Jaunākais izdevums

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka valdība vairākus mēnešus seko līdzi energoresursu cenu kāpumam. Viņš atzīmēja, ka PVN samazinājums elektroenerģijas cenai varētu būt viens no paplašināta atbalsta sniegšanas mehānismiem, tomēr vienlaikus EM un FM izvērtēs arī citas iespējas. "Mēģinām pielāgot mūsu valdības politiku, kas ir dinamiska un mainīga," izteicās premjers.

Tikmēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka jau pašlaik ieviesti vairāki papildus atbalsta mehānismi, kas tiešā mērā saistīti ar energoresursu cenu pieaugumu, piemēram, atbalsts 20 eiro apmērā vakcinētiem senioriem, papildus atbalsts aizsargātajām grupām, kā arī tiek plānots obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums no 2022.gada.

Ministrs skaidroja, ka no EM piedāvātajiem risinājumiem, kā mazināt elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi, lielākais atbalsts gūts tieši PVN samazināšanai.

Politiķis sacīja, ka plānots papildus atbalsts arī energointensīvajiem uzņēmumiem. Šo jautājumu paredzēts apspriest arī šajā ceturtdienā, 9.decembrī, Tautsaimniecības padomes formātā, tajā uzklausot uzņēmēju viedokli šajā jautājumā.

Vērtējot plānoto PVN samazinājuma ietekmi, Vitenbergs norādīja, ka, ņemot vērā pieaugušās elektrības cenas, šāds risinājums varētu būt fiskāli neitrāls.

"Attīstībai/Par!" politiķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs norādīja, ka jārada ātrs un efektīvs risinājums apstākļos, kad palielinās elektrības un energoresursu cenas, kas tuvākajā nākotnē, visticamāk, atstās nozīmīgu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmējdarbību. Padziļināti par risinājumu, kas palīdzētu iedzīvotājiem pārziemot, koalīcija diskutēs pēc nedēļas, pauda Plešs.

Ministrs uzsvēra, ka nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas, ilgtermiņā daudz vairāk ieguldot alternatīvajā enerģijā, piemēram, vēja un saules enerģijas iegūšanā un masveida māju siltināšanā gan privātajā, gan publiskajā sektorā.

Komentējot šo izteikumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis, deputāts Krišjānis Feldmans vērsa uzmanību, ka Eiropas vēja enerģijas stacijas nespēja saražot nepieciešamo enerģiju daudzumu. Sarunās ar nozares partneriem esot jāspriež, kā nodrošināt elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību un paredzamas cenas, taču vējš nebūšot izšķirošs šajā jautājumā, atzīmēja politiķis.

Feldmans uzsvēra, ka elektroenerģijas cenu kāpums nav uzskatāms par normālu, un viņš pozitīvi novērtēja, ka koalīcijā ir sadzirdētas līdz šim mazākumā esošās balsis, ka nepieciešams rīkoties, lai mazinātu patērētājiem radušos slogu. Viņš norādīja, ka pie šī jautājuma varētu strādāt kopā Ekonomikas ministrija un labklājības ministrs.

Politiķis pieļāva, ka nākamnedēļ par šo jautājumu plašāk varētu runāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

LETA jau ziņoja, ka, lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, EM bija sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā. Par to vēl būs jālemj valdībai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) iepriekš bija sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdi, kurā nozares atbildīgo iestāžu pārstāvji informēja, ka gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes, gan siltumenerģijas ražošanā izmantotie izejmateriāli Latvijā ir pietiekamā daudzumā, taču vērojamas cenu izmaiņas - straujākas izmaiņas ir elektroenerģijai un dabasgāzei, mazāk straujas - šķeldai un citiem resursiem, kas tiek izmantoti siltumenerģijas ražošanā.

Priekšlikumu par PVN samazināšanu elektroenerģijai iepriekš iesniedza arī opozīcijas politiķi, taču līdz šim koalīcijas politiķi balsoja pret šo ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus

Māris Ķirsons, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pirmdien valdošās koalīcijas partiju sanāksmē rosinās "pašreizējās enerģētiskās krīzes apstākļos" samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējā 21% līdz 5% ne vien elektrībai, bet arī dabasgāzei, apliecināja EM pārstāvji.

AS "Latvijas gāze" ir paziņojusi, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.

Pirmdien, 13.decembrī, koalīcijā plānots atkārtoti izskatīt iespējamību samazināt PVN līdz 5% elektroenerģijai. Tāpat ministrija rosinās uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales tarifu, kas būtu nozīmīgi uzņēmējiem.

Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, EM jau iepriekš bija sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām.

Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā. Par to vēl būs jālemj valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Polija cīņā ar augsto inflāciju samazina nodokļus degvielai un enerģijai

LETA--AFP, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis ceturtdien paziņoja par nodokļu samazinājumiem degvielai un enerģijai, kā arī subsīdiju piešķiršanu grūtībās nonākušajā mājsaimniecībām, tādējādi cenšoties mazināt inflācijas negatīvo ietekmi.

Moraveckis pauda cerības, ka šie pasākumi mazinās inflācijas negatīvo ietekmi, jo sevišķi ziemas mēnešos, kad valdība prognozē patēriņa cenu pieaugumu.

Polijas valdība mājsaimniecībām uz trīs mēnešiem samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi gāzei no 23% līdz 8%, kā arī PVN likme elektroenerģijai tiks samazināta līdz 5%.

Vienlaikus uz laiku tiks atcelts akcīzes nodoklis un PVN degvielai, kā arī aptuveni pieciem miljoniem mājsaimniecību tiks veikti sociālo pabalstu maksājumi, lai kompensētu straujo pārtikas produktu cenu kāpumu.

Moraveckis norādīja, ka šo pasākumu kopējās izmaksas veidos aptuveni desmit miljardus zlotu (2,1 miljardu eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzes pārvaldības kļūdu problēma – nevienlīdzība

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību pievērsa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova raksts, ko publicējām arī Dienas Biznesa portālā, par to, ka pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits.

Protams, ir labi, ja kāds dzīvo aizvien labāk, taču šajā gadījumā atklājas būtiska problēma – kā akcentēts arī pieminētajā rakstā, kopējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Proti, viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits 

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās...

Pētījums, uz ko atsaucas O. Krasnopjorovs, pamatā ir par darbaspēku, taču redzam, ka tas pats divu ātrumu princips attiecināms arī uz uzņēmumiem, kam savukārt mēs esam vairāk pievērsuši uzmanību. Jo, protams, algu līmeņi privātajā biznesā tieši korelē ar to maksātāju ekonomisko situāciju. Bet, kā zināms, uzņēmumi atšķiras dažādā ziņā – kaut vai energoresursu patēriņa, lokācijas, klātienes darba īpatsvara, noieta tirgus, tā, vai šajā laikā vispār drīkst un var strādāt vai nē, utt. Ir tādi uzņēmumi, kas fokusējas uz kādu vienu darbības virzienu, ir daudzprofilu. Ir tādi, kas krīzē nolaiž rokas, aptur darbību, nogaida, un ir tādi, kas izmisīgi ķepurojas. Lielā mērā no tā izriet arī valsts atbalsta pieejamība, kas arī līdz ar iepriekšminētajiem un citiem faktoriem biznesa vidē lielā mērā veido tādu kā greizo spoguļu attēlu galeriju.

Kā piemin arī O. Krasnopjorovs, ir nozares, kurās darbavietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, bet tajā pašā laikā ir arī būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Un te var piebilst, ka atsevišķu politisku lēmumu dēļ vairojusies arī ēnu ekonomika, kam spilgts piemērs ir ilgu laiku legāli liegtā, bet privāti tāpat pieejamā skaistumkopšana. Protams, valsts atbalsts ir būtisks šādā krīzes situācijā, taču, kā esam jau rakstījuši, problēma ir tajā, ka izvēlētie atbalsta veidi vēl vairāk veicina šo nevienlīdzību, jo mērķēti nevis uz visiem, bet gan uz konkrētām uzņēmēju grupām. Kopumā ņemot, visa veida pabalsti, regulārie granti, valsts pasūtījumi utt. demotivē cīnīties.

Precīzāk – tie gan motivē cīnīties par šo atbalstu, pielāgoties tā saņemšanas prasībām, bet ne fokusēties uz izdzīvošanu brīvā tirgus apstākļos. Tā ir kā dzīvnieka dzīve zooloģiskajā dārzā, kur ik pa laikam visu atnes kopējs un vienīgā prasība ir labi demonstrēties publikai. Līdz ar to pabalsti neveicina dabīgu attīstību. Vēl vairāk – visu veidu pabalsti kropļo konkurenci, vairo nevienlīdzību, atsevišķos gadījumos arī korupciju.

Kāds būtu labāks risinājums? Jau iepriekš rakstījām: teiksim, uz krīzes laiku ieviests akcīzes nodokļa būtisks samazinājums degvielai vai PVN samazinājums elektroenerģijai. Noteikti ir arī citi varianti, taču būtiski, lai tie attiektos uz visiem uzņēmējiem vienādi un vienlaikus. Tas vismaz nozaru griezumā visus nostādītu līdzīgos apstākļos. Un tas lielā mērā mazinātu arī energoresursu cenu pieauguma radīto slogu, kā arī kaut nedaudz, bet bremzētu inflāciju.

Un te noteikti der atgādināt, ka tieši nevienlīdzības mazināšana savulaik – pirms vēlēšanām – bija viens no centrālajiem saukļiem vairākām pašreizējo valdību veidojošām partijām. Vismaz priekšvēlēšanu diskusijās noteikti. Ja tagad jautātu ministriem, premjeram vai Saeimas deputātiem par to, vai viņu realizētā politika vērsta uz nevienlīdzības vairošanu vai mazināšanu, atbilde noteikti būtu: mēs gribam mazināt nevienlīdzību. Un to attiecinātu kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Jo valstiski svarīga ir līdzsvarota attīstība.

Diemžēl krīzes laikā realizētā politika uz to nav vedusi. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānolaiž rokas bezspēcībā – situācija vēl ir labojama. Tikai būtiski to pastāvīgi, tā teikt, uzturēt karstu, aktuālu. Jo pie mums jau tā pierasts, ka vispirms tiek risinātas to problēmas, kas visskaļāk bļauj. Šajā gadījumā tā bļaušana būtu visu labā. Tātad jārunā par šo būtu visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.

Zemākas OIK izmaksas

Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vitenbergs: Situācija ar rēķiniem mājsaimniecībām un uzņēmējiem ir dramatiska

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uz Sadarbības sanāksmi virzīs atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieguma izmaksu mazināšanai galalietotājiem. Piedāvājuma kopumu plānots skatīt pirmdien, 17. janvārī.

“Situācija ar šī brīža elektrības, gāzes un siltuma rēķiniem gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem ir dramatiska. Ieviestie atbalsta mehānismi elektrības rēķiniem situāciju risina tikai daļēji. Patērētājus satrauc gala rēķins, kas šajā apkures sezonā ir nepieredzēti liels. Katra maksājuma kaut neliela samazināšana ir būtisks nosacījums iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai,” uzsver ekonomikas ministrs.

Konsultējoties ar pašvaldībām, runājot ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, Vitenbergs atkārtoti aicinās koalīcijas partnerus atbalstīt EM piedāvājumu samazināt PVN elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai, kurināmajai koksnei līdz 5% likmei uz laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tas mazinās energoresursu cenu pieaugama negatīvās sekas visu galalietotāju rēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru