Enerģētika

Latvijas – Igaunijas kopīgs vēja parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030. gadā

Db.lv, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

2020. gada 17. septembrī Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss (Taavi Aas) parakstīja Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

Parakstīts saprašanās memorands par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projektu 

Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi...

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie Igaunijas – Latvijas atkrastes vēju parka kopprojekta, kam nesen dots nosaukums ELWIND (Estonian – Latvian Wind), nākamajiem soļiem – projekta detalizētu laika un darba plānu izstrādes un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējuma piesaistes. 2021. gada laikā paredzēts izvēlēties kopprojekta ietvaros attīstāmā vēja parka laukumu, kā arī uzsākt darbu pie ietekmes uz vidi novērtējuma.

"Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka, īstenojot kopīgu atkrastes vēja parka projektu, varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Analizējot atkrastes vēja parku attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā, konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Šāda kaimiņvalstu sadarbība ir unikāla pasaulē - divas valstis apvieno savas zināšanas, lai uzlabotu elektrotīklu savienojumus un piegādes drošību reģionā. Pārrobežu sadarbība ļaus pieteikties Eiropas Savienības līdzfinansējumam tīkla būvniecībai un ietekmes uz vidi izvērtējuma sagatavošanai. Vienlaikus atkrastes vēja parku izveide veicinās lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu novirzi tālāk no apdzīvotām vietām," norāda J.Vitenbergs.

Savukārt, 2025. - 2026. gadā paredzēta ELWIND atkrastes vēja parka laukuma izsole, kurā konkursa kārtībā tiks izvēlēts komersants vai komersanti projekta īstenošanai. Latvijas – Igaunijas lielas jaudas atkrastes vēju parku (vismaz 700-1000 MW) plānots nodot ekspluatācijā 2030. gadā.

Kā zināms, 2019. gadā Igaunijas valdības pārstāvji uzsāka sarunas ar Latvijas pusi par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019. gada decembrī, ekonomikas ministram tiekoties ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru, tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju. Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.

Vienlaicīgi ar Igaunijas – Latvijas atkrastes vēju parka kopprojektu ELWIND attīstību pieaug arī privāto investoru interese par vēja enerģijas ražošanas attīstību Latvijā. Šā gada aprīļa beigās Dānijas uzņēmums Orsted A/S iesniedzis Latvijas Ekonomikas ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā atkrastes vēja parka un savienojuma ar elektropārvades infrastruktūru sauszemē izbūvei. Atbilstoši normatīvajam regulējumam, Ekonomikas ministrija mēneša laikā izvērtēs iesniegumā norādītās informācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām, un līdz š.g. jūlija beigām sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par laukuma jūrā noteikšanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīs to izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministru kabinetam, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sniegto izvērtējumu, ir tiesības pieņemt lēmumu par laukuma jūrā noteikšanu vai atteikumu noteikt laukumu jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmumu grupa “Utilitas” Ventspils novada Tārgales pagastā aprīlī uzsāks vēja parka “Tārgale” būvniecību.

Projekta pirmajā kārtā tiks sagatavota infrastruktūra 14 vēja turbīnu ar kopējo jaudu 58,8 MW uzstādīšanai. Vēja parks ekspluatācijā tiks nodots 2022. gada rudenī.

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un Latvijas apņemšanos ievērojami samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, vēja enerģija ir viens no svarīgākajiem instrumentiem šo mērķu sasniegšanai. Vējš ir viens no ilgtspējīgākajiem enerģijas avotiem, kas ir pilnībā atjaunojams un gada laikā pilnībā kompensē ražošanai patērēto enerģiju. 2018. gadā vēja enerģija veidoja 1% no galalietotāju elektroenerģijas patēriņa valstī.

“Latvijai ir paveicies ar Daugavu, kas ir ilgtspējīgs hidroelektroenerģijas avots. Tas ir liels ieguvums valstij, tomēr vēja enerģijai ir ievērojams potenciāls palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē,” uzskata Rene Tammist, “Utilitas” attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Apspriedīs 120 miljonus eiro vērtā elektrostaciju parka izveidi Kaigu purvā

Db.lv, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.janvārī plkst.16 notiks attālināta sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA "Laflora" ieceri Kaigu purvā būvēt vēja elektrostaciju parku, informē uzņēmumā.

Jelgavas novada Kaigu purvā jau 25 gadus saimnieko viens no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem – SIA “Laflora”, kas nodarbina ap 250 vietējo iedzīvotāju, lai ražotu kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Kaigu purvā pieejamās enerģētiskās kūdras ieguve ir pārtraukta, ņemot vērā Eiropas Komisijas Taisnīgas pārkārtošanās fonda nosacījumu pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu, tāpēc uzņēmums meklē citus esošā resursa un zemes izmantošanas veidus, kuru starpā iecerēta arī vēja elektroenerģijas parka izveide.

Laflorai rekordgads un 170 miljonus eiro lieli investīciju plāni 

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem...

Vēja parkā Kaigu kūdras purvā, kura kopējā platība ir 760 ha, plānots pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi 450 ha platībā (atlikušais enerģētiskās kūdras krājums sasniedz 890 000 m3). Saražotā zaļā enerģija, kas ir atjaunojamais resurss, tiks izmantota gan “Lafloras” pašpatēriņam kūdras produktu un substrātu ražotnē un tehnoloģiskajos procesos, gan topošās zaļās industriālās zonas funkcionalitātes nodrošināšanā Kaigu purvā. Vēja parks iecerēts visā purva platībā – gan tur, kur pārtraukta enerģētiskās kūdras ieguve, gan tur, kur turpināsies dārzkopības kūdras ieguve, kurai pakāpeniski noslēdzoties, teritorijas tiks rekultivētas.

Zaļās industriālās zonas izveides mērķis ir nodrošināt ar vēja parka “Laflora” ražoto atjaunojamo resursu inovatīvus uzņēmumus, kuriem ir augsta energoietilpība, tādējādi palīdzot tiem integrēt atjaunojamo enerģiju savos ražošanas procesos un ražot produktus ar pievienoto vērtību.

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā 

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA...

Uzņēmums norāda, ka šādas zaļās industriālās zonas darbība ļaus attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Jelgavas novadā un visā Zemgales reģionā, palielināt uzņēmumu konkurētspēju, pateicoties zemākām energoresursu izmaksām, kā arī radīs jaunas ilgtspējīgas darba vietas ilgtermiņā, vienlaikus veidojot priekšnosacījumus reģiona ekonomiskajai izaugsmei.

Parkā būs jaunākās paaudzes vēja turbīnas, līdzīgas tām, ko plaši izmanto visā Eiropā. Turbīnu maksimālais augstums būs 247 m. Vēja parks gada laikā saražos 300 000 MWh elektroenerģijas. Ar tādu elektroenerģijas apjomu iespējams nodrošināt 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā.

Parks varētu nodrošināt ar zaļu enerģiju gan Jelgavas novadu, gan pilsētu. Tādējādi Jelgavas novads varētu kļūt par 100 % atjaunojamo energoresursu jeb zaļāko novadu Latvijā. Vēja parks būs uzņēmuma ieguldījums valsts ceļā uz Eiropas Savienības nosprausto mērķi – klimatneitralitāti. Kopējais oglekļa dioksīda emisiju ietaupījums, izmantojot “Lafloras” zaļo enerģiju, līdz 2050. gadam būs vairāk nekā 2,8 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta.

Saskaņā ar stingru normatīvo aktu regulējumu starptautisks vides konsultāciju uzņēmums veicis iecerētā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu. Ietekmi uz vidi, dabu un apkārtnes iedzīvotājiem vērtējuši: ornitologs, sikspārņu eksperts, biotopu eksperts, ainavu arhitekti, kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti, hidrologi un ģeologi. Tāpat veikta elektromagnētiskā lauka ekspertīze, trokšņu ekspertīze, potenciālo turbīnu radīto ēnu un mirguļošanas ekspertīze, kā arī risku analīze.

“Mēs neuzskatām sevi tikai par kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, kas ražo visā pasaulē vajadzīgos kūdras substrātus, lai stādītu mežu, puķes un galu galā arī ēstu garšīgus tomātus un gurķus, bet domājam arī par zemes tālāku izmantošanu. Tieši tāpēc savu nodarbi saucam par purvkopību. “Lafloras” vēja parks ir komerciāls projekts, kur elektroenerģijas ražošanai nav nepieciešamas valsts vai pašvaldības subsīdijas, bet ceram piesaistīt pašlaik pieejamās investīcijas, ko piedāvā Eiropas Savienības Zaļā kursa finansējuma virzieni un pieejamais finansējums,” atzīst Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Kopējās plānotās investīcijas “Lafloras” zaļajā industriālajā zonā ir 170 miljoni eiro, no kuriem investīcijas vēja parkā aprēķinātas 120 miljonu apmērā. Modernas, enerģiju taupošas un videi draudzīgas iekārtas un mehānismi sinerģijā ar zemes resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu ir “Lafloras” pienesums mūsu valsts un cilvēces ambiciozo mērķu sasniegšanai.

Līdz 15.februārim noris ieceres ietekmes uz vides novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nosacījumiem sabiedriskā apspriešana notiek neklātienes formā.

Sanāksme tiks ierakstīta, un tās ieraksts būs pieejams SIA "Laflora", SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", Jelgavas novada pašvaldības un Jelgavas pašvaldības tīmekļa vietnēs līdz 15.februārim. Šajās mājaslapās varēs arī iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un tā kopsavilkumu.

Rakstiskus priekšlikumus par ziņojumu līdz 15.februārim var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā.

Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” ieguvis lielāko kūdras ieguves apjomu pastāvēšanas vēsturē – 120 tūkstošus tonnu kūdras.

Uzņēmums arī kāpinājis eksportu un apgrozījumu par 15%.

“Neskatoties uz pandēmiju, kura parādījās drīz pēc šiem paziņojumiem, kas bija un ir liels izaicinājums, gribu teikt paldies visiem mūsu sadarbības partneriem un darbiniekiem, ka mēs varējām šogad iegūt rekordražu – 120 tūkstošus tonnu kūdras, kas ir 10% no kopējā kūdras ieguves apjoma valstī,” komentē “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Šī gada ieguves apjoms ir par 15% lielāks nekā pērn. No kopējā ieguves apjoma 68% iegūtās kūdras bija frēzkūdra, savukārt 32% – grieztā sūnu kūdra. Eksporta apjoms šogad, neskatoties uz sarežģīto pandēmijas laiku – salīdzinājumā ar pērnā gada 11 mēnešiem pat palielinājies par 15%. Pavasarī, nemainoties līdzšinējiem ierastajiem eksporta apjomiem, pandēmija mainīja eksporta struktūru – uz laiku apsīka eksports uz Rietumeiropu, bet to kompensēja eksporta pieaugums uz Āzijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru