Jaunākais izdevums

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram.

Spējas Vjačeslavam Dombrovskim ir, un ambīciju netrūkst. Dzimis 1977. gada 27. decembrī Rīgā. 1997. gadā naturalizācijas kārtībā ieguva Latvijas pilsonību. Vjačeslavs Dombrovskis 1999. gadā pabeidza Latvijas Universitāti ekonomikas specialitātē. Klarka Universitātē (Masačūsetsas štatā, ASV) 2001. gadā Vjačeslavs Dombrovskis ieguva maģistra grādu ekonomikā. No 2000. līdz 2002. gadam bija pasniedzēja palīgs šajā ASV universitātē, bet 2003. gadā Klarka Universitātē viņš ieguva doktora grādu ekonomikā. Ir bijis pasniedzējs Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, viespētnieks Eiropas Ekonomisko pētījumu centrā (ZEW) Manheimā, Vācijā, viespētnieks Stokholmas Ekonomikas augstskolā, Stokholmas Pārejas ekonomiku institūtā un citur. Vjačeslavs Dombrovskis bija direktors domnīcā Certus, kas gatavo Latvijas konkurētspējas ziņojumus un ir tautsaimniecības pētījumu centrs.

Par ambīcijām liecina ekonomista Vjačeslava Dombrovska iesaistīšanās aktīvajā politikā sākotnēji Reformu partijā, tad Vienotībā un tagad Saskaņā ar reālu ambīciju uz premjera krēslu. Reformu partija, kuru tauta ārkārtas vēlēšanās ievēlēja, lai tā īstenotu pārmaiņas, nekādas sabiedrībai jūtamas pārmaiņas Latvijas politikā neienesa. Tagad Vjačeslavam Dombrovskim ir dota otrā lielā iespēja – kopā ar Saskaņu īstenot to, ko savulaik neizdarīja Zatlera Reformu partija.

Kāds mēģina pārmest Vjačeslavam Dombrovskim partiju maiņu, taču to īsti viņam pārmest nevar, jo Reformu partijas kodols savulaik Vienotības sarakstā ieplūda kolektīvi, bet Vienotībā viņš nestājās. Vienotības kā varas partijas laiks tagad ir beidzies, bet par jaunu varas partiju valsts līmenī veidojas jaunā Saskaņa, kas, neskatoties uz panākumiem vēlēšanās, tā arī vēl nekad nav iekļuvusi Latvijas valdībā.

Taču visam pienāk savs laiks. Daudzi saprātīgi domājoši cilvēki jau sen uzskata, ka Latvijas politikā ir vienreiz jāizbeidz cilvēku dalīšana pēc nacionālā principa, kas ir nepareizi, destruktīvi un, no drošības viedokļa, bīstami. Tā saucamās «sarkanās līnijas» ir mākslīgas, un nepastāv tik liela atšķirība politiskajās nostādnēs starp Saskaņu un vairumu citu partiju, kā tas nereti tiek iztēlots. Ir viena liela atšķirība – Saskaņa nav bijusi pie varas valsts līmenī.

Saskaņa gandrīz desmit gadus ir pie varas valsts galvaspilsētā, kad 2009. gadā par Rīgas mēru kļuva Nils Ušakovs. Kopš tā laika Saskaņa no tīras opozīcijas partijas ir izveidojusies par profesionālu partiju, kurā ir izauguši vai iekļāvušies spēcīgi kadri, kas var ieņemt arī ministru amatus. Tāpēc faktiski Saskaņas iekļaušanās valdībā ir iespējama dabiski un mierīgi, kā tas jau sen ir noticis Igaunijā ar Centra partiju.

Grūti spriest par Vjačeslava Dombrovska administratīvajām spējām premjera amatā, taču valdības vadītāja amats vispirms ir politisks un labi, ka tajā ir politisks līderis, kurš ir spējīgs līdzvērtīgi komunicēt ar citiem politiskajiem līderiem. Perfekti valodas un kultūras zinošais Vjačeslavs Dombrovskis ir spējīgs komunicēt gan ar esošajiem partneriem rietumos, gan ar kaimiņiem austrumos. Latvijas politikā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem ir izteikts vairāk proamerikānisks virziens, un Vjačeslavs Dombrovskis, pretēji stereotipiem, šajā ziņā nav izņēmums, kā mēs to redzam gan no viņa CV, gan iepriekšējās politiskās darbības. Kopš Certus domnīcas izveidošanas, Vjačeslava Dombrovska uzskatos ir parādījusies stingra nostāja par Latvijas interešu aizstāvību. Savukārt pievienošanās Saskaņai liecina, ka Vjačeslavs Dombrovskis ir par saskaņu un saticību gan Latvijas cilvēku starpā, gan attiecībās ar kaimiņiem ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Kučinskis – pēdējo 20 gadu simbols

Uzdodot jautājumu – kāpēc Māris Kučinskis varētu būt labākais premjera kandidāts arī nākamajai valdībai – atbilde ir acīmredzama. Māris Kučinskis jau ir premjers.

Neviens no citiem premjera kandidātiem no populāro partiju trijnieka – ne Vjačeslavs Dombrovskis no Saskaņas, ne Aldis Gobzems no KPV LV – iepriekš nekad nav ieņēmuši valdības vadītāja amatu. Turpretī Mārim Kučinskim jau ir pietiekama premjera darba pieredze, jo kopš 2016. gada 11. februāra viņš vada to Latvijas valdību, kurā ietilpst Zaļo un Zemnieku savienība, Vienotība un Nacionālā apvienība. Māris Kučinskis ir bijis arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs no 2004. līdz 2006. gadam, kad premjers bija Aigars Kalvītis. Savukārt no 1996. līdz 2002.gadam Māris Kučinskis bija Valmieras pilsētas mērs.

Ar lielu varbūtību var sacīt – lieciet Māri Kučinski par premjeru, un viss būs, kā bijis

Māris Kučinskis ir Tautas partijas vec- biedrs, kurš 1998. gada maijā ir parakstījis šīs partijas dibināšanas manifestu un ir uzticīgi bijis Tautas partijā līdz pat tās pašlikvidācijai 2011. gadā. Lai arī jau 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās Māris Kučinskis kandidēja no ZZS saraksta, ZZS ietilpstošajā Liepājas partijā Māris Kučinskis iestājās tikai pēc 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, kad no ZZS tika ievēlēts Saeimā. Savukārt daudzus gadus Māris Kučinskis ir bijis Tautas partijas frakcijas vadītājs Saeimā.

Mārim Kučinskim tātad ir milzīga politiskā un administratīvā darba pieredze – sešus gadus ir bijis Valmieras mērs, daudzus gadus ir bijis ietekmīgās Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs, pietiekami ilgu laiku ir bijis ministrs un premjers.

Māris Kučinskis ir profesionāls politiķis šī vārda tiešajā nozīmē. Dzimis 1961. gada 28. novembrī, viņš ievērojamāko savas dzīves daļu ir darbojies aktīvajā politikā valsts un pašvaldības sektorā. Viņš ir nācis no publiskā sektora un darbojies publiskajā sektorā.

Māris Kučinskis ir valsts darbinieks un politiķis un lieliski pārzina šo valsti un tās politiku no iekšienes, kāda tā ir, tātad jau vismaz kopš deviņdesmito gadu vidus. Ar lielu varbūtību var sacīt – lieciet Māri Kučinski par premjeru, un viss būs, kā bijis! Māris Kučinskis ir garantija tam, ka nekādas straujas pārmaiņas nenotiks, nekādu pārsteigumu nebūs, turpināsies tāda Latvijas politika, kādu mēs pazīstam vismaz pēdējos divdesmit gadus.

Māris Kučinskis nebūs autoritārs premjers. Visi lēmumi būs kolektīvi, apspriesti un saskaņoti. Ņemot vērā, ka Latvijā valda koalīcijas valdības, lielākoties kopīgi saskaņoti ir visi svarīgākie valdības un Saeimas lēmumi, neskatoties uz to, kā partijas sevi izrāda publiski. Ņemot vērā, ka Māris Kučinskis šajā ziņā ir profesionālis, viņa gadījumā tas ir izteikti. Nav jāuztraucas, ka būs kaut kāda sava premjera līnija politikā – būs partijas un koalīcijas politika.

Ārpolitikā – pilnīga sekošana ģeopolitisko partneru norādēm, ko var sarežģīt vienīgi situācijas, kad Eiropas Savienības un ASV viedokļi atšķiras vai Eiropas Savienībā kādā jautājumā vispār parādās dažādi viedokļi, kā tas aizvien biežāk notiek. Māris Kučinskis šajos jautājumos pilnībā uzticas citiem – varbūt tāpēc, ka ne pārāk labi zina angļu valodu –, vai tas ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vai finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tāpēc Mārim Kučinskim nevar pārmest, ka viņš, piemēram, neaizstāvēja Latvijas intereses laikā, kad ASV uzraugu pārmetumus saņēma mūsu valsts kapitālam piederošā ABLV Bank. Viņš noteikti pilnībā uzticējās Danas Reiznieces-Ozolas viedoklim. Turklāt – kuram premjeram pēdējo desmit gadu laikā vispār ir bijis tāds uzstādījums – aizstāvēt Latvijas intereses? Šāda uzstādījuma jautājumos, kad saskaras Latvijas un lielāko ģeopolitisko partneru intereses, mums nekad nav bijis. Tāpēc, ja premjers būs Māris Kučinskis, Latvija nekad nesaņems no Eiropas Savienības tādus pārmetumus, kādus saņem Ungārija vai Polija, kuru valdības aizstāv savu valstu intereses.

Māris Kučinskis ir izpildītājs, un kā tāds ir ideāls izpildītāju valdības vadītājs. Jautājums tikai – kādus rīkojumus valdība izpilda? Vai tie ir Latvijas vēlētāju uzdevumi, kas primāri tiek izpildīti no valdības puses? Vai varbūt primāri ir koalīcijas gaiteņos pieņemti lēmumi, ģeopolitisku partneru lūgumi un ierēdņu tulkojumi tam, kādu politiku no mums sagaida Eiropas Savienībā?

Neslavējot un arī neko daudz nekritizējot, Māris Kučinskis ir īsts Latvijas politikas simbols, viņš ir tieši tāds, kāda – ar visu labo un visu slikto – pēdējos divdesmit gados ir bijusi Latvijas politika.

Līderis un harizmāts Gobzems

Aldim Gobzemam nav nekādas pieredzes ne politikā, ne valdībā. Toties, salīdzinot ar Māri Kučinski un Vjačeslavu Dombrovski, viņš ir līderis un harizmāts. Grūti nepamanīt, ka pašreizējais KPV LV panākumu gājiens sākās ar Alda Gobzema pievienošanos, bez «Gobzema faktora» KPV LV, visticamāk, būtu nevis līderu trijniekā, bet cīnītos par 5% barjeras pārvarēšanu.

Tieši advokāta Alda Gobzema iznāciens bija tas, kas opozicionārajai «Kaimiņa partijai» deva jaunu impulsu, bez Gobzema šajā partijā nebūtu arī Didža Šmita un virknes citu spēcīgu kadru, kuri vairs neļauj teikt, ka šajā partijā bez populisma nekā nav. Jo tā vienkārši nav taisnība. Aldis Gobzems ne tikai runā par nopietnām lietām, viņš runā par vēl nopietnākām lietām nekā citi. Aldis Gozbems ne tikai min skaitļus un faktus, viņš tajos orientējas nesalīdzināmi labāk kā daži patiešām tukši populisti no partijām, kuras nav pieņemts saukt par populistiskām.

Atšķirībā no politiķa Kučinska un ekonomista Dombrovska, advokāts Gobzems nāk no tās «reālās pasaules», kurā notiek gan bizness, gan afēras, nelaimes un katastrofas, kas skar konkrētus cilvēkus un uzņēmumus

Alda Gobzema Facebook profils ir Latvijas mēroga sensācija. Tāpat kā Artuss Kaimiņš ar savu raidījumu Suņu būda no nelielas radiostacijas platformas caur sociālajiem tīkliem spēja sasniegt auditoriju, kas līdzinās populārākajām TV pārraidēm, tāpat ar Alda Gobzema Facebook ierakstiem dalās simti un tūkstoši cilvēku, kas liecina par ļoti lielu personības jaudu, iespējams, harizmu. Gobzems patīk, un Gobzems riebjas, bet viņš neatstāj vienaldzīgus. Viņam ir tādas īpašības, kuras nevar mākslīgi radīt tikai ar PR paņēmienu palīdzību, jo tās nāk no paša personības.

Atšķirībā no politiķa Kučinska un ekonomista Dombrovska, advokāts Gob- zems nāk no tās «reālās pasaules», kurā notiek gan uzņēmējdarbība un bizness, gan afēras, nelaimes un katastrofas, kas skar konkrētus cilvēkus un konkrētus uzņēmumus, nevis budžeta posteņus un makroekonomiskus skaitļus.

Kopš 2013. gada nogales Aldis Gobzems ir Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts. Un tie ir reāli cilvēki, kuri palikuši bez vīra vai sievas, bērni, kuri palikuši bez vecākiem.

1978. gada 10. oktobrī dzimušais Aldis Gobzems ir bijis SEB bankas advokāts, DnB bankas un DnB līzings advokāts, Revertas advokāts, Bindera, Arčera un Latvijas Valsts ceļu advokāts, LEC advokāts, Talsu traģēdijā cietušo advokāts, žurnālistes Ilzes Jaunalksnes advokāts, Domenikss advokāts, Tukuma Straumes advokāts, Stigas RM advokāts, Delve 2 advokāts, Latvijas gaisa satiksmes advokāts, Civilās aviācijas aģentūras advokāts.

Viņš ir redzējis reālas uzņēmumu problēmas. Reālu maizes cepšanu, koku zāģēšanu, reālu gaisa dispečeru problēmu, reālu kredītu problēmu, reālus bandītus, reālu korupciju tiesās un policijā, reālu pieredzi, kā ieņēmumu dienests pēc pasūtījuma «paņem priekšā» vietējo, lai atdotu vietu ārzemniekam.

Aldis Gobzems ir bijis arī Privatizācijas aģentūras priekšsēdētaja vietnieks, Maksātnespējas administrācijas direktors, pasniedzējs Latvijas Universitātē un Biznesa augstskolā Turība. Tomēr kā personība un profesionālis viņš ir izveidojies tieši advokāta darbā. Kā advokāts parasti viņš ir ticis piesaistīts tieši tad, kad ir reālas krīzes, nevis vienkārši ikdienišķs uzņēmuma darbs. Var ironizēt par veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu advokāta karjeru, tomēr nav noliedzams, ka Aldis Gobzems ir piedalījies vairāku ražojošu uzņēmumu atjaunošanā, no kuriem pazīstamākais ir viena no lielākajām zāģētavām Latvijā SIA AKZ.

Ko Aldis Gobzems ienesīs valdības darbā, var tikai zīlēt, jo, atšķirībā no Māra Kučinska un Vjačeslava Dombrovska, viņš nav bijis ne politikā, ne valdībā. Skaidrs, ka viņš var būt labs tieslietu ministrs. Vai varbūt uzreiz labs premjers bez valdības pieredzes? Tomēr aspekts, ka viņš nekad nav bijis valdībā, var būt gan mīnuss, gan arī pluss. Īpaši gadījumā, ja mēs gaidām pārmaiņas. Ja cilvēks nav bijis ministrs kādā no pagātnes valdībām, viņam nav arī jau izveidojušos stereotipu par to, kā «ir jābūt» un kā «ir jādara», bet ļauj paskatīties uz sistēmu ar svaigu skatu.

Latvijas valdībai svaigs gaiss ir vajadzīgs, kā ēst, jo virknē valsts dzīvībai svarīgu jautājumu valda ne tikai inerce, bet tajos ir strupceļš. Mēs gadiem runājam par Latgales attīstību. Vai nekļūst smieklīgi par to runāt jau divdesmit gadus no vietas? Ārvalstu tautieši, emigrācija, reemigrācija. Nekādu reālu risinājumu. Bez diskusijas likvidējam vietējās bankas. Patiešām? Uzlabojam kaimiņattiecības. Ar kādām metodēm? Izglītības kvalitāte. Runājam par uzlabošanu, notiek kritums. Medicīnas pakalpojumu pieejamība. Tikai investējam. Atdeve – rindas un dārgākas zāles nekā Eiropā. Latvijai nav pamata atpalikt no Lietuvas un Igaunijas. Nopietnas pārmaiņas bez līdera ir maz ticamas, bet līderis bez tautas atbalsta ar šo purvu, kas ir izveidojies valsts augšgalā, galā netiks. Līderis un harizmāts – tāds, ko nelabvēļi mēdz saukt par «populistu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Gobzems visvairāk ministru posteņus piedāvā JKP, kurai būtu jāsastrādājas ar ZZS

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) visvairāk ministru posteņus piedāvā Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Sev «KPV LV» vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.

JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.

Apvienībai «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems pārtrauc sarunas par valdības veidošanu ar Attīstībai/Par

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems nolēmis pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar partiju apvienību «Attīstībai/Par» (AP), paziņoja Gobzems.

«Ar šo paziņoju, ka no turpmākajām valdības veidošanas sarunām izslēdzu «Attīstībai/Par», kurai pielipis valdības gāzēja vīruss. Šim vīrusam jau ir recidīva raksturs un tā, acīmredzot, ir tā jaunā politika, ko partija solīja vēlētājiem,» teikts Gobzema paziņojumā.

Gobzems pārmet, ka jau no paša sākuma AP esot bijusi «vēlme spēlēt tikai Edgaram Jaunupam un tā sponsoriem saprotamu spēli». «Neviena konstruktīva priekšlikuma, meli televīzijas kameru priekšā, gļēvulīgi smaidi, drosmes trūkums runāt sejā un aizmuguriski kuluāru piedāvājumi vēl vakar vakarā ar mēģinājumiem izveidot (...) valdību ar Krišjāni Kariņu (JV) priekšgalā un centieniem trūkstošās balsis piepirkt no citām partijām,» AP kritiku turpina Gobzems, «es ļoti ceru, ka partijas šādiem netīriem kuluāru piedāvājumiem netaisās piekrist un netaisās iet Jaunupa pavadā, akceptējot iepriekš politikā pierastu deputātu pirkšanas scenāriju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems Vējonim prezentēšot trīs jaunus situācijas redzējumus

LETA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) šodien pie Valsts prezidenta dosies ar trim situācijas redzējumiem, no kuriem neviens nav tāds, par ko mediji rakstīja aizvadītajās brīvdienās, šorīt sociālajā tīklā «Facebook» paziņojis pats Gobzems.

Pēc politiķa domām, šī būšot viena no interesantākajām dienām viņa dzīvē. Pirmkārt, šodien esot sagaidāms mēģinājums šķelt partiju «KPV LV» nolūkā turpināt «veco politiku», taču Gobzems apgalvo, ka tas neizdosies. «Uzreiz varu pateikt - partiju neviens nesašķels ne Meroni, ne Šlesers, ne kāds cits. Nodevējus neciena neviens, tos neciena arī tie, kuru interesēs šķelšanu kāds grib panākt, un to saprot ikviens,» norāda Gobzems.

Otrkārt, diena būšot interesanta tāpēc, ka viņš iešot pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nevis «ar baltu karogu», bet ar trim situācijas redzējumiem. «Un neviens no tiem nav tāds, par ko prese brīvdienās rakstīja, pludinot daža cita greizsirdīga politiķa baumas bailēs no jaunas politikas,» norāda premjera amata kandidāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien izslēgts no partijas «KPV LV» Saeimas frakcijas, žurnālistus informēja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta «Dažādi», piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka šodien ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

«KPV LV» dibinātājs Artuss Kaimiņš bija rosinājis politiskā spēka valdi lemt par Gobzema izslēgšanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka dokumentus šajā jautājumā iesnieguši arī citi biedri, ne tikai Kaimiņš.

Saskaņā ar «KPV LV» mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

Kaimiņš šodien pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts un bijušais advokāts Aldis Gobzems (KPV LV) Administratīvajā rajona tiesā Rīgā ir pārsūdzējis Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) lēmumu par viņa izslēgšanu no advokatūras, apstiprināja politiķis.

Administratīvās rajona tiesas Rīgā pārstāve Ilze Butkus apstiprināja, ka tiesā ir saņemts iesniegums no Gobzema, taču nevarēja komentēt tā saturu. Viņa skaidroja, ka lēmumu par lietas tālāku virzību tiesa, visticamāk, pieņems šīs nedēļas laikā, taču termiņu ir iespējams pagarināt.

Gobzems arī norādīja, ka, viņa ieskatā, viņš ticis izslēgts nevis tādēļ, ka savas profesionālās darbības laikā būtu izdarījis kaut ko nelikumīgu, bet tādēļ, ka savas politiskās karjeras laikā esot pateicis vārdu «bandīts». Viņš pauda, ka advokatūras praksē ir bijuši gadījumi, kad pret citiem kolēģiem nav ierosinātas disciplinārlietas pat par nopietnākiem pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera kandidāts Aldis Gobzems ir malacis, ka vismaz ir nosēdinājis pie viena galda gandrīz visu atšķirīgo partiju pārstāvjus, kuri pirms tam vilka līnijas viens pret otru.

Kad beidzas liels karš, pie sarunu galda apsēžas ne tikai draugi, bet arī pretinieki. Jo, neskatoties uz visām domstarpībām un atšķirībām, neskatoties uz to, ka ir šauts un karots, mēģinot vienam otru sakaut, ir nonākts līdz tam, ka karam vienreiz ir jāpieliek punkts. Tāda ir kopējā griba. Citādi zaudējumi būs pārāk lieli. Citādi nevienam nebūs labāk, bet sliktāk. Citādi var tikt pazaudēts tas viss, kas cīņā ir iegūts un sasniegts. Jo mērķis nav karš, bet miers un labāka dzīve.

Gobzema izredzes ir pieaugušas, jo ir skaidri redzams, ka iepriekšējais bloks, kuram bija tikai 32 balsis, ir nojaukts. Tagad Gobzemam ir daudz vairāk balsu. Jo skaļāk par «populista» kandidatūru «ierēc» Facebook «troļļi», jo vairāk ir skaidrs, ka par spīti agresīvajai, pret viņu vērstajai kampaņai medijos un sociālajos tīklos Gobzemam ir iespējas izveidot valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) ir daudzi saskares punkti jeb līdzīgi plāni, arī attiecībā uz ministriju skaita samazināšanu un efektīvas tieslietu sistēmas nodrošināšanu, aģentūrai LETA pirms šodien gaidāmajām abu partiju sarunām sacīja «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems.

Politiķis norādīja, ka efektīva tieslietu sistēma ietver arī cīņu ar korupciju. Varbūt partijām ir atšķirīgs skatījums par kādām detaļām, bet ir līdzīga konceptuāla pieeja par rīcību šajās jomās, pauda Gobzems.

Vaicāts par to, kas varētu būt «KPV LV» finanšu ministra amata kandidāts, ja Gobzems kļūtu par premjeru, politiķis atbildēja, ka par kandidātiem uz ministru amatiem nav plānots runāt līdz brīdim, kad Valsts prezidents nominēs premjera amata kandidātu.

Gobzems un citi «KPV LV» līderi jau iepriekš norādījuši, ka prioritāri nepieciešams pārrunāt jautājumus par veicamajiem darbiem.

Jau ziņots, ka politiskās partijas, kas varētu piedalīties valdības veidošanā, šodien oficiāli sāks divpusējās sarunas. JKP informējusi, ka plkst.11.30 savā birojā tiksies ar «KPV LV», bet plkst.14 ar partiju «Attīstībai/Par!».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) piektdien, 7.decembrī, plāno iepazīstināt partnerus ar «reālu plānu B» valdības izveidošanai, pavēstīja politiķis.

Gobzems pagaidām neatklāja, ko paredz viņa plāns.

Uz tikšanos plkst.10 partijas «KPV LV» Saeimas frakcijā aicināts pa vienam pārstāvim no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV).

Kā ziņots, vairākas sarunās iesaistītās partijas uzskata, ka vēl nav paveikti ļoti būtiski valdības izveidošanas priekšdarbi, tāpēc tās skeptiski vērtē iespēju tuvākajās dienās nonākt līdz Saeimas balsojumam par Gobzema veidojamo Ministru kabinetu.

Pagaidām vēl nav panāktas vienošanās par Gobzema vadītas valdības deklarāciju, sadarbības līgumu, Ministru kabineta sastāvu un atbildības jomu sadalījumu, un politiskie spēki norāda, ka šo darbu īstenošanai nepieciešams ilgāks laiks. Lai arī partijas ir skeptiskas un kritizē valdības veidošanas procesu, visas joprojām pauž gatavību sarunām par darbiem un valdības deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» pārstāvji piektdien vēl nedosies uz atkārtotām sarunām ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), jo vispirms vēlas tikties ar visām pārējām partijām, žurnālistiem sacīja «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Piektdien, 12.oktobrī, «KPV LV» tiksies ar «Jauno Vienotību», bet pirmdien, 15.oktobrī, ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Tāpat «KPV LV» «konsultāciju formātā» plāno tikties ar «Saskaņu», norādīja Gobzems, uzsverot, ka tas ir atšķirīgs formāts no valdības veidošanas sarunām. Viņš akcentēja, ka to darīs tāpēc, ka partija vēlētājiem solījusi iepazīstināt visas parlamentā pārstāvētās partijas ar savu programmu.

Gobzems norādīja, ka «KPV LV» mērķis nebija «strauji tikties» ar visām partijām un nepieciešams izveidot kvalitatīvu darbu grafiku. «Latvija bez valdības nepaliks,» piebilda Gobzems.

Viņš šodien esot ticies ar JKP līderi Jāni Bordānu un informējis par «KPV LV» nostāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems: Nepieciešams atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu funkciju audits

LETA, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nepieciešams atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu funkciju audits, intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pauda «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Viņš minēja, ka «KPV LV» īsti nav saprotams, kādēļ atsevišķi pastāv, piemēram, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas institūcija un finanšu noziegumu izmeklēšanas institūcija. Tāpat esot divas ekspertīžu veikšanas vietas, kas pēc būtības veicot identisku darbu. Varot minēt arī citus līdzīgus piemērus.

Gobzems uzskata, ka ir jāveic šo iestāžu funkciju audits, lai saprastu, vai tās jāsaglabā kā atsevišķas institūcijas.

Viņš neizslēdza, ka varētu runāt par iespējamu apvienošanu, tomēr uzsvēra, ka šajā kontekstā nerunā par Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

Komentējot valdības veidošanas sarunas, Gobzems pieļāva, ka tās jaunu dinamiku iegūs pēc otrdien gaidāmās triju partiju premjera amata kandidātu tikšanās ar Valsts prezidentu, bet vēl lielāku - pēc konkrētas Ministru prezidenta nominācijas. Līdz tam, viņaprāt, varot gaidīt vairāk vai mazāk tehnisku darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Premjera kandidāts valdības veidošanā plāno iesaistīt sešas partijas, bet par šo jautājumu vēl lems frakcija

LETA, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanā varētu iesaistīt sešas parlamentā pārstāvētās labēji centriskās partijas, tomēr par šo jautājumu vēl lems «KPV LV» Saeimas frakcija, žurnālistiem sacīja premjera amatam nominētais politiķis Aldis Gobzems (KPV LV).

Gobzems skaidroja, ka vispirms valdības veidošanas procesu pārrunās frakcijā. Šodien varētu tikt veikti sagatavošanas darbi, bet oficiālās tikšanās vēl varētu nenotikt.

Politiķis vērsa uzmanību, ka «KPV LV» frakcija jau iepriekš ir nolēmusi, ka mēģinās veidot valdību no labēji centriskām partijām.

Gobzems pagaidām arī sīkāk nekomentēja iecerēto valdības veidošanas sarunu gaitu, mudinot ar šādiem jautājumiem nesteidzināt politisko spēku. Viņš akcentēja, ka divas nedēļas ir pietiekams laiks, un vispirms šo jautājumu «KPV LV» pārrunās frakcijā, kā arī uzklausīs citas partijas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt «KPV LV» premjera amata kandidātam Gobzemam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

FOTO: Ap 100 cilvēku protestā pie Saeimas pieprasa neapstiprināt Kariņa veidoto valdību

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 100 cilvēku otrdien pulcējušies protesta akcijā pie Saeimas, ar dažādiem plakātiem un saukļiem pieprasot neapstiprināt premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību.

Kā novēroja aģentūra LETA, protestētāju vidū arī bijušais deputāts Valdis Kalnozols, kurš strīdas ar klātesošajiem protestētājiem. Tāpat pie protestētājiem izgājis viens no parijas «KPV LV» līderiem Aldis Gobzems, kurš sarunājas ar klātesošajiem.

Protestētāji ieradušies ar dažādiem plakātiem. Aģentūra LETA novēroja, ka pasākumā piedalās aktīvisti ar dzeltenām vestēm un plakātiem krievu valodā. Uz viena no plakātiem krievu valodā rakstīts «Vara - tautai, kameras - zagļiem», bet uz otra - «Pietiek zāģēt eiro naudu».

Pārējos protestētāju plakātos latviešu valodā galvenokārt pausti aicinājumi izteikt neuzticību Kariņa topošajai valdībai. Uz viena no plakātiem rakstīts «Nē ārvalstniekam». Tajā pašā laikā vairāki protestētāji pauž atbalstu iepriekšējam premjera amata kandidātam Gobzemam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vissmagākās debates, nododot grozījumus Krimināllikumā un kriminālprocesa likumā Saeimai, 9. oktobra sēdē bija tieši par debatēm, proti, ka tiesneši turpmāk varētu ierobežot debašu ilgumu un apsūdzētā pēdējo vārdu.

Grozījumi vairākos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantos tiek virzīti tieši ar Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvu, nevis kā ierasts - pēc izskatīšanas Ministru kabinetā. Deputāta Andreja Judina skaidrojums par šādu risinājumu ir vienkāršs – tā būs ātrāk. Tieslietu ministrija pauda atbalstu, norādot, ka izskatīšana Ministru kabinetā prasītu daudz lielāku laiku. Savukārt deputāts Gundars Daudze norādīja, ka tie, kuri nav strādājuši apakškomisijā, pirmo reizi ierauga šādus jaunumus.

Būs maznozīmīgi noziegumi

Gaidāmās izmaiņas Krimināllikumā ir visdažādākās, sākot no tā, ka suņu īpašniekiem nedraudēs kriminālsods par to, ka viņu mīlulis kādam iekodis tikai mazliet, jo tāds sods, pēc A. Judina domām, ir pārāk skarbs. Līdzīgi ir ar Krimināllikuma 260. pantu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Proti, autovadītāji, kuri, uzbraucot upurim, radīs tikai nelielus miesas bojājumus, būs sodāmi administratīvā kārtībā un šis pārkāpums tiek dekriminalizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems: Ja KPV LV nokļūs opozīcijā, tad Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» nokļūšana opozīcijā neļaus atslābt citām 13.Saeimā iekļuvušajām partijām, jo ar partijas aktīvo rīcību Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja partijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems.

Gobzems atgādināja, ka vēlētājs šajās vēlēšanās ir devis skaidru signālu, proti, viņi Latvijas politikā vēlas redzēt jaunas sejas un pārmaiņas, par ko liecina fakts, ka jaunajā Saeimā nomainās 65 deputāti.

«Tāpēc ir grūti iedomāties, ka savulaik pie varas esošās partijas šādu signālu valdības veidošanas procesā ignorētu. Tomēr, ja mūsu partija paliktu opozīcijā, tad ar mūsu aktīvo darbību tajā Latvijas parlaments vēl nekad tādu opozīciju nebūs pieredzējis,» prognozēja Gobzems.

13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzēts šodien sākt apspriešanos par sadarbību pēc parlamenta vēlēšanām.

Sākotnēji paredzēts, ka vairākos politiskajos spēkos notiks iekšējās sanāksmes, kurās tiks pārrunāti vēlēšanu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gobzems: Latvija vairs nevar paļauties uz pašmāju darbaspēku

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vienīgais veids, kā pacelt ekonomiku, manuprāt, ir drosmīgi pateikt, ka mums ir prioritāra kāda nozare, un vismaz vienas nozares ietvaros - kaut vai kā avantūru, uzdrošināšanos vai pilotprojektu - atbrīvot uzņēmumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Lai paskatītos, cik daudz ārvalstu kompānijas uz tā rēķina konkrētajā nozarē un periodā pārcelsies uz Latviju,» zvērināts advokāts Aldis Gobzems aicināja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Gobzems sacīja, ka šis ir vienīgais risinājums, jo Latvija vairs nevar paļauties uz pašmāju darbaspēku: «Man šķiet, tas ir vienīgais reālais scenārijs pie situācijas, kad cilvēki brauc un joprojām turpina braukt prom. Nav nekāda rādītāja, ka šī aizbraukšana ir apstājusies, un nav rādītāju, ka viņa apstāsies šogad, nākamgad vai aiznākamgad. Tas kopumā nozīmē, ka, lai cik daudz mēs ievestu darbaspēku, tas nepalīdzēs kopumā pacelt ekonomiku.»

Viņš arī kritizēja aicinājumus palielināt atbalstus, lai pārliecinātu aizbraukušos latviešus atgriezties. Gobzems norādīja, ka pabalsti nepalielinās valsts ekonomiku. «Var jau populāri runāt, ka mēs domāsim, kā pacelt bērnu pabalstus vai pensijas, un tad brauks no tās Anglijas vai Īrijas atpakaļ, bet tas viss, protams, ir teorijā. Nav iespējams caur pabalstu sistēmu palielināt valsts ekonomiku,» sprieda advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru