Video

VIDEO: Nosacījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2, lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa un portāla Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Diskusijas dalībnieki:

  • Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece;
  • Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs;
  • Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs

Diskusiju vada – Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists

Diskusijas saturs:

00.00.40 - 00.06.08

Kādas prasības Eiropas zaļais kurss izvirza lauksaimniecībai? Ko tas nozīmēs ražotājiem un patērētājiem?

00.06.09 - 00.12.44

Kādas prasības Eiropas zaļais kurss izvirza kūdras ieguvējiem un substrātu ražotājiem?

00.12.46 - 00.18.45

Ko nozīmē Eiropas zaļā kursa īstenošana?

00.18.46 - 00.24.40

Kādas bažas raisa Eiropas zaļā kursa īstenošana?

00.24.41 - 00.28.01

Kādas iespējas radīs Eiropas zaļā kursa īstenošana?

00.28.02 - 00.33.41

Kā būtu jāstrādā uzņēmējiem, ierēdņiem un politiķiem lai sasniegtu iespējami labāko rezultātu?

00.33.42 - 00.47.13

Vai Latvijā iespējams panākt sabiedrības, dažādu nozaru uzņēmēju konsensusu ko un kā labāk darīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dell Technologies nodrošina šodienas darbaspēku ar jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu

Sadarbības materiāls, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināts darbs ir šeit uz palikšanu. Tāpēc Dell Technologies sadarbojoties ar Intel ir laiduši klajā jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu. Uzlabojot produktivitāti un sadarbību, šie inovatīvie produkti maksimāli palielinās darba efektivitāti. Inteliģentas, drošas un ilgtspējīgas - datorsistēmas, kas piemērotas attālinātā darba gadsimtam – ir ieradušās.

Gudrā datorsistēma darbavietā

Visinteliģentākais portatīvais dators biznesa pasaulē. Latitude 9000 sērijas datori pārspēj savus priekšgājējus. Latitude 9420 un 9520, kas satur 11. paaudzes Intel® Core ™ i7 vPro procesorus, var lepoties ar 32 GB atmiņu un integrētu Intel® Iris® Xe grafiku. Ar iebūvēto AI - pirmo šāda veida - 9000. Sērijas portatīvie datori mācās kopā ar jums un reaģē uz to, kā jūs strādājat, lai uzlabotu lietojumprogrammas veiktspēju, akumulatora lietošanas darbības laiku un audio iestatījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu

Oksana Lentjušenkova, Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore, 14.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Evergrande nedienu dēļ Ķīnas nekustamo īpašumu magnāts zaudē miljardu dolāru

LETA--AFP, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šanhajā bāzētās nekustamo īpašu attīstīšanas kompānijas "Sinic Holdings Group" vadītājs Džans Juaņļins pirmdien zaudējis vairāk nekā vienu miljardu dolāru, jo bažas par iespējamu uzņēmuma ar pasaulē lielākajām parādsaistībām - Ķīnas "Evergrande" - bankrotu radījušas paniku Honkongas akciju biržā.

Izdevums "Forbes" vēstī, ka Džana bagātība pirmdien nokritusies no 1,3 miljardiem dolāru (1,1 miljardam eiro) līdz 250,7 miljoniem dolāru (212,8 miljoniem eiro).

"Sinic Holdings Group" pirmdien bijusi spiesta pārtraukt akciju tirdzniecību Honkongas biržā, jo to cena nokritusies par 87%.

Džana šogad tika iekļauts "Forbes" veidotajā pasaule turīgāko cilvēku sarakstā, un viņš savu bagātību ieguvis, pateicoties daudzstāvu dzīvokļu māju būvniecībai, ko tagad negatīvi skārušas bažas par "Evergrande" iespējamu bankrotu.

Kā ziņots, "Evergrande" septembra sākumā otro reizi divās dienās tika samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka uzņēmums piedzīvos bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā atrast, piesaistīt un noturēt klientus

Jurģis Bakans, Bluelark Pārdošanas nodaļas vadītājs, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rosina sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu rudens un ziemas sezonai

Db.lv, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu rudens un ziemas sezonai.

Plānā jāparedz skaidri nozares darbības nosacījumi un efektīvi atbalsta mehānismi dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos. LRB uzskata, ka visu interesēs ir radīt tādu nozares atbalsta sistēmu, kas sekmē uzņēmējdarbību, nevis veicina dīkstāvi, un viens no šādiem instrumentiem ir pazeminātā PVN piemērošana, ko uzņēmēju atbalstam jau ieviesušas 20 Eiropas Savienības valstis.

"Nozare uzskata, ka atbildīgajām ministrijām, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus un epidemioloģisko situāciju Latvijā un Eiropā, kā arī Pasaules Veselības organizācijas ekspertu un epidemiologu ieteikumus, ir nekavējoties jāizstrādā skaidri saprotams nozares darbības plāns vismaz tuvākajiem sešiem mēnešiem. Iepriekšējā periodā ilgi diskutētais, kopīgi izstrādātais un valdības apstiprinātais "luksofora" princips diemžēl nekad tā arī netika iedzīvināts, pēkšņi aizstājot to ar grūti realizējamo "koridoru" pieeju. Tāpēc uzņēmēju vidū pastāv nopietnas bažas, ka arī šoruden, strauji mainoties epidemioloģiskajai situācijai, viesmīlības nozares darbības regulējumā atkal varētu iestāties haoss un masveida bankrotu vilnis," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie akciju tirgi jau ilgāku laiku jebko, ja vērtē ietekmi uz kopējo cenu izmaiņu bildi, uztver ar visai labu garastāvokli.

Tā saucamā cenu korekcija ASV akciju tirgū, par ko tiek saukta tirgus raksturojošā indikatora samazināšanās vismaz par 10%, nav notikusi jau vairāk nekā gadu. Turklāt ļoti ilgi nav piedzīvota pat krietni pliekanāka akciju cenu atkāpšanās par 5%.

Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan piebilst, ka sezonāli septembris un oktobris ir viens no vājākajiem periodiem gadā akciju tirgus snieguma ziņā. Savukārt, ņemot vērā ieilgušo tirgus pieaugumu bez 5% krituma, esot paaugstināta varbūtība, ka nākamajos mēnešos tomēr varam sagaidīt vismaz nelielu cenu korekciju. Viņš izceļ, ka saskaņā Ned Davis Research datiem jau vairāk nekā 210 dienas ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indekss nav piedzīvojis kaut 5% kritumu. Kopš 1928. gada vidējais periods, kurā augšupejoša tendence tirgū turpinājusies bez šādām nelielām korekcijām, esot 84 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Izglītība un pētniecība – ceļš uz jaunām zināšanām un tehnoloģijām

Māris Ķirsons, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un to ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Video saturs:

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons

00:00:00 – 00:01:25 Kāda ir zinātnes un pētniecības ietekme uz mežsaimniecību?

00:01:26 – 00:04:30 Ko no zinātnes un pētniecības iegūst mežsaimnieki, koksnes pārstrādātāji un sabiedrība kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro. Tas ir par 5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Peļņa gada laikā ir samazinājusies augstāku kredītuzkrājumu un izmaksu dēļ, savukārt ienākumi gada laikā ir pieauguši, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 1 procentu. Tikmēr kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, saglabājies stabils. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi auguši par 5 procentiem, kamēr uzņēmumu kredītportfelis ir samazinājies par 6 procentiem. Depozītu apmērs ir audzis par 23 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9 procentiem. Tos galvenokārt labvēlīgi ietekmēja ienākumu pieaugums karšu un maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī aktīvu pārvaldīšanā.

Ienākumi no darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī apdrošināšanas ienākumi gada laikā ir saglabājušies stabili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Merks" un tās mātesuzņēmums AS "Merko Ehitus" pārsūdzējuši Administratīvajā tiesā Konkureces padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā, teikts "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn".

"Merks" uzskata, ka KP secinājumi par kompānijas uzņēmējdarbības praksi ir nepamatoti gan faktiski, gan juridiski.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"KP uzliktais naudas sods un visas citas iespējamās sekas, kas noteiktas saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, nestāsies spēkā, kamēr nebūs stājies spēkā galīgais tiesas spriedums," teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Paziņojumā teikts, ka "Merko Ehitus" grupa ir apņēmusies veicināt un īstenot ētiskus biznesa standartus un uzvedību, kā arī ievērot visus likumus un noteikumus, kas reglamentē uzņēmējdarbības praksi. Jebkurš iespējamais godīgas konkurences pārkāpums ir grupas darbības principu un vērtību pārkāpums, uzsvērts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā arī būvfirma AS "LNK Industries" pārsūdzēja KP lēmumu.

LNK INDUSTRIES pārsūdzējusi KP lēmumu būvnieku karteļa lietā 

AS “LNK INDUSTRIES”, izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu...

Atgādinām, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VIDEO: Vai attieksme pret lielajām un mazajām valstīm ir vienāda?

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir ierobežots cilvēku skaits, kas var kvalitatīvi nodrošināt kaut vai to pašu kontroles vai apkarošanas mehānismu, intervijā žurnālam Dienas Bizness atzīst Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

"Maza valsts ar mazu un ierobežotu resursu un tomēr ar to pašu prasību līmeni kā lielajās Eiropas valstīs," saka I.Znotiņa. Viņa arī atgādina par 2018. gadu, "kur mēs skaidri redzējām, ka tad, kad bija lielas problēmas ar konkrēti vienu likvidējamu kredītiestādi, tad no Eiropas atbalstu varēja gaidīt vairāk".

Visu interviju par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zaļais kurss kopumā ir ļoti atbalstāms, vides piesārņojuma problēma tiešām kļūst aizvien aktuālāka, turklāt visā pasaulē – tās ietekmēto globālo sasilšanu, šķiet, šovasar jau izjutām arī, tā teikt, uz savas ādas.

Taču ik pa laikam parādās kādi fakti vai tendences, kas rada pamatu satraukumam par to, vai šī kursa realizēšana tāda, kā iecerēta, pirmkārt, ir iespējama, otrkārt, nesīs vairāk labuma nekā ļaunuma.

Kritiska pieeja, protams, nepieciešama, lai virzību uz labāku dzīvi uzlabotu, nevis atceltu. Spilgts piemērs ir kaut vai kosmiskā tūrisma straujā attīstība. Mēs te, Eiropā, zaļās idejas vārdā gatavojamies atteikties no vidi piesārņojoša transporta, ierobežot lauksaimniekus un ražotājus vispār, maksāt daudz vairāk par apkuri, produktu piegādēm utt., bet kaut kur citur pasaulē izpriecu braucienos dedzinās daudzdesmit tūkstošus tonnu degvielas, itin nemaz nesatraucoties ne par ozona slāni, ne cita veida kaitējumu videi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 19.10.2021

Dalies ar šo rakstu

Turpinām rakstu sēriju Otro personu TOP5 Latvijā par priekšnieku ēnā esošajām amatpersonām, kas faktiski vada iestādi, nosaka tās īstenoto politiku. Nr.3 šajā sarakstā - Evija Mugina, Iepirkumuuzraudzības biroja vadītāja vietniece.

Vēl 19.oktobra žurnālā Dienas Bizness lasi:

* Lielajā intervijā - Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

* Saeimā skatāmie Publisko iepirkumu likuma grozījumi raisa bažas par to, ka tiek radīti labvēlīgi apstākļi korupcijai.

* Pievēršam uzmanību arī dalītā īpašuma izbeigšanai, kas joprojām ir līdz galam neatrisināta problēma.

* Lai investīcijas elektroenerģijas industrijā nerezultētos elektrības tarifu kāpumā, paralēli ir jānotiek enerģijas patēriņa elektrifikācijai. To intervijā db.lv norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmumam ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām risks piedzīvot bankrotu

LETA--AFP, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigantam "Evergrande" trešdien otro reizi divās dienās samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Liela daļa analītiķu brīdina, ka bankrots radītu nopietnas sekas pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai, jo uzņēmums Ķīnā nodarbina 200 000 cilvēku, kā arī netieši rada 3,8 miljonus darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Kāds klients reiz novērojis, kā kaķis ar ķepu aizsit bumbiņu uz istabas pretējo stūri un gaidījis, kamēr tā atripos atpakaļ. Nebija ilgi jāanalizē, ka kaut kas ir savirzījies šķībi mājas konstrukcijā.” stāsta Uretek Baltic vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Tā kā daudzām būvēm, tiltiem, ceļiem un ēkām - gan vecām, gan jaunām - ir tieksme nosēsties, šādā situācijā, kad pamati zem kājām sašķobījušies, palīdzīgu roku sniedz SIA “Uretek Baltic”, kas nodarbojas ar visu iepriekšminēto objektu gan pacelšanu, gan nostiprināšanu.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt būvi no lielākiem bojājumiem, ir tās stabilizēšana un sākotnējā stāvokļa atjaunošana. Šim nolūkam SIA “Uretek Baltic” izmanto dabai draudzīgus ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs.

Trauksmes signāli ir skaidri pamanāmi

Tāpat kā minētajā gadījumā ar kaķi un bumbiņu, pirmos trauksmes signālus iedzīvotāji parasti pamana paši. „Izplatīts grīdu nosēšanās iemesls ir apstāklis, ka celtnieki nav pietiekami noblīvējuši grīdas pamatu materiālus vai apkures periodā ir sarucis materiāla apjoms,” skaidro Reiners-Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā, atsaucoties uz statistikas datiem un pētījumiem, pavēstīja Veselības ministrija (VM), kas šī iemesla dēļ piedāvā 36 pasākumu kompleksu alkohola patēriņa mazināšanai.

Saskaņā ar VM pausto, 40% Latvijas iedzīvotāji alkoholu lieto riskantā un pārmērīgā veidā, savukārt 15 gadus vecu zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu reizi, ir attiecīgi 14,6% un 17,9%.

Lai vērstu esošo situāciju par labu - samazinot alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot tā lietošanas izplatību un radītās sekas, kā arī uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas pakalpojumus -, VM piedāvājot "kompleksu pieeju" ar virkni veicamu pasākumu.

To vidū ir arī sabiedrībā plaši pārspriestais priekšlikums vēl vairāk ierobežot alkohola tirdzniecības laiku vakaros, taču VM aicina nevērtēt šo ieteikumu atrauti no pārējiem. VM kopumā piedāvā 36 priekšlikumus, kas ietver, piemēram, specializētas bērnu narkoloģijas nodaļas izveidi un dažādu valsts apmaksāto pakalpojumu pilnveidi, tostarp uzlabojot ambulatorās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku karteli. Uzņēmumi esot vienojušies par “saviem spēles nosacījumiem”, bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 milj. eiro.

Celtnieku kartelī desmit iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16,65 milj. eiro apmērā. Par to, cik kurš vainīgs vai tieši pretēji – nevainīgs, lēmumus pieņems tiesa. Kaut kad tālā nākotnē, jo, kad būs tās pēdējās instances spriedums, ir grūti prognozēt. Līdz ar to aktuālāks jautājums – kas notiks tagad, kādas ir vai būs sekas?

Vispirms – spēles noteikumu ziņā. Tā kā politiķi arī nolēmuši uzsildīt rokas uz būvnieku karteļa rēķina, tad var sagaidīt, ka būs iepirkumu likumu grozījumi, kas, visticamāk, materializēsies ar daudz augstākām prasībām ne tikai pašiem būvēt gribētājiem, bet arī tiem, kuri šādas izvēles izdarīs (iepirkumu komisiju locekļiem). Ar to saistās bažas, ka rezultātā visiem būs bailes pieņemt kādus lēmumus, tāpēc vienkārši tiks palielināts birokrātiskais slogs, kas visu procesu padarīs garāku un smagnējāku. Vai tas ir tieši tas, ko vēlamies?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas finanšu tirgū nostiprinājusies kolektīvās finansēšanas platforma "Profitus" sāk paplašināties reģionā un uzsāks darbību Latvijā.

Lietuviešu kapitāla uzņēmums specializējas NĪ investīciju un uzņēmējdarbības finansēšanas jomā.

"Kolektīvās uzņēmējdarbības finansēšanas popularitāte Lietuvā strauji pieaug, un tā kļūst par nopietnu konkurentu bankām. Tikai mūsu platformā ir savākti 30 milj. eiro un finansēti 200 projekti," saka "Profitus" valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Viktorija Čijunskīte.

"Profitus" sevi sauc par starpnieku starp tiem, kas investē, un tiem, kas vēlas saņemt finansējumu. Atšķirība no citām līdzīga rakstura platformām – sniegtās investīciju iespējas vienmēr tiek nodrošinātas ar ieķīlātu īpašumu, norāda uzņēmums.

"Nekustamais īpašums tiek uzskatīts par vienu no pievilcīgākajām investīcijām, jo tas ir izturīgs pret inflāciju, rada papildu ieņēmumus un ir taustāms. Lietuvieši investīcijas NĪ uzskata par vienām no drošākajiem," par izvēlēto darbības modeli stāsta V. Čijunskīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribas domāt par valsts attīstību ilgtermiņā, par mūsu kopējo nākotni, bet... neskaidrību pilnā šodiena kā tāds enkurs notur pie vietas.

Vai daudz ir to cilvēku, to uzņēmumu, kas šodien kaut ko var plānot, raugoties kaut vai gada vai piecu perspektīvā, ja nav zināms, ko nesīs pat nākamais mēnesis? Ja gada sākumā vēl bija cerība uz vakcīnām kā brīnumlīdzekli, tad nu ir skaidrs, ka tās sargā vien smagākos gadījumos.

Un arī ne visus – vien tos, kas vakcinējušies, proti, kas šo daļējo aizsardzību izmanto. Tas nozīmē, ka būs vien jāpielāgojas dzīvei tādos apstākļos, kādi nu ir. Ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem, ar vīrusa neskartajiem, ar saslimušajiem un pārslimojušajiem. Ja cilvēki dzīvei pat kara apstākļos pielāgojas, tad arī šā laika situācijai varētu, ja vien sabiedrībai vai vismaz valsts politiskajai vadībai būtu daudzmaz vienota sapratne par nepieciešamu rīcību šādā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai nodarbinātības tirgus ir gatavs attālinātajam darbam arī turpmāk?

Antons Kovaļovs, “Grenke” (SIA “GC Leasing Baltic”) direktors, 02.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad vairāk nekā gadu pasaulē valdošā globālā pandēmija ir nedaudz atkāpusies, bet priekšā vēl epidemioloģisko prognožu ziņā neskaidra ziema, ir vērts aizdomāties par uzņēmējdarbības, personāla rekrutācijas, vadības un biroju darbu organizēšanu turpmāk.

Galu galā, paliekošas pārmaiņas ir prognozējamas jau šobrīd. Eiropas Savienības valstīs kopumā un arī Latvijā būtiski palielinājies attālināti vai vismaz daļēji attālināti strādājošo īpatsvars, savukārt Latvijas socioloģisko pētījumu kompānijas "Katar" aptaujas liecina, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis daudzu strādājošo apmierinātības ar darbu pieaugumu (43%). Tiesa, uzņēmējiem tas raisa jaunus izaicinājumus, bet spēle ir tā vērta.

38% Latvijas nodarbināto potenciāli var strādāt attālināti

Ekonomikas ministrijas šopavasar pasūtītais pētījums apliecina – ja 2019.gadā ES-27 dalībvalstīs vidēji 14,4% no kopējā nodarbināto skaita pilnībā vai daļēji (dažreiz) strādāja attālinātā darba režīmā, tad pandēmijas laikā tāldarbā nodarbināto skaits pieauga trīskārt – līdz 44,6% darba ņēmējiem. Savukārt, Latvijā attālināti nodarbināto skaits pieauga turpat astoņas reizes – no 4,8% līdz 37,5%. Turklāt, epidemioloģiskās krīzes laikā mūsu sabiedrības digitālās prasmes ir strauji uzlabojušās. Tā, piemēram, Saeimā pandēmijas sākumā tikai 10 deputātiem bija e-paraksts, bet tagad to iemācījušies izmantot visi 100.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Saeimas Tautsaimniecības komisijā paralēli tiek virzīti divi Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekti, kur viens paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus un iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru, bet otrs vairāk pievēršas zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanai.

Abi grozījumu projekti ir saistīti un, visticamāk, jau šoruden piedzīvos trešo lasījumu Saeimā.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"Esmu piedalījies vairākās darba grupas sēdēs, kurās klāt bija sociālie partneri un būvnieki, un līdz šim ir bijusi sapratne par grozījumu nepieciešamību. Vēl pavasarī pārspriedām nepieciešamos grozījumus, tomēr pēc šīm sarunām parādījās LDDK un LTRK memorands par publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanu. Grozījumi tiek gatavoti Saeimas otrajam lasījumam, tādēļ paredzu, ka debates vēl būs un atsevišķās sadaļās komplicētas. Patlaban nav iespējams vērtēt grozījumu kvalitāti, jo tie ir tapšanas procesā un sarunas vēl priekšā," Dienas Biznesam atklāja likumprojekta referents Saeimā, deputāts un Tautsaimniecības komisijas loceklis Sandis Riekstiņš.

Jāteic, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumi top uz Būvnieku karteļa atklāšanas fona, kas netieši ietekmē kopējo gaisotni, kā arī adekvātu nozares dalību procesā. Tajā pašā laikā būvniecības nozare nav vienīgā, ko likums regulē.

Grozījumu jēga

Izmaiņas likumā pirmajā Saeimas lasījumā jau akceptētas šā gada sākumā, un, runājot par pretendentu atlasi iepirkumā, teikts, ka tās nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņa spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras. Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Proti, šajā sadaļā pasūtītāja iespējas izvēlēties pretendentu konkursā būtu visnotaļ plašas, jo runa pēc būtības ir par reputāciju, lai arī tieši šis vārds netiek izmantots. Tātad, no vienas puses, ir cēli mērķi nepieļaut konkurences kropļojumus, reģistrēt profesionālos pārkāpumus, skatīties uz nodokļu nomaksas disciplīnu, bet, no otras, – samērā brīvas rokas pasūtītājam, jo, kā zināms, kļūdas ir daudziem, bet iepirkums ar vienu pretendentu nav uzskatāms par derīgu.

Visu rakstu lasiet 31.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “LNK INDUSTRIES”, izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu pēdējo gadu garumā, ir pārsūdzējusi Konkurences padomes (KP) lēmumu tās sauktajā “būvnieku karteļa” lietā.

AS “LNK INDUSTRIES” vērtējumā tas ir nepamatots un arī prettiesisks, jo uzņēmums savā darbībā nav pieļāvis KP lēmumā uzskaitītos likumpārkāpumus un nav veicis jebkādas citas nosodāmas darbības.

Analizējot notiekošo pirms un pēc KP lēmuma paziņošanas, uzņēmums secinājis, ka šobrīd izvērstā apjomīgā sabiedrisko attiecību kampaņa ap šo lietu ir apzināts mēģinājums ietekmēt tiesu, kurai vēl tikai būs jāvērtē KP lēmuma atbilstība likumā noteiktajam standartam, lai kādam piemērotu naudas sodu.

Būvnieku karteļa lietas noilguma dēļ, iespējams, nevarēs piedzīt daļu zaudējumu 

Var rasties situācija, kad pēc būvnieku karteļa lietas iztiesāšanas beigām un Konkurences...

"Publiskā retorika par lēmumu no valsts amatpersonu un pasūtītāju puses rada iespaidu sabiedrībai, ka tiesas viedoklim vairs nav nekādas nozīmes un lēmums neizbēgami paliks spēkā, tādējādi noniecinot tiesu varas nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Vienlaikus aicinām kritiski vērtēt paziņojumus par iespējamo zaudējumu piedzīšanu no KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem. Vēlamies atgādināt, ka jebkādi lēmumi un darbības attiecībā uz it kā nodarīto zaudējumu piedziņu, būs tiesiski veicamas tikai pēc tam, kad tiesa būs devusi savu vērtējumu Konkurences padomes lēmumam. Proti, ja tiesa atcels Konkurences padomes lēmumu, tad jebkādai diskusijai par karteli vai tā radītajiem zaudējumiem vispār nav pamata. Tādējādi jebkādas spekulācijas šajā jautājumā pirms stājies spēkā tiesas spriedums ir apzināts populisms, kurš jau šobrīd nodara būtisku kaitējumu valstij un uzņēmējdarbības videi," pauž uzņēmums.

Tāpat uzņēmums norāda, ka, vērtējot pēdējo gadu notikumus Latvijas būvniecības sektorā, lielākais drauds konkurencei būvniecības tirgū ir nevis mītiski būvnieku karteļi, bet ik uz soļa sastopamā publisko pasūtītāju nespēja vai apzināta nevēlēšanās rīkot iepirkumus pēc atklātības un brīvas konkurences principiem.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Tāpēc LNK INDUSTRIES pasūtītājus pirms tiesas lēmuma neskaitīt it kā nodarītos zaudējumus, bet pievērsties tiešo uzdevumu pildīšanai pēc būtības radot tādus iepirkumu apstākļus, kas nesašaurina pretendentu loku.

Uzņēmuma ieskatā, pirmais darbs šajā sakarā būtu atteikšanās no diskriminējošu un konkurenci ierobežojošu prasību ietveršanas publisko iepirkumu nolikumos, tādējādi nepieļaujot absurdo situāciju, ka uzņēmējiem tiesības piedalīties konkursos ir jāizcīna Iepirkumu uzraudzības birojā.

Par LNK IndustriesAS “LNK Industries” ir viens no lielākajiem industriālās būvniecības uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējies sarežģītu infrastruktūras objektu, jūras termināļu, tiltu un citu hidrotehnisko būvju, viaduktu, vērienīgu ražošanas, kā arī civilo objektu būvniecībā. Izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, procesu digitalizāciju un ražošanas industrializāciju.

Būvniecības uzņēmums AS "LNK Industries" pagājušajā gadā strādāja ar 68,731 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 23,5% mazāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 34,7% un bija 4,454 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"LNK Industries" reģistrēta 2005.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 372 411 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs. "LNK Industries" reģistrēta 2005.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 372 411 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs.

Komentāri

Pievienot komentāru