Jaunākais izdevums

Baltijas valstīs strādājošie uzņēmumi saskata gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas savam biznesam, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) ikgadējā biedru aptauja.

Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, un tajā piedalījās vairāk nekā 830 uzņēmumi, tostarp 71 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Šī gada aptaujā atsevišķi tika aplūkotas arī Krievijas sāktā kara Ukrainā ekonomiskās sekas. Īstermiņā Baltijas valstu uzņēmumi kā vislielāko risku norāda augstākas enerģijas un izejvielu izmaksas. To kā augstu risku atzīst 67 % aptaujāto uzņēmumu Igaunijā, 77 % Latvijā un 54 % Lietuvā.

Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu trīs Baltijas valstīs norāda arī uz piegādes ķēžu un loģistikas traucējumiem. Latvijā bažas par pieaugošu tiesisko nenoteiktību Krievijas kara sakarā ir divreiz lielākas nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs, liecina AHK aptauja. Arī tirdzniecības šķēršļu palielināšanās proporcionāli satrauc vairāk uzņēmumu Latvijā nekā Igaunijā un Lietuvā.

Kā Krievijas sāktā kara ilgtermiņa sekas teju 60% aptaujāto Latvijas uzņēmumu saskata izmaiņas transporta maršrutos. Puse aptaujāto Latvijas uzņēmumu norāda , ka ilgtermiņā jārēķinās ar biznesa attiecību pārtraukšanu vai ierobežošanu ar atsevišķiem reģioniem. Turklāt Latvijā aptaujātie uzņēmumi uzskata, ka kara rezultātā ievērojami pieaug arī protekcionisma risks.

Vairāk nekā puse aptaujāto Baltijas valstu uzņēmumu arī uzskata, ka viens no lielākajiem riskiem, kas apdraud viņu uzņēmumu nākotni, ir kvalificētu darbinieku trūkums. Attiecīgi arī bažas par darbaspēka izmaksām ir augstas - Lietuvā vairāk nekā 60 % aptaujāto uzņēmumu šos divus riskus uzsvēra kā ļoti augstus, bet arī Igaunijā un Latvijā katrs otrais vai katrs trešais respondents minēja tieši šos divus riskus.

Atbildot uz jautājumu, kādus pasākumus uzņēmumi jau ir veikuši vai plāno veikt, lai mazinātu kvalificētu darbinieku trūkumu, Latvijā puse aptaujāto uzņēmumu paļaujas uz pagaidu darbinieku izmantošanu, bet nedaudz mazāk nekā puse pieņem darbā darbiniekus no ārvalstīm un paplašina uzņēmuma iekšējo apmācību.

Uz jautājumu, vai būtu jāatvieglo nosacījumi darbaspēka ievešanai no trešajām valstīm, 65 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā uzskatīja, ka šie nosacījumi būtu jāatvieglo un no tiem 19 % uzskatīja, ka šādai nosacījumu atvieglošanai obligāti būtu jānotiek.

Attiecībā uz darbaspēka izmaksu pieauguma problēmas apmēru uzņēmumos vairāk nekā 85% respondentu Latvijā pauda, ka šī problēma viņiem jau pastāv vai ir prognozējama tuvākajā nākotnē, taču neviens no viņiem aptaujā nenorādīja, ka šī iemesla dēļ domātu par pārcelšanos uz kādu citu valsti. Pozitīva ziņa ir tā, ka vairākums aptaujāto uzņēmumu Latvijā atkal izvēlētos šo valsti kā savu investīciju vietu.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera ir daļa no Vācijas divpusējo tirdzniecības kameru tīkla ārvalstīs, kas aptver vairāk nekā 90 valstis visā pasaulē. AHK Baltijas valstīs darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd tajā ir vairāk nekā 400 biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kamerai Latvijā jauna prezidente un viceprezidents

Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) jauno prezidenti Latvijā ievēlēta Dr. Lada Kaļiņina, kura kopš 2003. gada ir Jungheinrich Lift Truck izpilddirektore Baltijas valstīs.

Iepriekš L. Kaļiņina strādājusi ADE SI, Wella pārstāvniecībā Latvijā un Henkel Latvia par izpilddirektori, kā arī par tiesību zinātņu dekāni un lektori Starptautiskajā Baltijas Russina akadēmijā.

Dr. Kaļiņina ir ieguvusi doktora grādu uzņēmējdarbībā/ menedžmenta ekonomikā Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolā.

Jungheinrich Lift Truck ir AHK biedrs jau vairāk kā 15 gadus. Līdz šim Lada Kaļiņina bija Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidente Latvijā. Viņai kļūstot par prezidenti, ir ievēlēts arī jauns Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidents un tas ir Laflora Latvija vadītājs Uldis Ameriks.

Līdzšinējais AHK prezidents Latvijā Kaspars Kalviškis, Bosch Latvija vadītājs, šo amatu atstāja pēc AHK statūtos paredzētā maksimālā termiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras organizētajā konkursā par Vācijas- Baltijas Uzņēmējdarbības balvas piešķiršanu izvērtēja Baltijas uzņēmumus, kas darbojas inteliģento transporta sistēmu (ITS), viedās loģistikas un mobilitātes jomās.

Pirmo vietu un galveno balvu ieguva EyeVi Technologies no Igaunijas ar savu ceļu tīkla automatizēto 3D kartēšanas platformu, kas darbojas ar mākslīgo intelektu.

Otro vietu ieguva Latvijas uzņēmums ATOM Mobility ar savu IT platformu koplietošanas mobilitātei.

Trešajā vietā iekļuva Lietuvas uzņēmums GoRamp, kas piedāvā mākoņa tehnoloģijās balstītu piegādes ķēdes pārvaldības programmatūru, kas palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt ienākošo un izejošo loģistiku.

Konkursa pieteikumus izvērtēja pieredzējuši mobilitātes un loģistikas nozares eksperti no Vācijas, kas noteica trīs galvenos uzvarētājus no visām trim Baltijas valstīm kopā. Uzvarētāji tika uzaicināti piedalīties 3. Vācijas- Baltijas Digitālajā samitā un izstādē IT For Business, kas no 10.-12. maijam norisinās Lībekā, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru