Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Šī gada pirmajā pusē paredzēts sākt uzņēmuma "Laflora" vēja parka būvniecību Kaigu purvā, Jelgavas novadā, informē SIA "Laflora" pārstāvji.

Pērnā gada nogalē Jelgavas novads izsniedzis būvatļauju kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumam "Laflora" 90 megavatu (MW) vēja parka būvniecībai Kaigu purvā, līdz ar to noslēgusies projekta plānošanas fāze un sākas projekta realizācija. Būvdarbus "Laflora" vēja parkā plānots sākt šī gada pirmajā pusē, bet elektroenerģiju ražošanu - 2025.gadā.

Noslēgta arī vienošanās ar AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 90 MW jaudas pieslēguma izbūvi pārvades tīklam, kam 2022.gadā izstrādāts un saskaņots būvprojekts. Pieslēguma izbūvi plānots sākt vienlaicīgi ar vēja parka būvdarbiem.

Šobrīd norit vēja parka iestatījumu un darba režīmu saskaņošana ar dažādām institūcijām.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” noslēdzis 2023. gada kūdras ieguves sezonu, iegūstot 105 tūkst. tonnu kūdras, kas ir pietiekams apjoms, lai nodrošinātu klientu pieprasījumu pēc dārzkopības kūdras un ļautu saglabāt patreizējo kūdras substrātu cenu līmeni vietējā tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2023. gada desmit mēnešos sasniedzis 24,4 milj. eiro, bet investīcijas uzņēmuma attīstībā šosezon pārsniedza 2 milj. eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pērn. Veiktas investīcijas kūdras ieguves infrastruktūrā, tostarp pagarināts ceļu tīkls Jelgavas novada Drabiņu purvā 1 km garumā, iegādātas jaunas iekārtas un attīstīts gatavās produkcijas laukums kūdras substrātu ražotnē. Finansēti vairāki zinātniski pētījumi. Tāpat iegādāti 47 ha degradētu teritoriju renaturalizācijai - bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai un oglekļa krātuvju izveidei, lai kompensētu darbībā radītās emisijas, kā to paredz “Laflora” klimatneitralitātes stratēģija.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Kūdras ieguves un pārstrādes un meža nozarēm nepieciešams īpaši cieši sadarboties ar valsts uzņēmumiem, lai rastu kopīgu stratēģiju zaļā kursa īstenošanā Latvijā tādā veidā, kas neapdraudētu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās nozares.

Tas secināts tikšanās laikā Jelgavas novada kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Laflora”, diskutējot ar A/S “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski un uzņēmuma pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta esošā situācija kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, un mežsaimniecībā, tāpat arī kopīgie izaicinājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu un regulējumiem.

SIA “Laflora” sniedza ieskatu savā pieredzē ar ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un dodot priekšlikumus nozaru kopīgai attīstībai, tajā skaitā par vēja parka un zaļās industriālās zonas ieceres ieviešanu dzīvē, kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu adaptāciju Latvijas valsts ilgtspējā.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Izmantojot tikai vēja enerģiju, Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saražot aptuveni divas teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā. Dienas Biznesa apkopotā informācija liecina, ka šobrīd dažādās attīstības stadijās Latvijā ir vairāki desmiti vēja parku projektu.

Pašlaik Latvijā uzstādīti aptuveni 80 megavati (MW) vēja jaudas, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un ir ievērojami zemāks nekā Lietuvā, kur vēja jauda ir teju astoņas reizes lielāka nekā Latvijā, 26. jūlijs, 2022 31 Enerģētika atzīmē Vēja enerģijas asociācijā. Būtiski vairāk vējš tiek izmantots arī Igaunijā, kur 2022. gadā vēja uzstādītā jauda sasniedza aptuveni 326 MW, pauž asociācijas vadītājs Toms Nāburgs, piebilstot, ka arī Latvijai vajadzēja sekot kaimiņu piemēram un vēja enerģiju mērķtiecīgi attīstīt jau pirms vairākiem gadiem. Ja tas tā būtu noticis, šobrīd mēs būtu stipri citādā situācijā, spriež T. Nāburgs.

Varējām būt neatkarīgi

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija aicinās 14.Saeimu un jauno valdību atkārtoti vērtēt kūdras izmantošanu enerģētikā pēc 2030.gada.

Apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš (ZZS) otrdien apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka enerģētiskās kūdras piejaukšana šķeldai var būtiski samazināt apkures izmaksas. Tāpat tas garantētu lielāku energoneatkarību krīžu laikā.

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere informēja, ka pērn Latvijā tika iegūta enerģētiskā kūdra 6000 tonnu apmērā, kas veido 0,04% no kopējās energobilances.

Vienlaikus viņa norādīja, ka gatavību piegādāt enerģētisko kūdru ir izteikuši kopumā septiņi uzņēmumi. Šie uzņēmumi varētu piegādāt apmēram 150 000 tonnu enerģētiskās kūdras gadā. Tomēr nav zināms katlumāju skaits, kuras vēlētos izmantot šo resursu.

Tāpat Krīgere atzīmēja, ka pašlaik lielākā daļa Latvijā iegūtās kūdras tiek pārstrādāta par substrātu, ko plaši izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā. Turklāt kūdra ir produkts ar augstu pievienoto vērtību, kas plaši tiek eksportēts uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - 31% no ES dārzniecībā izmantojamās kūdras tiek ražota Latvijā.

Kūdra ir un perspektīvā var būt būtiska izejviela ne tikai lauksaimniecībā izmantojamajiem substrātiem, bet enerģētiskās krīzes situācijā arī kā vietējais energoresurss; minētā īstenošanai ir nepieciešama valsts politikas veidotāju, izstrādātāju un nozares uzņēmēju sadarbība.

Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, jo pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi aizņem apmēram 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4%, un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un ar to šeit nodarbojas jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas.

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru —meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem.

Tāpat tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem ir jābūt vienotiem frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Diskusijas dalībnieki:

• Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs;

• Žanis Bacāns, SIA “SODRA Latvia” mežkopības vadītājs

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.februāra numurā lasi:

Statistika

Nav gāzes, nav ražošanas

Tēma

Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents?

Ilgtspēja

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas. SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks

Enerģētika

Palielinās interese par iespējām gāzi glabāt Baltijā

Par Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) jauno prezidenti Latvijā ievēlēta Dr. Lada Kaļiņina, kura kopš 2003. gada ir Jungheinrich Lift Truck izpilddirektore Baltijas valstīs.

Iepriekš L. Kaļiņina strādājusi ADE SI, Wella pārstāvniecībā Latvijā un Henkel Latvia par izpilddirektori, kā arī par tiesību zinātņu dekāni un lektori Starptautiskajā Baltijas Russina akadēmijā.

Dr. Kaļiņina ir ieguvusi doktora grādu uzņēmējdarbībā/ menedžmenta ekonomikā Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolā.

Jungheinrich Lift Truck ir AHK biedrs jau vairāk kā 15 gadus. Līdz šim Lada Kaļiņina bija Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidente Latvijā. Viņai kļūstot par prezidenti, ir ievēlēts arī jauns Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidents un tas ir Laflora Latvija vadītājs Uldis Ameriks.

Līdzšinējais AHK prezidents Latvijā Kaspars Kalviškis, Bosch Latvija vadītājs, šo amatu atstāja pēc AHK statūtos paredzētā maksimālā termiņa.

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.