Baltijas valstīs strādājošie uzņēmumi saskata gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas savam biznesam, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) ikgadējā biedru aptauja.
Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, un tajā piedalījās vairāk nekā 830 uzņēmumi, tostarp 71 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.
Šī gada aptaujā atsevišķi tika aplūkotas arī Krievijas sāktā kara Ukrainā ekonomiskās sekas. Īstermiņā Baltijas valstu uzņēmumi kā vislielāko risku norāda augstākas enerģijas un izejvielu izmaksas. To kā augstu risku atzīst 67 % aptaujāto uzņēmumu Igaunijā, 77 % Latvijā un 54 % Lietuvā.
Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu trīs Baltijas valstīs norāda arī uz piegādes ķēžu un loģistikas traucējumiem. Latvijā bažas par pieaugošu tiesisko nenoteiktību Krievijas kara sakarā ir divreiz lielākas nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs, liecina AHK aptauja. Arī tirdzniecības šķēršļu palielināšanās proporcionāli satrauc vairāk uzņēmumu Latvijā nekā Igaunijā un Lietuvā.
Kā Krievijas sāktā kara ilgtermiņa sekas teju 60% aptaujāto Latvijas uzņēmumu saskata izmaiņas transporta maršrutos. Puse aptaujāto Latvijas uzņēmumu norāda , ka ilgtermiņā jārēķinās ar biznesa attiecību pārtraukšanu vai ierobežošanu ar atsevišķiem reģioniem. Turklāt Latvijā aptaujātie uzņēmumi uzskata, ka kara rezultātā ievērojami pieaug arī protekcionisma risks.
Vairāk nekā puse aptaujāto Baltijas valstu uzņēmumu arī uzskata, ka viens no lielākajiem riskiem, kas apdraud viņu uzņēmumu nākotni, ir kvalificētu darbinieku trūkums. Attiecīgi arī bažas par darbaspēka izmaksām ir augstas - Lietuvā vairāk nekā 60 % aptaujāto uzņēmumu šos divus riskus uzsvēra kā ļoti augstus, bet arī Igaunijā un Latvijā katrs otrais vai katrs trešais respondents minēja tieši šos divus riskus.
Atbildot uz jautājumu, kādus pasākumus uzņēmumi jau ir veikuši vai plāno veikt, lai mazinātu kvalificētu darbinieku trūkumu, Latvijā puse aptaujāto uzņēmumu paļaujas uz pagaidu darbinieku izmantošanu, bet nedaudz mazāk nekā puse pieņem darbā darbiniekus no ārvalstīm un paplašina uzņēmuma iekšējo apmācību.
Uz jautājumu, vai būtu jāatvieglo nosacījumi darbaspēka ievešanai no trešajām valstīm, 65 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā uzskatīja, ka šie nosacījumi būtu jāatvieglo un no tiem 19 % uzskatīja, ka šādai nosacījumu atvieglošanai obligāti būtu jānotiek.
Attiecībā uz darbaspēka izmaksu pieauguma problēmas apmēru uzņēmumos vairāk nekā 85% respondentu Latvijā pauda, ka šī problēma viņiem jau pastāv vai ir prognozējama tuvākajā nākotnē, taču neviens no viņiem aptaujā nenorādīja, ka šī iemesla dēļ domātu par pārcelšanos uz kādu citu valsti. Pozitīva ziņa ir tā, ka vairākums aptaujāto uzņēmumu Latvijā atkal izvēlētos šo valsti kā savu investīciju vietu.
Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera ir daļa no Vācijas divpusējo tirdzniecības kameru tīkla ārvalstīs, kas aptver vairāk nekā 90 valstis visā pasaulē. AHK Baltijas valstīs darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd tajā ir vairāk nekā 400 biedru.
