izvērtēsim krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. 28. Veiksim nepieciešamos biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.

Labākā biznesa vide Baltijas valstīs

29. Panāksim, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs un tiek panākta elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Veicināsim Krievijas dabasgāzei alternatīvu piegādes avotu attīstību. 30. Likvidēsim obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā. Izvērtēsim obligātā iepirkuma komponentes izveidošanas un ieviešanas tiesiskumu. 31. Panāksim, ka darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darbaspēka izmaksas (darbnespējas lapas, virsstundu laiks) ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs. 32. Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. 33. Panāksim, ka iekšējam tirgum ir raksturīga godīga konkurence un Baltijas valstīs zemākais korupcijas līmenis, kā arī aizsargāsim patērētāju intereses. 34. Panāksim, ka visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt. Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai. 35. Panāksim, ka pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās. 36. Panāksim, ka infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā Baltijas valstīs. 37. Nodrošināsim ārlietu un ekonomiskās politikas sinerģiju valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā, izveidojot vienotu ārējo investīciju portfeli, lai sekmētu un būtiski kāpinātu investīciju piesaisti un eksporta pieaugumu, tā ceļot Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. 38. Uzlabosim publisko iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un samazinot korupcijas riskus. 39. Panāksim oglekļa ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim energoefektivitāti.

Produktivitātes kāpināšana

40. Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli. 41. Panāksim, ka nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Panāksim, ka reģionālā specializācija ir cieši saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. 42. Panāksim, ka publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. 43. Panāksim, ka Latvijā pieaug informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studentu skaits. 44. Atbalstīsim jaunuzņēmumus, kas piedāvā tirgus produktus Eiropas Savienības vai globālā līmenī.

Eksporta atbalsts

45. Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem. 46. Konsekventi samazināsim administratīvos šķēršļus Latvijas preču un pakalpojumu eksportam. 47. Stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā arī digitālā) turpmāku pilnveidošanu, tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. 48. Panāksim, ka finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektīvs, sekmējot uzņēmēju kooperēšanos eksportam un Latvijas eksporta zīmolu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmēji veiksmīgāk darbotos globālajās pievienotās vērtības ķēdēs.

Mājokļu politika un būvniecība

49. Ieviesīsim jaunu īres tiesisko regulējumu, lai veicinātu mājokļu īres tirgus attīstību. 50. Pilnveidosim un attīstīsim mājokļu valsts garantiju programmas mājokļa iegādei dažādām iedzīvotāju grupām. 51. Ieviesīsim valsts atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai, lai veicinātu jaunu īres dzīvokļu būvniecību attīstības centros. 52. Nodrošināsim mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lēmumu pieņemšanu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību. 53. Veicināsim efektīvus un drošus būvniecības procesus, panāksim, ka būvniecības ieceru procedūras īstenojamas ātrāk nekā citās Baltijas valstīs. 54. Ieviesīsim digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, un radīsim normatīvo ietvaru BIM (Būvniecības informācijas modelēšana) ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos. 55. Noteiksim skaidru būvniecības procesu dalībnieku atbildības sadalījumu.

Zinātne un pētniecība

56. Nodrošināsim Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. 57. Turpināsim pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju. 58. Īstenojot viedās specializācijas stratēģiju, veicināsim uzņēmēju un zinātnisko institūciju sadarbību, sekmēsim zinātnes darba rezultātu komercializāciju un sasaisti ar tautsaimniecības attīstību un stiprināsim universitāšu lomu šajā procesā. 59. Nodrošināsim pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un efektīvai resursu izmantošanai. 60. Lai paaugstinātu augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko institūciju darbībā.

Vide un dabas kapitāls

61. Stiprināsim Valsts vides dienestu, lai mazinātu pārkāpumus vides jomā. 62. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai. 63. Iedzīvināsim modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu. Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai veicinātu to plašāku lietojumu. 64. Samazināsim gaisa piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības saglabāšanu.

65. Īstenosim tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu.

Lauksaimniecības politika

66. Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas Savienībā, tai skaitā palielinot Latvijas NVO sektora rīcībspēju. 67. Izstrādāsim priekšlikumus normatīvajam regulējumam, kā arī īstenosim izglītojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot lauksaimniecībā izmantojamu zemju apjoma samazināšanu. Sakārtosim servitūta ceļu un meliorācijas sistēmu aizsargjoslu regulējumu. 68. Nodrošināsim lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tai skaitā strukturējot Eiropas Savienības atbalsta politiku, palielināsim tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un izvērtēsim nepieciešamību tiešmaksājumu un investīciju griestu noteikšanai uz vienu saimniecību. 69. Veicināsim konkurētspējīgas un ilgtspējīgas pārtikas nozares attīstību – īstenosim pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu vietējo pārtikas produktu (tai skaitā importu aizstājošu) ražošanu un patēriņu ne tikai vietējos un reģionālajos, bet arī starptautiskajos tirgos. 70. Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. 71. Īstenosim iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas ražotājus, kā arī pilnveidosim normatīvo regulējumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu īstenošanu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju. 72. Veiksim pasākumus, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, valsts un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri piedāvājot nomā vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem. 73. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, sekmēsim SEG emisiju samazināšanos lauksaimnieciskajā darbībā, nesamazinot ražošanas apjomus. 74. Nodrošināsim bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un apjomu, īstenojot zaļo publisko iepirkumu, palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. 75. Pilnveidosim normatīvo regulējumu, lai sekmētu lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību, kā arī stiprināsim otrā līmeņa kooperatīvo sabiedrību apvienošanos. 76. Sadarbībā ar meža nozares organizācijām izstrādāsim ar mežsaimniecības jomu saistīto normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos. 77. Pilnveidosim normatīvo regulējumu lauksaimniecības un zivsaimniecības strukturālo fondu programmām, īstenojot sistemātisku atbalstu daudzveidīgai lauksaimniecībai (tai skaitā augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai un jaunajiem lauksaimniekiem), lai primāri veicinātu lielāku ienākumu gūšanu no katra lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra, kā arī izvērtēsim iespējas palielināt atbalstu mazajām saimniecībām, īpaši veicinot lauksaimniecības produktu dažādību. 78. Atbalstīsim līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta meža statistiskās inventarizācijas veikšanai, ņemot vērā tās nozīmi tautsaimniecībā visas valsts mērogā. 79. Atbalstīsim Eiropas Savienības, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras uzlabošanai, meža ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai. 80. Izstrādāsim jaunu un pilnveidosim esošo normatīvo regulējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs, attīstot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamajiem resursiem. 81. Atbalstīsim vietējo energoresursu izmantošanu, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību un drošību, radītu papildu darba vietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos.

Gudra transporta politika

82. Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām. 83. Izvērtēsim valsts akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» biznesa modeli un investīciju programmu, ja nepieciešams, veicot tās restrukturizāciju, samazinot izmaksas un izstrādājot ilgtermiņa darbības plānu, kā arī veicinot dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju. 84. Izvērtēsim dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apjomā Rīgas–Daugavpils virzienā. Veiksim pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespējām ietaupītos līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un mobilitātes veicināšanas programmām. 85. Īstenosim Rail Baltica projektu. Sadarbībā ar šī projekta dalībvalstīm laikus pieņemsim profesionālus stratēģiskos lēmumus saistībā ar Rail Baltica īstenošanu. Centīsimies ES Daudzgadu finanšu perspektīvā panākt finansējumu projekta pabeigšanai ar visaugstāko pieļaujamo Eiropas Savienības līdzfinansējuma intensitāti. Atbalstīsim Rail Baltica kopuzņēmuma «RB Rail» darbību Rīgā, nodrošinot tā labu pārvaldību un resursus. Piesaistīsim projekta īstenošanai lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā un nodrošināsim, lai to lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm pieejami. Rūpēsimies par visu ieinteresēto pušu iesaisti nozīmīgāko Rail Baltica publiskās infrastruktūras objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to potenciālu. 86. Atbalstīsim Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanu multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai. 87. Veiksim sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārplānošanu, veidojot integrētu transporta sistēmu un nosakot prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem. Atbalstīsim ekspresvilcienu izmantošanu, savienojot lielākos attīstības centrus. 2019. gadā izsludināsim konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu, lai samazinātu dotāciju kopapjomu un iegūtu ar kaimiņvalstīm samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri. 88. Turpināsim sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Turpināsim ieviest autobusa maršrutus «pēc pieprasījuma». Veicināsim viedas iespējas norēķiniem sabiedriskajā transportā. 89. Turpināsim mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. Rūpīgi sekosim veikto darbu kvalitātei. Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām. 90. Izvērtēsim valsts akciju sabiedrības «Latvijas autoceļu uzturētājs» darba kvalitāti un iespēju no 2021. gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas standartu vasaras un ziemas sezonai. 91. Aizstāvēsim Latvijas kravu autopārvadātāju intereses Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu līdzīgus kravu pārvadāšanas noteikumus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 92. Turpinot attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināsim Air Baltic biznesa plāna Destination 2025 sekmīgu īstenošanu un turpmāku lidostas infrastruktūras attīstību, kā arī celsim aviācijas nozarē strādājošo konkurētspēju. 93. Atbalstīsim ekonomiski pamatotus risinājumus videi draudzīga transporta ieviešanā. Veicināsim iedzīvotāju kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu. 94. Nodrošināsim pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā. Veicināsim Latvijas iekļaušanos globālajās e-komercijas sūtījumu piegāžu ķēdēs.

II Latvijas cilvēki

Mūsu kopīgais mērķis ir veselīga, labi izglītota, nodrošināta un saliedēta sabiedrība. Stipra nacionālā identitāte un piederības sajūta valstij, latviešu valoda un kultūra ir garants Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai un drošībai. Sabiedrības ilgtspējas pamatā ir ģimene. Mēs radīsim apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos un lai dzīves kvalitāte būtu tāda, ka emigrācija samazinās, bet remigrācija palielinās. Mērķtiecīgi virzīsimies uz nevienlīdzības samazināšanu. Sabiedrība solidāri rūpējas par tiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Izglītības sistēma radīs apstākļus, lai ikkatrs var sasniegt savu potenciālu. Ieguldījumi kultūrā stiprinās Latviju kā kultūras lielvalsti un sekmēs tās atpazīstamību un reputāciju. Panāksim tiesības visiem laikus saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, vienlaikus nodrošinot, ka visi taisnīgi piedalās veselības aprūpes sistēmas finansēšanā. Lai būtu labi apstākļi dzīvošanai, rūpēsimies par kvalitatīvu un piemērotu mājokļu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām.

Demogrāfija

95. Veidosim Latviju par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti un sabiedrību, tostarp īstenojot sadarbības platformas «Demogrāfisko lietu centrs» izstrādāto visaptverošo ilgtermiņa valsts atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. 96. Sekmēsim ģimeņu sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratēģiju – jaunu mājvietu būvi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā arī mājokļa pieejamību ģimenēm atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei. 97. Nodrošināsim, lai jaunajām ģimenēm veidojas pozitīva pirmā bērna audzināšanas pieredze, sākot ar pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi un saskarsmi ar valsts institūciju darbu, kas pilnībā vērsts uz labvēlīgu pretimnākšanu, turpinot ar pirmsskolas izglītības iestādes pieejamību dzīvesvietas tuvumā, nodrošinot brīvu vecāku izvēli pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanai vai izglītošanai, kā arī pilnvērtīgu atbalstu krīzes situācijās. 98. Īstenojot atbilstošu politiku, nodrošināsim pienācīgu dzīves kvalitātes līmeni mazāk aizsargātām grupām – kuplām ģimenēm un viena vecāka ģimenēm. 99. Sekmēsim kuplu ģimeņu veidošanos. Turpināsim Trešā bērna politiku, paplašināsim Latvijas Goda ģimenes programmu. 100. Atbalstīsim ģimenes, īstenojot mērķtiecīgus valsts atbalsta pasākumus, kā arī sniedzot daudzpusīgus ģimeņu ikdienu atvieglojošus pašvaldību pakalpojumus. Pārskatīsim ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet no aprūpējamo bērnu skaita, būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti, sākot ar diviem bērniem ģimenē. 101. Nodrošināsim platformu pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgai sacensībai par iespējami labāko atbalstu ģimenēm. 102. Veicināsim ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, iedrošinot abus vecākus līdzvērtīgi iesaistīties ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā. 103. Mazinot ienākumu nevienlīdzību vecumdienās, noteiksim, ka apmaksātajā bērna kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta, panākot, ka jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī, kā iepriekš strādājot, kā arī līdzsvarosim vecāku nopelnīto pensiju. 104. Godināsim sabiedrībā ģimenes vērtības un veicināsim izpratni par atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību. 105. Nodrošināsim atbalsta kopumu gados jaunajiem vecākiem. 106. Palīdzēsim atgriezties tautiešiem Latvijā, turpinot īstenot remigrācijas programmu (www.paps.lv) un ieviešot to kā pastāvīgu programmu. 107. Veselīgas tautas ataudzes nodrošināšanai veidosim starpnozaru sadarbības instrumentu bērnu garīgās veselības jautājumu risināšanai (skat. sadaļu «Veselības aprūpe»). 108. Izstrādāsim un uzsāksim ieviest aktīvas un veselīgas novecošanas stratēģiju, iekļaujot veselīga dzīvesveida veicināšanu, kvalitatīva dzīves un darba mūža ilgumu, sabiedrības izglītošanu.

Labklājība

109. Sekmēsim tādu ģimenes politiku, kas veicinās dzimstību un mazinās ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldības veidot ģimenēm draudzīgu vidi. Atbalstīsim aktīvo novecošanos. Sniegsim visu veidu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kuriem ir smagi funkcionāli traucējumi, mazinot bērna risku nonākt aprūpes iestādē vai krīzes centrā. Ārpusģimenes aprūpē turpināsim palielināt visu veidu atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. 110. Senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai izvērtēsim jautājumu par pensiju mantošanas sistēmas pilnveidošanu. Kāpināsim minimālās pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību, pārskatīsim piemaksas par darba stāžu. Izstrādāsim priekšlikumus par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem. 111. Pakāpeniski pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākumu līmeni un garantēto minimālā ienākuma līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku. Sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīsim sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba tirgū. 112. Turpināsim atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām. Pārskatīsim un uzlabosim esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā invaliditātes noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un sociālo rehabilitāciju. Pilnveidosim pasākumus personu ar invaliditāti un īpašām vajadzībām iekļaušanai darba tirgū. Pilnveidosim personu materiālā atbalsta sistēmu, kā arī izvērtēsim nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesību. Turpināsim tiekties uz jauno pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti, aprobējot un ieviešot individuālo budžeta modeli, kas balstīsies uz bērna individuālajām vajadzībām. 113. Sadarbojoties Veselības un Labklājības ministrijām, nodrošināsim, ka cilvēkiem ar ilgstošām un hroniskām saslimšanām, arodslimību risku, negaidītiem veselības traucējumiem, prognozējamu invaliditāti ir savlaicīgi pieejami medicīniskās diagnostikas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, moderni un individuālām vajadzībām pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi, kā arī tiek sniegti saskaņoti starpnozaru pakalpojumi. 114. Sadarbībā ar pašvaldībām uzlabosim sociālos pakalpojumus, tai skaitā pilnveidojot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti, lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti sabiedrības dzīvē. Sniegsim mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri ikdienā nodrošina cilvēku ar smagiem funkcionāliem traucējumiem aprūpi mājās. Sadarbībā ar ministrijām un NVO koordinēti risināsim ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem saistītus jautājumus. Kopā uzlabosim vides pieejamību publiskā sektora infrastruktūrai un pakalpojumiem. 115. Nostiprināsim deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem. Izstrādāsim reorganizācijas plānus bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma tuvināšanu ģimeniskai videi. 116. Budžeta procesā vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu dažādo sociālo situāciju vadīšanai, lai preventīvi novērstu galēju situāciju – bērna šķiršanu no ģimenes –, tai skaitā stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās, kā arī veicināsim koordinētu starpprofesionālu sadarbību vardarbības riska mazināšanai. 117. Pilnveidosim bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta pasākumus iekļaušanai darba tirgū un sadarbībā ar sociālajiem partneriem virzīsimies uz kvalitatīvāku un drošāku darba vietu nodrošināšanu. Sadarbojoties Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, panāksim, ka pieaugušo izglītība rada iespējas cilvēkiem, tai skaitā bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un cilvēkiem ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem mazināsim nelaimes gadījumus darbā un arodsaslimšanas, sekmēsim adekvātu atalgojumu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un citus darba apstākļus labākai dzīves kvalitātei.

Izglītība

118. Turpināsim izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola 2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi. 119. Mazināsim birokrātisko slogu pedagogiem. 120. Konsekventi nodrošināsim kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā. Izstrādāsim un pieņemsim grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē. 121. Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievērsīsim Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.

122. Nodrošināsim mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. 123. Veidosim efektīvu pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanai. 124. Turpināsim profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā. 125. Pilnveidosim izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā. 126. Celsim pedagoga profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju, turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības attīstībai. 127. Turpināsim palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem. 128. Turpināsim pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu. 129. Atbalstīsim studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā. 130. Nodrošināsim valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā. 131. Turpināsim studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināsim augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Panāksim lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolās, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos. 132. Spēcināsim augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā personāla, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti un akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu. 133. Sekmēsim stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un «zaļo» ekonomiku. 134. Atbalstīsim jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas finansējuma apmēru.

Veselības aprūpe

Pieejamība 135. Izveidosim ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu. 136. Nodrošināsim Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu. 137. Noteiksim pacientiem un ārstniecības personālam saprotamu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu un definēsim saprātīgu maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski atsakoties no kvotām. 138. Noteiksim pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem. 139. Nodrošināsim brīvāku un godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, izveidojot nacionālo farmācijas politiku, lai uzlabotu zāļu pieejamību un samazinātu to cenas. Izvērtēsim lietderību nodrošināt bezrecepšu medikamentu pieejamību ārpus aptiekām.

Pārvaldība un kvalitāte 140. Stiprināsim ģimenes ārstu komandas darbu, paplašinot primārās veselības aprūpes lomu un uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, kā arī sekmējot komandas iesaisti veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanā. 141. Lai sekmētu kvalitātes paaugstināšanu un pakalpojumu pieejamību, izvērtēsim iespēju Latvijas rezidentiem paplašināt no valsts budžeta daļēji finansētu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. 142. Pilnveidosim valsts un pašvaldības veselības aprūpes uzņēmumu pārvaldību un pārraudzību. Turpināsim slimnīcu tīkla optimizāciju. 143. Medicīnas tehnoloģiju izvēlē stingri vadīsimies pēc zinātniski pamatotām un starptautiski atzītām vadlīnijām. 144. Ieviesīsim efektīvu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējuma sistēmu un pakalpojumu tarifu pielāgošanu reālajām izmaksām. 145. Nodrošināsim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas attīstību un lietojamību, kā arī palielināsim piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāstu.

Atbalsts mērķa grupām 146. Palielināsim sabiedrības iesaisti un izpratni par veselības veicināšanas un profilakses programmām. Veselības veicināšanas un profilakses programmas veidosim, balstoties uzvedības ekonomikas pieejā, izstrādājot dažādu sabiedrības grupu uzvedības modeļiem atbilstošas programmas. 147. Ieviesīsim personalizētu veselības aprūpi, kas, balstoties uz risku izvērtējumu, nodrošina savlaicīgu un efektīvu profilaksi un ārstniecību ikvienam. 148. Īstenosim atkarību kaitējuma samazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarību, īpaši vielu un azartspēļu atkarību izplatību Latvijā, nodrošināsim atbilstošu finansējumu atkarību profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī atbalstīsim iniciatīvas, kas sekmē patēriņa un pieejamības samazināšanos. 149. Pakāpeniski palielināsim zāļu kompensācijas apmēru bērniem līdz astoņpadsmit gadu vecumam. Nodrošināsim mobilos veselības aprūpes pakalpojumus, uzlabojot pakalpojumu pieejamību bērniem attālos reģionos. 150. Turpināsim pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sirds un asinsvadu, onkoloģisko slimību un perinatālās aprūpes jomās. Uzsāksim aktīvu rīcību profilakses, diagnostikas un ārstniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošanai garīgās veselības jomā.

Kultūra un nacionālā identitāte

151. Turpināsim paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot vidējo atalgojumu valsts kultūras iestādēs, ne mazāku par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Nostiprināsim metodiskā darba funkciju galvenajos valsts reģionālajos centros vietējo pašvaldību kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes atbalstam. 152. Attīstīsim kvalitatīvu, uz izcilību orientētu un mērķtiecīgā nacionālajā pasūtījumā balstītu kultūrizglītības sistēmu, kas tiek pilnveidota atbilstoši aktuālajām kultūras nozares prioritātēm un darba tirgus vajadzībām. Veidosim spēcīgus profesionālās izglītības kompetenču centrus, veltot īpašu uzmanību Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras modernizācijai. Attīstīsim Latvijas kultūras augstskolas, nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā. 153. Stiprināsim Valsts kultūrkapitāla fondu, pakāpeniski palielinot tā finansējumu. 154. Nostiprināsim nacionālās kultūras institūcijas. Plānveidīgi atjaunosim nacionālo kultūras institūciju ēkas un nodrošināsim atbalstu mūsdienīga satura veidošanai. Uzsāksim nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu. Vienosimies par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanas modeli un nodrošināsim pastāvīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanu. 155. Nodrošināsim Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu pēctecību. 156. Turpināsim ieguldījumus kultūras mantojumā. Pilnveidosim atbalsta mehānismu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto vērtību pārmantojamībai, tostarp rūpējoties par vietējo kultūrtelpu savdabības saglabāšanu. Veidosim ilgtspējīgu Latvijas digitālo kultūras mantojuma infrastruktūru un attīstīsim Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku. Nodrošināsim atbalstu Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai. Pilnveidosim Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai nozīmīgāko kultūras vērtību, tai skaitā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu, apsaimniekošanu. 157. Laikus gatavosimies Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinībām. 158. Veidosim labvēlīgus apstākļus kultūras kapitāla pārnesei uz citām valsts attīstības jomām jaunu uzņēmumu un produktu radīšanai un eksportam. 159. Nostiprināsim un attīstīsim latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības instrumentu, paplašināsim latviešu valodas apguves un zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas, instrumentus un sekmēsim latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādās sabiedrības grupās un lietojumu sabiedriski nozīmīgās jomās. 160. Nodrošināsim secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā un stiprināsim patriotismu visos izglītības līmeņos, jo īpaši pirmsskolas izglītības posmā. 161. Sekmēsim un pakāpeniski ieviesīsim latgaliešu rakstu valodas apguvi Latgales reģionā. 162. Stiprināsim novadmācību vispārējās izglītības iestādēs. 163. Turpināsim konsekventu valsts aizsardzības mācības ieviešanu izglītības sistēmā. 164. Paplašināsim valsts atbalstu NVO fondam, nosakot atbalsta prioritātes atbilstoši valsts sabiedrības līdzdalības un saliedētības politikai. 165. Īstenosim Diasporas likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus diasporas politikai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa finansējumu, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un saglabātu latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm.

Mediji un informācijas telpa

166. Stiprināsim nacionālo mediju telpu un nodrošināsim valsts atbalstu daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai latviešu valodā. Īstenosim sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus. 167. Nodrošināsim Latvijas informācijas telpas aizsardzības pasākumus. Izveidosim vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un kopregulācijas mehānismu, tostarp medijpratību, cīņai ar dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu. 168. Uzlabosim Latvijas sabiedrisko mediju «Latvijas Televīzija» un «Latvijas Radio» virszemes apraides pieejamību Latvijas pierobežas zonā, veicot apraides torņu izbūvi signāla pastiprināšanai. 169. Panāksim nelegālo TV izplatītāju būtisku samazinājumu. Izstrādājot grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, radikāli samazināsim nelegālo Krievijas satelītu izplatību Latvijā. 170. Attīstīsim valsts stratēģiskās komunikācijas programmu.

Sports

171. Pārskatīsim sporta nozares finansēšanu, nodrošinot stabilu ilgtermiņa finansēšanas modeli un diskutējot par prioritāri atbalstāmajiem sporta veidiem augstu sniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā. 172. Pilnveidosim sporta pārvaldības un infrastruktūras sistēmu, izvērtējot NVO deleģētās funkcijas un atbildību sporta nozares attīstībā, lai veicinātu jaunatnes sporta, tautas sporta, pielāgotā sporta un augstu sniegumu sporta attīstību. 173. Veicināsim veselīgu dzīvesveidu un stiprināsim tautas sporta attīstību, sākot ar sporta nodarbībām skolā.

III Valsts drošība un ārlietas

Mēs nostiprināsim Latvijā tiesiskumu, modernizējot tiesu varu. Stiprināsim iekšējo drošību un turpināsim stabili uzņemto kursu kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Valsts aizsardzības sistēmas virsmērķis ir nodrošināt valsts aizsardzību pret mūsdienu konvencionālajiem un nekonvencionālajiem apdraudējumiem. Valsts aizsardzībai ir jābūt visaptverošai un jāveicina sabiedrības noturība pret ārēju ietekmi un piederība Latvijai un nacionālajām vērtībām. Ar aktīvu ārpolitiku rūpēsimies par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību. Saglabāsim nemainīgu nostāju par migrācijas politiku kā nacionālās kompetences jautājumu. Attiecībā uz patvēruma meklētāju pārvietošanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pārmitināšanu no trešajām valstīm atbalstīsim tikai tādu pozīciju, kas pieļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvprātīgi uzņemt patvēruma meklētājus, bet nerada pienākumu vai spiedienu to darīt.

Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara

174. Sekmēsim sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas balstīta uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu. 175. Nostiprināsim cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem tiesību principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma pamatiem un konstitucionālām vērtībām. 176. Veicināsim personu tiesību un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzību tiesu sistēmā, novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu tiesās un uzkrāto neizskatīto lietu skaitu. 177. Attīstīsim modernus tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā, veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu, uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares pakalpojumu nodrošināšanu. 178. Stiprināsim tiesu priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošās personas institūta nozīmi un atbildību, nodrošinot kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu sistēmas funkcionēšanu. 179. Nodrošināsim stingrākus tiesu sistēmas un administrēšanas procesuālos grozījumus, novēršot iespējas novilcināt tiesas procesus. Stiprināsim advokatūras atbildību un ētiku. Turpināsim stiprināt maksātnespējas uzraudzības sistēmu, pārskatot tās efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu īstenošanu. 180. Nostiprināsim tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību, īpaši nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitāti, atbilstoši identificētajiem korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem. 181. Nodrošināsim tiesnešu kvalifikācijas, specializācijas un profesionālās ētikas paaugstināšanu. Nostiprināsim Tieslietu padomi un tās lomu tiesu varas attīrīšanā no negodprātīgām personām. 182. Nodrošināsim ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim īstenotās tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā. 183. Nodrošināsim interešu pārstāvības atklātību un publiskā sektora informācijas atklātību. 184. Ieviesīsim vienotu augstākās izglītības standartu tiesībaizsardzības institūcijās strādājošām amatpersonām, papildus pilnveidojot vienotu apmācības sistēmu jau strādājošiem izmeklētājiem, operatīviem darbiniekiem, prokuroriem un tiesnešiem, tādējādi nodrošinot to darbam nepieciešamo specifisko prasmju un zināšanu attīstīšanu. 185. Samazināsim politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim. 186. Attīstīsim Valsts valodas centra spējas novērst valsts valodas pārkāpumus. 187. Attīstīsim ieslodzījuma vietu infrastruktūru un īstenosim Liepājas cietuma būvniecību. 188. Izvērtēsim tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru darbības finansējuma modeļus. 189. Nostiprināsim oficiālo izdevumu «Latvijas Vēstnesis» kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu. 190. Turpināsim ar PSRS Valsts drošības komiteju saistīto dokumentu izpēti.

Iekšējā drošība

191. Attīstīsim un stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem noziegumiem. 192. Izvērtēsim iekšlietu nozarei piešķirto valsts budžeta un materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu, nodrošinot efektīvu cilvēkresursu politiku, kā arī īpašu uzmanību veltot tehnoloģiju inovācijām. 193. Uzlabosim pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Palielināsim uzraugošā prokurora lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā. 194. Stiprināsim un attīstīsim Iekšējās drošības biroju, lai efektīvāk atklātu, novērstu un izmeklētu Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus un tādējādi vairotu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 195. Uzlabosim valsts tiesu ekspertu darbības efektivitāti, paredzot papildu finansējumu ekspertu apmācību programmu izstrādei, kā arī materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai. 196. Uzlabosim civilās aizsardzības sistēmas darbību valstī, aktīvi meklēsim risinājumus un finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam. Turpināsim stiprināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, uzlabojot to finansiālo un materiāltehnisko nodrošinājumu. 197. Turpināsim Austrumu robežjoslas izbūvi un aprīkošanu, pabeidzot infrastruktūras izveidi un modernizēšanu. 198. Izveidosim Latvijas interesēm atbilstošu, līdzsvarotu un kontrolējamu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi. 199. Nepieciešamajā apjomā finansēsim «Moneyval» ziņojumā ietverto prasību izpildi, lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. «Moneyval» ziņojumā ietverto prasību izpilde un finansējuma nodrošināšana ir sadarbības partneru solidāra atbildība atbilstoši deklarācijai pievienotā Sadarbības līguma noteikumiem. 200. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci apsardzes nozarē, pilnveidosim tās normatīvo regulējumu.

Valsts aizsardzība

201. Nodrošināsim aizsardzības budžetu vismaz 2 % apmērā no IKP, lai sabalansēti attīstītu bruņotos spēkus un mūsdienīgas aizsardzības spējas saskaņā ar NATO standartiem. 202. Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Līdz 2022. gadam izstrādāsim un noteiksim katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts militārās aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā. Aizsardzības ministrija koordinēs sadarbību starp visām ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību. 203. Turpināsim līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot adekvātu ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Turpināsim stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināsim dalību starptautiskajās misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. 204. Valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā – spēju attīstības, personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma jomā. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo un militāro nodalījumu miera laikā. 205. Veiksim investīcijas Zemessardzes nodrošinājumā un savietojamībā ar citiem spēku veidiem, uzlabosim Zemessardzes brigāžu kaujas gatavību. Turpināsim palielināt NBS profesionālā dienesta karavīru, rezerves karavīru un zemessargu skaitu atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm. 206. Ieguldīsim resursus jaunatnes valstiskajā audzināšanā, attīstot piederības sajūtu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu gan Jaunsardzes interešu izglītības organizatoriskajā ietvarā, gan pakāpeniski paplašinot valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniegšanu skolās. 207. Sekmēsim nacionālās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai vietējā industrija spētu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās nodrošināsim piegāžu drošības principa ievērošanu un atbalstīsim nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu dalību. 208. Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas, lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus. Lai apturētu ekspertu aizplūšanu un padarītu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas konkurētspējīgas, veicināsim atalgojuma celšanu.

Ārpolitika

209. Iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, nodrošināsim Latvijas aktīvu dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši ES, NATO un OECD, un saglabāsim stingru Latvijas Rietumu ģeopolitisko orientāciju. 210. Veidosim Eiropas Savienību kā spēcīgu nacionālu valstu savienību un veicināsim ciešāku sadarbību atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības interesēm. 211. Veicināsim vienotu Eiropas Savienības ārējo un drošības politiku, kas balstīta Eiropas Savienības līgumos un stiprina Eiropas Savienību kopumā. 212. Sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam atbalstīsim finansējuma piešķiršanu jaunajām prioritātēm, vienlaikus turpinot ievērot Latvijas galvenās intereses daudzgadu budžetā: 1) nepieļaut būtisku nacionālās kohēzijas aploksnes samazinājumu; 2) kopējās lauksaimniecības politikas jomā – finansējuma saglabāšanu esošajā līmenī lauku attīstībai, kā arī taisnīgu tiešmaksājumu politiku; 3) finansējumu zinātnei un pētniecībai un reģionālās enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. 213. Attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm, kuras atbilstoši Lisabonas līguma 49. pantam vēlas pievienoties Eiropas Savienībai (Ukraina, Gruzija un Moldova), paudīsim viedokli par nepieciešamību skaidri definēt Eiropas Savienības nostāju. 214. Stiprināsim transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir NATO, nodrošinot būtisku un ilglaicīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā. 215. Stiprināsim NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas, veicinot un atbalstot tādus sadarbības formātus, kas papildina NATO mērķus un darbību, tādējādi nostiprinot alianses lomu Eiropā. 216. Aktīvi atbalstīsim mūsu uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un investīciju piesaistīšanā un atbalstot Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu. 217. Stiprināsim Latvijas piederību Baltijas un Ziemeļvalstu reģionam. Latvijas interesēs ir izmantot Baltijas valstu un Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības formātus un pastiprināt Eiropas Savienības sadarbību jomās, kurās ir kopīgs un tuvs politiskais redzējums. Veicināsim aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona sadarbību ar Lielbritāniju, Beniluksa, Višegradas valstīm un Īriju, padziļinot Baltijas valstu sadarbību gan valdības, gan parlamenta līmenī, tai skaitā lai attīstītu iespējas digitālās ekonomikas un e-pakalpojumu jomā. 218. Stiprināsim reģionālās partnerības ne tikai esošajos formātos, bet iesaistoties jaunās sadarbības iniciatīvās un formās Eiropā un citur pasaulē. 219. Stiprinot Latvijas drošību un labklājību un veicinot tai un Eiropas Savienībai ģeogrāfiski tuvu un nozīmīgu reģionu stabilitāti, drošību un prognozējamību, spēcināsim attīstības sadarbības politikas instrumentus un palielināsim tiem pieejamo finansējumu. 220. Uzturēsim sankciju politiku pret Krievijas Federāciju tik ilgi, līdz tā ievēro starptautisko tiesību principus. 221. Aizstāvēsim Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesības Brexit kontekstā. Latvijas interesēs ir, lai arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecības saglabājas ciešas un konstruktīvas gan ekonomikas, gan drošības un aizsardzības jomās.

222. Uzlabosim Latvijas valsts institūciju mērķtiecīgu darbību valsts pozitīvas starptautiskas atpazīstamības nodrošināšanā.

IV Moderna pārvaldība

Mēs veiksim pašvaldību reformu. Tas ir priekšnoteikums reģionālajai attīstībai gan valsts teritorijas nevienmērīgās ekonomiskās izaugsmes, gan demogrāfiskās situācijas radīto izaicinājumu dēļ. Reformēsim valsts pārvaldi, lai uzlabotu tās pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un samazinātu korupcijas riskus. Sekmēsim pilsoniskā dialoga attīstību. Tieksimies pēc augstas kvalitātes e-pārvaldes un veicināsim mūsdienīgu tehnoloģiju attīstību un izmantošanu valsts pārvaldē.

Vietējo pašvaldību pārvalde

223. Līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. 224. Pierīgas pašvaldību turpmākās attīstības plānu modelēsim un risinājumus meklēsim atsevišķi, ņemot vērā Rīgas aglomerācijas attīstības tendences. 225. Izvērtēsim otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību un, saņemot pozitīvu vērtējumu, īstenosim izmēģinājumprojektu (pilotprojektu). 226. Īstenosim vietējo pašvaldību pārvaldības reformu, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību. 227. Ar valsts finansējuma atbalstu ieviesīsim izmēģinājumprojektu (pilotprojektu) - «līdzdalības budžets», ļaujot atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem nepastarpināti izlemt par pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm. . 228. Izstrādāsim jaunu Vietējo pašvaldību likumu. 229. Paaugstināsim pašvaldību pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensīvāku Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbību metodiskā un juridiskā atbalsta sniegšanā vietējām pašvaldībām dažādu to kompetencē esošo jautājumu labākai pārvaldībai. 230. Paplašināsim pašvaldību darbu uzraugošo institūciju pilnvaras un pieejamos resursus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības lēmumu kontroli un pašvaldību darbības uzlabošanu valsts līmenī, vienlaikus stiprinot labas pārvaldības principus pašvaldībās, tai skaitā vēlēto amatpersonu atbildību par pašvaldību līdzekļu izlietojumu un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām.

Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība

231. Izvērtēsim Latvijas teritorijas iedalījumu iespējamo maiņu statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā, lai radītu priekšnoteikumus vienmērīgākai Latvijas reģionu attīstībai. 232. Četru gadu laikā panāksim tiešās pārvaldes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienādošanu, īstenojot valsts tiešās pārvaldes administratīvā iedalījuma reformu. 233. Stimulēsim valsts tiešās pārvaldes iestāžu apvienoto apkalpojošo funkciju pārcelšanu uz apdzīvotām vietām ārpus Rīgas aglomerācijas. 234. Sadarbojoties ar pašvaldībām, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, veidosim demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu racionālu skolu tīklu, ievērojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums. 235. Turpināsim Latgales rīcības programmas īstenošanu un atbalstīsim Latgales speciālās ekonomiskās zonas attīstību.

Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība

236. Turpināsim Valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu, īpašu uzmanību veltot valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai. Nodrošināsim, ka publiskā pārvalde ir efektīvākā Baltijas valstīs. 237. Stiprināsim «Konsultē vispirms» principa ievērošanu. 238. Turpināsim OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un sekmēsim valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprinot valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku. 239. Nodrošināsim virzību uz brīvā tirgus apstākļos darbojošos vai tādu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam. 240. Visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā uzlabosim publisko pakalpojumu pieejamību Eiropas Savienības pierobežā. 241. Izvērtēsim iespēju noteikt Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumus. 242. Noteiksim liegumu augstākā līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus amatus.

IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi

243. Popularizēsim esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopējo lietojumu. 244. Digitalizēsim un modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti. 245. Ieviesīsim datu atvērtības principu – atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato. Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos pakalpojumus. 246. Turpināsim attīstīt vienas pieturas aģentūras pakalpojumu saņemšanu gan klātienē, gan digitāli, sekmēsim iestāžu sadarbību tiešsaistē. 247. Veidosim programmu, lai nodrošinātu IT jomas speciālistu skaita pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV) ir gatava sākt konsultācijas ar pārējām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem, žurnālistiem pēc JV valdes sēdes sacīja politiskā spēka priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

No šīm konsultācijām varēšot secināt, vai valdības vadību varētu uzņemties Kariņš. Ir skaidrs tas, ka valdības veidošanas procesā kādas partijas nav varējušas, bet citas - teikušas, ka nav gatavas uzņemties valdības vadīšanu, sacīja Kariņš.

Tāpat viņš teica, ka vairāki politiskie spēki izteikuši atbalstu viņa kandidatūrai, un JV kopumā ir gatava uzņemties jaunās valdības vadību.

Kariņš gan uzsvēra, ka viņš vēl nav Valsts prezidenta nominētais premjera kandidāts, kā arī nav šo jautājumu ar prezidentu pārrunājis. «Mēs kā politiskais spēks reaģējam uz to, ko citas politiskās partijas publiskajā telpā ir teikušas,» norādīja Kariņš.

Tuvākajās dienās JV sagatavos savu redzējumu un sāks aicināt partijās uz divpusējām konsultācijām par jaunās valdības topošajiem darbiem. Pēc Kariņa domām, būtu «tikai pareizi un loģiski», ja visi «centra labējie, eiropeiskie spēki» varētu kopā sadarboties. Līdz šīm vienošanos esot kavējušas dažu partiju «sarkanās līnijas» par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, uzskata Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Kariņš noraida Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam

LETA, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jaunās Vienotības» premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraida Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, un sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpinās līdz rītdienai.

«Man šobrīd ir skaidra viena lieta - Aldis Gobzems šo valdību nevēlas izveidot un atbalstīt. Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» žurnālistiem sacīja Kariņš. Viņš piebilda, ka «KPV LV» līdz šim teikuši, ka neizvirzīs citu kandidātu.

Valdībai bez «KPV LV» ar četrām partijām būtu vien 50 balsis. «50 balsis neatbilst stabilam centriski labējam vairākumam,» norādīja politiķis.

Taujāts, vai plāno sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš atbildēja: «Es domāju, ka tas nav mans lēmums. Ja es varētu brīvi rīkoties, būtu strādājis ar 77 balsīm - visām sešām labējam partijām.» Līdz šim gan tas neesot bijis iespējams, ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) «sarkanās līnijas» pret ZZS. JKP līderis Jānis Bordāns ir uzsvēris, ka uztur spēkā šo «sarkano līniju».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Kariņš piedāvā valdību bez ZZS un ar īpašo uzdevumu ministra demogrāfijas jautājumos posteni VL-TB/LNNK

LETA, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) rosina valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos, bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas.

Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai, 19.decembrim, grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī ZZS. Ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki - JKP, AP un arī «KPV LV».

Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai uzturētu tik pamatīgu veselības sistēmu

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu vienādu akcīzes nodokli

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, uzskata Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» premjers pauda, ka tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā «nevajadzīgi nekarotu», bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.

Jautāts, vai viņam pašam liekas, ka panākt vienāda akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam visās trīs Baltijas valstīs ir reāli īstenojama iecere, Kariņš pauda cerību, ka «laika gaitā mēs pie tā nonāksim».

Ministru prezidents arī piebilda, ka Igaunijas lēmums samazināt akcīzes nodokli alkoholam ir padarījis grūtāku Latvijas nākamā gada budžeta plānošanu, jo kaimiņvalsts solis Latvijai nozīmē budžeta samazinājumu, nevis pieaugumu. «Bet neko darīt, tādi ir tie apstākļi, tiksim galā,» par nākamā gada budžeta plānošanu izteicās valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru