Jaunākais izdevums

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība ir skaidri definējusi, ka jāpāriet no vecās politikas jeb lētā tranzīta vai lētā izejvielu tranzīta uz modeli, kur Latvijas ražojošie uzņēmumi, eksportētāji ir valsts nākotne, un visa uzmanība jāveltī, lai šo uzņēmējdarbības vidi attīstītu, nodrošinātu jaunas darba vietas. Premjers uzsvēra, ka, lai sasniegtu iecerēto viedo reindustrializāciju, nepieciešams Ministru kabinets pilnā sastāvā, tāpēc viņš aicināja darbam valdībā atgriezt Vitenbergu.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) pauda, ka labās lietas ekonomikā notiek par spīti valdības rīcībai. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur ir iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, Latvijā piedzīvots IKP kritums, kas parāda Latvijas valdības "spējas", uzsvēra deputāts.

Vienīgais panākums ir, ka valdība sākusi apgūt vai nu citu iedotu vai aizdotu naudu, taču tas tiek darīts neprasmīgi un atstās negatīvas sekas, norādīja opozīcijas politiķis. Viņš arī pauda, ka pie varas esošie turpināšot obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK afēru. Zariņš kritizēja, ka Vitenberga parakstītie noteikumi esot paredzējuši, ka var atgūt tikai mazu daļu no OIK afērā izkrāptās naudas.

Deputāts pauda, ka daudzas OIK sistēmas stacijas ir krāpušās vairāku miljonu apmērā un ka attiecīgie noteikumi tika pieņemti, lai šie līdzekļi EM nebūtu jāatgūst. Zariņš apgalvoja, ka Kariņš Vitenbergu uz šo amatu virza, lai tiktu piesegta OIK afēra, jo pie OIK sistēmas izveidošanas pirms laba laika esot strādājis arī Kariņš.

Parlamentārietis arī norādīja, ka valsts pārvaldes līmenī nav izdarīts mājasdarbs pārkompensācijas jeb pārāk dāsna atbalsta piešķiršanas novēršanai OIK sistēmas stacijām. Vitenbergam par OIK problēmām nāksies atbildēt, lai gan, iespējams, ka Vitenbergam pietrūkstot kompetences un politiskās gribas atbilstoši rīkoties, pauda opozīcijas politiķis.

Zariņš gan arī pateicās, ka Vitenbergs drosmīgi pieteicās debatēs pirms lemšanas par viņa apstiprināšanu, un sacīja, ka sagaida, ka šādi rīkosies arī pārējie ministru amata kandidāti.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka arī atbalsta valdības izvirzīto mērķi par viedo reindustrializāciju. Politiķis vaicāja Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), pēc kuriem kritērijiem tika meklēts kandidāts ekonomikas ministra amatam šī mērķa sasniegšanai.

Opozīcijas deputāts norādīja, ka vēl vairāk ir palielinājusies Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un vaicāja, vai par to kāda atbildība ir Vitenbergam, kurš iepriekš ieņēma ekonomikas ministra amatu. Dombrovskis arī norādīja, ka šodien Vitenberga uzstāšanās Saeimā laikā nekas netika pateikts par OIK, lai gan politiķis Saeimā ienāca ar solījumu par OIK sistēmas atcelšanu.

Parlamentārietis vērsa uzmanību, ka, lai gan valdība lielās ar atbalsta programmām, taču vairāki uzņēmumi saņēmuši no valsts informāciju, ka nav pietiekams finansējums, lai sniegtu atbalsta attiecībā uz apgrozāmajiem līdzekļiem aprīlī.

Savukārt opozīcijas deputāte Evija Papule debatēs norādīja, ka Kariņš šobrīd ir nomainījis gandrīz trešdaļu savu ministru, īpaši "smagajās jomās". Viņasprāt, tādā veidā tiek atzīts, ka valdība strādājusi kļūdaini.

Arī deputāts Edgars Tavars (ZZS) vērsa uzmanību, ka saistībā ar Vitenberga iepriekšējo laiku ekonomikas ministra amatā 2021.gada pirmo ceturksni IKP Latvijā ir krities salīdzinājumā ar pieaugumu Igaunijā un Lietuvā. Tavars norādīja, ka Vitenberga darbs saistāms arī ar pāriešanu no sākotnējās pieejas par OIK likvidēšanu uz OIK nosargāšanu.

Opozīcijas deputāts pārmeta, ka ekonomikas jomā ierobežojumi tika haotiski ieviesti un daudziem uzņēmējiem tie izrādījās liktenīgi. Sekas šiem ierobežojumiem redzēsim vēl ilgstoši, norādīja politiķis.Viņš arī kritizēja valdības atbalstīto pieeju, kas faktiski nosakot patentmanksātāju likvidēšanu laikā, kad viņiem ir grūti atrast darbu.

Tavars norādīja, ka Vitenberga laikā turpinājās tranzīta iznīcināšana "līdz galam". Reizē valstij netiek piedāvāta kāda alternatīva, jo ir tikai skaisti vārdi par viedo reindustralizāciju, uzsvēra deputāts, pamatojot, kāpēc viņš un Zaļo un zemnieku savienība nevarēs atbalstīt Vitenberga apstiprināšanu ministra amatā.

Vitenberga iepriekšējās partijas biedrs, Saeimas deputāts Ēriks Pucens (KPV LV) Vitenbergu salīdzināja ar dezertieri, kur pagriež muguru savējiem un aiziet pie pretiniekiem. Politiķis pauda, ka partiju, uz kuru aizgājis ekonomikas ministra kandidāts, tagad raksturojot liekulība, nodevība un vienošanās aiz muguras.

Pucens prognozēja, ka Vitenbergs būšot kā "bandinieks, varas kalps senā partijā, kura tevi apspēlēs". "KPV LV" deputāts norādīja, ka 2.jūnijā pēc būtības esot kritusi Kariņa valdība, izveidojot Kariņa otro valdību. Redzēsim, vai līdzīgi kā ar filmu "Terminators" būs arī trešā Kariņa valdību, piebilda deputāts.

Tikmēr Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka pirms gada balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā viņu atbalstīja, un viņš savu izvēli nenožēlo. "Redzu, ka Vitenbergs savas darbības laikā panāca labu atspēriena punktu industriālajiem parkiem, un ir radīts labs atspēriens mājokļa programmām. Man šie jautājumi ir ļoti svarīgi," teica parlamentārietis.

Tomēr, viņaprāt, šodienas balsojums nav par uzticības izteikšanu Vitenbergam, bet uzticības izteikšanu "jaunajai/vecajai" valdībai. Valainis uzskata, ka tā ir izveidota pagrīdē un vienošanās panākta ļoti necaurspīdīgā veidā, kas, viņaprāt, ir lielākais pārmetums, jo simbolizē valdības darbu.

Valainis vēlētos, lai Ekonomikas ministrija (EM) stiprinātu sadarbību ar uzņēmēju organizācijām, piemēram, Ādažu uzņēmēju biedrību, Ķekavas uzņēmēju biedrību, Cēsu uzņēmēju klubu un citām. "Manuprāt, šobrīd EM nav neviena svarīgāka uzdevuma kā glābt mazo biznesu. Viss pārējais var pagaidīt, bet šobrīd jāglābj mazais bizness, un tam jābūt visas valdības prioritātei," pauda opozīcijas deputāts, piebilstot, ka koalīcijas partneri tikai sadalīja amatus, bet aizmirsa par darbiem.

Vienlaikus "KPV LV" deputāts Kaspars Ģirģens debatēs teica, ka Vitenbergam par partijas maiņu varētu būt piesolīts starts Zemgales reģiona pirmajos numuros nākamajās vēlēšanās. Vienlaikus viņš lūdza koalīciju saskaitīt, cik deputāti Saeimā šo valdību reāli atbalstīs.

Debašu noslēgumā Kariņš teica, ka viņam "sāp sirds" par to, ka deputāti no Saeimas tribīnes var runāt slikti par mūsu valsti, paužot nepatiesas ziņas par to, ka viss ir slikti. "Viss nav slikti, un vienreiz šo sevis noliegšanu būtu jāizbeidz," uzsvēra premjers. Viņaprāt, kaimiņvalstu ekonomikas bija izturīgākas, jo tās ir strukturālākas un ilglaicīgi izveidotas. Kariņš uzskata, ka tieši tāpēc Latvijā ir jāmaina politika un jāievieš viedā reindustrializācija, kas būs kā atslēga, lai Latvija sasniegtu vēl lielāku potenciālu nekā kaimiņvalstīs ziemeļos un dienvidos.

"Mūsu cilvēki ir pierādījuši visās jomās, ka esam ārkārtīgi spēcīgi. Kopīgiem soļiem mēs ceļam un celsim mūsu valsti saulītē," atzīmēja Kariņš, aicinot deputātus atzīt, ka Latvija ir ļoti spējīga valsts.

Vitenbergs dzimis 1985.gadā. 2018.gadā Vitenbergs no partijas "KPV.LV" tika ievēlēts par 13.Saeimas deputātu.

Vitenbergam iepriekš bijusi pieredze privātajā sektorā. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņš bija lielo klientu pārdošanas vadītājs uzņēmumā SIA "Lietas MD", kas darbojas svaigu augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības nozarē ar zīmolu "Augļu serviss".

2005.gadā Vitenbergs ieguvis tūrisma gida izglītību Latvijas Kultūras koledžā, bet 2008.gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu tūrisma vadībā.

2019.gada janvārī Vitenbergs tika iecelts par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju.

2020.gada aprīlī Vitenbergs tika iecelts ekonomikas ministra amatā, stājoties iepriekšējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) vietā, kurš 2020.gada martā zaudēja pielaidi darbam ar valsts noslēpumu un līdz ar to arī ministra amatu.

Šī gada aprīlī Vitenbergs izstājās no "KPV LV" un kļuva par Nacionālās apvienības (NA) pārstāvi. Tas izraisīja nestabilitāti valdībā un Vitenbergam uz laiku nācās ministra amatu pamest un atjaunot deputāta mandātu. Dienā, kad atjaunoja Vitenberga deputāta mandātu, ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Kaspars Gerhards (NA) viņu iecēla par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.

Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas ministra amatu, jo koalīcijā tobrīd ietilpstošā "KPV LV" uzstāja, ka partiju vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali.

Partiju sarunas noveda pie "KPV LV" izslēgšanu no koalīcijas un ieceres nomainīt četrus ministru Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā.

Turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par" (AP), NA un "Jaunā vienotība" (JV). Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien preses konferencē informēja, ka koalīcijas darba turpināšana bez "KPV LV" bijusi "partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā".

Līdz šim "KPV LV" valdībā pārstāvēja divi ministri - iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča. Ar izmaiņām koalīcijā, iekšlietu ministres amatā tiek virzīta Marija Golubeva (AP), bet labklājības ministra amatā - Gatis Eglītis (JKP).

Kariņš arī pavēstīja par "partiju vienošanos", kas paredz izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) pamest amatu. Viņas vietā tiek virzīta bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus, varētu atļaut strādāt pilnīgi visiem tirgotājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka, pagarinot ierobežojumu termiņu, kļūst sarežģītāka situācija ar iespējām iegādāties noteiktas preces, tāpēc Ekonomikas ministrija rosinājusi atļaut strādāt arī tiem tirgotājiem, kuru darbība patlaban klātienē ir ierobežota vai apturēta.

"Ministrija saņem dažādus ieteikumus ar precēm, kuras vajadzētu iekļaut ārkārtējās situācijas laikā tirgojamo preču sarakstā, bet tas nekad nebūs pilnīgs un sabiedrība būs neapmierināta," stāstīja Vitenbergs, piebilstot, ka valdība kopumā šādu priekšlikumu atbalstījusi, tomēr vēl nav zināms, no kura datuma varētu atļaut strādāt visiem tirgotājiem.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, pēc 25.janvāra varētu pakāpeniski mīkstināt ierobežojumus pakalpojumu jomās, piemēram, skaistumkopšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vitenbergs: Latvijai ir potenciāls uzsākt vakcīnu ražošanu

Db.lv, 15.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien attālinātās tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisāru Tjerī Bretonu pārrunāja vakcīnu ražošanas iespējas Latvijā. Tikšanās laikā Vitenbergs norādīja, ka atbalsta Eiropas Savienības (ES) mērķi apvienot spēkus Covid -19 vakcīnu ražošanā, un apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties šajā procesā.

"Latvija ir gatava uzsākt Covid-19 vakcīnu ražošanu. Mums ir gadu desmitiem attīstītas farmācijas tradīcijas, augsta kompetence un atbilstoša infrastruktūra. Iesaistot Latvijas biomedicīnas nozari, Latvijas zinātnieku potenciālu un mūsu farmācijas nozares milžu kompetenci, esam gatavi nākotnē uzsākt ne tikai Covid 19, bet arī citu vakcīnu ražošanu," uzsvēra J. Vitenbergs

Apņemšanos iesaistīties vakcīnu ražošanā jau ir pauduši lielākie Latvijas medikamentu ražotāji - JSC "Grindeks", JSC "Olainfarm" un "Pharmidea", kas ir gatavi attīstīt Covid-19 vakcīnu ražošanu, pamatojoties uz biotehnoloģijām un gēnu terapijas tehnoloģijām attiecībā uz visu vakcīnu veidiem. Potenciāli ir paredzama arī citu ieinteresēto pušu iesaistīšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno tirdzniecības ierobežojumu modeli, kas ļaus strādāt visiem komersantiem, vienlaikus pastiprinot citas prasības, plānots prezentēt valdībai nākamnedēļ, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Jautāts, kad veikalos būs iespējams iegādāties visa veida preces, Vitenbergs pauda cerību, ka tas notiks iespējami drīz.

"Līdz 7.februārim ir spēkā esošais modelis, kad ir iespēja iegādāties ierobežotu preču klāstu. Īstermiņā tas ir nostrādājis, jo uz veikaliem cilvēki iet mazāk," sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka esošais modelis var strādāt īstermiņā, bet ne ilgtermiņā, tādējādi sadarbībā ar nozari ir izstrādāts jauns modelis, kuru valdībai plānots prezentēt otrdien, 2.februārī.

"Mūsu modelis neko neatvieglo, mainās šo ierobežojumu piemērošana," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka jaunajā modelī, lai arī atļauts tirgot visa veida preces, virkne prasību ir pastiprinātas. "Līdz ar to nevar būt runa par kaut kādu atvieglojumu ieviešanu - vienkārši mainīsies ierobežojumu modelis," sacīja Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien tomēr atlika lemšanu par mazo veikalu atvēršanu.

Ar priekšlikumu atlikt EM priekšlikuma izskatīšanu nāca klajā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kuru ieskatā šis nav īstais brīdis, lai lemtu ierobežojumu mīkstināšanu, piebilstot, ka drīzāk būtu jādomā par pasākumiem saslimstības ar Covid-19 mazināšanai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) aicināja Operatīvajā vadības grupā izstrādāt kritērijus, kurus ņemot vērā, varētu lemt par mazo veikalu atvēršanu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) emocionāli valdības sēdē norādīja, ka valdība raidot nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai, proti, viņaprāt, nekādus atvieglojumus EM priekšlikumā par plašāku tirdzniecību viņš neredzot. Ministrijas piedāvājums ir sakārtot tirdzniecības sistēmu un sakārtot sistēmu tā, lai nebūtu veicināta vīrusa izplatīšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas – Igaunijas kopīgs vēja parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030. gadā

Db.lv, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim

LETA, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš pastāstīja, ka valdība šodien uzklausīja ekspertu sniegto informāciju par epidemioloģisko situāciju. Pēc Citskovska teiktā, situācija joprojām ir nopietna un pieaug slimnīcās stacionēto pacientu skaits.

Balstoties uz to, valdība šodien konceptuāli vienojusies līdz 25.janvārim pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus, bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti valdības sēdē ceturtdien, 7.janvārī.

Citskovskis norādīja, ka līdz ceturtdienai eksperti izstrādās konkrētus priekšlikumus attiecībā uz regulējumu tirdzniecības vietās, iegādājamo preču klāstu un citām detaļām.

Citskovskis atzina, ka valstī noteiktie drošības pasākumi rada negatīvu ietekmi uz ekonomiku, tāpēc valdība uzklausīja Ekonomikas ministrijas sagatavotu ziņojumu par atbalsta pasākumu turpināšanu uzņēmējiem. Arī par atbalsta pasākumiem konkrēti lēmumi gaidāmi ceturtdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien plāno lemt par Covid-19 pandēmijas laikā nooteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 25.janvārim, iepriekš mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Otrdien valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdē tika panākts konceptuāls atbalsts ierobežojumu pagarināšanai par divām nedēļām.

Citskovskis stāstīja, ka epidemioloģiskā situācija valkstī joprojām ir nopietna un pieaug slimnīcās stacionēto pacientu skaits. Balstoties uz to, valdība konceptuāli vienojusies līdz 25.janvārim pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus, bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti šodienas valdības sēdē.

Citskovskis piebilda, ka galvenokārt ir runa par jau spēkā esošu ierobežojumu pagarināšanu, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību, kā arī izglītību. Savukārt par komandantstundas pagarināšanu nav diskutēts.

Šorīt TV3 ierēdnis atkārtoti uzsvēra, ka ierobežojošajos pasākumos nav plānotas būtiskas izmaiņas nedz stingrāku ierobežojumu, nedz atvieglojumu virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija otrdien rosinās valdībai ļaut strādāt visiem tirgotājiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

"Esam paredzējuši, ka strādāt var visi tirdzniecības uzņēmumi, bet ierobežotos apstākļos," sacīja Vitenbergs, piebilstot, ka piedāvāts noteikt stingrākas prasības attiecībā uz to, cik cilvēku var būt veikalā, proti, vienam pircējam nodrošinot 25 kvadrātmetrus, kā arī rosināts noteikt, ka veikaliem jānodrošina atbildīgais, kurš kontrolēs prasības ievērošanu attiecībā uz veikalā pieļaujamo pircēju skaitu.

"Mums, kā Ekonomikas ministrijai, ir ļoti svarīgi, ka spēj strādāt visi komersanti vienādos apstākļos. Šobrīd situācija ir stipri dažāda - ir uzņēmumi, kuri var strādāt, ir uzņēmumi, kuri nevar strādāt, ir tādi uzņēmumi, kuri var strādāt daļēji," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda līdzekļi būs tieši orientēti uz uzņēmējiem

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pieejamie 1,6 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda būs tieši orientēti uz uzņēmējiem, nevis valsts sektoru, otrdien valdības sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Diskutējot par Ekonomikas ministrijas izstrādāto "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam", uzņēmēju organizāciju pārstāvji atkārtoti pauda kritiku, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns pārāk lielu daļu finansējuma paredz piesaistīt publiskajam sektoram, bet mazāk privātajam sektoram.

Lai mazinātu uzņēmēju organizāciju bažas, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja ekonomikas ministru viest skaidrību.

Vitenbergs norādīja, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādē tika meklēti kompromisi, turklāt plāna izstrādē tika ņemtas vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas.

Ministrs nepiekrita paustajam, ka 80% no ES Atveseļošanas fonda 1,6 miljardiem eiro nonāks valsts sektorā, turpretī atlikusī daļa privātajā sektorā. Vitenbergs uzskaitīja piemērus, ka plānā iezīmētie līdzekļi pamatā būs orientēti uz uzņēmējiem, piemēram, līdzekļi zinātnei, klimata politikas īstenošanai un infrastruktūras projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV) nākamnedēļ aicinās valdību lemt par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ārā, aģentūrai LETA sacīja ministrs.

Viņš informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sadarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai izstrādātu epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas principus.

EM priekšlikums paredz pirmajā solī atļaut ēdinātājiem sniegt pakalpojumus ārā, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tostarp pie viena galdiņa varētu atrasties četri cilvēki no divām mājsaimniecībām, galdiņi tiktu norobežoti, kā arī pēc katras apkalpošanas reizes dezinficēti.

Vitenbergs norādīja, ka valdībā par šo priekšlikumu jau iepriekš bijušas diskusijas, tomēr vēl nav panākta vienošanās, jo, pirms atļaut ēdināšanu ārā, ir svarīgi saprast, vai epidemioloģiskā situācija to pieļautu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija veido 30 jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Mēs paredzam ministrijā veidot 30 jaunas atbalsta programmas," teica Vitenbergs, piebilstot, ka šo atbalsta programmu virsmērķis būs nozīmīgi palielināt eksporta apmērus.

Viņš atgādināja, ka Latvijas eksporta apmērus līdz 2027.gadam plānots palielināt no esošajiem 18 miljardiem eiro līdz 27 miljardiem eiro.

"Lai mēs to spētu sasniegt, kompleksi attīstīsim tieši jaunu produktu izstrādi, kur zinātnieki nāks kopā ar uzņēmējiem, jo pārdot mēs varam tikai to, kas nav citās valstīs, vai to, kas mums ir labāks," sacīja Vitenbergs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tiks izmantotas mūsdienīgas tehnoloģijas un digitālie risinājumi, kā arī tiks atbalstīta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), lai tā spētu sekmēt darbību eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim, kad noteikts tirdzniecības aizliegums virknei preču, alkohola tirdzniecība būs atļauta, ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ministrs norādīja, ka šajā laikā cita starpā būs iespējams tirgot pārtiku, tajā skaitā alkoholu.

Iepriekš, pieņemot ierobežojumus tirdzniecībai brīvdienās, alkohols tika iekļauts tirgošanai aizliegto preču sarakstā.

Kā norādīja Vitenbergs, šajā laika posmā līdz 11.janvārim iegādāties varēs arī preces, kas nepieciešamas apkurei, kā arī, piemēram, spuldzes, sveces, sērkociņus.

Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija un publiskos to savā mājaslapā.

Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota. Kā norādīja Vitenbergs, būtu vairāk jāizmanto e-komercija, attālināta preču tirdzniecība, saņemot preces veikalos vai izsniegšanas punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Valdībai ir jāvienojas par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas datumu

LETA, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir jāvienojas par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas datumu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Vaicāts, vai pēc Valsts prezidenta Egila Levita paustās kritikas par ministriju iecerēm mazināt ierobežojumus Vitenbergs joprojām uzskata, ka uz Ministru kabinetu būtu virzāms Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums ļaut strādāt mazajiem veikaliem, ekonomikas ministrs atbildēja apstiprinoši.

Trešdien EM priekšlikums tiek apspriests Operatīvās vadības grupā un aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, EM priekšlikumu varētu arī nevirzīt izskatīšanai ceturtdien gaidāmajā Ministru kabineta sēdē.

Vitenbergs nepiedalās Operatīvās vadības grupas sanāksmē, tomēr aģentūrai LETA uzsvēra, ka EM priekšlikums valdībā ir jāskata un ministriem ir jāvienojas par izmaiņu ieviešanas datumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 02.02.2021

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valsts atbalsts ļauj saglabāt dzīvību daudziem uzņēmumiem, tomēr neviens atbalsts nespēj tiem nodrošināt tādus apstākļus kā tad, kad tie darbojas ekonomiski patstāvīgi – tā šīsnedēļas žurnālā atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Laikā, kad pasaulei tiek prognozēts arī trešais pandēmijas vilnis, jautājums par uzņēmumu dzīvotspēju ārkārtas apstākļos un sabiedrības neapmierinātību par zaudējumiem kļūs tikai aktuālāks.

Lasi žurnāla #DienasBizness 2. februāra numurā:

  • viedokļi – Kā pandēmija izmainījusi patēriņu?
  • tēma – nepārdoto preču gads
  • aktuāli – e-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam
  • statistika – maksātnespējas dati 2020
  • intervija – ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs
  • kredītriski – Baltijas valstis stabili turas A grupā
  • ekonomika – Covid sekas: kapitālisma reformēšana un ceļš uz jaunu ekonomikas sistēmu
  • vērtē eksperts – Ieva Balcere, Advokātu biroja FORT vecākā juriste par plānu grozīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu
  • brīvdienu ceļvedis – Valts Grasbergs, ZS Zilūži saimnieks

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas

LETA, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija par otrdien valdībā lemto.

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka valdība konceptuāli atbalstīja ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no šā gada 8.februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to - paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver virkni prasību, tostarp, ka visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, tajā skaitā tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām, izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt šobrīd noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem, informē Ekonomikas ministrijā.

"Ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos esam atteikušies no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli. Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," uzsver ministrs.

Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri "padodas" 

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas...

J.Vitenbergs uzskata, ka ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus. Ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām ar vienādiem noteikumiem, mēs ne tikai nodrošināsim iedzīvotājiem, tai skaitā senioriem un jaunajām māmiņām, nopirkt akūti un sezonāli vajadzīgās preces, kuras dažādu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iegādāties divus mēnešus, bet arī atbalstīsim vietējos uzņēmējus un mazos ražotājus, kuri šobrīd ir spiesti atrasties dīkstāvē un iztikt no valsts atbalsta," norāda ministrs.

Jau ziņots, ka š.g. 4.februārī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8.februāra ar Ministra kabineta lēmumu tika uzsākta pakāpeniska pāreju uz to, nosakot, ka ik pēc trīs nedēļām tiks pārskatīts un paplašināts klātienē pieejamo preču klāsts.

Pašlaik klātienē visu preču sortimentu var piedāvāt veikali, kur vairāk kā 70% veido pārtikas vai higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek arī aptiekās, tai skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst strādāt jau kopš pagājušā gada 19.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, rosinot dubultot atbalstu šajā programmā, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban regulējums paredz, ka apgrozāmo līdzekļu granta programmā atbalsta apmērs ik mēnesi ir 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.

Tomēr EM izstrādājusi grozījumus programmā, paredzot, ka atbalsta apmērs uzņēmējiem tiek dubultots, proti, 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Tāpat rosināts paaugstināt maksimālos atbalsta griestus līdz 100 000 eiro mēnesī.

Par minētajiem grozījumiem programmā plānots vēl diskutēt finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un un pēc tam virzīt apstiprināšanai valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vadītājiem ir jāiedziļinās nozares situācijā un steidzami jārīkojas, lai glābtu nozares uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajiem un mazajiem tirgotājiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Asociācija aicina nekavējoties lemt par visu tirdzniecības vietu atvēršanu, pilnībā atsakoties no preču sarakstiem. "Mūsuprāt, ir laiks iedziļināties nozares situācijā un steidzami rīkoties, lai glābtu nozares uzņēmumus," pauda organizācijā.

Kopējais nozares devums tautsaimniecībā un nodokļu ieņēmumos veido 37% budžeta, uz 2021.gada 1.janvāri nozarē vēl darbojās 34 209 uzņēmumi, norāda LTA.

"Nepārdomātie un nesabalansētie, pārlieki drastiskie lēmumi noveda pie būtiska apgrozījuma krituma. Tāpat Konkurences padome norāda, ka šādi ierobežojumi novedīs pie mazo un vidējo uzņēmumu maksātnespējas un būtiski apdraud uzņēmumu attīstības iespējas Latvijā pretstatā starptautiskiem tirgotājiem, kuriem ir pietiekoši resursi ierobežojumu radīto zaudējumu akumulēšanai," akcentēja LTA, atgādinot, ka tirdzniecības nozares darbība klātienē apturēta no 2020.gada 19.decembra, savukārt no 8.februāra atļauta jebkuru nepārtikas preču tirdzniecība pārtikas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliem investīciju projektiem eksporta veicināšanai valsts varētu novirzīt 200 miljonus eiro, izriet no ceturtdien vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītā Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma.

EM izstrādājusi atbalsta programmu lielajiem investīciju projektiem eksporta veicināšanai, kuras ietvaros tiktu atbalstīti lieli investīciju projekti, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu.

Kopumā šai programmai no valsts budžeta iecerēts novirzīt 200 miljonus eiro. Viens uzņēmums varētu pretendēt uz aizdevumu ar granta elementu līdz 75% no kopējām projekta izmaksām, bet valsts sniegtā atbalsta summa būtu, sākot no desmit miljoniem eiro. Aizdevumu plānos izsniegt uz 20 gadiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs aģentūrai LETA atzina, ka nepieciešamība kāpināt produktivitātes apjomus, veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē, paplašināt eksporta tirgus ģeogrāfiju ir stratēģiski svarīga Latvijas tautsaimniecības turpmākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpus rindas pret Covid-19 vakcinējamās personas ir izraudzījusies valdība, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnām un atjaunotu pilnvērtīgu Ministru kabineta (MK) un Nacionālās drošības padomes (NDP) darbu klātienē, informēja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Lēmumu vakcinēt NDP un MK locekļus valdība konceptuāli pieņēmusi 4.februārī, bet 9.februārī valdība lēma par prioritārajām vakcinējamo personu grupām. Tad otrajā no tām ticis iekļauts "ierobežots skaits amatpersonu", ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus un nepieciešamību nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu.

Tāpat 9.februārī valdība nolēmusi, ka cilvēku iedrošināšanai vakcinēs sabiedrības viedokļu līderus jeb "vakcinācijas vēstnešus".

"Saskaņā ar šiem lēmumiem un pēc konsultācijām ar Ministru prezidentu [Krišjāni Kariņu (JV)], valdības locekļiem un Saeimas priekšsēdētāju [Ināru Mūrnieci (NA)] veselības ministrs uz vakcināciju 11. un 12.februārī aicināja NDP un MK locekļus un Saeimas amatpersonas, kuras vada parlamenta sēdes un ārlietu darbu," informēja Bindere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru