Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā jaunās noliktavas ēkā izmantoti gandrīz 400 m3 koksnes. Tas nozīmē, ka uz daudziem gadiem konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Cita situācija

„Savulaik, kad būvēja rūpnīcas Verems pirmo kārtu, izaicinājums bija izmantot lielizmēra koka konstrukcijas, jo šādas iespējas Latvijas likumdošana nereglamentēja, taču pašlaik, ievērojot visas prasības, šāda ēka nav nekas neiespējams,” tā M. Būmanis. Viņš atzīst, ka Latvijas Finierim ir ieceres par nākamajām industriālajām ēkām, kuras būtu būvētas no lielizmēra līmētajām konstrukcijām. „Verems ražotnes paplašināšana,” uz jautājumu, kurš objekts būs nākamais, atbild M. Būmanis. Viņš atzīst, ka būvniecības izmaksas starp dažādiem būvmateriāliem ir izlīdzinājušās un starpība ar koku vairs nav tik liela (ja vien tāda vispār pastāv), turklāt Latvijas projektētāji ir apguvuši prasmes projektēt un būvnieki - būvēt koka ēkas. „Vide, ko rada koka konstrukcijas, ir silta, patīkama, un tā ir pavisam citāda nekā tā, ko rada dzelzsbetona vai metāla konstrukcijas,” tā M. Būmanis.

Viņš atzīst, ka koka konstrukcijas ir prasīgākas attiecībā uz komunikāciju stiprināšanu nekā, piemēram, metāla konstrukcijas, taču citu būtisku atšķirību nav.

Starptautiskā skola

Arhitektūras biroja 8AM arhitekts Juris Lasis norāda, ka starptautiskās vidusskolas Ekziperī projekts bija turpinājums sekmīgajai pirmskolas un skolas ēkas ieceres realizācijai. „2018. gadā jau bijām zinošāki un drošāki, vairāk pievērsām uzmanību ilgtspējīgai arhitektūrai, ilgtspējīgu materiālu izmantošanai, visa veida resursu, jo īpaši darbaspēka resursu, taupīšanai, tāpēc arī skolas projekts bija sava veida hibrīdbūve, kurā ir gan koks, gan metāls un dzelzsbetons,” skaidro J. Lasis. Viņš norāda, ka katrs materiāls ir izmantots tā īpašībām visatbilstošākajā vietā un veidā.

„Lēmums bija kopīgs ar pasūtītāju,” uzsver arhitekte Laura Pelše. Viņa norāda, ka svarīgs faktors ir būvniecības ātrums, ko spēj nodrošināt jau gatavu paneļu atvešana uz objektu un to montāža. „Vairāk nekā 7000 m2 ēku būvniecība tika realizēta deviņu mēnešu laikā, kas ir ļoti ātri,” tā J. Lasis. Viņš norāda, ka skolas projekts ir labs piemērs, kur koks integrējas dažādās sistēmās. „Sākotnējā iecere bija skolas ēku būvēt tikai no koka konstrukcijām, bet pēc tāmes izstrādes nācās secināt, ka tās izmaksas ir pārāk augstas, tāpēc to samazināšanai vairākās pozīcijās nācās koku aizstāt ar citiem materiāliem, vienlaikus nezaudējot vides kvalitāti un telpiskumu,” tā L. Pelše. J. Lasis norāda, ka projektā nav bijusi nepieciešama sienu apdare, konstrukcijas ražotas Latvijā. „Kad pabeidzām īstenot bērnudārza un skolas projektu, tad bija liela interese, bija daudz interesentu no pašvaldībām, bet tādas nav pagaidām attiecībā par vidusskolas projekta īstenošanu,” uz jautājumu par interesi atbild L.Pelše. Viņa cer sagaidīt lielāku ieinteresētību.

Nepiedodami maz

„Latvijā ir nepiedodami maz koka būvju, kaut arī ir gan resursi – meži, kur iegūt koksni -, gan arī ir daudz koka konstrukciju ražotāju, kuri savus izstrādājumus realizē ārzemēs,” situāciju raksturo biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš kā pozitīvu piemēru min AS Latvijas Finieris, kas atrod iespējas un risinājumus, kā, izmantojot koku, būvēt industriālas ēkas, kuras tiek izmantotas kā ražotnes un noliktavas, vienlaikus reklamējot un demonstrējot koka kā būvmateriāla lieliskās iespējas. Tajā pašā laikā ārzemēs koka būves ir gan dzīvojamās ģimeņu mājas, gan daudzstāvu dzīvojamās ēkas, gan biroju ēkas, arī bibliotēkas, skolas, bērnudārzi, koncertzāles, sporta būves, tilti, degvielas uzpildes stacijas un pat elektroauto uzlādes punkti. „Meža nozares uzņēmumi demonstrē labu apņēmību koka izmantošanai būvniecībā — Latvijas Finieris ar industriālajām ēkām, Latvijas Valsts meži ar saviem birojiem, Zaza Timber ar savu pašu būvēto koka administratīvo ēku un arī ražotni,” tā K. Ceplis. Viņaprāt, tie ir labi piemēri, kas palielina interesi un vienlaikus iedrošina citus cilvēkus, tostarp arhitektus, būvinženierus, interesēties un arī būvēt savas ēkas tieši no koka.

„2022. gadā varu sacīt, ka problēma nav koka ēku konstrukciju ražotājos, kuru ir vairāk nekā 100 un kuri sekmīgi savus izstrādājumus eksportē, kaut arī nepiedodami maz, ne arī arhitektu vai inženieru trūkumā, bet problēma slēpjas pasūtītājos, jo īpaši - viņu izpratnē, piemēram, saistībā ar ugunsdrošību,” uz jautājumu, kāpēc koka būvniecība atšķirībā no Eiropas Latvijā nav attīstījusies, atbild K. Ceplis. Viņš pieļauj, ka vēl viens faktors, kas attur pasūtītājus no koka ēkām, ir bailes ieiet šajā sfērā, bailes darīt kaut ko sev jaunu, kaut arī tas nav nekas jauns Eiropā.

„Daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku segmentā problēma ir finansēšana, jo to var nofinansēt Rīgas reģionā, taču aiz tā robežām jau grūti. Tam līdztekus ir apdrošinātāju nosacījumi, kas balstās uz stereotipu koks deg, kaut arī ikvienu materiālu uguns bojā strukturāli vai arī iznīcina (sadegot vai no karstuma tas zaudē savas fizikālās īpašības), taču koks paaugstinātas temperatūras apstākļos izturēs ilgāk slodzi nekā metāls, un tas dod laiku, kurā šo uguns pārņemto ēku varam pamest,” skaidro K. Ceplis. Viņaprāt, koka izmantošanu būvniecībā var veicināt sabiedrības pieprasījums, jo īpaši tāpēc, ka koks ir nacionālais resurss, jo meži aizņem vairāk nekā pusi visas Latvijas teritorijas, un tieši tāpēc valsts pienākums pat būtu panākt, lai visas jaunās publiskās ēkas, daudzdzīvokļu mājas, ražotnes, degvielas uzpildes stacijas u.tml. tiktu būvētas no koka. „Ja to nedarām, tad varētu salīdzināt ar dzīvošanu divistabu dzīvoklī, kur vienu istabu neizmantojam,” steidz piemetināt K. Ceplis.

Vajadzīga vēlme

Publiskajā sektorā pirmās bezdelīgas ir Salaspilī — jauna pirmskolas bērnu iestāde, Ogrē – publiskā bibliotēka, Piņķos — skola, sporta objekti Jelgavā, bet, pēc K. Cepļa sacītā, šādu koka būvju esamības pamatā ir pašvaldību vēlme, lai tādas būtu, un spēja uzņemties, iesaistīties šādu projektu ideju materializēšanā. „Savulaik, kad vēl ekonomikas ministrs bija Jānis Vitenbergs, tika parakstīts sadarbības memorands, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu izmantošanu būvniecībā, un tolaik ministrs izteica viedokli, ka vismaz 20% no būvmateriāliem jaunbūvējamajās ēkas būtu jābūt no koka. Gribu cerēt, ka šis vēlējums piepildīsies,” stāsta K. Ceplis. Viņš jautā, ar ko gan Latvijā esam sliktāki par Franciju, kur no šā gada šāds nosacījums (koka īpatsvars būvēs) nevis tikai 20%, bet gan 50% apmērā attiecas uz visām publiskajām būvēm.

„Tas ir jautājums ne tikai Ekonomikas ministrijai, bet arī valdības vadītājam,” tā K. Ceplis. Viņaprāt, ja Latvija grib līdzināties attīstītākajām valstīm, tad jābūt atvērtākiem pret koka izmantošanu būvniecībā, it īpašu, ja augstākā daudzstāvu koka dzīvojamā māja Norvēģijā ir 85,4 m augsta. „Šo ēku var apskatīties gan ugunsdzēšanas un ugunsdrošības, gan būvniecības eksperti, jo īpaši, ja ir kompetence un tehnoloģiskās iespējas. Latvijā esošie koka būvju ražotāji spēj saražot deviņu stāvu korpusa ēkas, tas nozīmē, ka ir vajadzīga tikai vēlme tādas pasūtīt,” tā K. Ceplis. Viņš atzīst, ka šie ierosinājumi ar politiķiem ir pārrunāti daudzkārt, ir pat parakstīts memorands, taču tam ir vajadzīgs turpinājums. „Ja šobrīd priecājamies par vienu skaistu industriālu ēku, nevis, piemēram, 20, tad kaut kas nav izdarīts, jo diemžēl Latvijai kā mežu lielvalstij ir tikai daži moderni koka būvniecības piemēri,” tā K. Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu industriālo nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldītājam “Sirin Development”, kas tiks izmantots Rīgā topošā A klases industriālā parka otrās kārtas investīciju refinansēšanai.

Viens no Baltijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem “Sirin Development” industriālo parku projektu “Rumbula” īsteno trīs posmos un Rīgā izveidojis A klases noliktavu kompleksu 32 000 kvadrātmetru platībā.

“Latvijas tirgū strādājam kopš 2009. gada, un šajā laikā esam uzstādījuši vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālo nekustamo īpašumu. Ar spēcīgu finanšu partneru palīdzību plānojam turpināt aktīvu attīstību Latvijā. Uzņēmums nesen uzvarēja Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un parakstīja pirkuma-pārdošanas līgumu, lai iegādātos 39 ha platību netālu no starptautiskās lidostas “Rīga”, kur kopā ar starptautisku arhitektu komandu plānojam attīstīt Baltijas valstīs modernāko un augstākajiem ilgtspējas standartiem atbilstošu loģistikas parku,” stāsta “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs, piebilstot, ka uzņēmuma mērķis ir kļūt par lielāko industriālo nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasūtītājam ir pienākums grozīt publisko būvdarbu līgumu, palielinot līgumcenu?

Inita Apšeniece, "Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” zvērināta advokāte, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nasdaq Riga biržā sācies pieteikšanās periods DelfinGroup akciju iegādei

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 26. septembrī, Nasdaq Riga biržā sākusies pieteikšanās uz AS DelfinGroup akcionāru publisko piedāvājumu akcijām. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas investori publisko piedāvājumu akcijām varēs pieteikties līdz 5. oktobrim, ieskaitot.

Investoriem būs iespēja iegādāties daļu no diviem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – SIA L24 Finance un SIA EC finance – piederošajām DelfinGroup akcijām. Akcionāri publisko piedāvājumu ietvaros pārdos līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju, t.i. līdz 11,92% no visām DelfinGroup akcijām. Vienas akcijas cena ir 1,44 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) abus akciju publiskā piedāvājuma prospektus apstiprināja 20. septembrī. Atbilstoši prospektiem, publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju. Akciju publisko piedāvājumu rezultātu paziņošana paredzēta 10. oktobrī, bet iegādāto akciju pārskaitīšana jeb piedāvājuma izpilde plānota 12. oktobrī. Piedāvājuma akcijas tiks piešķirtas proporcionāli (pro-rata) piedāvājuma periodā saņemtajiem iegādes pieteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Latvijas finieris investē 3,3 miljonus eiro

Db.lv, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē 

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošā inflācija un neskaidrības par potenciālajām izmaksām ieviesušas savas korekcijas ne tikai mājokļu tirgū, bet arī komercplatību segmentos, liekot uzņēmējiem būt piesardzīgākiem.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” veikusi detalizētu 2022. gada pirmās puses šī tirgus analīzi, kuras galvenie secinājumi - biroju segmentā aizvien pieprasītāki kļūst nelieli un energoefektīvi biroji. Ražošanas telpu nomas un pārdošanas maksas piedzīvojušas nelielu pieaugumu, jo tirgū ir ļoti maz šādu objektu – īpaši reģionos. Arī mazumtirdzniecības telpu segmentā jūtama potenciālo nomnieku vēlme meklēt mazākas un kompaktākas platības, ko sekmējušas e-komercijas iespējas.

“Mūsu veiktā komerctelpu tirgus sektora analīze šobrīd skaidri atspoguļo Latvijas biznesa vidi, atainojot zemos investīciju piesaistes rezultātus,” secina “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 30.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.augusta numurā lasi:

Statistika

Tirgus atceļ obligātā iepirkuma nepieciešamību

Tēma

Pārtikas ražotājiem - izdzīvošanas gads

Maize rudenī būs vēl dārgāka

Aktuāli

Cilvēki seko ekonomikai

Finanses

Konservatīvie zaudē visvairāk

Sapolitizētais kapitāls, arī pensiju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku - daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030.gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040.gadam - vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050.gadam - vēl 7,6 miljardi eiro.

Vienlaikus Valantis gan piebilda, ka šie aprēķini ir veikti vēl pirms nozīmīgā būvniecības izmaksu kāpuma, rēķinot būvniecības izmaksas 200-400 eiro apmērā par kvadrātmetru.

Kopumā Latvijā 82% no dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pirms 1980.gada. Valantis arī informēja, ka Latvijā ir aptuveni 310 000 privātmāju un aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēkas, bet kvadrātmetros daudzdzīvokļu ēku platība ir daudz lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas Užupes rajonā, restaurētā XIX gadsimta koka ēkā, šomēnes vēris durvis pilsētas koka arhitektūras muzejs, kas vēsta ne vien par to, kā ēkas tapa tolaik, kad koks bija izplatītākais pieejamais būvmateriāls, bet arī par to, kā senās būvniecības zināšanas un prasmes likt lietā mūsdienās.

Senā dzīvojamā ēka ilgu laiku stāvējusi pamesta un nolaista, tomēr Užupes kopiena to pieskatījusi, un tagad tā ieguvusi jaunu elpu. Nomainīti satrunējušie baļķi, nostiprinātas konstrukcijas, uzlikts jauns jumts, bet saglabāti autentiskie elementi un konstrukcijas - logi ar slēģiem, durvis, starpsienas, otrā stāvā grīdas, kokgriezumi un citas apdares detaļas.

Apmeklētāji muzejā var iepazīties gan ar Viļņas koka arhitektūras mantojumu, gan mūsdienīgu, ekoloģisku un ilgtspējīgu pilsētas koka arhitektūru. Gādāts par to, lai interesanti būtu arī bērniem, tiks gaidīti arī cilvēki, kas vēlas saņemt padomus, kā restaurēt vecas koka ēkas vai celt jaunas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmuma Kronus apgrozījums 2021. gadā ir pieaudzis līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5% un sasniedzot uzņēmuma rekordu, informē uzņēmums.

Straujās izaugsmes pamatā bijusi drosme turpināt pirms pandēmijas aizsāktos projektus, apsteidzot konkurentus. Kronus peļņa 2021. gadā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

"Pērn, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem un svārstībām, Kronus ir nostiprinājis savu pozīciju gan Latvijas, gan Eiropas koka iepakojuma tirgū, kā arī veiksmīgi uzsācis darbību jaunos segmentos. Tas viss kļuva iespējams, pateicoties mūsu komandas profesionālismam un drosmei rīkoties ātrāk un drosmīgāk par konkurentiem. Šogad mēs turpināsim uzsāktās iniciatīvas, kā arī pievērsīs uzmanību jaunu virzienu meklēšanai. Tāpat arī veltīsim lielu uzmanību darbinieku izaugsmei un attīstībai, kā arī uzņēmuma kultūras pamatvērtībām. Neapšaubāmi, arī šogad mēs turpināsim atbalstīt labdarības projektus," komentē Andrejs Dikins, SIA Kronus izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā uz lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne

Māris Ķirsons, 29.09.2022

AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis: “Eiropas Savienības Zaļais kurss prasa samazināt CO2 izmešu apmērus un atjaunojamos resursus likt fosilo vietā. Tāpēc jaunā līmvielas ražotne, kurā fenola un formaldehīda aizvietošanai izmantos dabīgo līmvielu lignīnu, spēs nodrošināt ar videi draudzīgākiem sveķiem pilnīgi visu uzņēmuma produkciju.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas

Db.lv, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālā nekustamā īpašuma attīstītājs un pārvaldītājs "Sirin Development" plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas "Rīga", informē uzņēmumā.

Plānotā loģistikas parka platība būs 180 000 kvadrātmetru.

Uzņēmums aprīlī izsolē iegādājās 22 Rīgas pašvaldībai piederošus neapbūvētus zemesgabalus 39 hektāru platībā pie Starptautiskās lidostas "Rīga". Zemesgabalus par 5,679 miljoniem eiro iegādājies "Sirin Development" piederošais uzņēmums SIA "Cella investment 3".

"Sirin Development" vadītājs Laurīns Kuzavs informē, ka, attīstot šo objektu, uzņēmums apņēmies piesaistīt starptautiskus arhitektus un iekļaut vietējos uzņēmumus. Pēc šī projekta īstenošanas uzņēmumam būs loģistikas kompleksi abos Daugavas krastos.

"Sirin Development" šobrīd pabeidz loģistikas parka "Rumbula" pēdējo attīstības etapu, sākot trešā parka objekta celtniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs Sirin Development uzvarējis Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un noslēdzis pirkšanas-pārdošanas līgumu par 39 ha teritorijas iegādi par 5,6 milj. eiro blakus galvaspilsētas starptautiskajai lidostai.

Šeit tiek plānots noliktavu komplekss 180 000 m² platībā par vairāk nekā 100 miljoniem eiro.

Rīgā uzņēmums šobrīd attīsta un pārvalda loģistikas parku Rumbula gandrīz 55 000 m² platībā un ir attīstījis loģistikas centru Olaine 37 000 m² platībā.

"Plānojot jaunas investīcijas Rīgā, esam apņēmības pilni piesaistīt pazīstamus starptautiskus arhitektus un iesaistīt vietējos uzņēmējus. Ceram arī uz aktīvu sadarbību ar pašvaldības un valdības pārstāvjiem. Esam pārliecināti, ka jaunais projekts ne tikai apmierinās klientu augošās vajadzības un radīs labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai loģistikas un noliktavu nozarē, bet arī spēs būtiski veicināt teritorijas un tās infrastruktūras attīstību, kas balstīta uz augstākajiem standartiem,” stāsta Sirin Development izpilddirektors Laurīns Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development Viļņā noslēdzis pirmo loģistikas centra J55 būvniecības kārtu

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītājs un pārvaldītājs Baltijas valstīs “Sirin Development” ir pabeidzis loģistikas centra “J55” pirmās kārtas būvniecību Viļņā. 20 400 m2 platības noliktavā kopumā investēti 11,3 miljoni eiro.

Loģistikas komplekss “J55” tiek attīstīts 18,5 ha zemes gabalā, kuru uzņēmums izsolē iegādājās no VĮ “Turto bankas”, stāsta UAB “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs.

Paredzams, ka kopējās investīcijas attīstāmajā loģistikas centrā sasniegs 70 miljonus eiro, bet četrās kārtās kopumā tiks attīstīti 103 500 m2 noliktavu, tirdzniecības un administratīvo telpu, kas paredzētas nomai.

Agrāk te atradās Lietuvas naftas produktu aģentūras degvielas tvertnes. Demontējot tvertnes un iztīrot teritoriju, zemes gabals tika pielāgots moderna loģistikas centra būvniecībai.

“Saskaņā ar Viļņas pilsētas pašvaldības ģenerālplānu, zemes gabals ietilpst biznesa, ražošanas un rūpniecības teritorijā, tāpēc lieliski atbilst UAB “Sirin Development” stratēģiskajam mērķim – attīstīt modernus noliktavu un loģistikas objektus līdzās galvenajām satiksmes artērijām, Lietuvas lielajās pilsētās. Lai arī “brownfield” investīcijas Lietuvā nav bieži sastopamas, pie šīs teritorijas konversijas projekta ķērāmies klāt, skaidri redzot tās potenciālu – klientiem varējām piedāvāt to vajadzībām maksimāli atbilstošas uzglabāšanas un loģistikas telpas,” stāsta L. Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2022

Db.lv, 22.09.2022

Nominācijā “Energoefektīvākā publiskā ēka”: 1.vieta – Zinātnes un Inovāciju centrs VIZIUM, Ventspilī, Rūpniecības ielā 2.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022”, kas tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” tika izsludināts šā gada aprīlī. Šogad konkursā kopumā tika saņemti 16 projektu pieteikumi; konkursa otrās kārtas ietvaros tika vērtētas 14 ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022" laureātus skatiet foto galerijā!

“Investīcijas energoefektivitātē nozīmē ilgtermiņa ieguvumus visiem – gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbības attīstībai. Jau gada beigās sāksim jauno atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Ikviena atjaunotā ēka ir apliecinājums latviešu saimnieka garam, teicami demonstrējot spēju sakārtot sev piederošo īpašumu, domāt par nākotni, būt atvērtiem pārmaiņām un attīstībai. Un ikviens konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” laureāts ir kā izcils piemērs un motivācija daudzdzīvokļu, ražošanas un sabiedriskām ēkām, kā arī privātmājām kļūt energoefektīvākām un videi draudzīgākām,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas telpu būvniecībai un ražošanas iekārtu iegādei Luminor banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 11,3 miljonu eiro apmērā koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmumam SIA Cewood. Projekta kopējā summa ir ap 20 miljoniem eiro.

Jauno ražotni uzņēmums būvēs Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, kur jau šobrīd atrodas uzņēmuma moderna rūpnīca. Ražotnes paplašināšana ļaus būtiski palielināt ražošanas apjomus.

Investīcijas plānots veikt divu gadu laikā, un jaunā ražotne darbu varētu sākt 2024. gada 2. ceturksnī, palielinot ražošanas jaudu no 1,7 miljoniem m2 līdz 4,7 miljoniem m2 gadā. Pēc ražotnes atklāšanas darbu turpinās arī esošā rūpnīca, kuru izmantos noteiktiem produktu veidiem.

“Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums savus pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Uzņēmuma augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā. Arī pērn palielinājām pārdošanas apjomus, jo produkcijas galvenajos noieta tirgos bija pozitīva makroekonomiskā situācija, un spējām nodrošināt augstu kvalitāti un konkurētspējīgu cenu. Līdz šim uzņēmuma attīstību galvenokārt finansēja tā īpašnieki, taču, uzsākot tik vērienīgu projektu kā ražotnes celtniecība, bankas atbalsts ir ļoti būtisks,” stāsta SIA Cewood valdes loceklis Ingars Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems" paplašināšanas projektu Rēzeknes novadā, informē uzņēmums.

Tā ietvaros tiks dubultota rūpnīcas līdzšinējā bērza saplākšņa ražošanas jauda, attīstīti augstas pievienotās vērtības produkti un radītas darba vietas aptuveni 70 cilvēkiem. Paredzētais investīciju apjoms pārsniedz 67 miljonus eiro un ir vērtējams kā pēdējo gadu lielākais privātā kapitāla ieguldījums Latgales reģionā.

Projektu plānots īstenot līdz 2024. gada beigām, un tas ietver būtisku ražošanas telpu paplašināšanu 16 500 m2 platībā, simboliski turpinot tieši Rēzeknē pirms vairāk nekā 15 gadiem uzsākto "Latvijas Finiera" praksi industriālās ēkas būvēt no koka konstrukcijām. Tā RSEZ SIA "Verems" ražošanas ēkas ar vairāk nekā 2,8 hektāriem "zem jumta" kļūs par lielāko koka industriālo būvi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK apstiprina DelfinGroup akcionāriem piederošo uzņēmuma akciju publiskos piedāvājumus

Db.lv, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi divu lielāko AS DelfinGroup akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – iesniegtos prospektus par daļu sev piederošo akciju pārdošanu, izsakot publiskos piedāvājumus.

Tādējādi visiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs iespēja iegādāties līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju.

Akcijas cena biržā šobrīd (20. septembrī uz Nasdaq Riga biržas akciju tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdi) ir 1,516 eiro. Tāpat, vadoties pēc Nasdaq Riga datiem, akcijas apjoma vidējā svērtā cena no 2022. gada 12. jūlija līdz 2022. gada 12. septembrim ir bijusi 1,485 eiro. Savukārt, publisko piedāvājumu ietvaros akcijas tiks piedāvātas par 1,44 eiro, tādējādi, saskaņā ar ierasto tirgus praksi šādiem darījumiem, piedāvājot atlaidi no akcijas vidējās svērtās cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums ļaut Rīgas pašvaldībai turpināt iepirkumu, kur piedāvājumu iesniedzis viens pretendents, kuram iepirkums ticis pielāgots, faktiski apliecina, ka mobilo sakaru publisko iepirkumu sistēma Latvijā ir sapuvusi, uzskata “Tele2”.

No pēdējā pusotra gada laika izsludinātajiem publiskajiem iepirkumiem 77 % gadījumu uzvarējis viens pretendents – vēsturiskais operators. Turklāt gandrīz trešdaļā iepirkumu startējis tikai šis viens pretendents, jo pārējie tirgus dalībnieki ir atteikušies tajos piedalīties.

“Tele2” uzskata, ka šobrīd brīva un godīga konkurence mobilo sakaru publiskajos iepirkumos faktiski nav iespējama, jo IUB un citas institūcijas ignorē atbildīgās nozares ministrijas izstrādātās rekomendācijas šādu iepirkumu veikšanā, turpinot 20 gadus novecojušu un radikāli atšķirīgu praksi no citām Eiropas valstīm, t.sk. Lietuvas un Igaunijas.

To, ka ir nopietnas problēmas ar publiskajiem iepirkumiem vēlreiz apliecina Rīgas pašvaldības iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents, jo citi tirgus spēlētāji atteicās šādā iepirkumā piedalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru