Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Kāda ir pašreizējā situācija atjaunojamo energoresursu ražotājiem Latvijā?

Vienā vārdā – dīvaina. Proti, politiķi uz atjaunojamo enerģiju, tās ražotājiem raugās ļoti aizdomīgi, kā uz sava veida potenciālajiem noziedzniekiem. Protams, pagātnē var atrast pārspīlējumus un arī ne visai godīgus ļaudis, taču par to nav jācieš visai nozarei. Ir radīts stereotips, ka OIK (obligātā iepirkuma komponente) ir visa ļaunuma sakne, kāpēc elektroenerģijas cenas ir tik augstas, kaut arī 21. septembra elektroenerģijas cenu griestiem 190 eiro/MWh Latvijas reģionā nekāda sakara ar obligātā iepirkuma komponenti nav. Un šādas elektroenerģijas cenas situācijā faktiski ir visi tie, kuri ražo elektrību no atjaunojamajiem resursiem un saņem piemaksu – obligātās iepirkuma komponentes izskatā – un savu produktu pārdod par zemāku cenu, nekā tā attiecīgajā brīdī ir NordPool biržā.

Jo, piemēram, atverot atbildīgās iestādes pārskata datus, var redzēt, ka elektroenerģijas iepirkuma cena 2021. gada pirmajā pusgadā (kopā ar obligāto iepirkuma komponenti) vēja elektrostacijām bija 103 eiro/MWh, biomasas stacijām – 136 eiro/MWh, bet AER nozarei kopumā – vidēji 145 eiro/MWh. Protams, biržā cenas ļoti lēkā, jo pa nakti (kad ir vismazākais elektrības patēriņš), tās ir ap 92–95 eiro/MWh, bet jau no rīta (līdz ar patēriņa pieaugumu) uzkāpj līdz 130 un pat 190 eiro/MWh.

Neviens eksperts pašlaik nespēj prognozēt, kas notiks ar elektroenerģijas cenām ne tikai pēc dažām dienām, nemaz nerunājot par mēnešiem vai pat vēl jo vairāk – gadiem. Tikpat labi pašreizējie elektrības cenu rekordaugstie griesti var būt uz palikšanu, un tikpat labi tie var kļūt vēl augstāki, pastāv arī iespēja, ka cenas atgriezīsies vecajos līmeņos.

Bet ko tad valsts dara nepareizi?

Jau kādu laiku esošajiem un arīdzan tiem cilvēkiem, kuri vēlas (plāno) kļūt par politiķiem, obligātā iepirkumu komponente ir kā sava veida ļaunuma iemiesojums, no kura ir jāatbrīvojas. Tieši tāpēc pēdējo gadu laikā ir uzņēmusi ātrumu sava veida kustība par obligātās iepirkuma komponentes likvidāciju, ko pavada tās saņēmēju diskreditācija sabiedrības acīs. Vairāku gadu laikā notiek nemitīga normatīvo aktu koriģēšana, kas būtībā apgrūtina atjaunojamo energoresursu ražotāju saimniecisko darbību un vienlaikus rada sabiedrībai – iedzīvotājiem – pārsteidzoši nepatīkamus blakusefektus.

Piemēram, Rīgas un apkaimju iedzīvotāji nesaprot, kāpēc pēkšņi tiek būtiski palielināti atkritumu tarifi, taču viens no iemesliem ir meklējams valsts iestāžu formulā, kurā ietverts koeficients par to, cik efektīvi atkritumu apsaimniekotājs var izmantot siltumu, kas rodas, sadedzinot poligonā radušos biogāzi, un tādējādi konkrētais atkritumu apsaimniekotājs saņem mazāk par saražoto elektrību un vienlaikus ir spiests paaugstināt savus tarifus. Un vēl viens piemērs no biogāzes ražotāju dzīves. Proti, tika veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ka no 2022. gada elektroenerģijas iepirkuma cena biogāzes ražotājiem būs atkarīga no tā, cik liels ir tās ražošanā izmantoto atkritumu masas īpatsvars.

Sākotnēji visi aplaudē un priecājas – biogāzes ražotāji kukurūzu sēs mazāk vai vispār nesēs un tās ražošanā izmantos visādus atkritumus. Un pat kādā brīdī tam ir pamats, jo vidēji 30% no pārstrādājamās masas patiešām bija tā dēvētā pūdētā kukurūza. Pēc aptuvenām aplēsēm kukurūzas īpatsvars biogāzes staciju izejvielās saruks līdz 10%. Tātad atkal vairāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes varēs izmantot pārtikai, nevis enerģētisko kultūru audzēšanai. Un vēl piensaimnieki sūdzas visās iespējamās instancēs par to, ka pārstrādes procesā radušos atkritumus (šķidrumus) neviens atkritumu poligons nepieņem un arī ir uzņemts kurss – nevienu gramu bioloģisko atkritumu neapglabāt poligonā (kalnā).

Tā kā biogāzes ražotāji ar piesārņojuma likumu ir pielīdzināti atkritumu apsaimniekotājiem, tad samērā loģiski, ka piena pārstrādātāji savus pārpalikumus varētu piegādāt biogāzes ražotājiem. Taču Ekonomikas, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņi un, šķiet, arī politiskie vadītāji savā starpā nekomunicē. Lēmumu projektus gatavo ierēdņi, un tos skata un akceptē politiķi, kuri ir ļoooooti tālu no izpratnes par šāda lēmuma sekām.

Savulaik, lai konkrēts lauksaimnieks varētu iegūt biogāzes ražošanas licenci un tiesības no tās saražoto elektrību pārdot valstij, obligātā iepirkuma sistēmā kā viens no motivatoriem bija izejvielu sagāde 50 km apkaimē. Atkal viss ir loģiski: konkrētam saimniekam biogāzes stacija atrodas līdzās lopu novietnei, kuras mēsli ir pamata izejviela, bet iztrūkstošā daļa tiek iegūta apkaimē, audzējot to pašu kukurūzu. Jaunajos apstākļos kukurūzas izmantošanai biogāzes ražošanā nebūs ekonomiska pamatojuma, jo tādējādi saražotā elektroenerģija tiks pārdota par būtiski zemāku iepirkuma cenu. Arvien viss tā kā labi, bet ne visām biogāzes stacijām 50 km attālumā ir kāds piena pārstrādātājs, cits lopkopis vai jelkāds atkritumu radītājs. Nereti šis attālums ir lielāks, un ceļi arī (it īpaši ziemā un rudenī) var nebūt izbraucami, un uz tiem tiek uzliktas zīmes, kuras ierobežo auto svaru, ar kādu drīkst pārvietoties pa šiem ceļiem.

Un vēl: ja no vienas tonnas kukurūzas var iegūt 180–200 m3 biogāzes, tad no vienas tonnas cūku mēslu vai notekūdeņu dūņu – vairs tikai 25 m3 . Tas nozīmē, ka biogāzes stacijās samazināsies ne tikai saražotās gāzes apjoms, bet arī elektroenerģijas daudzums, un kopumā valstī saruks no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās zaļās elektroenerģijas apmērs. Un tas notiek laikā, kad Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, ko Latvija ir apņēmusies īstenot!

Varbūt biogāzes ražotāji pārprofilēsies?

Šķiet, ka būs tikai divas iespējas – meklēt risinājumus un izdzīvot pašreizējos apstākļos vai arī mainīt savu darbības profilu. Citus risinājumus neredzu. Un jau ir biogāzes stacijas, kuras aizgāja no obligātā iepirkuma sistēmas un savu saražoto elektrību pārdod biržā par tās cenām vai samazinātā apjomā izmanto tikai savas saimniecības vajadzībām.

Protams, šīs stacijas elektrību ražo tad, kad ir nepieciešams, vai arī, kad ir augsta enerģijas cena biržā, bet to nedara, piemēram, pa naktīm, kad ir zemas cenas. Tomēr vispievilcīgākā, šķiet, ir iespēja biogāzes stacijām pārtraukt elektroenerģijas un siltuma ražošanu un pāriet uz biometāna jeb tā dēvētās zaļās gāzes ražošanu. Vēl jo vairāk, ja biometāns kā alternatīva dabasgāzei ir akceptēts ne tikai visas Eiropas Savienības līmenī, bet arī Latvijā. Protams, tas nav izdarāms ļoti īsā laikā, taču atkal zaļās elektrības apjomi Latvijā būs mazāki, it īpaši, ja neienāks jaunas jaudas, piemēram, no jaunu vēja staciju vai saules paneļu uzstādīšanas.

Nedaudz jocīgi, bet Latvijā ar vēju saražotās elektroenerģijas apmērs ir piecas reizes mazāks nekā Igaunijā un astoņas reizes mazāks nekā Lietuvā, un arī pašlaik nav lielu ilūziju, ka šādu atpalicību varētu ātri deldēt, kaut arī nemitīgi – gadiem – tiek runāts par vairākiem lieliem vēja parkiem, tomēr līdz konkrētiem darbiem vēl nav nonākuši. Šie ir ļoti būtiski jautājumi, jo ir tikai divi veidi, kā Latvija varētu sasniegt atjaunojamās enerģijas mērķus: viens ir zaļināt ražošanu un otrs – samazināt kopējo patēriņu, tādējādi saglabājot vai palielinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru no kopējā patēriņa.

Redzot, kā pašreizējā valdība plāno risināt CO2 emisiju samazināšanu transportā, nav pārliecības par ieceru realizāciju. Proti, visa transporta zaļināšanas koncepcija ir uzbūvēta uz pieņēmuma, ka radīsies modernās biodegvielas (tostarp biometāna), kuras vienu tonnu ES ieskaita kā nepatērētas divas tonnas dīzeļdegvielas. Latvijā ES direktīvās prasīto 14% vietā redz tikai 7% zaļā transporta, bet Latvijā pirmās paaudzes biodīzeļdegvielas ražotājam drīzumā tiks pielikts punkts.

Šādā situācijā šķiet, ka Latvijai nāksies pildīt prasību par 14% līmeņa sasniegšanu. Divas reizes augstāks sasniedzamais mērķis? To nevarēs īstenot ar 4500 eiro pabalstu dažu elektroauto pircējiem, jo elektroauto ir deficīts, un galvenokārt tāpēc, ka Latvijas vidējā iedzīvotāja pirktspēja to neļauj iegādāties pat ar šo subsīdiju. Jā, varbūt šī subsīdija būs jāpalielina līdz 9000 eiro vai pat līdz 14 000 eiro. Ja tā, tad vai kāds nojauš, no kādiem līdzekļiem tas tiks finansēts un cik daudz tad šādu autiņu tiks nopirkti?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Skujas var ģenerēt miljardus eiro

Māris Ķirsons, 16.09.2021

SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens (no kreisās) un mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks Aldis Stūriška skujas vērtē kā potenciālu miljardiem vērtās bioekonomikas attīstībai, jo skujas var izmantot kā izejvielu bioveterinārijai, biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Nosacījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2, lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa un portāla Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Diskusijas dalībnieki:

  • Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece;
  • Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs;
  • Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs

Diskusiju vada – Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists

Diskusijas saturs:

00.00.40 - 00.06.08

Kādas prasības Eiropas zaļais kurss izvirza lauksaimniecībai? Ko tas nozīmēs ražotājiem un patērētājiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā.

Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus, kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai.

Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja publiskai apspriešanai nolēmusi virzīt izstrādāto Rīgas attīstības programmas 2021.–2027. gadam 1. redakciju un vides pārskata projektu.

Galīgais lēmums par programmas apspriešanu vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Attīstības programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir turpināt īstenot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu. Attīstības programma fokusē pašvaldības darbu un investīcijas septiņu gadu periodam. Tā nosaka pilsētā prioritāri risināmos jautājumus, kā arī koordinē pašvaldības iestāžu darbu stratēģisko mērķu sasniegšanā.

“Attīstības programma ir mūsu pilsētas ceļa karte Ziemeļvalstumetropoles virzienā. Tā aptver visas pilsētas darbības jomas un nosaka prioritātes, lai attīstība notiktu ikvienā jomā. Turpmāk budžeta plānošana investīciju jomā tiks pamatota uz Attīstības programmas definētajiem mērķiem un investīciju plānu,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļās mobilitātes zīmols Fiqsy atklājis publiskai lietošanai divas elektroauto uzlādes vietas Rīgā, nodrošinot astoņus pieslēguma punktus, informē uzņēmumā.

Uzlādes stacijas atrodas pilsētniekiem viegli pieejamās un bieži apmeklētās vietās. Pirmās četras elektrisko automobiļu uzlādes stacijas uzņēmums ierīkoja pērn pie tirdzniecības un izklaides centra Akropole, kur sākotnēji varēja uzlādēt tikai Fiqsy koplietošanas auto.

Atklājot jaunu elektroauto uzlādes vietu iepirkšanās centrā Olimpia, uzņēmums vienlaikus atklājis savu uzlādes tīklu publiskai lietošanai – turpmāk tajā būs iespējams uzlādēt jebkuru elektrisko automobili, izmantojot Fiqsy aplikāciju.

"Mēs vēlamies padarīt elektroauto lietošanu Rīgā arvien ērtāku un pieejamāku ikvienam. Savas uzlādes stacijas izvietojām vietās, kurās elektroauto īpašnieki un Fiqsy koplietošanas auto lietotāji varēs uzlādēt spēkratu sev ērtā laikā, vienlaikus veicot savas ikdienas darīšanas. Turklāt Fiqsy koplietošanas auto var uzlādēt Fiqsy tīklā bez maksas," stāsta Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes

LETA, 09.09.2021

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes cenu kāpuma ietekmē pieaug interese par bioapkuri

Db.lv, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugot gāzes cenām, pēdējo mēnešu laikā palielinājusies publiskā sektora un ražotāju interese par bioapkuri, norāda modulāro katlumāju ražotāja SIA "Steel Pro" valdes loceklis Sandis Gromovs.

Gāzes cenu kāpums viņa vadītajam uzņēmumam nāk par labu, jo uzņēmēji saprot situāciju, un visiem vēl svaigi atmiņā ir 2008.gada cenu kāpums. Septembrī vien uzņēmums strādājis pie četru lieljaudas modulāro katlu māju izveides.

Ja cenas nesabremzēsies, pāreja uz alternatīvu biomasas apkuri būs neizbēgama, uzskata S.Gromovs.

Viņš norada, ka šķelda ir viens no energoresursiem, kas ļauj samazināt ogļskābās gāzes (CO2) izmešus, ko Eiropā uzņemtais zaļais kurss paredz kā prioritāti: "CO2 izmešu daudzums šķeldai, salīdzinot ar gāzi, ir divas līdz trīs reizes zemāks. Taupot līdzekļus, taupīsim arī planētu".

Uzņēmums to saredz kā iespēju attīstīties Eiropā, jo dažu mēnešu laikā spēj saražot pārvietojamas lieljaudas katlumājas, ko var savienot jau ar esošu gāzes apkures sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes apsaimniekotājiem izšķirīgs gads

Māris Ķirsons, 15.04.2021

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 03.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kaut arī visa autoparka pārejai uz elektrības un ūdeņraža dzinējiem nepieciešami desmiti miljardi eiro un daudzi gadi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņaprāt, tik būtiskas pārmaiņas, kādas varētu notikt auto segmentā nākamo 20–30 gadu laikā, vēl nav pieredzētas.

Vēl žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā lasi:

  • Aktuāli - labības raža būs mazāka, eksporta apjoms tonnās saruks. Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn.
  • Ekspertu viedoklis - jauno pašvaldību problēmas un izaicinājumi.
  • Tēma - zaļais kurss transportam izmaksās 12 miljardus eiro.
  • Transports - slavenā inženiera Andra Dambja eksperimentālā prototipu darbnīca pārtop neliela izmēra rūpnīcā.
  • DB Konferences - vecos dīzeļauto nāksies nomainīt.
  • Portrets - Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.
  • Tendences - kafija var kļūt par deficītu. Pandēmijas apstākļi izrādījušies bezmaz vai ideāli dažādu izejvielu cenu ballītei.
  • Brīvdienu ceļvedis - Liene Grenevica, SIA Draugiem un SIA Roadgames vadītāja.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki uz jaunas ēras sākuma sliekšņa

Māris Ķirsons, 05.05.2021

Tiešsaistes konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zaļais kurss kopumā ir ļoti atbalstāms, vides piesārņojuma problēma tiešām kļūst aizvien aktuālāka, turklāt visā pasaulē – tās ietekmēto globālo sasilšanu, šķiet, šovasar jau izjutām arī, tā teikt, uz savas ādas.

Taču ik pa laikam parādās kādi fakti vai tendences, kas rada pamatu satraukumam par to, vai šī kursa realizēšana tāda, kā iecerēta, pirmkārt, ir iespējama, otrkārt, nesīs vairāk labuma nekā ļaunuma.

Kritiska pieeja, protams, nepieciešama, lai virzību uz labāku dzīvi uzlabotu, nevis atceltu. Spilgts piemērs ir kaut vai kosmiskā tūrisma straujā attīstība. Mēs te, Eiropā, zaļās idejas vārdā gatavojamies atteikties no vidi piesārņojoša transporta, ierobežot lauksaimniekus un ražotājus vispār, maksāt daudz vairāk par apkuri, produktu piegādēm utt., bet kaut kur citur pasaulē izpriecu braucienos dedzinās daudzdesmit tūkstošus tonnu degvielas, itin nemaz nesatraucoties ne par ozona slāni, ne cita veida kaitējumu videi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA, 07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru