Jaunākais izdevums

Valdību veidojošie politiskie spēki ir konceptuāli vienojušies par atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām, informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Viņš norāda, ka jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro. Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25.janvārī.

Koalīcijas partneri vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.

Īstermiņa atbalstam valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti.

Tāpat koalīcija vienojusies par palielinātā mājokļa pabalsta izmaksāšanu līdz šī gada beigām, kā arī valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.

Vidēja termiņa atbalstam tiks izstrādāta un mēneša laikā valdībā iesniegta atbalsta programma mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem.

Vienlaikus mēneša laikā valdībā tiks iesniegts informatīvais ziņojums, kas atvieglos atļauju iegūšanu atjaunojamās enerģijas ražošanas būvēm un iekārtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kara un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk

LETA, 08.03.2023

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas.

Tā 8.martā Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

"Karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan," teica Vilerts.

Viņš skaidroja, ka iemeslu, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā nav gājis secen Latvijas ekonomikai, ir visai daudz. Trīs potenciāli svarīgākie ir tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta prasītāju skaits gaidāmajā krīzē varētu vairāk nekā dubultoties, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pieļāva Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Līdz kara sākumam un straujajam cenu pieaugumam uz mājokļa pabalstiem pretendēja ap 20 000 mājsaimniecību, bet tagad tiek prognozēts, ka to mājsaimniecību skaits, kurām varētu būt grūtības segt maksājumus, varētu pieaugt līdz 44 000 jeb aptuveni 100 000 iedzīvotāju.

Turklāt LPS pārstāve domā, ka lielās inflācijas dēļ atbalsta prasītāju varētu būt arī vairāk par prognozētajiem 44 000 mājsaimniecību.

Rudzīte uzsvēra, ka augošās atbalsta izmaksas vērā ņemami ietekmēs pašvaldību budžetus. Turklāt sociālajos dienestos ir prognozējama augoša slodze, līdz ar to vēl vairāk varētu trūkt darbinieku.

Aicināta vērtēt valdības piedāvāto atbalsta paketi iedzīvotājiem, Rudzīte atzina, ka nezinot pēdējos jaunumus, tomēr viņai šķiet, ka augošās inflācijas ietekmē atbalsta pasākumi vēl būs jāpārskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ap 250 miljonu eiro apmērā energocenu pieauguma kompensēšanai.

Reizē tika noraidīti opozīcijas iesniegtie vairāki priekšlikumi, kuros bija piedāvāts energocenu kompensēšanai noteikt lielākus pabalstus, atbalstu sniegt mēnesi ilgāk un citi soļi iedzīvotāju izmaksu mazināšanai.

Atbilstoši iepriekš valdībā lemtajam Saeima likumā noteica, ka par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četru mēnešu periodā - no janvāra līdz aprīlim - izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī. Tiek lēsts, ka šī atbalsta daļa izmaksās ap 80 miljoniem eiro un ka atbalstu saņems ap 398 000 cilvēku.

Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim izmaksās 20 eiro atbalstu mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai. Provizoriski izdevumi minētā atbalsta izmaksāšanai veidos ap 44 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija pirmdien, 17.janvārī vēl nav vienojusies par kompensācijas un atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu straujo cenu kāpuma dēļ.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka energoresursu cenas strauji kāpj visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Tāpat viņš atgādināja, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā ap 200 miljoniem eiro.

Valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargātajiem patērētājiem, dubultojusi valsts mājokļa pabalstu, ieviesusi pabalstu vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi, teica premjers.

"Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami," atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) pēc "Apvienotā saraksta" (AS) lūguma līdz trešdienas rītam valdības veidošanas sarunās ieturēs pauzi.

Pēc Siliņas vārdiem, AS lūgusi laiku lēmumu pieņemšanai saistībā ar jaunās valdības veidošanu, taču nekonkretizēja, par ko tieši AS šajā laikā plānojusi izšķirties.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai no AS tiek gaidīta atbilde, vai viņi ir gatavi iet vienā valdībā kopā ar "Progresīvajiem" vai Nacionālo apvienību (NA), Siliņa atbildēja: "Es gaidu viņu lēmumu, vai viņi ir gatavi strādāt tādā plašākā koalīcijā, kādu mēs viņiem varētu piedāvāt. Tas ir viņu uzdevums izlemt, vai viņi ir gatavi strādāt, vai nē. Es katrā ziņā [pēc trešdienas] ilgi negaidīšu, ja būs vēl kādas ļoti garas diskusijas."

Respektējot AS lūgumu līdz trešdienai partiju apvienības iekšienē pārrunāt valdības veidošanas jautājumus, oficiālas sarunas starp partijām otrdien nenotiks, reizē turpināsies neformālas konsultācijas, norādīja Siliņa, piebilstot, ka "ir cieņpilni" pēc AS lūguma sagaidīt viņu lēmumus. Vienlaikus politiķe cer, ka trešdien, 30.augustā, tikšanās laikā varēs informēt Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par nākamās koalīcijas sastāvu, taču to ietekmēšot AS izšķiršanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Citur glābj ekonomiku, mums – pērk vēlētājus

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nāca ar tādu kā déjà vu sajūtu – jau decembris pagāja, valdībai un koalīcijai spriedelējot par to, kā mazināt energoresursu augošo cenu radīto šoku, tad samocītus lēmumus beigu beigās pieņēma, bet nu nākusi atklāsme, ka tas nekam nelīdz, un sāk spriedelēt par šo jautājumu no jauna.

Tiesa, atkal tiek mēģināts likt pabalstu ielāpus, nevis risināt problēmu pēc būtības, proti, pat necenšas spert tādus soļus, kas novērstu energoresursu sadārdzinājuma projicēšanos preču un pakalpojumu cenās ilgtermiņā. Jaušams, ka politiķus pārņēmis priekšvēlēšanu laika dulnums, tie aizvien greizsirdīgāk raugās konkurentu virzienā (ja ko rosina opozīcija, tad pozīcijai tas principā nav derīgs), nemana vairs pretrunas un aplamības pašu paustajā. Domā vien īstermiņā.

Tā, piemēram, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs vienu dienu pauž sajūsmu par poļu risinājumu tai pašai problēmai, bet citudien jau ir sajūsmā par pašu koalīcijā pieņemto, lai gan abu pieeju līdzība ir kā dienai pret nakti. Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis vispār izcēlies ar komunistu cienīgu retoriku – PVN samazināt nevarot, jo tas, lūk, palīdzētu tiem, kas visvairāk tērē – silda lielas mājas, baseinus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 14.oktobrī publicēti valdības otrdien apstiprinātie noteikumi, kas paredz, ka apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, varēs pretendēt uz valsts atbalstu.

Paredzēts, ka šie MK noteikumi stāsies spēkā dienā, kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas (EK) lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Pēc EK lēmuma pieņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) paredzējusi nosūtīt attiecīgu paziņojumu publicēšanai "Latvijas Vēstnesī".

Kā norāda EM, Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā ir būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar energoresursiem. Esošā situācija liecina, ka 2022.gada rudens daudziem uzņēmumiem var būt izšķiroša ne tikai energoizmaksu segšanai, bet arī lēmumiem par turpmāku darbības attīstību.

Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā enerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs, tāpēc šobrīd ir būtiski koncentrēt atbalstu ar mērķi, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu pretpasākumu radītās sekas un nodrošināt ražojošajiem komersantiem pagaidu risinājumu to darbības stabilizēšanai un noturēšanai, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 4,4% apmērā no IKP

Db.lv, 21.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,721 miljarda eiro apmērā jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 676,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 15,947 miljardus eiro jeb 40,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 1,259 miljardiem eiro jeb 8,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās. Tostarp 900 miljoni eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 500 miljoni eiro - atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, bet ieņēmumi palielinājās par 14% un sasniedza 14,5 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu varētu saņemt 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi

LETA, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu pieaugušo energoresursu cenu dēļ varētu saņemt apmēram 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, lēš Ekonomikas ministrija (EM).

Iecerēts, ka atbalstam varēs kvalificēties saimnieciskās darbības veicēji, kuru energoizmaksas jeb dabas gāzes un elektroenerģijas izmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu ļaujot tiem turpināt attīstību un saglabāt konkurētspēju arī starptautiskā tirgū.

Tiesību aktu projektu (TAP) portālā ministrija ievietojusi izstrādātos grozījumus Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā, un tie paredz aptuveni 250 uzņēmumiem vidējo atbalstu 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Transformējas biomasas iegādes principi

Māris Ķirsons, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Steigšus jārod risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komplekss risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem, būtu jāatrod nedēļas līdz divu laikā, intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

"Spriedze pieaug," situāciju raksturoja G.Kaminskis, uzsverot, ka tik krasam cenu kāpumam nav bijis gatavs neviens, tostarp pašvaldību budžetos nav bijuši plānoti tādi līdzekļi, lai kompensētu cenu pieaugumu.

G.Kaminskis brīdināja, ka ir liela bīstamība, ka paralizēti tiek siltuma ražošanas uzņēmumi pašvaldībās, jo cilvēki nespēs tiem samaksāt rēķinus.

LPS jau iepriekš brīdināja, ka atsevišķās pašvaldībās 40% mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu. Tādēļ LPS aicina Ministru kabinetu ieviest vairākus efektīvus risinājumus energoresursu krīzes novēršanai.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) LPS uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru budžetos nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neatbilstoši aprēķinātas algas dēļ daļai uzņēmēju kavēsies atbalsta izmaksa

LETA, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem, kas veikuši Darba likumam neatbilstošas darbinieku darba samaksas izmaiņas, lēmuma pieņemšana par algu subsīdijas vai apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta piešķiršanu ir pagarināta līdz tam laikam, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Laika posmā no 22.novembra līdz 20.decembrim VID ir saņēmis 9172 pieteikumus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kā arī 21 849 pieteikumus algu subsīdiju izmaksai.

Vēl pirms tika saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums abām šīm atbalsta programmām, VID speciālisti izvērtēja iesniegumus, lai būtu gatavi sākt izmaksu nekavējoties.

Izvērtējot saņemtos subsīdiju pieteikumus tika konstatēts, ka uzņēmumi oktobrī ir norādījuši būtiski mazākas algas, nekā vidēji trīs iepriekšējos mēnešos.

Līdz ar to var veidoties situācija, ka darbiniekam vidējā bruto darba samaksa jūlijā, augustā un septembrī ir, piemēram, 1200 eiro, atbalsts algu subsīdijai ir 600 eiro, bet darba devēja ziņojumā par oktobri aprēķinātā bruto darba samaksa ir 100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts uzņēmumiem būs sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanai un apgrozījuma krituma kompensācijai

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 20. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ.

Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumi cenu "skrūvspīlēs" - kur meklēt izeju?

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemitīgi augošās energoresursu, izejmateriālu, transporta un arī darbaspēka izmaksas arvien vairāk uzņēmumu Latvijā nostāda smagas dilemmas priekšā - censties atrast veidus, kā ietaupīt, lai samazinātu izdevumus, vai celt produkcijas cenas, tādējādi riskējot ar noieta samazināšanos un ienākumu sarukumu.

Energorsursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu

Energoresursu cenu kāpums aizsākās jau pērn, šogad turpinot sasniegt arvien jaunas virsotnes. Pēdējie publiski izskanējušie un šoku patērētājiem radījušie “triecieni” ir iespaidīgais dabasgāzes tarifu paaugstinājums 2022. gada 2. pusgadam, kas gāzes cenu mājsaimniecību patēriņam, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, paaugstinās pat līdz četrām reizēm.

Uzņēmumiem gāzes tarifi tiek pārrēķināti katru mēnesi no jauna, bet nav pamata domāt, ka arī tie nepieaugs tikpat strauji. Tāpat izskanējušas ziņas par ievērojamu elektroenerģijas cenu kāpumu no 1. septembra, kas varētu sasniegt ap 67% (citiem vārdiem, augt par divām trešdaļām). Strauji augošās energoresursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu (no tiem, kuru apgrozījums ir vismaz 2 miljoni eiro gadā), secināts valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” veiktā uzņēmēju aptaujā.

Komentāri

Pievienot komentāru