Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Viņš atzīst, ka meža nozares organizācijas, kuras saistītas ar koku, mēģina popularizēt koka būvniecību kā tādu, taču šie centieni esot sadrumstaloti. Bez tam ir viegli uzburt ainu par modernu būvniecību, kurā viss ir stiklā un betonā, un, lai arī ir daudzi labi piemēri - Latvijas Valsts mežu reģionālie biroji, Ogres bibliotēka utt. -, bet cilvēki tos neredz un arī nezina par tiem. “Koka būvniecībā pārstāvniecība ir ļoti sadrumstalota un fragmentāra,” tā K. Slokenbergs. Viņa acīs pat ar visu straujo koksnes cenas pieaugumu tas nav faktors, kurš visvairāk ietekmē būvizmaksas. “Vislielākais būvniecības cenu ietekmētājs ir darbaspēka izmaksas, kam ir vislielākais īpatsvars,” skaidro K. Slokenbergs. Viņš uzsver, ka koks ir pats pateicīgākais materiāls, kas ļauj prefabricēt daudz augstākā līmenī, lai tieši samazinātu darbaspēka izmaksas, un joprojām tam ir liels neizmantotais potenciāls.

Ugunsdrošības lieta

“Šodien neviens vairs neapšauba koka kvalitāti. Koks ir atzīts kā ļoti labs materiāls, no kā būvēt ēkas,” stāsta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pētnieks, ugunsdrošības konsultants Edvīns Grants. Viņš atzīst, ka ugunsdrošībā ir vairāki stereotipi, kuri ir iesakņojušies. “Mūsu valstī ir daudz ēku, kuras jau pašā saknē neatbilst ugunsdrošības prasībām. Ugunsdrošības normas attīstās, kļūst daudz sarežģītākas, un to dēļ tiek prasīti lielāki ieguldījumi, bet cilvēkiem nav naudas, lai savus mājokļus varētu sakārtot atbilstoši šīm prasībām, tāpēc ir speciāla mājokļu sadaļa, kam nav nekādu ugunsdrošības prasību, un koka materiāli ir iekļauti šajā grupā. Rezultātā, runājot par koka ēkām, automātiski, raugoties no normatīvu skatupunkta, runājam par nedrošām ēkām,” norāda E. Grants. Viņaprāt, ugunsdrošībā būtu jāpārstrādā sadaļa, kur tiek runāts par drošības līmeņiem.

“Koka konstrukciju risinājumi jāsagrupē, lai zinātu, kurā drošības līmenī katrs no tiem iekļaujas. Iespējami ļoti augstvērtīgi risinājumi ar ļoti augstu ugunsdrošības līmeni, tikai tie ir šajā līmenī jāiekļauj,” skaidro E. Grants. Paralēli ir jāizstrādā risinājumu katalogs, kas ļauj visiem cilvēkiem iepazīties ar to, kas ir jādara būvniecības procesā, lai realizētu drošības līmeni nodrošinošo pakāpi. “Tad arī atrisinātos problēma, bet tas ir ilgstošs process,” tā E. Grants. Viņam ir pieredze ar māju ražošanu, projektēšanu, būvēšanu Eiropas valstīs, izstrādājumu standartizēšanu visās Baltijas valstīs, kur ražo koka mājas eksportam.

“Izrādās, ka katrai valstij ir savi nosacījumi, tie atšķiras, un ārvalstu pasūtītāji, ražotājiem Latvijā pasūtot koka ēku, jau definē, ko un kā viņi vēlas. Un tas, ko pasūtītājs prasa savam tirgum, nebūt nenozīmē, ka tas būs pareizi un atbilstoši pie mums Latvijā,” stāsta E. Grants. Viņaprāt, ja Latvijā nav savu kritēriju, tad nevar apgalvot, ka Zviedrijai paredzētā ēka kalpos tikpat labi kā Zviedrijā. “Proti, Latvijā nebūtu nepieciešams izmantot tik masīvas koka konstrukcijas kā Zviedrijā, kur ir nedaudz citādas sniega slodzes kā Latvijā, arī mitruma apstākļi ir citādi, tāpēc būtu jāpadomā par mitruma aizsardzību ēkai. Klimats Ziemeļvalstīs ir sausāks nekā Latvijā,” norāda E. Grants. Viņš atgādina, ka tad, kad bija jāraksta standarti un jādefinē mērķa tirgus ražotājiem, tā bija nopietna problēma visiem Baltijas ražotājiem, jo viņi cenšas radīt universālu risinājumu, kas īsti visiem neder. “Jā, ar dažām niansēm var izveidot būvkomplektu, kuru var piegādāt Norvēģijas un Zviedrijas klientam,” uz jautājumu, vai katrā valstī ir tik lielas atšķirības, atbild E. Grants. Viņš piemetina, ka tieši tas pats attiecas arī uz ugunsdrošību.

Pietrūkst valstiskās gribas

K. Ceplis norāda, ka Latvijā ir izcili koka būvniecības piemēri gan privātmāju segmentā, gan arī publiskajā - bibliotēka Ogrē, sporta objekti Jelgavā, AS Latvijas Finieris industriālas ēkas, kuras tiek izmantotas kā ražotnes un noliktava -, bet pietrūkst valstiskas gribas un skatījuma. “Ja tāda būtu, tad situācija būtu cita, jo Latvijā ir resursi – meži ( kuri klāj vairāk nekā 50% no visas Latvijas teritorijas), kur iegūt koksni, un arī ir daudz koka konstrukciju ražotāju, kuri savus izstrādājumus ražo un realizē ārzemēs,” tā K. Ceplis. Viņš atzīst, ka ES Zaļais kurss ir neizbēgamība, bet tikai jautājums, kāds tas tieši būs. “Te arī ir tā paradoksālā situācija, kad no vienas puses Zaļais kurss paģēr, ka koksne ir atjaunīgs resurss, un uz to fokusējamies, bet no otras puses Eiropa vēlas saglabāt dabisku dabu un necirst kokus. Ceru, ka Ziemeļvalstīm, ieskaitot Latviju un Igauniju, izdosies pierādīt, ka 21. gadsimtā ir tehnoloģijas un arī vajadzības, tās ir daudzas sfēras, ko koks kā resurss spēj nodrošināt, turklāt ievērojami mazāk ietekmējot vidi nekā citi materiāli,” tā K. Ceplis Viņš cer uz veselo saprātu, kad Portugālē dzīvojošie sapratīs tos eiropiešus, kuri dzīvo ziemeļos.

Resursu jautājums

K. Slokenbergs norāda, ka, salīdzinot Latvijas koka būvniecības potenciālu ar ziemeļu kaimiņvalsti, jāsecina, ka Igaunija ir priekšā. “Striktās normas, kuras mēģina ieviest Eiropas Savienība, igauņi mēģināja ieviest paši, bet tas mainīja tirgus spēlētāju reakciju. Laba prakse būtu salāgot pieejamo resursu, jo Latvijā ir pietiekami daudz koksnes resursu, taču, tiklīdz sākas tirgus nestabilitāte, tā pamatmasa tiek eksportēta un vietējā tirgū sāka trūkt koksnes materiālu,” skaidro K. Slokenbergs. Viņš atceras, ka martā, aprīlī bijusi sajūta, ka koksne Latvijā ir beigusies, bet tagad situācija ir stabilizējusies.

“Akmens ir jāiemet arī savos dārziņos, jo kopumā koka māju ražošanas nozare nepatērē tik daudz koksnes, tikai labajos laikos šī nozare pārlieku paļāvās uz Baltkrievijas un Krievijas materiāliem, kas vairs nav pieejami,” piebilst K. Ceplis. Viņš uzskata, ka šāda problēma nepiemeklētu koka māju ražotājus, ja vecajos labajos laikos viņi slēgtu līgumu ar zāģmateriālu ražotājiem Latvijā varbūt par nedaudz augstāku cenu nekā ar austrumu kaimiņvalstu piegādātājiem. “Šā gada pavasarī zāģmateriālu ražotāji pildīja ilgtermiņa līgumos ar ārvalstu patērētājiem paredzēto, bet, izsīkstot Baltkrievijas un Krievijas zāģmateriālu importam, radās šo resursu īstermiņa trūkums koka māju būvētājiem,” atceras K. Ceplis.

Viņaprāt, svarīga ir abpusējā drošība, jo nevar vadīties pēc principa — man ir labi, un neko nevajag, un daru tā, kā man ir labi, bet, kad ir slikti, tad vēlos, lai visi citi pielāgojas man. “Latvijā ikgadējais koku ciršanas apjoms ir divas reizes mazāks par ikgadējo koksnes pieaugumu, tāpēc nekādu šaubu par koksnes pieejamību Latvijā nav, un arī tās prognozes, kuras pirms daudziem gadiem paredzēja teju vai tuksnesi Latvijā, nav piepildījušās, jo meža nozare saimnieko gudri, kaut arī ir nepieciešami vairāki uzlabojumi. Vienīgi Eiropas lēmums palielināt aizsargājamo platību apmēru un samazināt ciršanas apjomus varētu samazināt pieejamās koksnes apjomu Latvijā,” tā K. Ceplis. Viņš uzsver, ka jautājums nav par to, vai tiks palielināts aizsargājamo platību apmērs vai ne, bet gan par to, par cik palielinās šo platību daudzums, tādējādi pieejamo koksnes resursu kļūs mazāk un tie kļūs dārgāki. K. Slokenbergu mulsina situācija, kad Latvijas baļķis ir vairāk nekā divas reizes dārgāks nekā tāds pats baļķis Zviedrijā. “Tas rada apjukumu tirgū un pat absurdu, kad egle no Vācijas tiek vesta uz pārstrādi Latvijā,” tā K. Slokenbergs.

Rīcības plāns

E. Grants, piekrītot iepriekš sacītajam, norāda uz koka ēku būvniecības memorandu. “Runājot par nosacījumiem, tika studēts Vācijas piemērs — harta, kura tika radīta kā dokuments, lai veidotu politisko virzību un stratēģiju mērķim — radītu likumdošanu, kas pasargā vietējo resursu un nodrošina ar to vietējo ekonomiku. Lai to iedzīvinātu, bija jāpanāk, ka šajā procesā iesaistās arī visas saistītās nozares — būvniecība, izglītība - un katra dod savu artavu kopējā mērķa sasniegšanai,” tā E. Grants. Viņš norāda, ka šo risinājumu pārņēma arī Eiropa, kad ar savu resursu nodrošina savus ražotājus, kas pievieno vērtību un sekmīgi pārdod visiem, kuriem tas nepieciešams. “Tad, kad dokuments nonāk uz galda, tad izrādās, ka faktiskajā situācijā izejmateriāls no kaut kurienes ir lētāks nekā tas, kas ir uz vietas, un tāpēc grib ņemt citu materiālu, lai varēti eksportēt savu produktu,” atgādina E. Grants.

Viņaprāt, tas ir valstiskas stratēģijas jautājums — visiem jāvienojas par to mazumiņu, kas cirkulētu tepat uz vietas un garantētu apjomu. K. Ceplis atgādina, ka savulaik, kad tika parakstīts sadarbības memorands, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu izmantošanu būvniecībā, tolaik ministrs izteica viedokli, ka vismaz 20% no būvmateriāliem jaunbūvējamajās publiskajās ēkas būtu jābūt no koka. “Tam jau bija jābūt iedzīvinātam, un, ja skandināvi konferencēs lepojas, ka konkrēta ēka uzbūvēta, izmantojot koku no 50 km apkaimes rādiusa, tad arī Latvijā varētu atrast risinājumu, lai radītu vilkmi vietējam tirgum, vienlaikus mazie vietējie ražotāji vairāk patērētu koksni un varbūt pat apvienotos vienā zāģētās produkcijas iepirkumā, tādējādi arī zāģmateriālu ražotājam būtu lielāka interese par šādām piegādēm,” stāsta K. Ceplis.

Viņaprāt, būtu jālepojas, ka publiskās ēkas, skolas, degvielas uzpildes stacijas tiek būvētas no koksnes, kas iegūta tepat Latvijā. Viņš jautā, ar ko gan Latvijā esam sliktāki par Franciju, kur no šā gada šāds nosacījums (koka īpatsvars būvēs) nevis tikai 20%, bet gan 50% apmērā attiecas uz visām publiskajām būvēm. “Ir uzņēmumi, kuri paši vēlas būvēt savu klientu apkalpošanas centru, izmantojot koku, bet tas ir atsevišķu indivīdu lēmums, jo valsts līmenī nekā tāda nav,” tā K. Ceplis. K. Slokenbergs pozitīvi vērtē minētos koka būvniecības vilcējspēkus, tomēr, viņaprāt, valstiskā līmenī ir savdabīgs tukšums.

Izglītības faktors

“Tie ir ambiciozi cilvēki, kuri mēģina apgūt vai paņemt kaut ko,” uz jautājumu, kā Latvijā dzimst koka būvniecības uzņēmumi, atbild K. Slokenbergs. Viņš norāda, ka veidot ļoti precīzas formas no koka ir vieglāk, nekā tās veidot no betona, protams, talkā nāk tehnoloģijas. Viens no stūrakmeņiem ir izglītība, risinājums varētu būt tālākās izglītības kursi, kuros iesaistītos koku izmantojoši aktīvi būvēt gribētāji. “Organizējam lekcijas būvniecības studentiem par koka būvniecību, bet zināšanu līmenis par koku trešā - ceturtā kursa studentiem ir nekāds, izņemot, ja pašam studentam tas interesē,” tā K. Ceplis.

E. Grants atzīst, ka, pabeidzot savas pamatstudijas, vēl neesot bijis tik nobriedis, lai varētu domāt par koku kā inženieris. “Briedums nāca pēc 3-4 gadiem, kad biju iesaistīts procesā un vienlaikus ieraudzīju sasaisti ar izglītību, jo labi pasniedzēji jau iemāca, bet to pašu jēgu un būtību saprot krietnu laiku pēc tam, kad jau cilvēks ir apbružājies savās darba gaitās,” stāsta E. Grants. Viņaprāt, tieši tāpēc jādomā par to, kā jauniešiem nodrošināt iespēju studiju laikā praktizēties ar dažādiem materiāliem, taču ne tā, ka pa dienu strādā, bet pa nakti mācās. “Labi praktikanti ir uz izķeršanu,” norāda K. Slokenbergs. Viņa ieskatā, jauniešiem, pat tiem, kuri mācās mācību iestādēs, kuras ir jauno speciālistu kalves darbam ar koku, ir pārāk maza interese par koka būvniecību.

“Normālā funkcionālā būvniecībā jau nevajag mākslas darbu veicējus, bet vajag rūpnieciski pārdomātu ražošanu, lai uztaisītu mājas sienu, kur nesošais karkass precīzi izgatavots kokā un viegli savienojas ar nākamajiem elementiem, tas ir tehnoloģiski precīzs, pirms tam ļoti labi pārdomāts process un savā ziņā pielīdzināms autobūvei. Vai tad, lai strādātu autobūvē, ir jābūt pasaulē labākajam metinātājam? Nē, nav! Bet jāzina, kā tas notiek, jāpārzina procesi, lai varētu ieceri pārvērst rūpnieciskā veidolā,” skaidro K. Slokenbergs.

CO2 izmešu lieta

“Valstī atbildīgajiem cilvēkiem būtu jāsanāk kopā, jāsaliek galvas kopā — esam tik daudz, mūsu rīcībā ir šādi resursi, un mums vajag izdarīt to un to, un nevar neredzēt, ka koks ir mūsu superresurss,” iesaka K. Ceplis. Viņaprāt, neloģiska ir situācija, kad kāda Vācijas autobusu kompānija, lai varētu turpināt savu biznesu, iestāda mežu (kuru nedrīkst cirst) Latvijā. “Nevajadzētu lepoties ar to, ka kļūstam par savdabīgu rezervātu, bet gan tieši pretēji - lepoties ar saviem mežiem un koka mājām, kuras ražotas no tiem pašiem mūsu mežiem,” iesaka K. Ceplis. Viņam, klausoties ierēdņu teiktajā, nav nācies sadzirdēt kopējo vīziju — mums ir resurss koks, un to arī izmantojam!“Iespējams, ar maziem solīšiem, ar ES finansējumu ir jārada izglītības klasterīši, jo, ja dzimtu daudzas mazas specifiski domājošas kompānijas, kuras būvētu no koka, tas radītu iekšējā tirgus attīstību un būtu arī pietiekami daudz tādu publisko ēku, kāda ir Ogres bibliotēka,” uz jautājumu, ko darīt Latvijā, atbild K. Slokenbergs.

Viņš pieļauj, ka, rodoties šādām koka ēkām, arvien vairāk kādā brīdī izdosies nolauzt kritisko masu. “Tāpat kā Latvijas Valsts meži, kā Latvijas Finieris, kuri būvē ēkas no koka, tā arī valstij ir jābūvē publiskās ēkas, piemēram, akustiskā koncertzāle, no koka, un vēl jābūt sistēmai (mehānismiem), kura piespiež izmantot maksimāli daudz zaļu materiālu,” ierosina K. Slokenbergs. Viņš rāda piemēru ar logu sertifikāciju Zviedrijā un CO2 izmešiem.

“Esam labākā pozīcijā nekā Zviedrijas logu ražotāji tikai ar to, ka mūsu logi ir zaļāki. Tas nozīmē, ka brīdī, kad tiek izsniegta būvatļauja, ir iedotas CO2 izmešu kvotas, kurās ir jāiekļaujas, bet, tās pārsniedzot, jāmaksā soda nauda. Celtnieks var secināt, ka, izņemot betonu, alumīniju un to aizstājot ar koku, izmaksas ir zemākas. “Vides kritēriji nāks pār mūsu galvām, un mums būs jāatrod risinājumi, lai samazinātu CO2 pēdas nospiedumu, un tādējādi visa likumdošanas un izglītības sistēma būs jāpārtaisa,” prognozē E. Grants. Viņaprāt, Latvijā vajadzētu mainīt lietas, kas skar normatīvu un standartu tapšanu, kas pašlaik notiek uz brīvprātības principiem, piemēram, viena risinājuma iekļaušana būvnormatīvā bieži vien ir cilvēku pašiniciatīva, balstoties uz kādas sfēras vēlmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Recesiju var apturēt arī energoefektīvas mājas

Māris Ķirsons, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajai valdībai ir lieliska iespēja īstenot dzīvē reālu un ar saturu piepildītu ekonomikas transformāciju, tādējādi slāpējot vai pat pilnībā apturot jau novēroto IKP kritumu, kā arī saglabājot un pavairojot darba vietas un nodokļu ieņēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš norāda, ka, lai to īstenotu, ir nepieciešama pragmatiska rīcība pensiju kapitāla naudas plūsmas pārvirzīšanai no vērtspapīriem uz reāliem aktīviem — zemi, mežiem, energoefektīvām mājām, vienlaikus ar nodokļu instrumentiem balinot privātmāju būvniecības segmentu.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar koka izmantošanu ēkās Latvijā?

Būvniecība visā Rietumeiropā, ASV, kā arī Ķīnā ir bijis viens no būtiskākajiem IKP izaugsmes dzinējspēkiem, vienlaikus esot arī liels darba devējs un nodokļu maksātājs. Turklāt tam ir multiplicējošais efekts attiecībā uz būvmateriālu ražošanu, kā arī ar būvniecību saistītiem pakalpojumiem. Arī Latvijā būvniecība ir būtisks iekšzemes kopprodukta ģenerators un nodarbinātājs. Eiropas Savienības Zaļais kurss, būtībā prasot samazināt CO2 izmešus visās sfērās, tostarp būvniecībā, rada vēl lielāku priekšrocību tieši vēl lielākai koka izmantošanai būvniecībā. Tādējādi būvniecības nozare no siltumnīcefekta gāzu emisiju avota pārtaps par oglekļa piesaistītāju, kā tas izklāstīts Eiropas mēroga iniciatīvā (Jaunais Eiropas Bauhaus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas telpu būvniecībai un ražošanas iekārtu iegādei Luminor banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 11,3 miljonu eiro apmērā koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmumam SIA Cewood. Projekta kopējā summa ir ap 20 miljoniem eiro.

Jauno ražotni uzņēmums būvēs Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, kur jau šobrīd atrodas uzņēmuma moderna rūpnīca. Ražotnes paplašināšana ļaus būtiski palielināt ražošanas apjomus.

Investīcijas plānots veikt divu gadu laikā, un jaunā ražotne darbu varētu sākt 2024. gada 2. ceturksnī, palielinot ražošanas jaudu no 1,7 miljoniem m2 līdz 4,7 miljoniem m2 gadā. Pēc ražotnes atklāšanas darbu turpinās arī esošā rūpnīca, kuru izmantos noteiktiem produktu veidiem.

“Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums savus pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Uzņēmuma augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā. Arī pērn palielinājām pārdošanas apjomus, jo produkcijas galvenajos noieta tirgos bija pozitīva makroekonomiskā situācija, un spējām nodrošināt augstu kvalitāti un konkurētspējīgu cenu. Līdz šim uzņēmuma attīstību galvenokārt finansēja tā īpašnieki, taču, uzsākot tik vērienīgu projektu kā ražotnes celtniecība, bankas atbalsts ir ļoti būtisks,” stāsta SIA Cewood valdes loceklis Ingars Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašumu attīstītājs “Galio Group” kopā ar sadarbības partneriem – būvkompāniju “Merks”, “SEB Global Services” biznesa pakalpojumu centru un arhitektu biroju “Vilnis Mičulis”, atzīmējuši spāru svētkus topošajam Gustavs Biznesa centram VEF teritorijā, Rīgā.

Plānots, ka biznesa centra būvniecība tiks pabeigta jau 2023. gada pavasarī.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Biznesa centra projekts paredz izveidot sešstāvu biroju ēku ar divu līmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektrisko automašīnu uzlādes iespējām, dušas telpām un ģērbtuvēm.

Ēka projektēta un tiek būvēta atbilstoši augstākajām BREEAM New Construction Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā un tajā izmitināsies SEB Grupas pakalpojumu centra darbinieki. Plānots, ka SEB Global Services nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

“Šobrīd esam izgājuši būvniecības finiša taisnē, lai jau nākamā gada sākumā dinamisko VEF apkaimi papildinātu jauns mūsdienīgs biznesa komplekss – Gustavs Biznesa centrs. Saskaņā ar projekta konceptu, lielu uzmanību pievēršam estētiskas, labiekārtotas un motivējošas publiskās telpas izveidei, kas būs piemērota kā intensīvam darbam, tā arī kultūras notikumiem un atpūtai,” ar redzējumu dalās Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

“Visu mūsu vairāk nekā 1000 darbinieku vārdā varu sacīt, ka esam priecīgi par to, ka mūsu jaunās biroju ēkas būvniecība strauji virzās uz priekšu. Mēs ar nepacietību gaidām nākamo gadu, kad no trīs dažādām ēkām varēsim pārcelties uz Gustavu un kopā strādāt zem viena jumta. Jaunā ēka kļūs par platformu, kas ļaus turpināt mūsu organizācijas izaugsmi, vienlaikus veltot lielu uzmanību mūsu darbinieku labbūtībai,” stāsta Aļesja Kirčenko, “SEB Global Services” vadītājas vietniece Rīgā.

“Esam sasnieguši biznesa centra “Gustavs” augstāko punktu un varam aplūkot ēkas pilno apmēru. Patreiz aktīvi strādājam pie stiklotās virsgaismas izbūves darbiem, kā arī līdz oktobra beigām ir plānots pabeigt fasādes stiklojuma darbus, kas ļaus pilnībā noslēgt ēkas karkasu,” saka Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors. Ēkas būvniecībā tiek izmantoti dabai draudzīgi materiāli un pievērsta īpaša uzmanība energoefektīviem risinājumiem, kā, piemēram, saules paneļu izvietošana uz biznesa centra jumta.

Gustavs Biznesa centra arhitekti un projektu autori ir SIA „Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA „Būvuzraugi LV”.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Ar būvkompāniju Merks noslēgtā būvniecības līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis).

“Galio Group” ir Lietuvā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar ilgtspējīgu nekustamā īpašuma attīstību. Uzņēmumam Rīgā pieder vairāki zemes gabali – Brīvības ielā, Daugavgrīvas ielā un Gustava Zemgala gatvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents - SIA "Palleteries", informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Dalībai atklātajā elektroniskajā izsolē pieteicās viens pretendents - "Palleteries", kura, veicot vienu soli, par 915 000 eiro, ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa - 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrātmetru zemes - iegādi.

"Palleteries" vienīgais īpašnieks ir Latvijas uzņēmējs Edijs Ošs. Uzņēmums darbojas ražošanas un eksporta nozarē.

"Pēc publiskajā telpā izskanējušās ziņas par pils pārdošanu, radās doma Latvijas vēsturē ierakstīt arī savas rindiņas, iegādājoties Igates pili, kas arī ir sava veida mecenātisms. Tālāk pils apsaimniekošana tiks nodota meitas Sintijas Ošas un viņas komandas rokās. Divām ģimenēm - Ošiem un Lāčiem apvienojoties, īpašums tiks pārvaldīts un saglabāts tā vēsturiskais mantojums kombinācijā ar jauno, mūsdienīgo attīstības modeli. Šeit jaunajai paaudzei būs iespējas izpausties radošumā, kā arī uzkrāt biznesa zināšanas mācību procesā. Pils būs ikvienam pieejama un vērsta uz uzņēmējdarbību. Tiks turpināts darbs viesu iecienītajā Igates dzirnavu krodziņā, atjaunota pirts atpūtas māja un pielikti visi spēki, ticība un cerība vērt vaļā pils durvis jau Jaunā 2023. gada sagaidīšanai,” norāda E.Ošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Komentāri

Pievienot komentāru