Enerģētika

OIK maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

"Tāpat mūsu piedāvājums ietver atbalstu visiem elektroenerģijas lietotājiem, par ko drīzumā informēsim valdību. Mērķis ir samazināt OIK sadaļu rēķinos no nākamā gada 1.janvāra par 65%. Līdz ar elektrības cenu pieaugumu ieņēmumi no OIK ir pieauguši, tādēļ mūsu piedāvājums ir, ka šī nauda noteikti ir jānovirza elektrības rēķinu atvieglošanai no nākamā gada 1.janvāra. To jutīs ikviens elektrības patērētājs," sacīja Vitenbergs.

Jautāts, kāds būs Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums siltumenerģijas cenu kāpuma kompensēšanai, Vitenbergs atzīmēja, ka oktobra beigās bija tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), lai izprastu esošo situāciju, kas valstī ir krasi atšķirīga, proti, tarifu pieaugums ir salīdzinoši nelielā daļā pašvaldību.

"Pašvaldībās, kurās kā kurināmo izmanto gāzi, kurās nav veikts mājasdarbs un centrālajā apkurē nav pāriets uz atjaunojamiem energoresursiem, tarifi ir pieauguši, savukārt pašvaldībās, kas izmanto šķeldu, nav novērotas pieaugošas cenu tendences," teica ministrs, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē nevienā pašvaldībā nav vērojams cenu kāpums, ir pat pašvaldības, kurās cenas ir samazinājušās.

Tāpat Vitenbergs atzīmēja, ka EM ir apkopojusi pēdējo piecu gadu datus un piedāvājusi LPS tos izmantot kā kritēriju, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību pašvaldībām, kurās siltuma tarifs ir pieaudzis.

"Noteiktā mediāna pie piecu gadu vidējās atzīmēs ir 58 eiro par megavatu. Pēc šādas metodikas atbalstam kvalificētos tādas pašvaldības kā Jūrmala, Rīga. Mēs arī aicinājām LPS izanalizēt, kuras grupas cilvēkiem varētu rasties problēmas ar rēķinu nomaksu, kuri ir sociālo dienestu redzeslokā, piemēram, vientuļi pensionāri, maznodrošinātas ģimenes. Pēc analīzes mēs izvērtētu, cik lielas ir šīs grupas, kāds ir nepieciešamais atbalsts, un ar piedāvājumu varētu startēt uz valdību," sacīja ekonomikas ministrs.

Vitenbergs norādīja, ka ir vērtētas arī citas iespējas, ko vēl varētu darīt, taču Latvijā centralizētajai siltumapgādei mājsaimniecībās jau ir ieviesta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme 12% apmērā.

Tāpat ekonomikas ministrs atzīmēja, ka izaicinājumi pašvaldībām, kuras apkurei izmanto gāzi, tikai pieaugs.

"Jau daudzu gadu garumā ir runāts, ka EK pozīcija ir iet prom no fosilajiem resursiem un attīstīt atjaunojamos resursus gan elektrības ieguvē, gan siltumenerģijā. Iepriekš Latvijai ir bijušas pieejamas dāsni finansētas programmas no dažādiem fondiem un pašvaldības to ir izmantojušas. Arī nākamajā fondu periodā būs atbalsta programma 56 miljonu eiro apmērā, lai pašvaldības varētu ieviest zaļo enerģiju siltuma iegūšanai. Šajā jomā atbalsts būs. Taču ir jāskatās arī uz otru pusi, kas ir patērētāji. Šajā jomā summas nākamajā fondu periodā un Atveseļošanās fonda ietvaros būs ļoti lielas - virs 200 miljoniem eiro būs pieejami gan daudzdzīvokļu māju siltināšanai, gan pirmo reizi arī privātmājām būs pieejami līdzekļi, lai nomainītu apkures katlus uz energoefektīvākiem. Līdzekļi būs pieejami, lai gan pašvaldības varētu sakārtot savas sistēmas, gan patērētāji uzlabot energoefektivitāti un būtu jātērē mazāk ikdienas maksājumiem par elektrību. Arī uzņēmumiem energobloks ir ļoti liels, tostarp draudzīgākām tehnoloģijām, kas patērē mazāk enerģijas. Liels atbalsts ir paredzēts uzņēmumiem, lai tie attīstītu lokālu elektrības ražošanu pie ražotnēm un nebūtu atkarīgi no globālām cenu svārstībām," klāstīja Vitenbergs.

Viņš arī atzīmēja, ka situācija ar gāzes apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uz citu valstu fona ir laba, un gāze, no drošības viedokļa, šajā ziemas sezonā bus pietekamā daudzumā.

"Inčukalnā piepildījums ir ap 80%, kas ir normāls daudzums. Līgumi ir saslēgti uz vēl lielākām jaudām, un iepumpēšana pie atbilstošām cenām arī turpinās. Liela daļa no gāzes apjoma, kas ir iepumpēta, ir "Latvenergo" rezervēta, un viņi norāda, ka satraukumam nav pamata. Situācija Inčukalnā uz citu valstu fona ir laba un gāzes no drošības viedokļa šajā ziemas sezonā pietiks. Esošajos apstākļos mēs redzam, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves nozīme ir ļoti liela, jo biržas cenas Eiropas gāzes tirgū šobrīd ir kosmiskas. Katra mājsaimniecība un arī lielie patērētāji šobrīd gāzi pērk par tādu cenu, kāda tā bija iepumpēšanas brīdī. Tā ir stipri zemāka nekā pašlaik," teica Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.

Zemākas OIK izmaksas

Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība rīt, 30.novembrī, uzklausīs informatīvo ziņojumu par ieceri no nākamā gada samazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos par 65%.

Tā pirmdien preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes informēja Nacionālo apvienību pārstāvošā Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Politiķe stāstīja, ka rīt valdības darbakārtībā iekļaut ziņojums par OIK "samazināšanu katra iedzīvotāja elektrības patēriņa rēķinā".

Tāpat rīt Ministru kabineta darba kārtībā iekļauts jautājums par atbalsta pasākuma turpināšanu slēgtajām nozarēm, kuras šobrīd nevar strādāt Covid-19 ierobežojumu dēļ.

Kā ziņots, maksu par elektroenerģiju veido vairākas daļas - elektroenerģijas cena, pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifi un OIK jeb valsts noteiktais atbalsta maksājums par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienu esošo un vienu bijušo EM amatpersonu rosina apsūdzēt par pienākumu nepildīšanu saistībā ar OIK

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt vienu esošo un vienu bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu par pienākumu nepildīšanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.

13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.

2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas klāstā, kas šobrīd jau apzināta kā Latvijai nozīmīga un stratēģiska nozare, jo no Krievijas gāzes jāatsakās, situācija biogāzes ražošanā ir sarežģīta.

Likumdošanas līmenī nozarē viss ir padarīts maksimāli sarežģīts, tā bez valsts atbalsta un iejaukšanās attīstīsies pat ātrāk nekā ar pašreizējo regulējumu, tāds ir rezultāts,” atzīst Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

Atbalsts kā administratīvas bremzes

“Biogāzes un tālāko izejošo produktu ražošanas atbalsts tika radīts ekonomikas ministra Arta Kampara laikā, 2010. gadā. Sākumā viss bija daudzmaz labi, izveidoja kvotas, izdalīja kvotas un sāka strādāt, bet tad parādījās jauni noteikumi par koģenerāciju, kas paredzēja, ka atbalstu vai obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saņem tikai tie, kas pietiekami ražo siltumu, un elektrības ražošana kļuva sekundāra. Nejēdzība slēpjas apstāklī, ka nauda jau bija ieguldīta. Piemēram, ciemā kādus 30 kilometrus no Lietuvas robežas uzbūvē koģenerācijas staciju ar 7 MW. Jelgavā ir 24 MW stacija. Salieciet kopā, un kļūst saprotams, ka tai ciemā nav šāda siltuma patēriņa. Proti, siltums ir, bet nav, kur to likt. Noteikumi gluži vai saplūda, mainījās ministri, un ar katru nākamo skaidrības bija aizvien mazāk,” atceras A. Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LAEF: Plānotās regulējuma izmaiņas radīs jaunu siltumenerģijas dārdzības vilni

Db.lv, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnības Ekonomikas ministrijas izstrādātajos grozījumu projektos var novest pie vēl lielāka siltumenerģijas un elektroenerģijas sadārdzinājuma, no kā jau šobrīd cieš gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmumi, norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF).

Federācija pauž bažas, ka plānotās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 560 un 561 tiešā veidā var novest pie siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu papildu kāpuma daudzās Latvijas pašvaldībās. Izmaiņas apdraud daudzu biomasas un biogāzes koģenerācijas staciju pastāvēšanu Latvijā, jo, pielietojot jauno pieeju elektrostaciju kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinos, biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijas kļūs maksātnespējīgas.

Federācijas ieskatā tādējādi MK noteikumu grozījumi tiešā veidā ietekmēs iedzīvotājus, kas būs spiesti par siltumenerģiju un elektroenerģiju maksāt vēl vairāk, bet vēlāk arī segt izdzīvojušo siltumapgādes uzņēmumu zaudējumus, faktiski maksājot dubultā. Jau šobrīd Latvijas Pašvaldību savienības aplēses liecina, ka šajā apkures sezonā vairāk nekā 40 procentiem iedzīvotāju var rasties grūtības ar rēķinu apmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Uzņēmējiem vajag risinājumus, politiķiem – izrādi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 14.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gada vidū ražojošie uzņēmumi cēla trauksmi par to, ka pieaug izejmateriālu un energoresursu cenas, kā dēļ būs jāceļ produkcijas cenas, taču, ja tirgus to nepieļaus, tad jācieš zaudējumi.

Politiski tas tika uztverts kā pašu uzņēmēju problēma. Rudenī gan paši uzņēmēji, to organizācijas, gan arī Dienas Bizness vērsa uzmanību uz to, ka cenas par elektroenerģiju pie mums aug straujāk nekā, piemēram, tepat kaimiņos esošajā Igaunijā, kas nozīmē gan paredzamu vietējās produkcijas cenu kāpumu, gan arī mūsu reģiona uzņēmumu konkurētspējas kritumu. Amatpersonas arī to, tā teikt, laida gar ausīm.

Nu decembrī izmaksu pieaugumu par elektrības patēriņu savos novembra rēķinos pamanījušas arī mājsaimniecības, un beidzot ir tas brīdis, kad arī politiķi sāk aktīvi imitēt rosību, demonstrējot, ka it kā apņēmušies ko darīt lietas labā. Ja līdz šim tikai atgaiņājās ar solījumiem pabalstīt nabadzīgākos, tad tagad atcerējušies par OIK elektrības rēķinos, bet, kad redz, ka arī ar to nepietiek, lai mazinātu sabiedrības satraukumu par izmaksu kāpumu, sāk spriedelēt arī par PVN mazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus

Māris Ķirsons, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums nupat atklāja, ka enerģijas cena eirozonā augustā gada skatījumā palēkusies par 15,4%. Turklāt pagaidām īsti nekas neliecina, ka situācija šajā jomā varētu ātri mainīties.

Visā pasaulē, tautsaimniecībām uz dāsno valdību un centrālo banku stimulu fona strauji augot, pieprasījums pēc enerģijas arī ir palēcies. Šajā pašā laikā šādam pieprasījumam īsti nav spējis tikt līdzi piedāvājums (un ir zināmas bažas, ka tas tā kādu laiku būs arī nākotnē).

Daudz cerības tiek liktas uz atjaunojamo enerģiju. Tikmēr arī tās ražošanu Eiropā negatīvi ietekmējis sausums un ne pārāk lielais vēja apmērs. Skaidrs ir arī tas, ka enerģijas transformācijas process pats par sevi pieprasīs ļoti daudz resursus. Parādās visai nopietni jautājumi, kur tos tādā apmērā ņemt, ja nebūs ieguldījumi arī, piemēram, tradicionālo fosilo resursu ieguvē. Visa rezultātā šogad liels pieprasījums bijis kaut vai pēc tām pašām oglēm, kuru cena Eiropā šogad palēkusies jau vairāk nekā par 70%. Jānorāda, ka ogles ir viena no netīrākajām degvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Francija plāno ierobežot dabasgāzes un elektrības cenas ziemas mēnešos

LETA--DPA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā dramatisko enerģijas izmaksu pieaugumu, Francijas valdība plāno ierobežot dabasgāzes un elektrības cenas ziemas mēnešos, ceturtdien paziņojis Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

"Mēs ieviesīsim tarifu bremzes," sacīja Kastekss, piebilstot, ka mērķis ir aizsargāt franču pirktspēju.

Gāzes cena nepārsniegs tarifus, kas tiek piemēroti pēc pieauguma no oktobra sākuma, un šie tarifi būs spēkā visu ziemu līdz aprīlim.

Bez ierobežojumiem Francijas iedzīvotāju rēķini par apkuri pieaugtu par 30%. "Tas nenotiks," paziņoja Kastekss.

Arī elektrības cena netiks palielināta līdz gada beigām, un tad lielākais par 4% no 2022.gada sākuma, norādīja premjers.

Valdība decembrī arī piešķirs vienreizēju 100 eiro čeku sešiem miljoniem mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem.

Eiropā daudzas valstis apsver, kā reaģēt uz pieaugošajām enerģijas cenām, tostarp augošajām degvielas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris Latvijā nodokļos un nodevās 2020. gadā samaksājis 21,4 miljonus eiro (ieskaitot 1,5 miljonus eiro OIK) – pirmo reizi vēsturē vidēji katra no Latvijā radītajām darba vietām valstij ienesusi vairāk nekā 10 000 eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Pērn bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs Latvijas Finieris nodrošināja darbu vidēji 2440 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2062 strādāja koncerna Latvijas uzņēmumos, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8866 eiro gadā.

Apgrozījums – 223,6 milj. eiro

Koncerna apgrozījums 2020. gadā bija 223,6 miljoni eiro, kas ir par 2% mazāk, nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma darbību būtiski ietekmēja COVID-19 pandēmijas radītā spriedze un neskaidrība globālajā tirdzniecībā, salīdzinoši labie rezultāti sasniegti pateicoties spējai nodrošināt pēc iespējas drošāku darba vidi koncerna rūpnīcās un strauji pielāgoties klientu vajadzībām. Rezultātā ražošanas apjoms 2020. gadā saglabājās iepriekšējā līmenī, bet koncerna EBITDA sasniedza 33,4 miljonus eiro, norādīts uzņēmumam informācijā. Latvijas Finieris eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, ko pārdod vairāk nekā 60 valstīs (nozīmīgākās – Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads bija labs vai slikts? Kā kuram, vai ne? Bet skaidrs, ka, moderni sakot, izaicinājumu pilns tas bijis visiem.

Turpinājās Covid-19 sērga, tai paralēli dramatiski auga izejmateriālu un energoresursu cenas, pieauga Eiropas Zaļā kursa un citu prasību, ko drīkst, ko nedrīkst, ietekme un – kas vietējā līmenī visnepatīkamāk – aizvien pieaugoša ir bijusi politisko lēmumu, kas ietekmē biznesu, neprognozējamība.

Runājot par šo neprognozējamību, jāizdala divu veidu tās cēloņi. Vienos gadījumos, kā infekcijas izplatīšanās, konteinerkravu pārvadājumu krīze, globālais pusvadītāju deficīts, runa ir par procesiem, ko cilvēki ātri nevar mainīt vai novērst. Citos gadījumos, kā politisko lēmumu pieņemšana, šī neprognozējamība tieši rodas atsevišķu cilvēku grupas haotiskas darbības rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ap 250 miljonu eiro apmērā energocenu pieauguma kompensēšanai.

Reizē tika noraidīti opozīcijas iesniegtie vairāki priekšlikumi, kuros bija piedāvāts energocenu kompensēšanai noteikt lielākus pabalstus, atbalstu sniegt mēnesi ilgāk un citi soļi iedzīvotāju izmaksu mazināšanai.

Atbilstoši iepriekš valdībā lemtajam Saeima likumā noteica, ka par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četru mēnešu periodā - no janvāra līdz aprīlim - izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī. Tiek lēsts, ka šī atbalsta daļa izmaksās ap 80 miljoniem eiro un ka atbalstu saņems ap 398 000 cilvēku.

Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim izmaksās 20 eiro atbalstu mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai. Provizoriski izdevumi minētā atbalsta izmaksāšanai veidos ap 44 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Trūkst iespēju ko darīt? Bet varbūt – politiskās gribas?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākkārt jau esam rakstījuši par energoresursu cenu straujo kāpumu, tā cēloņiem, ietekmi uz ekonomiku, tostarp gan ražošanas izmaksām, gan patērētāju pirktspēju.

Piemēram, pirms pāris nedēļām aktualizējām problēmu, ka elektroenerģijas cenas kaut vai tepat blakus Igaunijā ir krietni zemākas nekā Latvijā, attiecīgi tas vājina mūsu uzņēmumu konkurētspēju, kavē sabiedrības kopējā dzīves līmeņa kāpumu, tātad bremzē patēriņa tirgu utt. Protams, šai problēmai pievērsa uzmanību arī citi mediji.

Un zīmīgi, ka it visur, ja jautāja amatpersonām, kāda ir izeja un ko varam darīt, atbildēs bija jaušama bezspēcība – ko nu mēs..., tā ir pandēmijas ietekme, tas ir brīvais tirgus, kurā nevaram iejaukties, tāda ir ģeopolitiskā situācija utt. Dīvaini, bet šīs atrunas brīžiem izskanēja tik automātiski, tik viegli, it kā tie būtu vien tukši vārdi, kas piesedz kādus citus, sev izdevīgus apsvērumus, teiksim, par to, ka valsts budžetā līdz ar augstajām cenām lielāki sanāk akcīzes nodokļa un/vai PVN ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks Valsts enerģētiskās krīzes centra sēde, lai aktualizētu informāciju par situāciju Latvijā energoresursu pietiekamības un apgādes jomā, informē ministra Jāņa Vitenberga (NA) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.

Sēdē tiks izskatīta arī Daugavpils un citu Latvijas pašvaldību aktuālā situācija siltumapgādē.

EM jau iepriekš norādīja, ka patlaban valstī nepietrūkst siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo un citu energoresursu - elektroenerģijas, dabasgāzes, naftas produktu. Resursus ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, līdz ar to šobrīd nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu, kas varētu izraisīt krīzes situāciju valstī.

J.Vitenbergs skaidro, ka problēma ir globālais elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums un ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums, kas atsevišķās pašvaldībās ir samērā liels un jūtams, un tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir jādomā par dažādiem risinājumiem situācijas stabilizēšanai, kā arī līdzīgu risku novēršanai nākotnē, lai neradītu papildu slogu pašvaldībām, mājsaimniecībām, kā arī uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijā SIA Cewood plāno būtiskas investīcijas rūpnīcas paplašināšanai Jaunlaicenē.

Alūksnes novada reģionālās darba vizītes ietvaros Cewood rūpnīcu apmeklēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Vizītes laikā uzņēmums iepazīstināja ar koka ēveļskaidu plātņu ražošanas procesu un tā īpatnībām, plātņu plašajām izmantošanas iespējām, pārrunājot arī uzņēmējdarbību reģionā un starptautiskā mērogā, kā arī par iespējamo ekonomikas ministrijas atbalstu, aktualizējot uzņēmumā svarīgos valstiska līmeņa jautājumus.

Cewood pārstāvji Andis Kļaviņš un Rihards Volfs viesus iepazīstināja ar plātņu ražošanas procesu un jaunās rūpniecības būvniecības gaitu, kā arī informēja par uzņēmuma ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris investēs Verems paplašināšanā un jaunā ķīmisko produktu ražotnē

Māris Ķirsons, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris pērn investējis 20 milj. eiro, šogad ieguldīt plānots 29 milj. eiro, tai skaitā uzsākot darbus pie RSEZ SIA “Verems” paplašināšanas projekta Rēzeknē un jaunas ķīmisko produktu rūpnīcas projektēšanas “VIOBOND” konsorcija ietvaros Rīgā.

Tuvākajos gados šo abu investīcijas projektu kopējā vērtība pārsniegs 100 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

2021. gadā investīciju galvenais uzsvars bijis uz energoefektivitātes paaugstināšanu, procesu automatizāciju un produktu attīstību.

EBITDA – 36,1 miljoni eiro

Koncerna “Latvijas Finieris” apgrozījums 2021. gadā bija 257 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk, nekā gadu iepriekš. Kaut gan gads iezīmējās ar pandēmijas izraisīto nenoteiktību un nozīmīgu resursu cenu kāpumu, uzņēmums spējis elastīgi reaģēt un saglabāt pelnītspēju – 2021. gadā koncerna EBITDA sasniedza 36,1 miljonu eiro.

Šogad situāciju ir būtiski mainījis ģeopolitiskais pavērsiens, Krievijai un Baltkrievijai uzsākot karu Ukrainā. Nenoteiktība ir kļuvusi vēl lielāka un prasa vēl ātrāku reakciju īstermiņa lēmumos, tāpēc uzņēmuma vadība no nākotnes prognozēm šobrīd atturas. Galvenais, bet arī grūtākais uzdevums 2022. gadā būs augstās inflācijas apstākļos nodrošināt darba samaksu, kas sabalansētu darbinieku pieaugošās ikdienas izmaksas, norādīts uzņēmuma informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās valdības un Saeimas zīmīga darbības iezīme ir divi dažādi likumprojektu un kabineta noteikumu tipi.

Pirmie ir tādi, kurus maina desmitiem reižu vai loka desmitiem variantos, kāda partija noraida, cita aizstāv, parādās viedokļi un kaismīgas debates. Otro, nemainīgi pieņemamo likumu pakete ir nodokļi, nodevas un citi it kā brīvprātīgi maksājumi, kas tieši mazina pirktspējas paritāti valsts iedzīvotājiem.

Mūžīgi mainīgā sadaļa

Piecu partiju valdība jau kopš 2019. gada sākuma nemitīgi strīdas par visu iespējamo, kas tieši neskar tautas labklājību, vai arī strīdas, lai nemainītu lēmumus, kas to varētu mainīt uz labo pusi. Spilgts piemērs ir nesen piedāvātā Vakcinācijas loterija, kuras reklamēšanai jau tika iztērēti resursi, debates aizpildīja sociālo tīklu lapas, un noslēgumā par to nenobalsoja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu novada Amatciemā izbūvēta saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW.

Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.

Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu.

Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Komentāri

Pievienot komentāru