Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieaugumu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Produktivitātes foruma locekle, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.
Viņasprāt, valdībai būs jāīsteno uzņēmumu atbalsta un sociālās aizsardzības programmas, kas daļēji kompensētu inflācijas pieaugumu, tomēr valdība nespēs pilnīgi kompensēt cenu pieaugumu – tādu līdzekļu valsts budžetā nebūs.
Fragments no intervijas
Vai Latvijā būtu jāizstrādā kāda pretinflācijas programma?
Ņemot vērā, ka inflācijas pieaugums skar visas Eirozonas valstis, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk virzību uz monetārās politikas pielāgošanu. Tieši ECB iedarbinās pretinflācijas monetārās politikas instrumentus, kas mazinās cenu pieaugumu. Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Šobrīd Latvijā ir aktīvi diskutēta netiešo nodokļu (pievienotās vērtības, akcīzes) samazināšana, lai cīnītos ar cenu pieaugumu. Tomēr pasaules un arī Latvijas pieredze rāda, ka nodokļu samazināšana ne vienmēr dod vēlamo cenu samazināšanas efektu, bet noteikti pasliktina budžeta bilanci.
Ir vērts pieminēt, ka Eiropas Komisija drīz piedāvās dalībvalstīm pagaidu regulējumu enerģijas nodokļu jomā, lai atvieglotu inflācijas slogu. Jāņem arī vērā, ka galvenais inflācijas dzinulis – energonesēju cenu pieaugums –, visticamāk, ir ilgtermiņa, līdz ar to daudziem Latvijas uzņēmumiem būs nepieciešama pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, kas nenotiks ātri.
Valdībai būs jāīsteno uzņēmumu atbalsta un sociālās aizsardzības programmas, kas daļēji kompensētu inflācijas pieaugumu, tomēr valdība nespēs pilnīgi kompensēt cenu pieaugumu – tādu līdzekļu valsts budžetā nebūs.
Vai pārtikas cenu sadārdzinājuma tempu varētu slāpēt lauksaimnieku un pārtikas pārstrādātāju ieteiktā PVN likmes samazināšana no pašreizējās 21% likmes līdz 5%?
Man negribētos izteikt viedokli par šo konkrēto piemēru, jo manā ziņā nav konkrētu aprēķinu par šo priekšlikumu. Mums Latvijā ir pieredze ar samazināto pievienotās vērtības nodokli raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, un rezultāti nav viennozīmīgi. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs secina, ka pievienotās vērtības nodokļa samazināšanai augļiem un dārzeņiem ir ierobežota ietekme uz cenām un ka citiem faktoriem, kā sezonalitāte, darbaspēka izmaksu izmaiņas u.t.t, ir lielāka ietekme.
Vai Polijas valdības lēmums uz 6 mēnešiem iedarbināt pretinflācijas programmu, samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi no 23% līdz 8% siltumenerģijai, elektroenerģijai, degvielai un dabasgāzei, kā arī šī nodokļa likmi pārtikai iekšējā tirgū nosakot 0%, nav pasliktinājis Latvijā strādājošo ražotāju konkurētspēju ne tikai ārvalstu, bet jo īpaši Latvijas tirgū?
Poļu pretinflācijas programma ir ambicioza, un būs nepieciešams izvērtēt, cik tā būs efektīva un cik tā izmaksās nodokļu maksātājiem. Piemēram, Nīderlandes ING banka novērtē, ka pasākumu ietekme uz inflāciju būs diezgan ierobežota. Šobrīd Polijas un Latvijas inflācija ir apmēram vienādā līmenī (8,5% un 8,7%), gada beigās salīdzināsim inflācijas līmeni un budžeta deficītu abās valstīs, bet neprognozēju, ka inflācija Polijā būs daudz zemāka par vidējo inflāciju ES. Poļu programma paredzēta 6 mēnešiem. Kā jau teicu, energoresursu cenu pieaugums, visticamāk, ir ilgtermiņa, bet programmas ietekme ir īstermiņa. Es lielāku uzmanību pievērstu ekonomikas restrukturizācijai, efektīvi izmantojot ES investīcijas, un ievainojamāko iedzīvotāju grupu sociālai aizsardzībai.
Visu rakstu lasiet 5.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!