Ekonomika

Vienu esošo un vienu bijušo EM amatpersonu rosina apsūdzēt par pienākumu nepildīšanu saistībā ar OIK

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt vienu esošo un vienu bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu par pienākumu nepildīšanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.

13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.

2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.

Šo iepirkumu izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus.

Saskaņā ar pastāvošo normatīvo regulējumu, komersantiem, kas saņēma tiesības pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā, katru gadu līdz 1.martam bija jāiesniedz EM pārskats, kurā bija jānorāda koģenerācijas stacijā saražotās, tīklā nodotās, kā arī tirgotās elektroenerģijas apjoms.

Pirmstiesas laikā iegūtās ziņas liecina par to, ka laikā no 2012.gada aprīļa līdz 2019.gada 1.februārim koģenerācijas elektrostacijas gada pārskatu pārbaudi veica konkrētas tā laika EM atbildīgās amatpersonas.

Policija norāda, ka elektroenerģijas pašpatēriņa principa ievērošanas kontrole no EM puses tika veikta nepilnīgi, tāpēc komersanti izmantoja iespēju pārdot elektroenerģiju obligātajā iepirkumā negodprātīgi.

Vienas tā laika amatpersonas pienākumu nepildīšanas rezultātā valstij tika nodarīts materiāls zaudējums ne mazāk kā 2 656 449 eiro apmērā un otras amatpersonas pienākumu nepildīšanas rezultātā Latvijai nodarīts materiāls zaudējums vismaz 432 048 eiro apmērā.

Minētās amatpersonas apzinājās, ka neizpilda viņiem ar EM struktūrvienības vadītāja uzlikto pienākumu, proti, komersantu gada pārskatu pārbaudes veikšanas laikā nepārbauda, vai tiek ievērots pašpatēriņa princips.

"Tāpat amatpersonas neizdarīja darbības, kas tām bija jāpilda saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu un noteikumiem, proti, uzraudzīt komersantus, lai obligātā iepirkuma ietvaros tiktu pārdota tikai tā saražotās elektroenerģijas daļa, kura atlikusi pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas vajadzībām," norādīja Valsts policijā.

Nav gan zināms vai minētais kriminālprocess policijā tika ierosināts pēc toreizējā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (JV) sniegtās informācijas. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2018.gada augusta izskaņā Ģenerālprokuratūrā vērsās toreizējais ekonomikas ministrs Ašeradens, lūgdams pārbaudīt iespējamu EM amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot OIK atļaujas.

Pieteikumā Ģenerālprokuratūrai nebija norādītas konkrētas EM amatpersonas, bet ministrs aicināja izvērtēt to amatpersonu rīcību, kuras bija iesaistītas un atbildīgas par atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzību.

Lūgts komentēt izskanējušo informāciju, Ašeradens aģentūrai LETA norādīja, ka, pildot ekonomikas ministra pienākumus, viņš bija lūdzis auditorkompāniju veikt auditu, kurā konstatēja "diezgan lielas neatbilstības labas pārvaldības praksei". Pēc Saeimas deputāta paustā, audita ziņojums bija pamats viņa iesniegumam Ģenerālprokuratūrā.

Viņš sacīja, ka tālākie notikumi viņam nav zināmi, uzsverot, ka Ģenerālprokuratūra viņam nav sniegusi nekādu atskaiti, kā arī nav aicinājusi par šo situāciju runāt.

Jau ziņots, ka prokuratūra iepriekš citās lietās vairākiem uzņēmējiem cēlusi apsūdzības par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2020. gada 22. decembra sēdē lēma pagarināt par gadu – līdz 2021. gada 31. decembrim, periodu, par kuru energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs pieteikties obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumam, informē Ekonomikas ministrijā.

Ņemot vērā, ka līdz šim atbalstu varēja saņemt ievērojami šaurāks nozaru loks, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nosacījumi, kā arī Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi uz uzņēmumiem, paplašināts arī apstrādes rūpniecības nozaru tvērums uzņēmumiem, kas varēs saņemt šo atbalstu.

EM atzinīgi vērtē, ka daudzi uzņēmumi uz šo brīdi jau ir īstenojuši energoefektivitātes pasākumus. Tādēļ atsevišķām nozarēm tiek noteikts zemāks slieksnis uzņēmumu energointensitātei, kas jāsasniedz, lai kvalificētos atbalstam. Līdz ar to daļai uzņēmumu ar noteiktiem NACE kodiem atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem minimālā energointensitāte, lai kvalificētos atbalstam, ir noteikta 10 % vai augstāka un daļai 20% vai augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojas zivju konservu ražotājs "Banga Ltd" sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu "AJ Power" uzstādījis lielāko saules paneļu parku Kurzemē. Iegūtā elektroenerģija tiks izmantota ražotnē un samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

SIA "Banga Ltd" saules paneļu projektā uz zemes tika uzstādīti vairāk nekā 600 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 200 kW. Saules paneļi gada laikā saražos 198 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 25% no ražotnes gada kopēja elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmums gada laikā par elektroenerģijas izmaksām ietaupīs vairāk nekā 17 000 eiro. 10 gadu periodā viena saražotā saules paneļu kilovatstunda uzņēmumam izmaksās 4,1 eiro centus turpretī šobrīd pērkot elektroenerģiju no tīkla ir jāsamaksā vismaz 9,5 eiro centi, rēķinot elektroenerģijas cenu, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un AS "Sadales tīkls" tarifus. Nākamo 10 gadu laikā uzņēmums "Banga Ltd" ietaupīs izmaksas 185 000 eiro apmērā, norāda "AJ Power".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris Latvijā nodokļos un nodevās 2020. gadā samaksājis 21,4 miljonus eiro (ieskaitot 1,5 miljonus eiro OIK) – pirmo reizi vēsturē vidēji katra no Latvijā radītajām darba vietām valstij ienesusi vairāk nekā 10 000 eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Pērn bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs Latvijas Finieris nodrošināja darbu vidēji 2440 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2062 strādāja koncerna Latvijas uzņēmumos, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8866 eiro gadā.

Apgrozījums – 223,6 milj. eiro

Koncerna apgrozījums 2020. gadā bija 223,6 miljoni eiro, kas ir par 2% mazāk, nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma darbību būtiski ietekmēja COVID-19 pandēmijas radītā spriedze un neskaidrība globālajā tirdzniecībā, salīdzinoši labie rezultāti sasniegti pateicoties spējai nodrošināt pēc iespējas drošāku darba vidi koncerna rūpnīcās un strauji pielāgoties klientu vajadzībām. Rezultātā ražošanas apjoms 2020. gadā saglabājās iepriekšējā līmenī, bet koncerna EBITDA sasniedza 33,4 miljonus eiro, norādīts uzņēmumam informācijā. Latvijas Finieris eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, ko pārdod vairāk nekā 60 valstīs (nozīmīgākās – Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande).

Komentāri

Pievienot komentāru