Mežsaimniecība

Skujas var ģenerēt miljardus eiro

Māris Ķirsons, 16.09.2021

SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens (no kreisās) un mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks Aldis Stūriška skujas vērtē kā potenciālu miljardiem vērtās bioekonomikas attīstībai, jo skujas var izmantot kā izejvielu bioveterinārijai, biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Jāatgādina, ka SIA BF-ESSE uzņēmums uz skuju ekstrakta bāzes izstrādāja hlorofila-karotīna pastas, kas ir bioloģiska dzīvnieku (liellopu, aitu, putnu) barības piedeva. “Pētījumos jau pierādījām, ka vislabākie rezultāti tika sasniegti tieši putnkopībā,” norāda J. Rubens. Viņaprāt, līdzīgu risinājumu varētu piemērot arī kosmētikai un farmācijai nepieciešamo vielu izstrādē no skujām. J. Rubens uzsver, ka viņa vadītais uzņēmums savulaik uz priežu skuju ekstrakta bāzes izstrādājis preparātu Fitesten (2011. gadā tas ieguva Inovatīva produkta balvu) kuņģa-zarnu trakta veselībai (stimulē imunitāti un iedarbojas uz zarnu mikrobiotu).

“Pašlaik uzņēmums fitestēnu – skuju ekstraktu mīkstajās želatīna kapsulās – ražo Polijā, bet tā realizācija notiek tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,” tā J. Rubens.

Zaļā kursa iespēja

Tā kā pasaulē un jo īpaši Eiropā arvien pieaug spiediens sintētisko produktu nomaiņai ar augstvērtīgiem, bioloģiski aktīviem dabas produktiem, kas iegūti no atjaunojamām augu valsts izejvielām, izmantojot videi draudzīgas bezatlikumu tehnoloģijas, tad skuju nozīme bioekonomikas kontekstā, pēc J. Rubena domām, tikai pieaugs. “Eiropas Savienības Zaļais kurss būtībā ir starta šāviens bioekonomikas izrāvienam, kurā sintētiskās vielas tiks aizstātas ar dabīgajām,” uzsver J. Rubens.

Viņš gan atzīst, ka pašlaik kosmētikas, farmācijas, augu aizsardzības līdzekļi, kuru bāze ir bioloģiski produkti, ir dārgāki, salīdzinot ar ķīmiskajiem. “Situācijā, kad daudzi cīnās par zemāku, patērētājiem pieejamāku cenu, bioloģiskās izcelsmes (piemēram, skuju ekstrakta) produktu cena ir augstāka nekā ķīmiskajiem analogiem un ir gana grūti tos realizēt tirgū par ekonomiski pamatotu cenu (iegūt peļņu),” skaidro J. Rubens. Viņš gan uzskata, ka Zaļais kurss šo situāciju mainīs un Latvijā šādam pavērsienam ir jābūt gataviem.

Inovatīvai ražotnei vajag vismaz miljonu eiro

“Latvija varētu kļūt par rūpniecisko skuju ekstrakta piegādātāju, tam ir vajadzīgas ne tikai attiecīgās ražotnes, bet arī ražošanas procesa un produkta sertifikācija,” skaidro J. Rubens. Viņš atzīst, ka vienas jaunas, mūsdienīgas, inovatīvas skuju ekstrakta ražotnes (ar jaudu 10 t mēnesī jeb 120 t gadā) izveidei ir nepieciešams vismaz viens miljons eiro. “Investīcijas ir atkarīgas no īpašuma tiesībām, iekārtu iegādes un pārējiem apstākļiem,” skaidro J. Rubens. Viņš norāda uz vēl kādu problēmu – sava veida apburto loku, proti, potenciālie lielie skuju ekstrakta pastas patērētāji – veterinārija, farmācijas, kosmētikas, augu aizsardzības līdzekļu ražotāji – pašlaik izvairās no dabīgo materiālu izmantošanas, jo tie ir dārgāki par sintezētajiem analogiem. “Un arī neviena nozīmīga ražotāja, kurš varētu šādu produktu – izejvielu – piedāvāt, tirgū faktiski nav,” tā J. Rubens.

Viņš atzīst, ka SIA BF-ESSE būtu gatava būvēt šādu ražotni, taču viens pats uzņēmums to īstenot nevar. Lai arī iespējamās ražotnes vietas Latvijā var būt vairākas, pašlaik uzņēmums par labāko vietu uzskata Strenčus, kur savulaik jau ir bijusi skuju ekstrakta ražotne. Viņaprāt, lai īstenotu skuju pārstrādes ideju, ir nepieciešama ne tikai dažu zinātnieku ieinteresētība, bet arī valsts varas iesaiste, tādējādi mazinot privātuzņēmēju risku, kā arī finansējuma pieejamība.

“Visdrīzāk, tas varētu būt ES struktūrfondu programmas finansējums, jo bankām šis projekts un iecere (vismaz pašlaik, kamēr pāreja uz bioekonomiku vairāk tiek atbalstīta vārdos nekā darbos) varētu būt pārāk riskanta,” tā uz jautājumu par finansējuma avotiem atbild J. Rubens. Viņš arī ir gatavs īstenot projektu, ja izdotos piesaistīt partneri, kurš nodarbotos ar produkta realizāciju.

Skuju savākšanas nianses

Skuju pārstrādē ļoti svarīgs ir laiks, kurā skujas no nocirstās priedes vai egles nonāk pārstrādes vietā. “Vēl PSRS laikos tika izpētīts un secināts, ka skuju nogādei, lai tās nezaudētu savas unikālās bioloģiski ķīmiskās īpašības, līdz ražotnei jānokļūst apmēram 72 stundu (triju diennakšu) laikā no to nociršanas brīža,” skaidro J. Rubens. Viņš gan atzīst, ka skujas var uzglabāt vēl dažas dienas kādā vēsā un tumšā vietā.

Mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks Aldis Stūriška atzīst, ka šādi skuju savākšanas un loģistikas termiņi nozīmējot vajadzību pēc specializētas tehnikas un vienlaikus ļoti ātras un operatīvas loģistikas sistēmas izveides. “Tas nav nekas neiespējams, ja vien būs attiecīgs ekonomiski pamatots pieprasījums,” uz jautājumu, vai tas vispār ir īstenojams, atbild A. Stūriška. Vienlaikus viņš norāda, ka dažādu iemeslu dēļ no Latvijas mežiem pagaidām visus 400 000 t skuju savākt un nogādāt līdz pārstrādei diez vai būs iespējams, jo “..tā dēvētajos slapjajos mežos iegūto apaļkoksnes sortimentu izvešana bez brauktuves ierīkošanas nav iespējama, kā materiāls tiek izmantoti zari ar visām skujām”, – uz jautājumu par problēmu atbild A. Stūriška.

Jāizmanto pieredze

J. Rubens vērš uzmanību, ka Latvijā pirmā skuju ekstraktvielu ražotne tika izveidota pirms vairāk nekā 60 gadiem, bet 1990. gadā tās kopumā bija 10. “Pašlaik Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi – SIA BF-ESSE, AS Biolat un vēl daži –, kuri minimālos apmēros nodarbojas ar skuju ekstraktu un pastu pārstrādi dažādos produktos, visvairāk – cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātājos,” norāda J. Rubens.

Viņš pozitīvi vērtē skuju ekstrakta ražotnes saglabāšanu, taču tās ražošanas jauda šodienas apstākļiem ir maza, salīdzinot ar iespējām, ko varētu iegūt, pārstrādājot kaut 1% tā skuju daudzuma, kas paliek cirsmās mēslojumam. “No vienas tonnas skuju var radīt preparātus, kuru tikai viens grams maksā 30 līdz 100 eiro, jo īpaši, ja skuju ekstraktā ir vairāk nekā 100 bioloģiski aktīvo vielu, kurām ir pozitīva ietekme gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem,” tā J. Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujas, kuras pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Daļu no skuju apjoma, kuru pašlaik, lielākoties, atstāj cirsmās, izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus). To pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģiski tīru skuju, kuras pārstrādājot, varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan radīt jaunas darba vietas reģionos.

Video: Dr.med. Juris Rubens, SIA “BF-ESSE” valdes priekšsēdētājs;Aldis Stūriška, Mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks

Diskusijas saturs:

00:00:00 – 00:01:51

Kāda ir skuju izmantošanas pieredze Latvijā un citviet pasaulē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 14.09.2021

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness analizējam statistiku par uzņēmumu neto apgrozījumu un peļņu četru gadu intervālā. Bizness kopumā koronavīrusa pandēmiju 2020. gadā pārvarējis ar nelielu – 4,8% – neto apgrozījuma kritumu, bet tā būtiski izēdusi peļņu, jo tā sarukusi par 24,8%.

Vēl 14.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Ceļā uz lielāku pensiju fondu peļņu - Budžeta un finanšu komisijā Saeimā 8. septembrī tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās. Intervija ar labklājības ministru Gati Eglīti.
  • Izgudro, patentē, bet ierēdņu ieskatā “nekā inovatīva nav” - stāsts par to, kā unikālam, Latvijā izgudrotam un tirgū pieprasītam produktam Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ierēdņi savulaik lieguši pieeju ES struktūrfondu līdzfinansējumam, noraidot (neticot) uzņēmuma idejai par jauna divslāņu grīdas dēļu savienojuma izgatavošanas tehnoloģiju.
  • Kredītportfeļa zaļināšanas tests - bankām, piešķirot naudu, ir jāizvērtē to klientu zaļuma pakāpe. Attiecīgi, ja tā ir zemāka, tad arī finansējums ir dārgāks vai pat nepieejams.
  • Jau piesauc stagflāciju - ja iepriekšējos mēnešos bija ierasts, ka pasaules ekonomikas dati ir spēcīgi un izaugsmes prognozes pārsvarā tiek koriģētas uz augšu, tad pēdējās nedēļas šajā ziņā atnesušas šaubu ēnu.
  • Ražotāji pielāgojas pieprasījumam pēc mazāk kaitīgā - pēdējos gados veikalu plauktos parādās arvien vairāk produktu ar samazinātu sāls un cukura daudzumu, bet alkohola un tabakas nozares ķērušās klāt pie zemāka riska alternatīvu meklēšanas, ieguldot uzņēmumu transformēšanā miljardus
  • Skujas var ģenerēt miljardus eiro - skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.
  • Dienas Biznesa Portretā - Ginta Biseniece, Rolling vadītāja.
  • Brīvdienu ceļvedī - Ēriks Lingebērziņš, SIA Balticvision Riga izpilddirektors un līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru