Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Vairāku pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmumiem jātiek galā ar izaicinājumiem, ko rada karš Ukrainā, vērtības ķēžu izmaiņas, Covid-19 pandēmijas sekas, izejvielu un energoresursu cenu pieaugums. Ir strauji mainījusies pasaules kārtība, un tikai uzņēmumu spēja radīt jaunus, inovatīvus produktus, tehnoloģijas un risinājumus ar augstu eksportspējas potenciālu noteiks, cik sekmīgi Latvijas ekonomika adaptēsies jaunajos apstākļos. Diemžēl valdības attieksme pret Kompetences centru programmu demonstrē faktisko attieksmi pret inovāciju jomu Latvijā.”

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Saeimas sēdēs bieži dzirdam, ka inovācijas ir neatņemama sastāvdaļa ikvienā biznesa procesā, jo tikai tā Latvijā varam radīt augstākas pievienotās vērtības ekonomiku un nodrošināt ilgtspējīgu tās izaugsmi. Atgādināšu, ko teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, uzrunājot Saeimu aizvadītā gada martā: “Šodien Latvijā ir industrija, eksportspējīga industrija, kas šobrīd krīzes laikā tur valsti uz augšu, kamēr tirdzniecība ir slēgta, kamēr bāri, restorāni, kafejnīcas ir slēgtas, tikmēr mūsu eksports turpina strādāt un pelnīt.”3 Pēc K. Kariņa vārdiem mūsdienu industrija pamatā ir balstīta uz eksportu, taču tai ir zema produktivitāte, ko nepieciešams stiprināt. Tajā pat sēdē Ministru prezidents atzīst, ka Latvijas ceļš uz lielāku labklājību ir viedā reindustrializācija: “Mēs februāra vidū valdībā apstiprinājām ilgi izstrādāto Nacionālo industrializācijas politiku. Tās mērķis ir panākt produktivitātes pieaugumā balstītās ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgā preču un pakalpojumu eksporta attīstībā. Es to saucu par viedo reindustrializāciju. To iespējams panākt ar mērķtiecīgām investīcijām.”4 Arī pērnā gada oktobrī K. Kariņš uzsvēra, ka “2022. gada budžeta projektā plānotie ieguldījumi ir virzīti uz viedās reindustrializācijas sekmīgu īstenošanu ar mērķi turpināt ekonomisko izaugsmi un celt sabiedrības labklājību.”⁵ Lai gan pētniecības un inovācijas veicināšana tiek pastāvīgi prioritizēta, realitātē ministriju ierēdniecība ignorē finansējuma piešķiršanu jau vairāk kā gadu, bet Ministru Kabineta noteikumi, kas paredz finansējuma nepārtrauktību, vēl nav izskatīti, saskaņoti un izsludināti. Tāpēc uzskatu, ka Kompetenču centru programmas sabotāža nozīmē to, ka Latvijas valsts par ekonomiskās attīstības ceļu izvēlējusies zemas pievienotās vērtības attīstības ceļu ar ļoti ierobežotu inovāciju apjomu, kas novedīs pie situācijas, ka Latvija spēs tikai kalpot citu valstu biznesam.”

Līdz šim Kompetences centru atbalsta programma ir radījusi vairāk nekā 450 jaunas darba vietas. Pētījumus tajā veic 162 uzņēmumi, kas nodrošina arvien jaunus Latvijas veiksmes stāstus.

Viens no uzņēmumiem, kas līdz šim veiksmīgi izmantojis Kompetenču centra programmas atbalstu, ir AS “MADARA Cosmetics”. Uzņēmuma valdes loceklis Uldis Iltners komentē: “Kompetenču centra programmas ietvaros esam veikuši funkcionālo izejvielu pētījumus, vēlāk šīs zināšanas pielietojot produktu un dažādu ražošanas tehnoloģisko risinājumu izstrādē. Kā viens no veiksmīgākajiem Kompetenču centra programmas iznākumiem ir tirgū ļoti pieprasītā MADARA produktu līnija Time Miracle, - tās sastāvā ir bērzu sulas, kuras pētījām tieši ar Kompetenču centra programmas atbalstu. Viena no jaunākajām un veiksmīgākajām produktu līnijām, kas tapusi ar šīs programmas palīdzību, ir Vitamin C, tās ietvaros pētījām askorbilglikozīfa efektivitāti galaproduktā un veicām unikālu ražošanas procesa izstrādi. Jāteic, ka tieši inovatīvie produkti un veiksmīgie ražošanas risinājumi ir ļāvuši MADARA Cosmetics AS kļūt par konkurētspējīgu uzņēmumu eksporta tirgos, kas rezultējies ~70% eksporta īpatsvarā uzņēmuma apgrozījumā un ļāvis mums veiksmīgi augt arī biržā.”

Arī vadošais tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmums Baltijā SIA “Tilde”, pateicoties Kompetences centru programmā finansētajiem projektiem, ir veicis apjomīgu ar cilvēka-datora saziņas dažādiem aspektiem saistīto tehnoloģiju un metožu izpēti. Tas ļāvis uzņēmumam izveidot veselu klāstu jaunu risinājumu un produktu, t.sk. izstrādāt virtuālo asistentu platformas gan Baltijā (Hugo.lv, BotCloud.lt), gan arī Eiropā (Eiropas Kosmosa Aģentūra), kļūstot par vienu no vadošajiem saziņas mākslīgā intelekta (ang. Conversational AI) pētniekiem un izstrādātājiem. Ar Kompetences centra atbalstītajiem projektiem Tilde varēja izveidot starptautiski atzītu un konkurētspējīgu mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstītu neironu Mašīntulkošanas sistēmu. Šāds unikāls risinājums ļāva Tildei nodrošināt ES Padomes prezidentūras ar mašīntulkošanas risinājumu, kuru ir izmantojušas Igaunijas, Bulgārijas, Austrijas, Rumānijas, Somijas, Horvātijas un Vācijas prezidentūras. Ar Kompetences centru atbalstu SIA Tilde ir spējusi turpināt pilnveidot savus Mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstītus mašīntulkošanas risinājumus, kas veicina eksporta pieaugumu un ļauj būtiski paplašināt klientu loku Eiropā, un būt par vadošo dabīgās valodas apstrādes tehnoloģiju nodrošinātāju Eiropas MVU un valsts sektorā.

¹ Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija Latvijas Kokrūpniecības federācija Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija

² Programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.1. pasākums “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros”

³ Kariņš: Latvijas ceļš uz lielāku labklājību ir viedā reindustrializācija. Publicēts: 11.03.2021. https://www.mk.gov.lv/lv/karins-latvijas-cels-uz-lielaku-labklajibu-ir-vieda-reindustrializacija

⁴ Kariņš: Latvijas ceļš uz lielāku labklājību ir viedā reindustrializācija. Publicēts: 11.03.2021. https://www.mk.gov.lv/lv/karins-latvijas-cels-uz-lielaku-labklajibu-ir-vieda-reindustrializacija⁵ Kariņš: viedā reindustrializācija ir ceļš uz ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību. Publicēts: 25.10.2021. https://www.mk.gov.lv/lv/print/pdf/node/6492

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš Ukrainā – jauni izaicinājumi arī lauksaimniekiem

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksporta čempioni – Mārupe un Olaine; novadu līderos Jelgava, Jēkabpils un Alūksne

Db.lv, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzijas Ukrainā ar tai sekojošajām sankcijām ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tāpēc arī Latvijai jāveic pasākumi šīs ietekmes negatīvo blakņu mazināšanai.

Situāciju vērtē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle: “Tas, ka Latvija daudz sāpīgāk izjutīs konfliktu Ukrainā nekā vidēji Eiropā, ir neapstrīdams fakts, un to jau var ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci.”

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Krievijai un Latvijai ir kopīga robeža un arī vēsturiski gara ekonomiskā sadarbība. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai minētais, ka “agresijas ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji ES, jo Latvija robežojas ar Krieviju un tai ir vēsturiskas saites ekonomiskajā sadarbībā. 2021. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veidoja 9,5%, bet imports no šīm trim valstīm bija 12,7%. Ir vairākas preču grupas, kas veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā Latvijas importa no šīm valstīm, – pārsvarā tās ir izejvielas, piemēram, metāli, koks, minerāli. No enerģētikas viedokļa Latvijas atkarība no Krievijas gāzes ir gandrīz 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Latvijai jāuzlabo prasmes, inovācijas un uzņēmējdarbības apstākļi

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu ilgtspējīgu dzīves līmeņa pieaugumu, Latvijai ir jādomā par mērķtiecīgu atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām un dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, vienlaikus uzlabojot prasmes, inovācijas un uzņēmējdarbības vidi, palielinot tautsaimniecības produktivitāti, veicinot eksportu pašreizējos sarežģītajos apstākļos, kā arī jāmazina sociālā nevienlīdzība, trešdien jaunākā ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijā sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Matiass Kormans.

Latvijas ekonomika labi atguvās no Covid-19 pandēmijas, taču turpmākai dzīves līmeņa paaugstināšanai būs nepieciešamas reformas, lai palielinātu produktivitāti, teikts jaunākajā OECD ziņojumā.

Kormans sacīja, ka Latvijai ir jārisina pastāvīgie Covid-19 pandēmijas riski, turpinot vakcinācijas pasākumus, jo vakcinācijas aptvere Latvijā ir nepietiekama, lai varētu atveseļot ekonomiku.

Jaunākais OECD Latvijas ekonomikas apsekojums liecina, ka Latvija turpina samazināt ienākumu atšķirību no OECD ekonomikām, jo 2021.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 4,8%, un ekonomiskos rādītājus veicināja eksports un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētās publiskās investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, informē “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mūsu lielākā priekšrocība ir kvalitatīvi produkti, ko radām īpaši eksporta tirgum – akavi, kaškavals, msnara, nabulsi sieri. Tie top, izmantojot Austrumu un Āzijas tautu nacionālās receptes, augstvērtīgas Latvijas vietējās izejvielas un ļoti precīzus ražošanas procesus. Ne velti pasaulē lielākajā un populārākajā pārtikas izstādē “Gulfood” Dubaijā kāds no partneriem, nedaudz jokojot, vaicāja – kā Latvijā ir iespējams saražot labāku akavi sieru, nekā pie mums, Āzijā,” stāsta piena pārstrādes uzņēmuma vadītājs.

Pasaulē pieprasītākajā izstādē Gulfood 2022 piedalās 14 Latvijas ražotāji 

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā...

“Sērenes piena” galvenā specializācija ir akavi tipa baltā siera ražošana eksporta tirgiem. Plānots, ka eksporta apjoms uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem trīs gadu laikā varētu sasniegt piecus miljonus eiro. Tādēļ arī piedalīšanās izstādē “Gulfood” un tajā iedibinātie kontakti bijis nozīmīgs pavērsiens šā eksporta virziena attīstīšanā.

Eģītis uzsver, ka uzņēmums lieti izmantojis aizvadītos divus gadus, kad Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu dēļ nācās koriģēt plānotos attīstības tempus un virzienus. Proti, lielākoties tika strādāts tuvējās valstīs, tostarp Zviedrijā, Vācijā un Beļģijā, nevis Āzijā, kā bija iecerēts.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

Vienlaikus aizvadītie divi gadi izmantoti, lai pilnveidotu ražošanu un palielinātu tās jaudu.

2022. gadā “Sērenes piens” plāno saražot produktus vismaz divarpus miljonu eiro vērtībā, tā pieckāršojot pērnā gada apjomu. Esošās ražošanas jaudas ļauj gadā saražot produktus desmit miljonu eiro apmērā.

“Latvijā ir senas piena pārstrādes tradīcijas, kas ļauj ražot augsti kvalitatīvus produktus un reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc piena produktiem Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs. Mūsu uzņēmēju nostiprināšanās šajos tirgos ir lielisks piemērs eksporta virzienu diversifikācijai. Latvijas pārtikas ražotāji spēj nodrošināt gan Latvijas patērētāju vajadzības, gan, mērķtiecīgi strādājot, iekarot arvien jaunus pasaules tirgus. To šogad apliecināja arī lielā apmeklētāju interese Latvijas kopstendā lielākajā pārtikas izstādē pasaulē “Gulfood” Dubaijā,” atzīst zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas novada Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieks ir Andris Eģītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms gada - 2021. gada martā – tirdzniecības vietās Latvijā nonāca atdzimušā Latvijas kosmētikas zīmola Dzintars pirmie 15 atjaunotie ķermeņa kopšanas produkti. Gada laikā, pakāpeniski paplašinot tirdzniecības vietas, eksporta tirgus un produktu klāstu, kosmētikas ražotājs H.A.Brieger ir izstrādājis 58 jaunus vai atjaunotus zīmola Dzintars produktus, kā arī sasniedzis 2 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no kura 7% veido pārdošanas apjomu eksporta tirgos.

"Šis gads ir bijis kā sprints un maratons ar šķēršļu joslām vienlaikus. Neviens no ražošanas un tirdzniecības procesa posmiem mums neļāva atslābināt uzmanību. Sākot jau no ļoti intensīva jaunu produktu izstrādes un testēšanas procesa, katru mēnesi papildinot piedāvājumu ar jaunām līnijām un produktu kategorijām. Turpinot ar visu izejvielu un iepakojumu piegādes globālajām problēmām, līdz pat ticības atjaunošanai mūsu zīmolam tirgotāju un pircēju acīs, un sadarbības veidošanas eksporta tirgos. 58 jauni produkti un 2 miljoni apgrozījums pirmā gada laikā - manuprāt labi starta rezultāti. Es esmu ļoti pateicīga H.A.Brieger komandai pirmkārt, par profesionalitāti un zināšanām, bet galvenokārt, par to, ka viņi bija gatavi noticēt, ka neiespējamais ir izdarāms un to arī paveica," uzsver Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja un līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām

LETA, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām, turklāt nav skaidrības par dārzkopībai paredzētās kūdras nozares iespējamo slēgšanu, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa skaidroja, ka iepriekš Eiropas Savienībā (ES) tika runāts par atteikšanos no enerģētiskās kūdras ieguves no 2030.gada, bet netika runāts par dārzkopības kūdru.

Vienlaikus Krīgere uzsvēra, ka, ņemot vērā politiskās norises un energoresursu cenu kāpumu, pašlaik būtu jāpārskata arī vietējo resursu, tostarp kūdras nozīme energobilancē.

Pēc Krīgeres teiktā, 2020.gadā Latvijā tikai 1,4% no iegūtās kūdras izmantoja enerģētikā, kamēr teju visa atlikusī daļa iegūtās kūdras tika izmantota dārzkopībā.

Vaicāta par turpmākajiem izaicinājumiem dārzkopības kūdras nozarē, Krīgere minēja, ka dārzkopības kūdras izmantošanu un ieguvi turpmāk varētu ietekmēt Zaļā kursa ietvaros izstrādātie dažādie regulējumi. Piemēram, Taksonomijas regulējums, ja šajā regulējumā kūdras substrāti un mēslošanas līdzekļi tehniskajā aprakstā tiks iekļauti kā neilgtspējīgi produkti, pretēji sākotnēji plānotajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība trešdien atļāva Toda Bolija investoru grupai pārņemt Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea", ka pieder sankciju sarakstā iekļautajam Krievijas oligarham Romanam Abramovičam.

Lielbritānijas Digitālā, kultūras, mediju un sporta departamenta valsts sekretāre Nadīne Dorīsa paziņoja, ka otrdien vēlu vakarā ļāvusi notikt darījumam, kuru apstiprinājusi arī Anglijas premjerlīga.

"Esam gandarīti, ka darījuma rezultātā Romans Abramovičs vai kāds cits sankcijām pakļautais negūs nekādu peļņu," norāda Dorīsa. "Ņemot vērā sankcijas, ko piemērojām tiem, kas ir saistīti ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un asiņaino iebrukumu Ukrainā, kluba ilgtermiņa nākotni var nodrošināt tikai jauna īpašnieka vadībā."

Jau ziņots, ka investoru grupa Beisbola augstākās līgas (MLB) kluba Losandželosas "Dodgers" līdzīpašnieka Toda Bolija vadībā iegādāsies Londonas "Chelsea" futbola klubu par 4,97 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji

Db.lv, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu potenciālo ietekmi un iespējamos riskus biznesa darījumiem ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Kā svarīgāko jautājumu visas puses definēja energoresursu pieejamības nepārtrauktību.

Šobrīd visa veida energoresursi Latvijā ir pietiekamā apjomā, vienlaikus tiek strādāts, lai nodrošinātu resursu pastāvīgu pieejamību pēc šīs apkures sezonas beigām. Ekonomikas ministrija strādā pie vairākām programmām, lai sniegtu atbalstu gan pašvaldībām gāzes katlu nomaiņai uz vietējo resursu izmantošanu siltumenerģijas nodrošināšanā, gan mājsaimniecībām saules enerģijas izmantošanai un ēku siltināšanai, gan vēja enerģijas potenciāla plašākai izmantošanai.

Ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas 

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi,...

Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka jau iepriekšējos gados veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm. Tāpat Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgi tiem ir būtisks izejvielu piegādēs, t.sk. kā tranzīta koridors, kā arī atsevišķu preču eksporta tirgus.

“Ir skaidrs, ka uzņēmējiem vajag meklēt alternatīvus tirgus un izejvielu piegādātājus, lai mazinātu savu preču un pakalpojumu eksporta un importa atkarību no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Uzņēmumiem jāapzinās esošā situācija un potenciālie biznesa darījumu riski, kas šobrīd ir saistīti ar politiku nevis ekonomiskajiem procesiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministrs uzņēmējus informēja, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs - 68803505, lai apkopotu šobrīd uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos šo kaimiņvalstu uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem. Vienlaikus ministrs uzrunāja arī lielās uzņēmēju organizācijas apkopot savu nozaru uzņēmumu akūtākās vajadzības un kopīgi rast tām risinājumus.

Tika pārrunāts arī iespējamais Ukrainas iedzīvotāju pieplūdums Latvijā. “Mums ir jābūt gataviem palīdzēt, tuvākajos mēnešos nodrošinot ukraiņu ģimenes ar dzīvesvietu, darbavietām un citu nepieciešamo atbalstu. Pateicos uzņēmējiem, kuri jau šodien apliecināja gatavību dot darbu ukraiņu bēgļu ģimenēm,” norāda ministrs.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK: Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis Latvijas atveseļošanās perspektīvas pēc pandēmijas

LETA, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika ir labi pārcietusi Covid-19 krīzi, tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis atveseļošanās perspektīvas, teikts Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā 2022.gada ziņojumā par Latviju.

Kā norāda EK, lai gan Covid-19 krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku bija mērenāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tās atveseļošanos īslaicīgi kavēja zemi vakcinācijas rādītāji un nepieciešamība saglabāt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Tomēr 2022.gada sākumā vakcinācijas rādītāji ievērojami uzlabojās, un tika sagaidīts, ka cerīgākās epidemioloģiskās prognozes 2022.gadam būtiski palielinās mājsaimniecību patēriņu un pakalpojumu eksportu, kas vēl nebija sasniedzis pirms pandēmijas augstāko punktu.

Līdz ar to Latvija 2022.gada sākumā piedzīvoja stabilu izaugsmes tempu, un varēja gaidīt, ka patēriņa, investīciju un eksporta rādītāji būs labi. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošais preču, sevišķi enerģijas, cenu kāpums pasliktināja atveseļošanās perspektīvas pēc pandēmijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugošās svaigpiena iepirkuma cenas pārstrādātājiem liek apsvērt tālākas investīcijas ražošanas automatizācijā un jaunās iekārtās.

Tas ir saprātīgākais ilgtermiņa risinājums, kā saglabāt konkurētspēju eksporta tirgos un turpināt ražot pieprasītus nišas produktus, uzskata Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mēs pavisam nesen jau uzstādījām jaunu ražošanas līniju halumi tipa grilsiera ražošanai, taču jau tagad saprotam, ka automatizācijas līmenis uzņēmumā joprojām ir nepietiekams izmaksu kāpuma kompensēšanai. Ja vēlamies saglabāt konkurētspēju, mums, visticamāk, nāksies pārskatīt investīciju plānus un palielināt ieguldījumu apjomu,” atzīst Eģītis.

Piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi 

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi...

Proti, ražotnei ir jābūt tik efektīvai, lai uzņēmums spētu samaksāt zemnieku prasīto cenu pat tad, ja tā kļūs vēl augstāka. Globālo tendenču ietekmē iepirkuma cenas pieaug visā Eiropā, taču uzņēmēju bažīgu dara fakts, ka Latvijā kāpums ir straujāks nekā tajās valstīs, ar kuru ražotājiem “Sērenes piens” konkurē savos mērķtirgos.

Tā Latvijā pēdējā gada laikā svaigpiena iepirkuma cenu kāpums ir sasniedzis gandrīz 45%. Martā kilograms piena maksāja 0,434 eiro, tas ir viens no vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Savukārt, piemēram, Čehijā tas bija par 12,3% lētāks un kilograms maksāja 0,389 eiro, Ungārijā – par 23,93% lētāks un maksāja 0,352 eiro, bet Bulgārijā - par 14,29% lētāks un maksāja 0,382 eiro.

“Sērenes piena” valdes priekšsēdētājs norāda, ka maksa par svaigpienu ir viena no būtiskākajām izmaksu pozīcijām siera un citu produktu ražošanā, tādēļ arī no tās vislielākajā mērā ir atkarīga uzņēmuma konkurētspēja eksporta tirgos. Ja Premium kategorijas sieru tirgū vēl var domāt par adekvātu piecenojuma palielināšanu, tad masu produkcijas tirgū konkurence ir pārāk sīva un pārdošanas cenas celt faktiski nav iespējams.

Sērenes pienam jauni eksporta tirgi 

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus...

“Šo tendenci labi var redzēt mūsu reģionā, kur jau kādu laiku notiek stīvēšanās par to, kurš no piena pārstrādē iesaistītajiem– lauksaimnieki, ražotāji vai tirgotāji – cenu pieaugumu “paņems uz sevi”. Jo visiem ir skaidrs, ka izmaksu palielinājumu pārlikt uz patērētājiem nebūs iespējams un galaproduktu cenas nevarēs pieaug bezgalīgi,” skaidro Eģītis.

Tieši tādēļ “Sērenes piens” patlaban pēta vairākus iespējamos risinājumus, tostarp jaunu investoru piesaisti, kas uzņēmumam ļautu kļūt vēl efektīvākam, nodrošināt eksporta konkurētspēju un saglabāt līdz šim sasniegto Tālo Austrumu valstīs. Cita starpā 2022. gadā uzņēmums ir nostiprinājis pozīcijas Apvienoto Arābu Emirātu tirgū, kā arī uzsācis akavi siera virzīšanu Ziemeļvalstīs. Šogad plānots saražot produktus vismaz 2,5 miljonu eiro apjomā.

SIA “Sērenes piens” ir dibināts 2019.gadā ar mērķi atjaunot Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro. SIA “Sērenes piens” īpašnieks ir Andris Eģītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzdevis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) slēgt ārējo ekonomisko pārstāvniecību Maskavā, kā arī apturēt investīciju projektu piesaisti no Krievijas un Baltkrievijas, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

J.Vitenbergs uzsver, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radikāli izmainījis līdzšinējo lietu kārtību, un ekonomiskā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju vairs nav iespējama. Latvijas uzņēmēji, sekojot ģeopolitiskajiem procesiem, jau iepriekšējos gados ir veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm, akcentē ministrs.

Tiem Latvijas uzņēmējiem, kuriem līdz šim Krievija vai Baltkrievija bija izejvielu ieguves vai produkcijas noieta tirgus, EM sola palīdzēt meklēt risinājumus jaunām piegādes ķēdēm un jauniem eksporta tirgiem.

LIAA ir izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs 68803505 un e-pasts "[email protected]lv", lai apkopotu patlaban uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

Māris Ķirsons, 26.05.2022

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī pārsnieguši vienu miljardu eiro, kas ir par 36% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir tikpat, cik bija visā 2004. gadā kopā, bet nozares eksperts šos skaitļus uzskata par nesalīdzināmiem.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2022. gada 1. ceturksnī ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnas) ir mazāks salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni.

Nesalīdzināmi dati

“Tie ir nesalīdzināmi skaitļi, kaut arī ir vieni un tie paši preču nosaukumi,” datus vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2022. gada pirmā ceturkšņa datus nevar īsti korekti salīdzināt ar 2021. gada analogu laiku. “2021. gads sākās ļoti mierīgi, un cenu pieaugums pirmapstrādes produkcijai sākās otrajā ceturksnī, bet savu maksimumu sasniedza pērnā gada vasaras nogalē – augustā, turpretī energoresursiem pieaugums sākās tieši pērnā gada vasarā, savu maksimālo cenu līmeni sasniedzot pērnā gada decembrī. 2022. gadā ir pavisam citāda aina, jo īpaši tāpēc, ka vēl joprojām ir jūtamas Covid-19 pandēmijas krīzes sekas (jo īpaši loģistikas segmentā), ir enerģētikas krīze (kas visus ietekmē ar energoresursu dārdzību) un vēl piedevām ir kara ekonomikas ietekme, tā pirmsākums ir 24. februāris, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā,” savu pozīciju skaidro K. Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikai šis gads būs skarbas pārbaudes laiks

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku.

Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru