Nodokļi

Polija cīņā ar augsto inflāciju samazina nodokļus degvielai un enerģijai

LETA--AFP, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis ceturtdien paziņoja par nodokļu samazinājumiem degvielai un enerģijai, kā arī subsīdiju piešķiršanu grūtībās nonākušajā mājsaimniecībām, tādējādi cenšoties mazināt inflācijas negatīvo ietekmi.

Moraveckis pauda cerības, ka šie pasākumi mazinās inflācijas negatīvo ietekmi, jo sevišķi ziemas mēnešos, kad valdība prognozē patēriņa cenu pieaugumu.

Polijas valdība mājsaimniecībām uz trīs mēnešiem samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi gāzei no 23% līdz 8%, kā arī PVN likme elektroenerģijai tiks samazināta līdz 5%.

Vienlaikus uz laiku tiks atcelts akcīzes nodoklis un PVN degvielai, kā arī aptuveni pieciem miljoniem mājsaimniecību tiks veikti sociālo pabalstu maksājumi, lai kompensētu straujo pārtikas produktu cenu kāpumu.

Moraveckis norādīja, ka šo pasākumu kopējās izmaksas veidos aptuveni desmit miljardus zlotu (2,1 miljardu eiro).

Gada inflācija Polijā oktobrī sasniedza 6,8%, kas ir augstākais līmenis pēdējos vairāk nekā 20 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima neskata grozījumus degvielas cenu kāpuma bremzēšanai ar mazāku akcīzi

LETA, 10.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima nolēma neiekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Sēdes darbā neiekļautos grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un "Par atbilstības novērtēšanu" Saeima ierasti skata sēdē pēc nedēļas, tomēr par nākamās nedēļas sēdes darba kārtību vēl tiks lemts atsevišķi.

Debatēs pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kolēģi noteikti ir pamanījuši degvielas cenu pieaugumu un zina, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tā politiķis netieši norādīja uz pārējo iedzīvotāju atšķirību no deputātiem, kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt transporta kompensāciju.

"Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās inflāciju kopējo faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem," grozījumu nepieciešamību pamatoja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus

Māris Ķirsons, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vēlētājiem – pabalsti, bet visiem – lielāki izdevumi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam, bet degvielas cenas kritums būs neliels, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Mūsuprāt, [akcīzes nodokļa samazināšana degvielai] ir diezgan dārgs pasākums. Tas dārgi izmaksās budžetam, bet tajā pašā laikā cenu elastība jeb cenu atbilde uz nodokļa samazinājumu nebūs liela. Par to liecina pasaules prakse," teica Šteinbuka.

Viņa arī piebilda, ka automašīnas pamatā izmanto ļoti turīgi vai vidēji turīgi cilvēki, tādējādi, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus, labāk būtu atbalstu novirzīt sabiedriskā transporta cenu mazināšanai.

Tāpat Šteinbuka uzsvēra, ka ar nodokļu un nodokļu likmju izmaiņām ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. "Neaizmirsīsim, ka mūsu budžets principā veidojas no nodokļiem. Var jau visus nodokļus atcelt, ber no kurienes tad mēs ņemsim naudu? Nevar jau visu naudu aizņemties. (..) Līdz ar to ar nodokļiem un nodokļu likmēm ir jārīkojas ļoti piesardzīgi," sacīja padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīzeļdegvielas cenu palielinošais obligātās biokomponentes regulējums paliks spēkā

LETA, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas paredz obligātās biokomponentes īpatsvara palielināšanu tirdzniecībā esošajai degvielai, visticamāk, saglabāsies, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Premjers atzina, ka vakar sadarbības sanāksmē tika runāts par to, vai nevajadzētu atlikt minētā regulējuma spēkā stāšanos, ņemot vērā jau tā augstās degvielas cenas.

"Cik saprotu, grūtības ar atlikšanu ir saistītas ar to, ka vairumtirgotāji jau šādu degvielu ir iepirkuši, ir noslēgti līgumi un varbūt šī degviela jau ir benzīntankos. Patlaban ir karš, bet šī prasība ir saistīta ar Eiropas direktīvām. Jāskatās, ka tik mēs neiedzīvojamies tajā, ka mums pēc tam būs jāmaksā miljoniem miljonu soda naudā," teica Kariņš.

Viņš pauda, ka publiskajā telpā daudz tiek runāts par to, ka vajadzētu samazināt akcīzi degvielai. Taču šajā gadījumā jāsaprot, ka, "pērkot degvielu, diemžēl pārsvarā par to maksājam Krievijai".

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ne visi joprojām izmanto nodokļu atgriešanas priekšrocības pēc strādāšanas ārvalstīs

Sadarbības materiāls, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Trūkst iespēju ko darīt? Bet varbūt – politiskās gribas?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākkārt jau esam rakstījuši par energoresursu cenu straujo kāpumu, tā cēloņiem, ietekmi uz ekonomiku, tostarp gan ražošanas izmaksām, gan patērētāju pirktspēju.

Piemēram, pirms pāris nedēļām aktualizējām problēmu, ka elektroenerģijas cenas kaut vai tepat blakus Igaunijā ir krietni zemākas nekā Latvijā, attiecīgi tas vājina mūsu uzņēmumu konkurētspēju, kavē sabiedrības kopējā dzīves līmeņa kāpumu, tātad bremzē patēriņa tirgu utt. Protams, šai problēmai pievērsa uzmanību arī citi mediji.

Un zīmīgi, ka it visur, ja jautāja amatpersonām, kāda ir izeja un ko varam darīt, atbildēs bija jaušama bezspēcība – ko nu mēs..., tā ir pandēmijas ietekme, tas ir brīvais tirgus, kurā nevaram iejaukties, tāda ir ģeopolitiskā situācija utt. Dīvaini, bet šīs atrunas brīžiem izskanēja tik automātiski, tik viegli, it kā tie būtu vien tukši vārdi, kas piesedz kādus citus, sev izdevīgus apsvērumus, teiksim, par to, ka valsts budžetā līdz ar augstajām cenām lielāki sanāk akcīzes nodokļa un/vai PVN ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas transporta un loģistikas organizācijas pieļauj, ka varētu atjaunoties tendence pirkt degvielu Latvijā, ja valsts neiesaistīsies degvielas cenu regulēšanā.

Igaunijas transporta un loģistikas organizāciju izplatītajā paziņojumā teikts, ka visiem degvielas lietotājiem ir divas nozīmīgas ziņas - Eiropas Savienība gatavojas noteikt embargo Krievijas naftai un Latvija plāno uz laiku atcelt prasību par biopiedevām degvielai.

"Ja finanšu ministre neizpildīs savu iepriekš doto solījumu un valsts nerīkosies, tas nozīmē, kas cenas degvielas uzpildes stacijās saglabāsies augstas un var atjaunoties pārrobežu tirdzniecība," brīdināts organizāciju paziņojumā.

Degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis 

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā...

"Pat piecu centu cenas atšķirība degvielas uzpildes stacijās mudinās Igaunijas pārvadātājus degvielas tvertnes piepildīt Latvijā. Vienlaikus Latvijā cer cenu samazināt par 12-14 centiem," norādīja Igaunijas Loģistikas un kravu pārvadājumu asociācijas valdes loceklis Herki Kitsings, piebilstot, ka tie visi ir būšot Igaunijas valsts budžetam zaudēti līdzekļi.

"Valsts vēstījums līdz šim ir bijis ļoti labs attiecībā uz akcīzes nodokļa politikas un citu degvielas cenu ietekmējošu regulējumu līdzsvarošanu ar kaimiņvalstīm. Pienācis laiks, kad var atjaunoties senā situācija ar pārrobežu tirdzniecību un Igaunijas uzņēmumi zaudēs konkurētspēju, ja vien valsts nerīkosies," brīdināja asociācijas padomes loceklis Rainers Rohtla.

Asociācija atgādina, ka tad, kad akcīzes nodoklis degvielai Igaunijā bija augstākas nekā kaimiņvalstīs, valsts zaudēja miljoniem eiro, jo pārvadātāji degvielu pildīja citās valstīs. Tāpat Igaunijas uzņēmumu konkurētspēja kritās, jo nodevas bija augstas un tika zaudēta liela tirgus daļa ārvalstu kompānijām.

Pērn novembrī Igaunijas parlaments nolēma atlikt šogad plānoto akcīzes nodokļa degvielai celšanu, un pēc tam ārējās tirdzniecības dati liecināja, ka zemāka nodeva ļāvusi valsts ienākumus no transporta sektora trīs mēnešos palielināt septiņas reizes salīdzinājumā ar vidējiem ienākumiem pēdējo četru gadu laikā, kad nodeva bija lielāka, klāsta asociācija.

"Ministri ir teikuši, ka, samazinot jebkuru nodokli, ir nepieciešama ienākumu kompensācija. Pēc iepriekšējās akcīzes nodokļa samazināšanas valstij un Igaunijas Statistikas departamentam jau ir konkrēti dati, kas liecina, ka zemāks akcīzes nodoklis sniedza lielākus ienākumus valstij, jo sektors atguva konkurētspēju," paziņoja Kitsings.

Viņš arī apgalvoja, ka visneaizsargātākā sabiedrības daļa vairs nevar atļauties degvielu, lai aizbrauktu uz darbu.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Latvijas valdības koalīcija konceptuāli vienojusies par risinājumu, kas atļautu tirgotājiem pārdot degvielu bez biopiedevas no šā gada 1.jūlija līdz 2023.gada beigām.

Eiropas Komisijas piedāvātajā sestajā sankciju paketē paredzēts noteikt Krievijas naftas embargo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieaugumu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Produktivitātes foruma locekle, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.

Viņasprāt, valdībai būs jāīsteno uzņēmumu atbalsta un sociālās aizsardzības programmas, kas daļēji kompensētu inflācijas pieaugumu, tomēr valdība nespēs pilnīgi kompensēt cenu pieaugumu – tādu līdzekļu valsts budžetā nebūs.

Fragments no intervijas

Vai Latvijā būtu jāizstrādā kāda pretinflācijas programma?

Ņemot vērā, ka inflācijas pieaugums skar visas Eirozonas valstis, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk virzību uz monetārās politikas pielāgošanu. Tieši ECB iedarbinās pretinflācijas monetārās politikas instrumentus, kas mazinās cenu pieaugumu. Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Šobrīd Latvijā ir aktīvi diskutēta netiešo nodokļu (pievienotās vērtības, akcīzes) samazināšana, lai cīnītos ar cenu pieaugumu. Tomēr pasaules un arī Latvijas pieredze rāda, ka nodokļu samazināšana ne vienmēr dod vēlamo cenu samazināšanas efektu, bet noteikti pasliktina budžeta bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Samazinot nodokļus degvielai, Latvija samazinātu spēju stiprināt aizsardzības kapacitāti

LETA, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot nodokļus un akcīzi degvielai, Latvija samazinātu savu spēju stiprināt aizsardzības kapacitāti, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš aicināja ņemt vērā, ka tieši vai netieši vairums degvielas nāk no Krievijas. Ja ir vēlme samazināt nodokļus un akcīzi, tas nozīmē turpināt dot Krievijai naudu, lai tā var turpināt būvēt tankus, sūtīt raķetes un iznīcināt Ukrainu.

Kariņa ieskatā, nav pareizi samazināt valsts ieņēmumus, kas vajadzīgi aizsardzības stiprināšanai. Tā vietā vajadzētu ar mērķētiem atbalstiem daļu no nodokļiem novirzīt tām sabiedrības grupām, kuru apstākļi vispārīgu cenu pieaugumu laikā kļūst spiedīgāki.

"Mums jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuri nestrādā tādos darbos, kur algu pieaugums ir straujāks par inflāciju. Tādas grupas ir identificētas. Tiek strādāts pie tā, lai cilvēki saņemtu nepieciešamos pabalstus. Tas, ka mums ir jāpalīdz, tas ir skaidrs, bet mums nevajadzētu "iešaut sev kājā", atņemot naudu, kas mums vajadzīga, aizsardzībai," sacīja Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN direktīvas grozījumi neliedz dalībvalstīm piemērot 0% likmi

Māris Ķirsons, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā ikvienai dalībvalstij ir atļauts ieviest īpaši (zemāku par 5%) samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas produktiem, ūdenim, zālēm, farmaceitiskiem, veselības un higiēnas produktiem, grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, pasažieru pārvadājumiem, kā arī saules enerģijas paneļiem.

To skaidri nosaka PVN direktīva, kurā grozījumi šī gada aprīļa sākumā pieņemti tieši attiecībā uz samazinātās likmes piemērošanu. “Jaunās normas ES dalībvalstu valdībām atļaus lielāku elastību likmju piemērošanā, tajā pašā laikā unificējot PVN samazinātās likmes piemērošanas nosacījumus, tādējādi nodrošinot starpvalstu vienlīdzību. Ikvienas dalībvalsts ieviestajām samazinātajām likmēm būtu jāatspoguļo valsts prioritātes un centieni sasniegt vispārējas nozīmes mērķus,” skaidro profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Nodokļu nodaļas eksperte Kristīne Skrastiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik nav iespējams prognozēt, kā rīkosies ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija. “Grozījumi būtiski nemaina jau agrāk pieņemto preču un pakalpojumu sarakstu, kam piemērojamas PVN samazinātās likmes, tomēr tajā ir iekļautas atsevišķas jaunas preces un pakalpojumi, kā arī ir preces, kurām pēc pārejas perioda (no 2030. vai no 2032. gada) samazinātās PVN likmes piemērot vairs nevarēs neviena ES dalībvalsts,” uzsver K. Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri varētu būt palielinājušās par 2,8-3%, tādējādi gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu - inflācija varētu būt sasniegusi 11-11,2%, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne prognozēja, ka 2022.gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas varētu būt augušas par 3%, inflācijai gada laikā sasniedzot 11,2%."Būtiskākie inflācijas virzītāji pagājušajā mēnesī, visticamāk, bija degviela, pārtika, kā arī ar mājokli saistītās izmaksas," sacīja Orleāne.

Viņa norādīja, ka elektrības vidējā cena "NordPool" biržā martā bija par gandrīz 60% augstāka nekā februārī. Arī augsto dabasgāzes cenu rezultātā ar mājokli saistītas izmaksas Latvijā saglabājās augstas, taču to pieaugumu un lomu inflācijā slāpē valdības atbalsts mājsaimniecībām. Tāpat, lai gan pasaulē naftas cenās reģistrētas svārstībās, to līmenis saglabājās augsts, virzot uz augšu arī degvielas cenas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija akcīzes nodokļa līmeni degvielai varētu pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim

LETA, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas drošības darba grupā otrdien pārrunāta iespēja Latvijas akcīzes nodokļa līmeni degvielai pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim, atklāja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).

Viņš skaidroja, ka kopumā darba grupas dalībnieki, kuru vidū bija visu koalīcijas partiju pārstāvji, pret šādu ideju nebija. Vienlaikus tās ieviešanai vēl būtu nepieciešama papildu analīze, proti, precīzi analizējot Lietuvas un Igaunijas pašreizējo situāciju šajā jomā, kā arī uzzinot kaimiņvalstu tuvākās nākotnes plānus, par kuriem jau arī daļēji parādījusies informācija publiskajā telpā.

"Ņemot vērā, ka arī šodien publiskajā telpā ir lasāms, ka ir iespējamas akcīzes izmaiņas Lietuvā un Igaunijā, tas uzdevums, kuru mēs risināsim jau nekavējoties, ir noskaidrot, kāda ir gan esošā situācija Lietuvā un Igaunijā, gan viņu plāni," sacīja Butāns.

Ekonomikas ministra biroja vadītājs atzina, ka tieši akcīzes nodokļa izlīdzināšanu lūdz arī uzņēmēju organizācijas, kas saskata potenciālus konkurences riskus gadījumā, ja tas netiktu darīts. Ir paredzams, ka pēc tam, kad Ekonomikas ministrija (EM) būs veikusi analīzi par situāciju Lietuvā un Igaunijā saistībā ar akcīzes nodokli degvielai, jau vienā no nākamajām darba grupas sēdēm par risinājumu varētu būt jāpieņem arī politiska izšķiršanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai

LETA, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz pārtikas cenām, Eiropā šogad ir jākāpina pārtikas ražošana, kā arī ir jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Eiropas Komisija ir veikusi izvērtējumu par pārtikas apgādes drošību un secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām.

Tādēļ Eiropas Komisija iesaka, šo problēmu risināt arī no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām, piemēram, attiecībā uz to, cik daudz zemes ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atšķirīgas degvielas akcīzes nodokļa likmes deformē Baltijas valstu ekonomiku

Sandis Šteins, Kool Latvija valdes loceklis, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada pavasarī pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem draudot iedragāt ekonomiku, Igaunijas valdība izlēma uz laiku pamatīgi samazināt akcīzes nodokļa apmēru degvielai.

2020. gada 1.maijā akcīzes likme tika mainīts no 493 eiro uz 1000 litriem līdz 372 eiro, kas ir tikai nedaudz virs Eiropas Savienības noteiktā minimuma. Tā rezultātā ziemeļu kaimiņvalstī dīzeļdegviela kļuva nedaudz lētāka nekā Latvijā un latvieši labprāt izmantoja iespēju uzpildīt automašīnas tvertni Pērnavas, Tartu vai citu pierobežas pilsētu apmeklējuma laikā.

Arī tālbraucēji novērtēja Igaunijas iniciatīvu. Lai arī valsts budžetā no akcīzes nodokļa ik mēnesi ieplūda par 5 miljoniem eiro mazāk naudas nekā iepriekš, iniciatīva kopumā tika vērtēta pozitīvi, jo palīdzēja biznesam vieglāk pārdzīvot pandēmijas laiku.

Uzņēmumiem apgūstot jauno mūsdienu darba ritmu un ekonomikai atkopjoties, Igaunijas valdība sāka apsvērt domu par akcīzes palielināšanu. Iecere ieguva pavisam precīzas aprises – 2022. gada 1. maijā paaugstināt nodokli dažādiem degvielas veidiem un elektroenerģijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz šā gada beigām tiks veikti vairāki būtiski pasākumi attiecībā gan uz skaidras naudas lietošanas griestu samazināšanu, nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algu izmaksu samazināšanu, gan arī ogotāju un sēņotāju kontroli.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.–2022. gadam. Vairāki DB aptaujātie pauda pārsteigumu par šī plāna termiņu – 2021.–2022. gadam, jo 2021. gads jau ir pagātne.

Vienlaikus tika atgādināts, ka diemžēl ēnu ekonomika bija, ir un arī būs, taču vienmēr pret to no valsts puses notiek cīņa gan par to, lai tiktu veikta atbilstoša nodokļu nomaksa, gan lai vienlaikus novērstu nodokļus maksājošo uzņēmumu tirgus pozīciju zaudēšanu, jo darba devēji, melnajā un pelēkajā sektorā strādājošajiem nemaksājot nodokļus pilnībā vai daļēji, ir daudz konkurētspējīgāki. Uzņēmēji uzskata, ka valstij ir jācīnās ar pelēkajiem un pagrīdes šeftmaņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

Komentāri

Pievienot komentāru