Prezidentam jānominē Gobzems

2018. gada 22. oktobris plkst. 6:06
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.
Lai uz valsts simtgadi tradicionālā lāpu gājiena vēstures muzeja noskaņās vietā ielās nesāk degt ugunis citās noskaņās. Pieņemu, ka Valsts prezidents, no cietuma neatbrīvojot ieslodzīto 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu-Bērziņu, ir baidījies tieši no tā, ka vēsture var atkārtoties. Un tā var atkārtoties, ja tautas griba tiks samīdīta ar kājām.

Vēlēšanu uzvarētājs ir jaunie spēki, nevis vecie. Varbūt varēja domāt – dot izvēli Aldim Gobzemam vai Jānim Bordānam. Bet vienkāršā patiesība ir tā, ka JKP ir pārspēlējusies ar savām krāsainajām līnijām. Bordāns ir pilnībā izgāzies. JKP ar savu pozīciju pati ir nonākusi samērā nopietnā izolācijā. Tā nu ir sanācis, ka tās līnijas ir apvilktas ap sevi. Bordāns nespēj savākt vairākumu Saeimā.

Šajā situācijā jau berzē rokas Artis Pabriks un Attīstībai/Par, kas it kā atrodas centrā. Veco politiku lobējošie mūžīgie Latvijas politologi arī deklarē, ka «Pabrikam ir lielas iespējas kļūt par premjeru». Tagad Pabrikam nav nekādu iespēju kļūt par premjeru, jo Pabrikam nav vairākuma. Un tikko no Vienotības aizgājušais Pabriks nu gan nav nekāds jaunās politikas pārstāvis, bet īsts vecās politikas simbols. Mazākā nelaime, ja vēl simbols. Nav nekādu šaubu, ka Attīstībai/Par! ir Vienotības turpinājums. Vecā Vienotība ir atkal klonējusies, lai pastāvētu. Tas šai partijai nav nekas jauns – atcerēsimies, kā Jaunais laiks kļuva par Vienotību. Kā Zatlera Reformu partija beigu galā izrādījās tā pati Vienotība. Un tās pašas Vienotības OIK mafijas dibinājums ir arī Attīstībai/Par. Projekts, kas ļauj naivajam vēlētājam apmānīt pašam sevi, kamēr tādi kā Pabriks piesedz tos darījumus, kas vienmēr ir notikuši Vienotības aizkulisēs. Mārtiņa Bunkus slepkavība nav atklāta. Un tā nekad netiks atklāta, ja Valsts prezidents premjera amata kandidātu izvirzīs no vecās politikas dzīlēm, kur visas šīs afēras ir radušās.

Par laimi Artim Pabrikam, respektīvi, tam pašam vecās Vienotības politiskajam grupējumam, nav vairākuma. Pabriks jau ir deklarējis, ka vēlas savā valdībā ZZS. Bet tad tur nav JKP. Taču tā ir mazākā Pabrika problēma. Lielākā Pabrika problēma ir tā, ka KPV LV nebūt netaisās atbalstīt tādu valdību, kuras priekšgalā nav KPV LV premjera. Pabrika valdībā KPV LV neies.

Un KPV LV ir pilnīga taisnība. Lai arī ne absolūtais, bet tomēr KPV LV un tās līderis Aldis Gobzems ir šo vēlēšanu uzvarētājs. Viņš un viņa partija nemitīgi uzsver, ka ir gatava uzņemties atbildību veidot jauno valdību. Valsts prezidentam ir jānominē Aldis Gobzems premjera amatam. Tikai no šī brīža sāksies īstās valdības veidošanas sarunas. Jo KPV LV priekšlikumi ir radikāli un atšķirīgi pat tīri tehniskā valdības izveidošanas ziņā. Sešas ministrijas, nozaru sekretariātu izveide, koalīcijas padomes likvidēšana. Tikai Aldis Gobzems var īstenot šīs pārmaiņas. Tikai viņš var panākt valdības veidošanas partneru piekrišanu tām. Pilnīga taisnība, ka ir iespējamas citas formas, kā panākt valdības lēmumu pieņemšanu Saeimā, un, protams, ir iespējamas citas formas, kā panākt uzticības balsojumu parlamentā bez ierastā koalīcijas līguma. Aldim Gobzemam ir jāpierāda, uz ko viņš ir spējīgs.

No Vienotības uz Attīstībai/Par pārgājušais vēlētājs piedos Artim Pabrikam jebkura amata ieņemšanu vai neieņemšanu. KPV LV vēlētājs nepiedos Gobzemam, ja karogs tiks nosviests bez cīņas. Piekrišana uz jebkuru citu – pat labāko – amatu citā valdībā KPV LV vēlētājs uztvers kā pārdošanos un nodevību. Ja Aldis Gobzems ir politiķis, tad viņš skatās uz nākotni. Iemainīt savu nākotni pret kaut kādu tieslietu ministra amatu – jūs domājat, tas ir Gobzema ambīciju līmenis? Iekļauties kaut kādas valdības sastāvā «pastarīša lomā» – jūs, domājat, tas ir KPV LV revolucionāro biedru ambīciju līmenis? Jūs smagi maldāties, ja tā domājat. Varbūt JKP opozīcijā izčākstēs. KPV LV nonākšana opozīcijā, visticamāk, nozīmē drīzas ārkārtas vēlēšanas ar KPV LV spožu uzvaru tajās.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds