Jaunākais izdevums

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Paredzam, ka lielāka aktivitāte investīciju apgūšanas ziņā varētu būt 2023. gada otrajā ceturksnī, jeb noslēdzoties apkures sezonai. Kopējais saistību slogs gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem pēc 2008.–2010. gada finanšu krīzes ir būtiski sarucis. Turklāt joprojām ir gana daudz tādu uzņēmumu, kuriem savu ieceru realizācijai nav nepieciešams aizņēmums vai arī aizņēmuma apjoms ir neliels, lai veiktu iecerētās investīcijas.

Citāda aina ir vērojama ar apgrozāmo līdzekļu apgūšanu. Inflācija ir palielinājusi vajadzību pēc lielāka apgrozāmo līdzekļu apjoma nekā iepriekš. Novērojam arī tendenci, ka uzņēmumi lūdz bankas piešķirt apgrozāmo līdzekļu līnijas, kuras tie varētu izmantot kā drošības spilvenu vai kā instrumentu iespēju izmantošanai pārmaiņu laikos. Katrā ziņā aktivitāte klientu pusē ir, kas signalizē to, ka tirgus pieprasījums ir gana aktīvs.

Bez klasiskajiem ikdienas finansējuma pieprasījumiem novērojam aktivitāti arī uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumos. Tā kā liela daļa uzņēmēju savu saimniecisko darbību sāka 90. gados, tad šobrīd ir sasnieguši pensionēšanās vecumu. Bieži vien biznesu nodot tālākai pārvaldībai nav kam vai arī nākamā paaudze nav ieinteresēta vecāku biznesa attīstībā, tad tiek pieņemts lēmums biznesu pārdot. Šādas iespējas naski izmanto konkurenti vai arī finanšu investori, kuri labprāt izvieto savus brīvos naudas līdzekļus. Bankas ļoti labprāt izskata šādus darījumu finansējumus, un uzņēmēji izmanto šādas iespējas, jo ar bankas atbalstu, protams, var piefinansēt trūkstošo apjomu, padarot atdevi no kapitāla tomēr pievilcīgāku.

Augošs pieprasījums ir arī apvienošanās darījumu segmentā. Tie uzņēmumi, kuri ir veiksmīgi aizvadījuši pēdējos gadus, ir iekrājuši lieku naudu un redz iespējas tirgū iegādāties konkurentus.

Cik tad viegli vai grūti bankām ir strādāt ar ražotājiem, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā?

Tā tas ir, bet tik un tā bankas uz ražotājiem, it īpaši uz tiem, kuri savus izstrādājumus realizē ārzemēs, raugās ar optimismu. Eksporta tirgos produkcijas cenu nosaka nevis inflācija Latvijā, bet gan konkurence konkrētajā tirgū, tomēr vismaz līdz šim nav manīta situācija, ka kādi produkti ārvalstu tirgū tiktu realizēti, ražotājam negūstot kaut nelielu, bet tomēr peļņu. Savā ziņā tiem ražotājiem, kuri strādā vietējā tirgū, pat kaut kādā ziņā ir vieglāk, jo cenu pieaugumu patērētājiem var pamatot ar ražošanas izmaksu un nepieciešamo izejvielu cenu sadārdzinājumu.

Protams, visos tirgos ir savi cenu līmeņu griesti, kad patērētāji pārstāj pirkt konkrēto preci un meklē tai aizvietotāju. Visi minētie faktori savā ziņā darbojas kā attīstības bremzes, jo ražotāji, kuriem ir gatavi investīciju projekti, pašlaik nogaida ar to īstenošanu. Ideja vienkārša – pārziemosim un tad atgriezīsimies pie jautājuma par investīcijām attīstībā. Tā nav atteikšanās no ražošanas paplašināšanas vai modernizācijas, bet gan tikai ieceru īstenošanas atlikšana.

Rezultātā ar reālu investīciju plāna īstenošanu pašlaik nodarbojas retais ražotājs, bet visa uzmanība ir veltīta darbam par iespējamām investīcijām nākamā gada pavasarī – vasarā. Līdzīgu ainu ar investīciju lēmumu atlikšanu esam pieredzējuši pavisam nesenā pagātnē, kad 2020. gada pavasarī Covid-19 izplatības mazināšanai bija noteikti ļoti stingri ierobežojumi. Katrā nozarē ir savi čempioni un ir arī uzņēmumi, kuriem ir lielāki izaicinājumi. Tā vienmēr ir bijis, un tā arī būs.

Mēs uz šo procesu raugāmies dabiski. Bankas nenoliedzami vēlas kreditēt labus uzņēmumus, kuriem ir skaidra sapratne par saviem nākotnes un izaugsmes plāniem. Sinerģija ir tad, kad banka saprot klientu un tā biznesu, paredz to, ka ne vienmēr būs labi gadi un mēdz būt arī slikti gadi, bizness ir ciklisks, tas ir normāli. Savukārt klients patur prātā to, ka tirgū var būt izmaiņas, un pieglabā kādu lieku eiro brīžos, kad tas vajadzīgs. Tas, ar ko saskaramies ikdienā, ir, ka universālajās bankās ir viss, kas vien var būt, tomēr tajās bieži vien pietrūkst attieksmes – individuālas pieejas – pret klientu, viņa vēlmēm, vajadzībām un iespējām. Mazāka izmēra spēlētāji kā Reģionālā investīciju banka spēj piedāvāt uz klientu vērstu servisu un būt vārda pilnā nozīmē partneris, nevis tikai klientu apkalpojoša iestāde. Viena būtiska nianse – klients ir gatavs maksāt par servisu un spēj novērtēt ātrumu, jo katra zaudēta diena biznesā ir ne tikai neiegūti ienākumi un peļņa, bet arī izmaksas. Jo ātrāk darījumu partneris – banka – pieņems lēmumu, jo ātrāk varēs darboties klients – uzņēmums. Tieši šī recepte ļauj sekmīgi strādāt mazākām komercbankām Latvijā. Pats par sevi saprotams, bez servisa klientam ir jāpiedāvā arī “produktu grozs”. Pie tā esam strādājuši.

Šodien varam apgalvot, ka mūsu esošās kapitāla iespējas ļauj mums kreditēt arī apjomīgākus darījumus ar pievilcīgām procentu likmēm, kas ļauj mums konkurēt par klientiem arī ar vadošo banku piedāvājumiem, vienlaicīgi piedāvājot plašu spektru ar kreditēšanas produktiem gan īstermiņa apgrozāmo līdzekļu finansējumam, gan ilgtermiņa investīciju finansējumam.

Vai pašreizējās energoresursu cenas nav motivējušas uzņēmumus un iedzīvotājus investēt saules paneļos, vienlaikus radot nepieciešamību pēc papildu kredītiem?

Protams, bet jāteic, ka tās personas, kuras attiecīgi tobrīd nepopulāru lēmumu par saules paneļu uzstādīšanu pieņēma pirms diviem – trijiem gadiem, šodien būs lielākie ieguvēji, kaut arī ražotājiem ar pašu ražoto elektrību vien nepietiek un tā tik un tā ir jāpērk tirgū. Tiem, kuri pašlaik strādā, lai diversificētu savu elektroenerģijas piegādāju loku, ir ļoti rūpīgi jārēķina savi ieguvumi un arī potenciālie izdevumi. Proti, šāda situācija ar ļoti augstajām elektroenerģijas un visu energoresursu cenām nebūs mūžīgi, tāpēc ir jautājumi par to, vai iecerētā investīcija atpelnīsies uzņēmējam pašlaik aprēķinātajā laikā vai arī ne. To, protams, pierādīs laiks, jo dzīvojam lielas neskaidrības un pārmaiņu laikos.

Izskatot iespējas kreditēt uzņēmumus, kuri vēlas uzstādīt saules paneļus kādas daļas sava patēriņa segšanai, banka vērtē uzņēmuma finanses un biznesa perspektīvas kopumā. Investīcijas savā energoefektivitātē nav tikai saules paneļi – uzņēmumi maina apgaismojumu, pārejot uz efektīvāko LED sistēmu, maina padomju laiku elektromotorus uz šodienas ekonomiskajiem, arī siltina ēkas, maina logus, durvis, maina apkures katlus. Bieži šādas investīcijas tiešām uzlabo uzņēmuma kopējo finansiālo ainu, un šādos gadījumos tas ir potenciāli finansējams projekts.

Vai kreditēšanu ietekmē ES Zaļais kurss un tā radītā taksonomijas sistēma, kas bankām ir jāievēro?

Nenoliedzami, ka ES Zaļajam kursam ir nozīme un ietekme uz bankām, jo kaskadēšanas rezultātā bankas ir sava veida vērtētājas, vai uzņēmumu vadības izraudzītā iecerētā ilgtspēja ir tāda, kas atbilst ES uzstādījumiem klimata jomā. Uzņēmumiem ir jāņem vērā šie ES nosacījumi savā darbībā. Vienlaikus Zaļajam kursam ir jābūt sava veida paritātē ar ikdienas realitāti. Ja Zaļais kurss rada neērtības un papildu tēriņus, tad uzņēmēji automātiski cenšas ieviest to nepieciešamo minimumu, kāds vien iespējams, jo uzņēmējam bez Zaļā kursa prasībām ir virkne lietu, kuras ir jārisina ikdienā. Taču vienlaicīgi attīstoties info materiāliem un dažādiem rīkiem, kuri palīdz uzņēmējiem savā ikdienas darbā implementēt darbības principus, šis administratīvais slogs samazinās. Ja agrāk CO2 izmešu samazināšana, taupīga resursu izmantošana daudziem šķita tāla un neskaroša problēma, tad pašlaik ir apziņa, ka tas skar ikvienu no mums gan kā sabiedrības locekli, gan arī kā uzņēmumu.

Dati rāda, ka Latvijā jau ir sākusies recesija, karš Ukrainā faktiski liedzis tirdznieciskos darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, ir zaudēti noieta tirgi, tranzīta preču plūsmas mazākas, Latvijai ir robeža ar Krieviju un, ja agrāk tas bija ieguvums, tad tagad tas vairs tāds nebūt nav. Ko nozīmē šī jaunā situācija?

Jā, karš Ukrainā ir mainījis daudzas lietas, tostarp ir radīts jauns dzelzs priekškars, un tie, kuri iepriekš strādāja ar Krieviju, spiesti meklēt citus sadarbības partnerus, noieta tirgus utt.

Te gan jāpiebilst, ka nenoteiktība attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju kā noieta tirgu un no tā izrietošie riski valdīja jau no 2014. gada. Tā rezultātā pašlaik vairāki salīdzinoši lieli Ukrainā strādājoši uzņēmumi apsver iespēju pārcelties vai izveidot filiāles Eiropā, un tā ir iespēja Latvijai. Manuprāt, svarīgs faktors, lai šādi uzņēmumi nonāktu Latvijā, ir kopējais piedāvājums. Vispirms tā ir valsts un pašvaldību vēlme šādus no kara bēgošos ražošanas uzņēmumus uzņemt Latvijā, un otrs būtisks faktors ir spēja piedāvāt atbilstoša izmēra ražošanas telpas ar nepieciešamo elektroenerģijas pieslēgumu un infrastruktūru darbiniekiem un viņu ģimenēm.

Uzņēmumi no Ukrainas ir gatavi pārcelties, ne tikai atvedot ražošanai nepieciešamās iekārtas un tehnoloģiskās līnijas, bet arī inženiertehnisko personālu un pat apmācītus darbiniekus, cik nu to pieļauj izceļošanas iespējas. Cīņā par šādu kompāniju piesaisti ir iesaistījušās daudzas Eiropas valstis, tostarp Polija, Lietuva, un tas nozīmē, ka Ukrainā dislocētām kompānijām, kuras izlēmušas pārcelties, ir lielas izvēles iespējas. Šīs kompānijas, bez šaubām, ir gards “kumoss”, jo ne tikai rada lielu pievienoto vērtību valsts iekšzemē, bet ir lieli eksportējoši uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību un vārdu jeb zināmi nozaru “enkuri”.

Vēl jau ir digitālā eiro un arī digitālā ASV dolāra idejas un eksperimenti, kas, iespējams, var likt vēlreiz pārvērtēt visas pašreizējās naudas izcelsmes tīrību un kārtējos pārsteigumus, it īpaši trešo valstu uzņēmējiem.

Gan jā, gan nē. Nedomāju, ka tas skars finanšu sistēmā jau esošus līdzekļus, kas jau ir pārbaudīti. Jā, var būt jautājumi par skaidru naudu, kas šobrīd finanšu sektorā jau ir nepopulārs norēķinu instruments. Digitālajam eiro un arī dolāram ir vairāk ieguvumu nekā trūkumu. Kopumā banku sektors ir uzņēmis vektoru, kurā drīzumā banka būs pieejama viedierīcē, tas ir neizbēgami. Nozare nav tāda, kāda tā bija pirms desmit gadiem, un noteikti pēc pieciem gadiem nebūs tāda, kāda tā ir šodien. Manuprāt, ļoti būtiski ir nošķirt fizisku personu apkalpošanu no juridisku personu apkalpošanas. Fiziskai personai ir iespējams teju visas darbības veikt attālināti, kas, manuprāt, ir lieliski, jo kamdēļ tērēt jau tā saspringtajā ikdienā laiku, lai lieku reizi dotos uz banku.

Biznesā tomēr ir specifika darbā ar banku. To dzirdam no klientiem ikdienā. Ir daļa operāciju, kuras klienti vēlas veikt klātienē. Vēlas sarunu ar speciālistu, kurš iedziļināsies un spēs atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Šīs tikšanās vairo uzticību un sapratni par lietu kārtību. Par laimi, arī mūsdienās banku biznesā tiek saglabāti nemainīgi bankas un klientu attiecību pamati, it īpaši korporatīvajā segmentā – tiešais kontakts, uzticība un pragmatiska sadarbība ir fundamentālas lietas, kuras grūti digitalizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB,06.12.2022

Dalies ar šo rakstu

2. pensiju līmeņa zaudējumi ilgtermiņā nav kritiski, Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas politika, kas izraisījusi obligāciju vērtības kritumu, pilnībā izlīdzināsies trīs līdz piecu gadu laikā.

Tā intervijā apgalvo Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug nebanku kreditētāju apgrozījums

Intervija

Bizness sāk aprast ar nenoteiktību. Armands Kokainis, AS “Reģionālā investīciju banka” Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs

Tēma

Nulles nodokļos joprojām daudziem

Enerģētika

Elektroenerģijas patēriņš nākotnē pieaugs

Zinātne

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu Reģionālajai investīciju bankai

Db.lv,12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Reģionālā investīciju banka” piešķīrusi finansējumu investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā stikloto konstrukciju ražotājam “KDW Werke Baltics”, informē Reģionālā investīciju banka.

SIA “KDW Werke Baltics” pamatprodukts ir koka/alumīnija logi, kas apvieno koka estētiskumu un alumīnija izturību. Uzņēmuma ražotie logi izmantoti, piemēram, dzīvojamajā mājā Muitas ielā, Rīgā. Sekojot pasaules tirgus attīstības tendencēm, tiek plānots ražot videi draudzīgu un energoefektīvu produktu - koka/alumīnija logus ar pasīvo māju prasībām atbilstošu siltumcaurlaidību.

“Strādājam dzīvojamo māju segmentā, piedāvājot augstas kvalitātes logus ar pievienoto vērtību. Latvija ir salīdzinoši neliels tirgus, tādēļ jau vairāk nekā pirms desmit gadiem sākām cīnīties par savu vietu Eiropā. Neatlaidīgajam un pacietīgajam darbam ir labi rezultāti, tādēļ tagad vēlamies dubultot ražošanas jaudu un paplašināt gan piedāvāto produktu klāstu, gan eksporta valstis,” stāsta SIA “KDW Werke Baltics” valdes priekšsēdētājs Kārlis Ķezis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) piešķīrusi 13 miljonu eiro kredītu Latvijā lielākā dzīvojamo ēku kompleksa “Ezerjugla” būvniecības pabeigšanai, informē Reģionālā investīciju banka.

Projekts “Ezerjugla” ir astoņu dzīvojamo ēku komplekss Juglas ezera krastā. Kompleksu, kas tiek būvēts vienā kārtā, plānots pabeigt jau 2022.gada nogalē. Dzīvojamā kompleksa projektu izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA “Zenico Projekts”. Projekta “Ezerjugla” kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro.

“Ezerjuglas lielākā priekšrocība ir iespēja izbaudīt dabas mieru, vienlaikus nezaudējot neko no pilsētas ērtībām. Turklāt visi esam vienisprātis, ka Rīgai piestāv mazstāvu apbūve – četru stāvu mājas ir ideālas,” skaidro projekta attīstītāja AS “Murjāņu 70” projektu vadītājs Eduards Krūmiņš.

“Ticam, ka nākotne ir mājokļiem, kur liela uzmanība ir pievērsta ne tikai komfortam ēkā un dzīvoklī, bet arī apkārtējās vides labiekārtojumam un iespējai nodrošināt darba un atpūtas līdzsvaru. Šis ir liela mēroga projekts, un bankas līdzdalība tajā apliecina to, ka banka turpina stiprināt savas pozīcijas Latvijas biznesa kreditēšanas segmentā,” stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

RIB izsniegusi vairāk nekā pusmiljonu eiro AJ Power Recycling

Db.lv,10.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot vietējā kapitāla uzņēmumu attīstības un izaugsmes potenciālu, AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi 550 000 eiro kredītu AS “AJ Power Recycling” turpmākai uzņēmuma izaugsmei.

AS “AJ Power Recycling” ietilpst vienā no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. AS “AJ Power Recycling” darbojas tekstila, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektronikas apsaimniekošanas sistēmās, kā arī nodrošina atkritumu pārstrādi. Izsniegtais finansējums ļaus uzņēmumam veicināt dabas resursu nodokļa sistēmas turpmāku attīstību un uzturēšanu, kā arī jaunu tekstila savākšanas un pārstrādes risinājumu ieviešanu.

“Līdz ar izmaiņām nozarē, šogad esam veiksmīgi piesaistījuši ievērojamu klientu loku, turpmāk nodrošinot uzņēmumiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa arī par tirgū izvietotajiem tekstilizstrādājumiem. Šī iniciatīva ļauj efektīvi pārvaldīt nevajadzīgos tekstilizstrādājumus un būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu Latvijā. Pateicamies RIB par atbalstu šī projekta finansēšanā un kopīgo ieguldījumu aprites ekonomikā,” stāsta Solveiga Grīsle, AS “AJ Power Recycling” valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai obligāciju tirgū joprojām ir potenciāls?

Edgars Lao, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management Fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs,12.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tirgus augšupeju un augstajām procentu likmēm Baltijas valstīs lielāku investoru interesi piesaista obligāciju tirgus. Vai vērtspapīri joprojām piedāvā labas investīciju iespējas, vai drīzāk ir redzamas Baltijas tirgus pārkaršanas pazīmes?

Reģionālā vērtspapīru tirgus pievilcību pēdējo gadu laikā sekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, augošās ienesīguma likmes, kas gan ir globāls trends, nevis reģionāla īpatnība. Otrkārt, jaunu emitentu ienākšana tirgū, proti, labi zināmi vietējie uzņēmumi, kas piesaistīja gan jaunu kapitālu, gan investorus. Būtiski, ka jaunie emitenti pārstāv dažādas nozares, tostarp ražošanu, kas rada lielāku interesi no institucionāliem investoriem. Ir cilvēki, kam pašreizējais tirgus aktivitātes pieaugums liek uzdot jautājumu par iespējamu burbuļa veidošanos. Taču pašreizējo tirgus dinamiku nevajadzētu uztvert kā kaut ko neparastu, jo vērtspapīru tirdzniecības apjoms ar obligācijām Baltijas biržā joprojām veido salīdzinoši nelielu daļu – tikai 20 % no kopējā apjoma. Šī tendence ir vērtējama pozitīvi, jo ieguldītājiem ir iespēja pirkt un pārdot atsevišķas obligācijas ne tikai emisijas brīdī, bet arī visā to dzīves laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsniedz 2,5 miljonu eiro finansējumu Daiļrade Koks attīstībai

Db.lv,05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RIB gada pirmos deviņus mēnešus noslēdz ar 6,7 miljonu eiro peļņu

Db.lv,09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi 2023. gada 3. ceturksni ar 6.7 miljonu eiro peļņu, bet bankas kredītportfelis salīdzinājumā ar gada sākumu šī gada deviņos mēnešos palielinājās par 13.6 miljoniem eiro jeb 12.4% un septembra beigās bija 123 miljoni eiro.

Bankas aktīvi salīdzinājumā ar gada sākumu auguši par 52.5 miljoniem eiro, jeb 13% un uz šī gada 30. septembri bija 446.4 miljoni eiro. RIB

“Banka attīstās atbilstoši savai stratēģijai ar fokusu uz Latvijas biznesa projektu finansēšanu. Jāuzsver, ka šī gada vidū bankas Latvijas kredītprojektu portfelis sasniedza 73 milj. eiro - tas ir par 217% vairāk kā 2019. gadā, kad banka sāka mērķtiecīgi attīstīt kreditēšanas virzienu Latvijas tirgū. Pēdējo divu gadu laikā, konkurencē ar visām Latvijas bankām, RIB bija starp labākajām divām vai trim bankām pēc korporatīvo kredītu kredīportfeļa pieauguma tempa,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālās investīciju bankas 2023. gada neauditētā peļņa - 9.14 miljoni eiro

Db.lv,14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (turpmāk – RIB) noslēgusi 2023. gadu ar 9.14 miljonu eiro peļņu.

Banka pagājušā gada laikā par 4 miljoniem eiro jeb 6% ir palielinājusi Latvijas projektu kredītportfeli un pērnā gada decembra beigās tas bija 66.3 miljoni eiro jeb 67% no kopējā bankas kredītportfeļa. RIB aktīvi 2023. gada beigās bija 468 miljoni pretēji 394 miljoniem gada sākumā.

“Laba pagājušā gada peļņa un bankas biznesa apjoma pieaugums ne tikai atspoguļo ieguldīto darbu, bet arī liecina par efektīvu un ilgtspējīgu bankas attīstības biznesa modeli. 2023. gadā ir uzsākti vairāki bankai nozīmīgi projekti un jau šogad mums būs daudz jaunu digitālo risinājumu - jauna mājaslapa, jaunā Internetbanka un mobilā aplikācija. Tāpat plānojam arī uzsākt ievērojamu bankas ēkas rekonstrukciju. Līdz ar to kļūsim vēl pieejamāki un draudzīgāki saviem klientiem,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa atvērs birojus Latvijā un Igaunijā, aģentūru LETA informēja bankā.

Jaunu biroju atvēršana Rīgā un Tallinā pastiprinās EIB grupas klātbūtni Latvijā un Igaunijā, sniedzot lielāku atbalstu vietējiem projektiem tādās jomās kā inovācijas, zaļā un droša enerģija, kā arī finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), norādīja bankā.

Abi jaunie biroji veicinās ciešāku sadarbību ar Latvijas un Igaunijas partneriem, piebilda EIB pārstāvji.

Kopš 2020.gada EIB grupa savas investīcijas Latvijā un Igaunijā koordinē ar reģionālā biroja Viļņā starpniecību. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās iespējas un potenciālu reģionā, īpaša biroja izveide abās pārējās pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās tiek uzskatīta par būtisku, lai sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu vietējiem projektiem un padziļinātu sadarbību ar partneriem gan valsts, gan privātajā sektorā, norādīja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Pērn reģionu attīstību virzīja pakalpojumu eksporta nozare

LETA,13.08.2024

Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā iepriekš, arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, secināts "Luminor Bank" Latvijas novadu un nozaru attīstības pētījumā.

Vienlaikus aizvadītajā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā, bet pakalpojumu attīstību virzīja pandēmijas beigu efekti. Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%, un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.

Tāpat strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, tāpat te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori no visām Baltijas valstīm izrādījuši augstu interesi par divu lielāko uzņēmuma akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – veiktajiem Latvijas fintech uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskajiem piedāvājumiem, kas noslēdzās piektdien, 2. jūnijā.

Kopumā 2915 investori parakstījās 5 242 209 akcijām par kopējo summu 7,1 miljoni eiro, tādejādi pieprasījumam pārsniedzot akcionāru piedāvāto akciju apjomu 1,12 reizes.

Vislielākā interese par publiskā piedāvājuma akcijām novērota no Igaunijas investoru puses, kam sekoja Latvijas un Lietuvas investori. Ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc DelfinGroup akcijām, L24 Finance un EC finance veiks akciju alokāciju pēc pro-rata principa, kas nozīmē, ka visi investori, kas pieteicās akciju iegādei, saņems aptuveni 89% no pieprasītā akciju skaita. Iegādāto akciju pārskaitīšanu jeb norēķinu plānots veikt 6. jūnijā.

Pēc norēķinu veikšanas brīvā publiskā apgrozībā esošais DelfinGroup akciju skaits pieaugs no 16,07% līdz 26,77%, kā arī L24 Finance piederēs 48,18% no uzņēmuma akcijām, bet EC finance – 14,95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

RIB peļņa šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 4,5 miljonus eiro

Db.lv,27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 4,46 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,85 miljoniem eiro jeb gandrīz 2,7 reizes vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Aktīvi uzsākot 2024.gada plānu izpildi, RIB šī gada pirmajos trīs mēnešos kopumā izsniegusi finansējumu jauniem Latvijas projektiem 9,3 miljonu eiro apmērā.

Peļņas pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu pamatā sekmēja tīrie procentu ienākumi. 2024.gada pirmajā ceturksnī tie veidoja 5,24 miljonus eiro, kas ir par 1,58 miljoniem eiro vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2023.gada beigām pieauguši arī RIB aktīvi. 2024.gada 31.martā RIB aktīvi bija 472 miljoni eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās. RIB pašu kapitāls uz 2024.gada 31.martu bija 52,9 miljoni eiro, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs veidoja 36,43%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons,08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv,17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru