Jaunākais izdevums

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

LASI ARĪ: Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa biogrāfija

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Reirs ir dzimis 1961.gadā. Viņš Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Reirs vairāk nekā desmit gadus darbojies politikā, savulaik bijis viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, ir «Jaunā laika» politiskās pēcteces «Vienotības» biedrs. Reirs bijis 8.Saeimas, 9.Saeimas, 10.Saeimas, 11.Saeimas un 12.Saeimas deputāts. 13.saeimā Reirs tika ievēlēts no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» saraksta.

No 2010.gada Reirs bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

Reiram ir arī pieredze valdības darbā, no 2004.gada līdz 2006.gadam viņš bija īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Ministra amatu viņš atstāja, kad partija «Jaunais laiks» aizgāja no Kalvīša valdības. Savukārt no 2014.gada 5.novembra Laimdotas Straujumas (V) valdībā Reirs ieņēma finanšu ministra amatu, bet no 2016.gada 11.februāra Reirs bija Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības labklājības ministrs.

2010.gadā Reirs bija Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet no 2002.gada līdz 2004.gadam - Saeimas sekretārs.

LASI ARĪ: Finanšu ministra Jāņa Reira biogrāfija

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Nemiro dzimis 1981.gadā. 2017.gada jūnijā Nemiro no partijas «KPV.LV» tika ievēlēts par Jelgavas novada domes pašvaldības deputātu. Savukārt 2018.gada oktobrī Nemiro no «KPV.LV» saraksta tika ievēlēts 13.Saeimā.

Nemiro ir bijusi darba pieredze valsts pārvaldē. No 2001.gada līdz 2002.gadam viņš bijis jurista palīgs Nodarbinātības valsts aģentūrā, bet no 2002.gada līdz 2003.gadam bijis jurists Ekonomikas ministrijā.

LASI ARĪ: Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro biogrāfija

Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis. (no kreisās)

Linkaits ir dzimis 1970.gada 18.augustā. 1993.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista diplomu. Viņš ieguvis pieredzi virknē ārvalstu augstskolu, piemēram, 1995.gadā vasaras skolā Hārvardas universitātē un 1995.-1996.gadā Gotenburgas universitātē.

No 1992.gada janvāra līdz 1994.gada maijam Linkaits bijis Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta valsts īpašuma privatizācijas politikas nodaļas vadītāja vietnieks, un no 1994.gada novembra līdz 2000.gada maijam bijis AS «Latvijas eksportkredīts» valsts pilnvarnieks. Turklāt no 1999.gada augusta līdz 2000.gada maijam viņš bijis arī Ministru prezidenta Andra Šķēles ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos.

Pērnā gada jūlijā viņš pievienojās Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), no kuras tika ievēlēts 13.Saeimā.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Gerhards dzimis 1969.gada 7.februārī Rīgā. Viņam ir divi dēli.

Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē viņš ir ieguvis tautsaimniecības plānošanas speciālista profesiju. Pēc tam Gerhards studējis Gētes institūtā un Vilhelma Vestfāles universitātē Vācijā.

No 1993.gada septembra līdz 1995.gada maijam viņš bija ekonomikas ministra palīgs. Laikā no 1996.gada septembra līdz 1999.gada aprīlim viņš strādāja Valsts prezidenta kancelejā par prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku ekonomikas jautājumos.

Ekonomikas ministrijā Gerhards atgriezās 1999.gada aprīlī, kļūstot par ministrijas valsts sekretāru. Šajā amatā viņš bija līdz 2007.gadam. Šajā laika posmā viņš arī apstiprināts par standartizācijas padomes priekšsēdētāju, kā arī bijis Ventspils ostas valdē.

2007.gada decembrī viņu izvirzīja kā ekonomikas ministra amata kandidātu, un viņš tika iecelts šajā amatā Ivara Godmaņa valdībā. Ministra amatā viņš bija līdz 2009.gadam.

Otrreiz par ministru Gerhardu nominēja 2009.gada martā, un viņš kļuva par satiksmes ministru Valda Dombrovska (V) vadītajā valdībā. Pēc 10.Saeimas vēlēšanām 2010.gada oktobrī viņš šo amatu atstāja.

No 2014.gada 4.novembra līdz 2016.gada 11.februārim bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Laimdotas Straujumas (V) vadītajā valdībā.

Savukārt no 2016.gada 11.februāra līdz 2019.gada 23.janvārim Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdībā viņš ir ieņēmis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu.

LASI ARĪ: Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biogrāfija

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Rinkēvičs ir dzimis 1973.gada 21.septembrī. 1995.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, iegūstot bakalaura grādu. Rinkēvičs saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē Nīderlandē 1994. un 1995.gadā.

No 1996.gada marta līdz 1996.gada septembrim Rinkēvičs ieņēma AM Politikas departamenta direktora amatu, bet no 1996.gada septembra līdz 1997.gada maijam pildīja AM valsts sekretāra vietnieka aizsardzības politikas jautājumos pienākumus.

No 1997.gada maija līdz 1997.gada augustam Rinkēvičs strādāja par AM valsts sekretāra pienākumu izpildītāju, bet AM valsts sekretāra amatu ieņēma no 1997.gada augusta līdz 2008.gada oktobrim. No 2002. līdz 2003.gadam viņš bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim Rinkēvičs ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.

No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gada 25.oktobrī viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera vadītajā Reformu partijā. Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V) un Māra Kučinska (ZZS) valdībā.

2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā «Vienotība», un joprojām turpina darboties tās valdē. 2018.gada Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» saraksta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Pūce ir dzimis 1980.gada 22.janvārī.

1997.gadā viņš absolvējis Āgenskalna ģimnāziju, 2003.gadā Latvijas Universitātē (LU) ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs, bet 2005.gadā - maģistra grādu vadības zinībās.

No 2006.gada februāra līdz 2007.gada janvārim Pūce bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra padomnieks stratēģijas jautājumos.

No 2009.gada septembra viņš strādājis par ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) ārštata padomnieku izglītības jautājumos, bet 2010.gada sākumā ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietu.

2017.gadā viņš tika ievēlēts Rīgas domē no partijas «Latvijas attīstībai» saraksta, bet 2018.gada oktobrī tika ievēlēts 13.Saeimā no partiju apvienības «Attīstībai/Par!» saraksta. 2002.gadā viņš kandidējis arī 8.Saeimas vēlēšanās no saraksta «Sociāldemokrātu savienība - SDS».

2014.gadā viņš ievēlēts par partijas «Latvijas attīstībai» ģenerālsekretāru un vēlāk arī par partijas valdes priekšsēdētāju un šo amatu ieņem joprojām.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Ģirģens dzimis 1980.gadā.

1998.gadā beidzis Jēkabpils 3.vidusskolu, bet 2003.gadā absolvējis biznesa augstskolu «Turība».

Ģirģens startēja 13.Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Toties pie vietas parlamentā tika viņa brālis Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Ģirģens sevis pārstāvētajam politiskajam spēkam ziedojis tikai vienu reizi, kad pērn tam pārskaitījis 300 eiro.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pabriks dzimis 1966.gadā. Viņš ir politikas zinātnes doktors, grādu ieguvis Orhūsas universitātē Dānijā 1996.gadā. 1992.gadā Pabriks beidzis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti vēstures specialitātē. 1994.gadā Pabriks darbojies kā vieslektors Orhūsas universitātē, bet 1996.gadā bijis vieslektors LU.

1996.gada augustā Pabriks kļuva par rektoru Vidzemes augstskolā.

1998.gada aprīlī viņš parakstījis Tautas partijas (TP) manifestu. 2002.gadā Pabriks kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no TP saraksta.

Pabriks bija ārlietu ministrs no 2004. līdz 2007.gadam un aizsardzības ministrs no 2010. līdz 2014.gadam, kā arī Ministru prezidenta biedrs. Pirms ievēlēšanas 13.Saeimā Pabriks bija Eiropas Parlamenta (EP) deputāts.

EP viņš bija ievēlēts no partijas «Vienotība», kuru pērn pameta un pievienojās apvienībai «Attīstībai/Par!».

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

1994.gadā Bordāns ar «mīksto mandātu» kļuva par 5.Saeimas deputātu no partijas «Latvijas ceļš».

1995.gadā Bordāns nesekmīgi startēja 6.Saeimas vēlēšanās, bet 1997.gadā ar tādu pašu rezultātu - Rīgas domes vēlēšanās.

Politikā Bordāns atgriezās 2010.gadā, kad nesekmīgi kandidēja 10.Saeimas vēlēšanās no partijas "Vienotība" saraksta.

2011.gadā Bordāns nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) saraksta.

2014.gadā Bordāns bija viens no jaunā politiskā spēka Jaunā konservatīvā partija (JKP) dibinātājiem.

Ar šo partiju Bordāns nesekmīgi startēja 12.Saeimas vēlēšanās, taču 2017.gadā no JKP tika ievēlēts Rīgas domē.

13.Saeimas vēlēšanās Bordāns atkal bija JKP saraksta līderis un partija tika ievēlēta Saeimā ar 16 mandātiem.

2018.gada 7.novembrī valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēja Bordānu premjera amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei, taču 14.novembrī, pēc «Attīstībai/Par!» un VL-TB/LNNK paziņojumiem par izstāšanos no valdības veidošanas sarunām, Bordāns savu kandidatūru atsauca.

LASI ARĪ: Tieslietu ministra Jāņa Bordāna biogrāfija

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Šuplinska ir dzimusi 1970.gada 16.aprīlī. 1988.gadā viņa absolvējusi Dagdas vidusskolu, pēc kā sāktas studijas Latvijas Universitātē, kur 2003.gadā iegūts filoloģijas doktora grāds.

Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) Šuplinska iestājusies neilgi pirms 13.Saeimas vēlēšanām - 2018.gada jūlijā, kļūstot par partijas Rēzeknes nodaļas vadītāju. 13.Saeimas vēlēšanās Šuplinska startējusi no Latgales vēlēšanu apgabala, kur viņa bijusi JKP saraksta līdere. Vēlēšanās JKP Latgalē saņemot 8,77% balsu, Šuplinska Saeimā ievēlēta ar 9377 balsīm, saņemot 2026 plusus un 549 svītrojumus.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija, Šuplinska piedalījusies 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, Rēzeknes vēlēšanu apgabalā startējot no saraksta, kurā bija apvienojušies vairāki politiskie spēki - Latgales partija, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, Reformu partija, Latvijas Zaļā partija un «Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība». Rēzeknes domē Šuplinska netika ievēlēta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētā informācija liecina, ka laika posmā kopš 2018.gada Šuplinska JKP ziedojusi 220 eiro, savukārt 2011.gadā mantas vai pakalpojuma veidā viņa ziedojusi 252 latus (359 eiro) Reformu partijai.

Labklājības ministre Ramona Petraviča.

Petraviča ir dzimusi 1967.gadā. Augstāko izglītību viņa ieguvusi 1992.gadā, kad pabeidza Rīgas Tehnisko universitāti specialitātē «Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmiskā tehnoloģija».

Savu politisko karjeru Petraviča sāka 2017.gadā, kad tika ievēlēta par Saldus novada domes deputāti. Viņa kandidēja no partijas «KPV LV» saraksta.

Veselības ministre Ilze Viņķele.

Vinķele dzimusi 1971.gada 27.novembrī Rēzeknē. 2002.gadā Viņķele vadības un sociālā darba augstskolā «Attīstība» ieguvusi 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālās darbinieces specialitātē, savukārt 2009.gadā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) viņa ieguvusi veselības zinātņu maģistra grādu. 2017.gadā Vinķele RSU ieguva savu otru maģistra grādu, šoreiz veselības vadībā.

2001.gadā Viņķele bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra preses sekretāre. Tajā pašā gadā viņa arī kandidējusi Rīgas domes vēlēšanās no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK saraksta.

2010.gadā Viņķele darbojusies frakcijā «Pilsoniskā savienība».

2010.gadā Viņķele kandidējusi 10.Saeimas vēlēšanās no apvienības «Vienotība» saraksta un tika ievēlēta 10.Saeimā.

No 2011. līdz 2014.gadam Vinķele bija Valda Dobrovska (V) valdības labklājības ministre.

2017.gadā Viņķele pameta partiju «Vienotība», un neilgi pēc tam kļuva par vienu no partijas «Kustība Par!» dibinātājām kopā ar citiem «Vienotību» pametušajiem deputātiem.

Šogad Viņķele kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības «Attīstībai Par!» saraksta, taču daudzo svītrojumu dēļ netika ievēlēta.

Kultūras ministre Dace Melbārde.

Melbārde dzimusi 1971.gadā. Viņa ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī mākslas maģistra grādu Kultūras akadēmijā kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē.

No 2004. līdz 2009.gadam Melbārde strādājusi kā Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos.

Melbārde kļuvusi par kultūras ministri 2013.gada 31.oktobrī Valda Dombrovska (V) valdībā, tolaik nomainot demisionējušo kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK). Ministres amatu saglabājusi arī 2014.gadā, kad darbu sāka Laimdotas Straujumas (V) valdība, kā arī 2016.gadā, uzsākot darbu Māra Kučinska (ZZS) valdībā.

Nacionālajā apvienībā «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Melbārde iestājusies 2014.gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē KP.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Investē datos un maina fokusu

Kristīne Stepiņa, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja klientiem piedāvāt gan radošas idejas, gan sasniegt stratēģijā balstītus biznesa rezultātus ir ļāvusi reklāmas aģentūrai AS RCL, kas Latvijā strādā ar nosaukumu TBWA/Latvija, strauji augt.

Laikā no 2015. līdz 2017. gadam stratēģiskās zīmolu aģentūras AS RCL neto apgrozījums palielinājās par 692%, bet rentabilitāte – par vairāk nekā 12%, tas ļāva uzņēmumam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Izaugsmi sabiedrības valdes loceklis Oskars Lakšēvics skaidro ar investīcijām datos un mērķauditorijas fokusa maiņu. «Daudziem reklāmas aģentūras darbs asociējas ar amerikāņu seriālu Mad Men. Šobrīd aģentūras darbinieki vairāk ir tādi Math Men (matemātiķi), kuri strādā ar datiem. Priekšstats, ka cilvēki sapulcējas pie kafijas krūzes, kūpina cigaretes un domā radošas idejas, ir maldīgs,» viņš teic.

Labā roka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Revidēs arī kapitālismu

Didzis Meļķis, 28.09.2018

Leiboristu partija nosliecas uz atkārtotu referendumu par Brexit, kamēr partijā pašā domas dalās, kādai būtu jābūt aiziešanai no ES un vai vispār.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava investēs 2,3 miljonus eiro gaļas ražošanā bez antibiotikām

Ilze Žaime, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara

Anda Asere, 13.10.2018

«Ar laiku uzņēmēji iemācās izvairīties no grābekļiem, vadoties pēc intuīcijas,» uzskata Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekšējais patēriņš – spēcīgs ierocis cīņai ar vīrusa seku novēršanu

Agris Kamenders, Ekodoma SIA, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. maijā notiks biznesa forums "CexitBiz". Forums ir loģisks turpinājums aprīļa beigās notikušajam sabiedrības forumam "Pietura: Cexit", tikai šoreiz pasākuma fokusā būs tieši uzņēmējdarbības sektors, tā specifiskā situācija pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Foruma mērķis ir sniegt praktisku informāciju, metodes, paņēmienus, lai uzņēmumiem palīdzētu paredzēt mainīgo situāciju, radīt produktus un pakalpojumus, lai spētu finansiāli un arī konceptuāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Forumā uzstāsies tādi lektori un viedokļu līderi kā Martins Gauss, Ieva Tetere, Jānis Ošlejs, Zane Čulkstēna, Andrejs Vasiļjevs, Andris Rubīns, Māris Jansons u.c.

"Foruma saturs būs organizēts trīs blokos – nākotnes procesi, izaicinājumi darbiniekiem un jauna pieredze klientiem. Esam saplānojuši forumu tā, lai sešu stundu laikā uzņēmēji varētu gan gūt ieskatu tendencēs, iespējams, pat futūriskos nākotnes modeļos, gan gūt idejas tam, kā vadīt uzņēmuma būtiskāko resursu – darbiniekus, kuri šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas gan individuāli, gan arī organizācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru