Jaunākais izdevums

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Latvijai ir vajadzīgs līderis, kurš ir spējīgs aiz sevis līdzi aizraut cilvēkus, kuri šodien varbūt netic šai valstij, bet ļoti vēlas tai noticēt. Tāpēc es šodien atklāti pasaku, ka atbalstu Aldi Gobzemu kā nākamo Latvijas premjeru. Un es uzskatu, ka Latvijas Saeimas deputātiem ir jādara viss, lai Gobzema valdība tiktu apstiprināta.

Kā jūs domājat, vai Aldim Gozbemam izdosies panākt savas valdības apstiprināšanu?

Mēs dzīvojam laikā, kad partijas ir novilkušas visdažādākās sarkanās līnijas. Un visas šīs līnijas lielā mērā ir saistītas nevis ar to, ka kāds ir par attīstību, bet ir par stagnāciju – par vecās politikas turpināšanu. Līdz ar to tiek darīts viss, lai vecā politiskā vide, kura būtu jānomaina, turpinātos. Tāpēc Gobzems ir kļuvis ļoti neizdevīgs lielākai Saeimā ievēlēto partiju daļai.

Bet vai varat šodien prognozēt, vai izdosies izveidot Gobzema valdību?

Esmu pārliecināts, ka tā iespēja, ko Aldim Gobzemam ir devis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, zinādams visas šīs aizkulises, visas šīs spēles un intrigas, ir tāpēc, ka prezidents ir noticējis Gobzemam. Un arī Valsts prezidentam ir pārliecība, ka Gobzema valdība var tikt apstiprināta. Vai šī valdība tiks apstiprināta tādā modelī un sastāvā, kādu Gobzems ir publiski iezīmējis, par to mani māc šaubas. Mēs redzam, ka Gobzema potenciālie partneri dara visu, lai Gobzema valdība netiek apstiprināta, jo viņi negrib, lai Latvijas valdībai ir stiprs premjers. Viņi labāk redzētu vāju premjeru, ar kuru var viegli manipulēt un kuru var raustīt uz visām pusēm. Bet viss vēl ir Gobzema rokās. Taču viņam ir jāmaina sava stratēģija. Ir jāveido profesionāļu valdība. Ja viņš to izdarīs, esmu pārliecināts - viņa valdība tiks apstiprināta.

Veidojot Jāņa Bordāna valdību, Gobzems faktiski izveidoja bloku ar JKP. Vai šī partija ir tuvākais KPV LV sabiedrotais?

Ar 32 balsīm nav iespējams apstiprināt valdību – ir nepieciešams vairākums. Lai šo vairākumu sasniegtu, ir jāvienojas ar politiskajām partijām un Saeimā ievēlētajiem politiķiem. Pašreiz mēs redzam to, ka sākotnēji tika novilkta sarkanā līnija pret Saskaņu. Pēc tam tika novilkta līnija no JKP puses pret ZZS. Tagad ir novilkta līnija pret Attīstībai/Par!, ko savukārt izdarīja Gobzems. Protams, ka ar to ir radīta situācija, kas var novest Latviju līdz ārkārtas vēlēšanām. Vai ārkārtas vēlēšanas būs tās, kurās tiks atrisinātas Latvijas problēmas? Nē! Latvijai ir nepieciešama profesionāļu valdība. Tas ir tas, kas Gobzemam ir jādara. Viņam ir vēlreiz jāizvērtē, vai visi kandidāti, kurus viņš ir nosaucis, ir profesionāļi. Vai tie ir tie kandidāti, kas tiešām ir spējīgi vadīt savas nozares un virzīt valsti uz priekšu? Vai tie ir tie kandidāti, ar kuriem Gobzems kā premjers ir gatavs vadīt valdības kuģi cauri lielajam okeānam, kurā būs ne viena vien vētra. Premjeram galvenais ir profesionāla komanda, kurai viņš var uzticēties. Gobzemam vēl ir laiks uzlabot savas komandas sastāvu.

Gobzema piedāvātajā modelī dominē nacionāli konservatīvās partijas. Vai tas būtiski nemazina manevra iespējas, piedāvājot citu modeli?

Gobzemam šodien ir jāizdara būtiska izvēle. Tas ir riskants solis, bet man tas savā laikā ir izdevies. Rīgas domē līdz 2009.gadam valdīja tā saucamās latviskās partijas. Taču līdz 2009.gadam Rīgas pašvaldībā nekad tik plaši nesvinēja Jāņus, nekad nebija tik lieli Līgo svētki ar latviešu mūziķiem pilsētas centrā, nekad nebija bijuši tik grandiozi 18.novembra svētki. Daudz kas no latviskās kultūras pasākumiem, kas tagad ir Rīgā, nav bijis tā saucamo latvisko partiju laikā. Tad, kad es izveidoju koalīciju ar Nilu Ušakovu, Rīga sāka mainīties uz labo pusi. Arī daudz piesauktā Barona iela īstenībā ir apliecinājums tam, ka Rīga kļūst labāka. Ir viegli pamanīt, ka kāds būvnieks nav labi izdarījis savu darbu. Bet nevar pārmest Rīgas domei, ka tai nav vēlmes sakārtot pilsētas infrastruktūru un ielas. Bijušajā pamestajā stadionā tajā pašā Krišjāņa Barona ielā tagad ir kolosāli bērnu sporta laukumi, kādi nekad agrāk nav ierīkoti. Nekad agrāk tā saucamās latviskās partijas tā nav rūpējušās par Rīgu, kā tas notiek tagad. Tāpēc arī Rīgas mēru rīdzinieki ir vairākkārt pārvēlējuši amatā, jo cilvēki redz, ka Ušakova laikā Rīga kļūst labāka. Domāju, ka šodien ir pienācis laiks, kad ir jāapvieno visa Latvijas tauta un ir jāveido profesionāļu valdība. Ja tiks veidota profesionāļu valdība, esmu pārliecināts, ka par šādu valdību nobalsos arī Saskaņa. Gobzemam nav jābaidās valdībā aicināt ar partijām nesaistītus cilvēkus, kas ir profesionāļi, līderi savās nozarēs, kas vada uzņēmumus. Varbūt šādu cilvēku piesaiste, kuri savā dzīvē kaut ko ir sasnieguši, pārliecinātu Saeimas vairākumu. Ja kāda no partijām tomēr nolems kopumā neatbalstīt Gobzema valdību, esmu pārliecināts, ka tajās var atrasties atsevišķi cilvēki, kas nolems atbalstīt viņa valdību. Arī Strīķei un Jurašam Gobzema valdība dod iespēju strādāt Latvijas labā, nevis nodarboties tikai ar politisko konkurentu apkarošanu. Nevar būt tā, ka cīņa ar Aivaru Lembergu ir vienīgais, ar ko šī partija izceļas un iet valdībā, ka tas ir vienīgais patiesais mērķis, ko viņi grib sasniegt.

Arī Attīstībai/Par! kā vienu no galvenajiem argumentiem, kāpēc viņi nevēlas atbalstīt Gobzemu, min apgalvojumu, ka aiz viņa stāv Šlesers!

Gribu viest skaidrību arī Attīstībai/Par!. Mīļie draugi, un it sevišķi gribu to teikt Edgaram Jaunupam! Jo Edgars ir ļoti gudrs un prātīgs puika, bet šī gudrība ir izpaudusies galvenokārt intrigās, kas diemžēl ir novedušas Latvijas valsti tur, kur mēs esam. OIK mafija ir vistiešākajā veidā saistīta ar Vienotību. Viss ar OIK saistītais ir radīts Vienotības politiskajā vadībā, Vienotības ekonomikas ministru radīts. Jūs esat šo problēmu radījuši, jūsu rokās ir šo problēmu arī atrisināt, tad ejiet Gobzema valdībā un to dariet! Visas sadārdzinātās zāles, kuras ir dārgākas nekā Anglijā un dārgākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs, tas arī ir Vienotības darbs. Un es nedalu šodien, vai tā ir vecā Vienotība vai Jaunā Vienotība, vai Attīstībai/Par!, kas arī ir daļa no vecās un jaunās Vienotības. Ejiet, strādājiet Gobzema valdībā un atrisiniet tās problēmas, kuras jūs esat radījuši! Gribat zināt, vai Šlesers stāv aiz Gobzema? Atbildēšu. Gobzems ir kļuvis par līderi, par kuru ir nobalsojuši ļoti daudzi vēlētāji pēdējās vēlēšanās, un viņš ir pierādījis, ka nebūs marionete kāda rokās. Gribu pateikt – esmu uzņēmējs, manai ģimenei piederošos uzņēmumos šodien strādā vairāki tūkstoši cilvēku, kuru vidējais atalgojums ir vairāk nekā 1500 eiro. Tas ir krietni virs vidējā valstī. Šie uzņēmumi pagājušajā gadā valstij nodokļos un dažādās nodevās ir samaksājuši apmēram 70 miljonus eiro. Tātad uzņēmumi, kurus es pārstāvu, ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Tāpēc man, protams, rūp, kas notiks ar šo valsti, kādi likumi tiks pieņemti, kāda būs Latvijas attīstības stratēģija. Es gribētu, lai premjers Gobzems ap sevi sapulcina cilvēkus, kas ir lielākie darba devēji un nodokļu maksātāji Latvijā, jo šādi cilvēki zina, kas jādara, lai problēmu Latvijā būtu mazāk. Viņi neliegs premjeram savu padomu viņa centienos attīstīt Latvijas valsti. Valsti nevar vadīt tikai ierēdņi. Pēc būtības katru nedēļu būtu nepieciešamas divas Ministru kabineta sēdes. Viena ir formālā, kur tiek skatīti likumi, kurus ir sagatavojuši ierēdņi. Otra valdības sēde, kurā piedalās nozaru pārstāvji un kopā ar valdības ministriem domā, kā attīstīt valsti. Valstij ir atklāti jāstrādā rokrokā ar biznesu. Nevis slēpjoties kaut kur un runājot kuluāros, bet oficiāli tiekoties Ministru kabinetā, kur premjers un ministri var tieši uzdot jautājumus un uzņēmēji var viņiem tieši atbildēt, ko mēs kopā varam izdarīt, lai Latvijā labāk attīstītos nozares, uzņēmumi, tiktu radītas darba vietas. Mēs zinām, ka ir virkne problēmu, ko var atrisināt tikai valdība. Jāstrādā tā, kā to dara Singapūrā, kura no nabadzīgas valsts ir kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Paskatieties tepat uz Lietuvu! Pirms pāris nedēļām Lietuvas Seima deputāti ir pateikuši, ka skandināvu banku ietekme uz Lietuvas ekonomiku ir pārāk liela. Tas ir jāpasaka arī latviešiem! Šodien skandināvu bankas neatbalsta Latvijas nacionālo biznesu. Tās ir savākušas mūsu iedzīvotāju naudu, Latvijas noguldītāju naudu. Par depozītiem tās maksā nulli, bet par kredītiem prasa lielus procentus. Pelna simtiem miljonu un neatbalsta vietējo biznesu. Tās ir problēmas, kas valdībai ir jārisina. Nevar būt tā, ka, aizverot vienu lielu Latvijas pilsoņu banku, mēs lielā mērā esam nodevuši banku biznesu tikai ārzemnieku rokās, kuri nav ieinteresēti attīstīt Latvijas nacionālo uzņēmējdarbību, jo viņiem ir citas biznesa intereses. Ir jādara viss, lai arī mazais un vidējais nacionālais bizness attīstītos un vide tam būtu labvēlīga. To var izdarīt tikai tad, ja valdība aktīvi atbalsta nacionālo biznesu. Es esmu gatavs atbalstīt Gobzemu kā premjeru, ja viņš būs kopā ar Latvijas tautu, tajā skaitā uzņēmējiem. Nevar būt tā, ka Latvijas valdība rūpējas tikai par ārvalstu kapitālu Latvijā. Latvijai ir jāatbalsta Latvijas bizness – tikai tāda valdība Latvijai ir vajadzīga. Ja premjers Gobzems atbalstīs Latvijas nacionālo biznesu, tad Latvijas nacionālais bizness atbalstīs premjeru Gobzemu.

Kāda pašlaik ir Gobzema kā premjera kandidāta vājā vieta?

Gobzems pašlaik mēģina izveidot valdību, sapulcējot ap sevi visas tā saucamās latviskās partijas, bet šodien jau skaidri ir zināms, ka to plāns ir neatbalstīt Gobzema valdības izveidošanu. Sākot ar Attīstībai/Par!, kas to jau skaidri ir pateikusi. Bet Vienotības, «nacionāļu» un JKP mērķis patiesībā ir tāds pats – neatbalstīt Gobzemu! Tiek meklēts tikai iegansts. Gobzemam vajadzētu atteikties no visām sarkanajām līnijām – arī pret Attīstībai/Par!, jo šajā partijā ir prātīgi cilvēki. Ir vēlreiz jāapsēžas pie sarunu galda nedēļas nogalē, jo pāris dienas laika vēl ir atlikušas, un jārunā par profesionāļu valdību. Lai pajautā partijām, kurus labākos profesionālos cilvēkus jūs esat gatavi deleģēt uz ministru amatiem, neskatoties uz to, cik kurai partijai būs ministru! Ja Saskaņai prasīs atbalstīt politisku valdību, kurā viņi vispār nepiedalās, viņi to neatbalstīs. Bet, ja Saskaņai lūgs atbalstu profesionāļu valdībai, kas sastāv no profesionāļiem, es domāju, ka viņi to atbalstīs. Vai tad Saskaņa ir pret valsts attīstību? Vai tad Saskaņai tā nerūp? Saskaņa būs ieinteresēta atbalstīt profesionāļu valdību, bet ar Saskaņu ir jārunā. Viņi arī ir Latvijas cilvēku ievēlēti pārstāvji Saeimā.

Jūs zināt, ka daudzi saka, ka tā būtu Latvijas nodevība - runāt ar Saskaņu. Vai šie aizspriedumi joprojām nav pārāk stipri?

Ja kāds vēl runā par «nodevību», tad viņam ir jāatver acis. Ievēlot Saeimas prezidiju, tika panākta vienošanās, ka KPV LV pārstāvis prezidijā netiek ievēlēts. Tas nenotika nejauši. Tas notika, jo bija šāda vienošanās. Bet tas nav pats trakākais. Sliktākais diemžēl ir tas, ka Saeimas priekšsēdētāja nepārstāv tautas vairākumu. Viņa tika ievēlēta ar 44 balsīm, kas ir mazākums. Vai šādai Saeimas priekšsēdētājai ir tiesības pārstāvēt valsti starptautiskajās sarunās, ja viņai nav parlamenta vairākuma atbalsta? Kā šāds balsojums tika panākts? Bija vienošanās starp Nacionālo apvienību un Saskaņu. Saskaņa vienojās, ka viņu pārstāvis prezidijā būs Klementjevs, bet Nacionālās apvienības pārstāve Mūrniece uzvarēs balsojumā. Tātad Mūrniece par Saeimas priekšsēdētāju ir ievēlēta ar Saskaņas tiešu atbalstu. Kāpēc Gobzems nevar sadarboties ar Saskaņu, bet Nacionālā apvienība var sadarboties ar Saskaņu? Kāpēc Attīstībai/Par! varēja sadarboties ar Saskaņu Saeimas prezidija ievēlēšanā, bet Gobzems nevar sadarboties ar Saskaņu valdības veidošanā?

Ar Saskaņu drīkst sadarboties tikai «zem segas»?

Nu bet cilvēki taču nav muļķi! Kā ir iespējams ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju ar 44 balsīm? Bija vienošanās. Saskaņa nepiedalījās balsojumā par Mūrnieci, tādējādi samazinot nepieciešamo balsu skaitu un nodrošinot viņai uzvaru balsojumā. Ja mēs atveram acis, tad redzam, ka Saeimas prezidijs šodien ir ievēlēts, Nacionālajai apvienībai noslēdzot konkrētu darījumu ar Saskaņu.

Ceturtdien no rīta premjera kandidāts Gobzems Rīta Panorāmā pateica, ka atsakās no visām sarkanajām līnijām, kas iekļauj arī līnijas pret Saskaņu. Vai viņš šī soļa dēļ netiks izolēts, kā tas līdz šim ir noticis Latvijas politikā?

Gobzemam, kā viņš pats to pirms vēlēšanām ir teicis, ir jāveido valdība ar tautu. Tātad visi labākie tautas pārstāvji, par kuriem viņš var apgalvot, ka tie tiešām ir labākie, var kļūt par ministriem šādā profesionāļu valdībā. Pašlaik notiek izdabāšana partijām. Kamēr Gobzems turpinās izdabāt partijām, tikmēr viņa iespējas tikt apstiprinātam ir krietni mazākas. Viņam šodien pēc būtības ir nepieciešams runāt ar visiem. Ja «nacionāļi» lec laukā, tad Gobzems lai skaidri pasaka – pirmais lēmums būs noņemt Mūrnieci no Saeimas priekšsēdētājas amata! Lai Mūrniece jau šodien izdara izvēli, vai viņa grib kļūt ierindas parlamenta deputāte vai tomēr turpināt būt Saeimas spīkere.

Valsts prezidenta dotais termiņš beidzas pirmdien. Vai Gobzemam vēl ir laiks, lai strauji mainītu valdības modeli?

Līdz pirmdienai vēl ir daudz laika. Ja viņš panāk vienošanos, tad pēc tam pāris dienu laikā sagatavot tehniskos dokumentus, lai valdība varētu tikt apstiprināta Saeimā, nav problēma. Nojaucot sarkanās līnijas, Gobzemam ir jāatjauno sarunas arī ar Attīstībai/Par! – ir jāsēžas pie sarunu galda ar pašu Jaunupu, kurš ir galvenais lēmumu pieņēmējs savā partijā. Gobzemam ir jārunā ar visiem atslēgas cilvēkiem katrā partijā. Ja Gobzems spēs runāt atklāti un saprotamā valodā, tad nekādas desmit tikšanās vairs nebūs vajadzīgas.

Taču ceturtdien JKP vēlreiz apliecināja, ka nevēlas valdībā ZZS. Vai ar to nav pielikts punkts?

Tā ir laba zīme, ka Gobzemam beidzot ir jāsāk rīkoties tikpat izlēmīgi, kā kādreiz to darīja Kārlis Ulmanis. Kad parlamentā valda bardaks, jāņem vara savās rokās! Tauta gaida stipru līderi, kurš ir spējīgs un izlēmīgs.

Gobzemam jāveido profesionāļu valdība, par kuru var nobalsot vairākums Saeimas deputātu neatkarīgi no partijas piederības. Par profesionāļu valdību būs brīvais balsojums. Satversme nosaka, ka katram deputātam ir viena balss. Un nekāda partijas disciplīna nevar aizliegt katram tautas pārstāvim pieņemt savu lēmumu patstāvīgi. Bet, kas attiecas uz ZZS, tad Gobzemam ir jāuzdod vienkāršs jautājums JKP – kāpēc viņi ir pret sadarbību ar Raimondu Bergmani – Latvijas aizsardzības ministru, kurš ir viens no cienījamākajiem cilvēkiem valstī? Spēkavīrs – Latvijas simbols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Padara sapulces vieglāk vadāmas

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē KP.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Investē datos un maina fokusu

Kristīne Stepiņa, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja klientiem piedāvāt gan radošas idejas, gan sasniegt stratēģijā balstītus biznesa rezultātus ir ļāvusi reklāmas aģentūrai AS RCL, kas Latvijā strādā ar nosaukumu TBWA/Latvija, strauji augt.

Laikā no 2015. līdz 2017. gadam stratēģiskās zīmolu aģentūras AS RCL neto apgrozījums palielinājās par 692%, bet rentabilitāte – par vairāk nekā 12%, tas ļāva uzņēmumam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Izaugsmi sabiedrības valdes loceklis Oskars Lakšēvics skaidro ar investīcijām datos un mērķauditorijas fokusa maiņu. «Daudziem reklāmas aģentūras darbs asociējas ar amerikāņu seriālu Mad Men. Šobrīd aģentūras darbinieki vairāk ir tādi Math Men (matemātiķi), kuri strādā ar datiem. Priekšstats, ka cilvēki sapulcējas pie kafijas krūzes, kūpina cigaretes un domā radošas idejas, ir maldīgs,» viņš teic.

Labā roka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Overkill Ventures atbalstītie uzņēmumi veiksmīgi attīsta darbību

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki akcelerācijas fonda "Overkill Ventures" jaunuzņēmumi ir veiksmīgi izvērsuši darbību, piesaistot papildu finansējumu, tajā skaitā arī Silīcija ielejā.

Kopš starta 2018. gadā fonds ir atbalstījis 19 uzņēmumus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Bulgārijas, Polijas, Dānijas un Baltkrievijas. Divu gadu laikā ir aizvadītas trīs mentoringa programmas, un tikko noslēgusies pieteikumu pieņemšana ceturtajai, kur interesi par programmu izrādījuši vairāk nekā 500 jaunuzņēmumi no visas pasaules.

"Overkill Ventures" ceturtā mentoringa programma sāksies 27. jūlijā, un tajā piedalīsies līdz 11 jaunuzņēmumiem.

"Pēc diviem gadiem fonda aktīvās darbības redzam, ka vairāki uzņēmumi, kas izgāja mentoringa programmas, ir izveidojuši daudzsološus biznesus gan piesaistot papildu finansējumu, gan saņemot starptautisku atzinību. Arī "Tet" izskata dažādas sadarbības iespējas ar programmu dalībniekiem, piemēram, vairākus risinājumus esam testējuši, bet ar vienu no jaunuzņēmumiem plānojam uzsākt ilgstošu sadarbību. Izvērtējot potenciālo sadarbību, mēs ņemam vērā ne tikai "Tet" biznesa procesus un virzienus, ko jaunuzņēmums varētu uzlabot vai veicināt, bet arī pienesumu sabiedrībai un Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā," stāsta "Tet", kas ir "Overkill Ventures" atbalstītājs, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Revidēs arī kapitālismu

Didzis Meļķis, 28.09.2018

Leiboristu partija nosliecas uz atkārtotu referendumu par Brexit, kamēr partijā pašā domas dalās, kādai būtu jābūt aiziešanai no ES un vai vispār.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava investēs 2,3 miljonus eiro gaļas ražošanā bez antibiotikām

Ilze Žaime, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 11.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Mantojumā no Covidkrīzes nākamās pasaules valstu valdības un tautas saņems parādu, kas radies, lai glābtu valstu ekonomikas.

"Dienas Biznesa" aptaujātie eksperti norāda, ka palīdzībā saņemtie finanšu līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, lai veicinātu ekonomikas straujāku attīstību ilgtermiņā.

Otrs ieteikums – samazināt budžeta izdevumus jau šodien, lai nebūtu jāveic pārmērīga izdevumu samazināšana nākotnē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. augusta numurā:

  • viedokļi - ko nozīmē parādsaistību pieaugums?
  • statistika - uzņēmumu un iedzīvotāju atliktās saistības
  • aktuāli - ēnu ekonomiku var sekmēt izklaides vietu darbs līdz pusnaktij
  • tēma - mantojumā no Covidkrīzes pasaule saņems parādu
  • komandējumi - ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele
  • nozares fokusā - zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā
  • tirdzniecība - IT produktu pārdošanas pieredze Covid laikā uzņēmumam "Elko Grupa"
  • dzīvesstils - lielākais konkurents fitnesa zālei ir dīvāns, pārliecināts "MyFitness" radītājs Erki Torns
  • brīvdienu ceļvedis - Edgars Vizulis, Skrundas muižas padomes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 pretendenti

Db.lv, 09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvas atlases žūrija izziņojusi darbus - ēkas un procesus -, kas turpinās cīņu par augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvu sacentīsies 9 žūrijas izvirzīti nominanti (skatīt galerijā). Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiek nodota fināla žūrijai, kas izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana norisināsies 30. oktobrī, H2O 6 kvartāla Aisteres zālē.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika saņemti 50 pieteikumi, kuru vidū ir gan ar īpašu uzmanību celtas privātmājas, gan sabiedriski nozīmīgi objekti, kā arī ar arhitektūru saistīti notikumi. Konkursa atlases žūrija tālākai darbu izvērtēšanai ir izvirzījusi 9 nominantus.

"Globālajos procesos mēs piedalāmies ne tik daudz ar sekošanu modīgiem trendiem, vai būdami spējīgi prasmīgi likt lietā visas jaunākās būvniecības tehnoloģijas, bet ar to, kāda ir mūsu attieksme pret vidi, klimata izmaiņām, resursu izmantojumu un patēriņa kultūru. Tādās krīzēs, kādu pasaule piedzīvo šogad, drīzāk rodas nevis jauni, revolucionāri telpas lietošanas veidi, bet daudz straujāk notiek tie procesi, kas sabiedrībā pamazām bija attīstījušies jau pirms tam. Ir funkcijas un priekšstati par telpas lietošanu, kas jau bija sākuši transformēties vai pat kļuvuši apšaubāmi, un šī gada pieredze to vēl vairāk izgaismoja. Šie aspekti bija šī gada žūrijas uzmanības fokusā," izvēli komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 atlases žūrijas pārstāvis Vents Vinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara

Anda Asere, 13.10.2018

«Ar laiku uzņēmēji iemācās izvairīties no grābekļiem, vadoties pēc intuīcijas,» uzskata Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS "SEB banka" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, bet par priekšsēdētājas vietnieku - AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā - Kerli Gabriloviča, "Luminor Bank" AS Latvijas filiāles vadītāja, Johan Åkerblom, AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs, Dmitrijs Latiševs, AS "BlueOrange Bank" valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes locekle, kā arī asociācijas padomes priekšsēdētāja I. Tetere un viņas vietnieks R. Rubenis.

Asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Asociācijas padomes galvenie uzdevumi ir noteikt stratēģiskos darbības virzienus un veidot tās nostāju un apstiprināt pozīcijas stratēģiski būtiskos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārregulētas nozares

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, Anita Kantāne, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Dažādu nozaru regulējuma salīdzinājums starp Baltijas valstīm bieži noslēdzas ar zaudējumu Latvijai.

Finanšu nozare, akcīzes nodokļa piemērošana, farmācija, azartspēles ir nozares, kuras pēdējos pāris gados ir bijušas ekonomikas fokusā. Likumu ir tik daudz, regulācija ir tik smaga, ka faktiski darbība sāk buksēt.

Stāsts par finanšu nozares “kapitālā remonta” sekām vai to, cik ļoti esam pārcentušies regulējumos uz kaimiņu fona, jāsāk ar to, ka valsts augstākās amatpersonas sāk publiski norādīt iespējamās destruktīvās sekas.

“... Latvija vairs nav naudas atmazgāšanas vieta, kā tas bija pirms šī kapitālā remonta. Vienlaicīgi es redzu, un to redz arī bizness un pilsoņi, ka šī uzraudzība, lai izķertu netīro naudu, ir kļuvusi visaptveroša un faktiski attiecas uz katru pilsoni, kurš nonāk attaisnošanās pozīcijā,” saka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā laikrakstam Diena. Ar bažām par pārāk stingrajām prasībām izsakās arī vairāki valsts ministri. Pirmais trauksmi sāka celt aizsardzības ministrs Artis Pabriks, norādot uz to, ka Aizsardzības ministrijas partneru darbs ir apgrūtināts, jo uzņēmumiem, militārajiem ražotājiem, bez skaidra pamatojuma un iemesla bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu, vai atsevišķos gadījumos uzņēmumu jau esošie konti ir slēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Musulmaņu sadarbības partneriem nepatika viena nianse iepakojuma dizainā

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru