Jaunākais izdevums

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

«eID karte obligāta būs visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Savukārt pase turpmāk būs izvēles dokuments un to varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu,» norāda VARAM. Likumprojekts paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties abus personu apliecinošus dokumentus - pasi un eID karti - vienlaikus nosakot, ka no 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments ir eID karte.

Plānots, ka, nosakot eID kā obligātu dokumentu, ne tikai tiks garantēta piekļuve valsts e-pakalpojumiem, bet arī nodrošināti citi digitālā tirgus izveidi veicinoši aspekti, proti, iedzīvotājiem būs piešķirts vispārpieejams identifikācijas līdzeklis, kas atbilst augstākajām drošības prasībām, kā arī būs iespēja saņemt citu ES valstu elektroniskos pakalpojumus.

Paredzēts, ka līdz ar to eID karte kļūs par vispārpieejamu līdzekli, ko varēs izmantot arī juridiskas personas, un tas ļaus arī uzņēmējiem racionālāk un efektīvāk attīstīt savus elektroniskos pakalpojumus.

Grozījumi pārejas periodu uz eID kā obligātu identifikācijas dokumentu visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz no 2019.gada līdz 2022.gadam ieskaitot. No 2019.gada līdz 2028.gadam pārejas periods tiks noteikts tiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri snieguši ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kartībā, saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, izstājušies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā, ir politiski represēti, ir atzīti par I grupas invalīdu, sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, kā arī saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus.

VARAM arī atgādina, ka šobrīd Saeimas vēlēšanās, personām, kuru rīcībā eID karte ir vienīgais personu apliecinošais dokuments, vēlētāju tiesību īstenošana tiek realizēta ar īpaši izgatavotu vēlētāja apliecību. Identiska kārtība tiek paredzēta arī šogad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. VARAM gan norāda, ka šāda kārtība negatīvi ietekmē izsniegto eID apliecību skaitu. Lai situāciju mainītu un nākotnē eID karti varētu izmantot Saeimas vēlēšanās tāpat kā pasi, bez vēlētāja apliecības izņemšanas, patlaban tiekot izstrādāti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.

Šobrīd Latvijā elektronisko pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta gan ar institūciju interneta vietņu starpniecību, gan izmantojot portālu latvija.lv, kurā personu identifikācija pakalpojumiem notiek, izmantojot atšķirīgas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība.

Likumprojektu Ministru kabinets atzinis par steidzamu, kas nozīmē, ka Saeimai to lūgs izskatīt steidzamības kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personas apliecība jeb eID karte kļūst arvien populārāka jaunu cilvēku vidū, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2019. gada veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Gandrīz pusei jeb 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir personas apliecība jeb eID karte. Lielākais pieaugums eID kartes izmantošanā novērojams starp respondentiem 18 līdz 24 gadu vecumā (+9 procentpunkti, salīdzinot ar 2018. gada pētījumu), kā arī starp skolēniem un studentiem (+31 procentpunkts). Savukārt vismazāk eID karti, salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījumu, izmanto personas vecumā no 64 gadiem un vecākas (-7 procentpunkti).

Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, būtiskas izmaiņas personu, kurām ir eID karte, skaitā nav vērojamas kopš 2017. gada, eID karti arvien biežāk izmanto lietotāji vecumā līdz 44 gadiem, rīdzinieki, vadītāji, speciālisti, kā arī iedzīvotāji ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem virs 600 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

eID karti plāno noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu

Žanete Hāka, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti plānots noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 30.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Patlaban persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu var izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, nebūs nepieciešams to nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 3.septembra viedtālruņu lietotājiem ir pieejama mobilā lietotne dokumentu eParakstīšanai. Lietotne eParakstsLV ir bez maksas un darbojas viedtālruņos ar iOs un Android operētājsistēmām, informē droša elektroniskā paraksta pakalpojuma sniedzējs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Mobilā lietotne eParakstsLV viedtālrunī nodrošina dokumentu parakstīšanu ar elektronisku parakstu, kā arī jau parakstītu dokumentu pārbaudi. Viedtālrunī iespējams parakstīt jebkura formāta dokumentus. Pēc parakstīšanas tie tiks saglabāti eDOc formātā.

Parakstītu dokumentu no viedtālruņa var nosūtīt adresātam uz e-pastu vai izmantojot viedtālrunī pieejamās saziņas lietotnes, kā arī noglabāt sev ērtākajā datņu apmaiņas servisā. Tāpat parakstītie dokumenti 24 stundas glabāsies eParaksta lietotāja profilā portālā eParaksts.lv.

«Dokumentu parakstīšana viedtālrunī ir nozīmīgākais eParaksta attīstības posms pēc eID kartes ieviešanas,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji bija plānots, ka gada sākumā sāks izsniegt jaunās personas apliecības jeb eID kartes ar desmit gadu derīguma termiņu, kas ir divreiz garāks, kā šobrīd. Taču jauno karšu ieviešana tagad tiek prognozēta tikai rudenī, vēsta LNT ziņas.

Kad pagājušā gada vasarā tika sagatavoti labojumi valdības noteikumos, tika paredzēts, ka personas apliecības ar divreiz garāku — desmit gadu derīguma termiņu sāks izsniegt 2019. gada 1. janvārī. Tomēr līdz apstiprināšanai valdībā jaunie noteikumi tā arī nav tikuši.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā (IeM), jauno eID karšu ieviešanu nācies atlikt vismaz divu iemeslu dēļ. Pērn decembrī ražotājs informējis, ka personas apliecības nespēs piegādāt sākotnēji plānotajā termiņā. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc joprojām turpina izsniegt identifikācijas kartes ar piecu gadu termiņu, ir pārāk lieli vecā parauga personas apliecību krājumi.

«Uzkrājums vecajām kartēm ir izveidojies pietiekami ievērojams. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu vecā parauga kartes, pirms mēs uzsākam jauno karšu izsniegšanu, šis ir process, kas ir jāsalāgo savā starpā. Mēs prognozējam to, ka augusts, septembris varētu būt termiņš, kad varētu sākties jaunā parauga eID karšu izsniegšana,» LNT ziņām sacīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā maksājumu limits Swedbank kodu kartēm - ko visbiežāk jautā klienti?

Db.lv, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada 9. septembrī Swedbank pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai atliek pāreju uz pēdējo brīdi, no šī gada pakāpeniski tiek samazināti limiti, virs kuriem apstiprināt maksājumus ar kodu karti nebūs iespējams.

No tiem pirmais – 100 eiro dienas maksājumu limits – stājas spēkā no 10. janvāra. Swedbank apkopojusi klientu biežāk uzdotos jautājumus par šīm izmaiņām.

Ko darīt, ja jāveic pārskaitījums virs 100 eiro, bet pieejama tikai kodu karte?

No 10. janvāra lielāku pārskaitījumu veikšanai jāizmanto Smart-ID, ko savā viedtālrunī (vai planšetē) var lejupielādēt katrs klients patstāvīgi. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce, noderēs kodu kalkulators, kuru var saņemt jebkurā Swedbank filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot darbībai internetbankā. Ja gadījumā karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to var izmantot Swedbank filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? 3D kartes

Ilze Žaime, 08.11.2019

Uzlex 3D karšu projektu vadītāja Ieva Paleja. Tālāk galerijā skatāms 3D karšu tapšanas process!

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.septembrī, pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumi grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb eID karti.

Vēlētāju reģistra ieviešana nodrošinās tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas to ļaus izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.

Aprēķini liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešami gandrīz 500 tūkstoši eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 570 tūkstoši eiro, teikts grozījumu anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta elektroniska tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās

Db.lv, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 20.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumu grozījumi rosināti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot ar personas apliecību jeb eID karti.

Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.

Kā iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, komisija saņēmusi atzinumu no Finanšu ministrijas par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu tehniskā risinājuma izstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstīs dzīvojošajām personām eID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu plānots noteikt no 2025.gada, paredz Saeimā 18.martā konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Patlaban Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, eID karte kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikta no 2031.gada.

Īsāks termiņš paredzēts, lai personas, kas dzīvo ārvalstīs, pēc iespējas ātrāk varētu izmantot eID kartes sniegtās iespējas un jau šobrīd, saņemot pasi, būtu ieinteresētas saņemt arī personas apliecību. Tādējādi diasporas pārstāvjiem jau ātrāk būtu iespēja valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus saņemt ērtāk un drošāk, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu autori norādījuši, ka patlaban lielākajā daļā pasaules valstu ir ieviesti dažāda veida epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai, kas skar arī personu iespēju ceļot uz ārvalstīm, pārvietoties valsts iekšienē un saņemt publiskus pakalpojumus. Arī Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības tādējādi ir spiestas gan samazināt apmeklētāju plūsmu, gan atsevišķos gadījumos pārtraukt konsulāro pakalpojumu sniegšanu klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstīs dzīvojošajām personām eID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu plānots noteikt no 2025.gada, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Patlaban Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, eID karte kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikta no 2031.gada.

Īsāks termiņš paredzēts, lai personas, kas dzīvo ārvalstīs, pēc iespējas ātrāk varētu izmantot eID kartes sniegtās iespējas un jau šobrīd, saņemot pasi, būtu ieinteresētas saņemt arī personas apliecību. Tādējādi diasporas pārstāvjiem jau ātrāk būtu iespēja valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus saņemt ērtāk un drošāk, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu autori norādījuši, ka patlaban lielākajā daļā pasaules valstu ir ieviesti dažāda veida epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai, kas skar arī personu iespēju ceļot uz ārvalstīm, pārvietoties valsts iekšienē un saņemt publiskus pakalpojumus. Arī Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības tādējādi ir spiestas gan samazināt apmeklētāju plūsmu, gan atsevišķos gadījumos pārtraukt konsulāro pakalpojumu sniegšanu klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ANO dati: Pirmo reizi pasaulē senioru ir vairāk nekā mazuļu

LETA--BBC, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4.oktobrī aprit 15 gadi kopš droša elektroniskā paraksta ieviešanas Latvijā - šajā laikā iedzīvotāji eParaksta rīkus dokumentu parakstīšanai izmantojuši vairāk nekā 55 miljonus reižu.

Vismaz vienreiz eParakstu izmantojusi piektdaļa valsts iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, informē VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kas iedzīvotājiem nodrošina droša elektroniskā paraksta un nacionālās e-Identitātes apliecināšanas rīkus.

“Straujāko lietojuma pieaugumu eParaksts piedzīvoja tieši pēdējo divu gadu laikā, tomēr ne visus pieauguma nopelnus varam piedēvēt pandēmijai. Komercsektors plaši integrē eParaksta funkcionalitātes gan savos biznesa procesos, gan pakalpojumu sniegšanas tiešsaistes platformās. Tas būtiski paplašina eParaksta izmantošanas iespējas iedzīvotājiem gan drošas e-Identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai. No oficiālās saziņas rīka, kas nepieciešams vien formalitāšu kārtošanai, eParaksts kļūst par sadzīves rīku, kas ļauj piekļūt informācijai, sensitīviem datiem un pakalpojumiem. Lai jebkurš rīks tiktu plaši lietots, nepieciešamas trīs komponentes – ērta lietošana, pietiekami plašs pielietojumu klāsts un tiesiskā noteiktība to izmantojot. Šobrīd jāatzīst, ka visas komponentes veiksmīgi mijiedarbojas atbilstošā digitālajā ekosistēmā un sagaidām, ka šogad un nākamajos gados pieprasījums pēc valsts nodrošinātiem, turklāt bezmaksas rīkiem pieaugs vēl straujāk,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Latvijas iedzīvotājiem ar eID būs pieejami arī Igaunijas e-pakalpojumi

Žanete Hāka, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji turpmāk varēs saņemt noteiktus valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus Igaunijā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Savukārt pārrobežu pakalpojumu lietotāji no citām valstīm varēs saņemt noteiktus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus. Latvijas iedzīvotāji, tostarp uzņēmēji, turpmāk elektroniski varēs izmantot vairāk nekā 30 Igaunijas valsts iestāžu pakalpojumus.

Piemēram, Igaunijas Muitas pārvaldes e-pakalpojumus un veikt ienākumu vai preču deklarāciju, saņemt pārskatu par veiktajiem nodokļu maksājumiem, reģistrēt savu uzņēmumu kā nodokļu maksātāju, izmantot Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas pakalpojumu un reģistrēt savu ekonomisko darbību ekonomisko aktivitāšu reģistrā vai izmantot Patērētāju aizsardzības pakalpojumu centra informācijas sistēmu un virkni citus Igaunijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nedēļas «Swedbank» klienti vairs nevarēs autorizācijai izmantot bankas izsniegtās kodu kartes. Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju, «Swedbank» pilnībā pārtrauks kodu karšu izmantošanu.

Kopš kodu karšu nomaiņas sākuma 2018. gada augustā uz citiem autentifikācijas rīkiem pārgājuši vairāk nekā 90% klientu. Lielākā daļa klientu izvēlējušies kodu karti nomainīt pret lietotni Smart-ID – šādu klientu īpatsvars jau pārsniedz 620 000. Lai gan migrācijas process no kodu kartēm uz kodu kalkulatoriem vai lietotni Smart-ID notika pakāpeniski, vēl joprojām vairāk nekā 70 tūkstoši klientu atstājuši kodu kartes maiņu uz pēdējo brīdi.

Bankas klienti, kuri vēl nav paspējuši nomainīt kodu karti pret citiem autentifikācijas rīkiem, tiek lūgti to izdarīt šīs nedēļas laikā. Ja kodu kartes netiks nomainītas šīs nedēļas laikā, klientiem jāapzinās, ka no 9.septembra, vienīgā iespēja atjaunot piekļuvi internetbankai būs tikai apmeklējot kādu no «Swedbank» filiālēm. Kodu karti pret Smart-ID lietotni šonedēļ vēl var uzstādīt, neizejot no mājām, jo autorizāciju apstiprināt varēs ar kodu karti, kamēr nākamnedēļ šāda iespēja vairs nebūs pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir novērojuši, ka bezkontakta maksājumi ir kļuvuši par jauno ikdienu – tā ir funkcionalitāte, ko vairums klientu jau uztver par pašsaprotamu kartes iespēju visās vecumu grupās.

Swedbank klienti mēnesī veic vairāk nekā 2 miljonus bezkontakta pirkumu. Swedbank, sekojot iedzīvotāju pieprasījumam, palielināja bezkontakta pirkumu limitu no 10 eiro uz 25 eiro, tuvojoties pasaules vispārpieņemtajiem apmēriem. «Daudzi klienti nesagaidīja esošās debetkartes derīguma termiņa beigas un vēlējās nomainīt parasto karti uz bezkontakta. Plānojam, ka nākamā gada laikā visas no jauna izdotās kartes būs ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti,» saka Liene Gasiņa, Swedbank Debetkaršu daļas vadītāja.

Swedbank novērots, ka šādu maksājumu veidu lieto visos klientu vecuma segmentos. Klients var regulēt bezkontakta maksājumu funkciju, to atslēdzot vai pieslēdzot internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank filiālēs joprojām saglabājas palielināta klientu plūsma

LETA, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» filiālēs joprojām saglabājas palielināta klientu plūsma, ņemot vērā bankas sākto internetbankas kodu karšu funkcionalitātes ierobežošanu, informēja bankā.

«Joprojām klientu plūsma ir vairāk vai mazāk līdzīga,» norādīja bankā, piebilstot, ka tostarp 10.janvārī stājās spēkā pirmais limita samazinājums internetbankā veiktajiem darījumiem, kas apstiprināti ar kodu karti, daļu klientu mudinot doties uz filiāli.

Tāpat bankā atzina, ka ir grūti prognozēt, vai tuvākajā laikā situācija ar pastiprinātu klientu plūsmu filiālēs mainīsies, jo aizvien vēl apmēram 350 000 «Swedbank» klientu ir kodu kartes. «Lai gan vairums izvēlēsies «Smart-ID», daļai būs jāatrod laiks, lai saņemtu kodu kalkulatoru,» minēja bankā.

Vienlaikus «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs norādīja, ka gadu mija vēsturiski ir aktīvākais laiks visās «Swedbank» filiālēs, jo klienti steidz nokārtot savas finanšu lietas, tostarp izņemt norēķinu karti, kas ir īpaši aktuāli studentiem, vai apmaksāt sakrājušos rēķinus, kas aktuāli vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar internetbanku ir uz jūs, bet šīs ierastās darbības šogad papildina arī Eiropas Savienības komisijas regulas ietekmē notiekošā kodu karšu migrācija - klienti dodas uz filiāli, lai saņemtu kodu kalkulatoru un atbildes uz jautājumiem par «Smart-ID».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu uzticību starptautiskie milži veicina ar atmaksātiem procentiem no pirkuma summas

Ierasto atlaižu un speciālo piedāvājumu vietā maksājumu karšu tirgū modē nāk naudas atmaksa klientiem no iztērētās summas. Starptautiskās kompānijas kopā ar bankām aizvien biežāk veido īpašas lojalitātes kartes ar maksājumu funkciju. Latvijā šādu karšu popularitāti pagaidām neprognozē, ņemot vērā pārāk mazo tirgus izmēru.

Darbojas kopā

Lielās starptautiskās kompānijas pasaulē šobrīd meklē iespējas, kā vairot patērētāju uzticību saviem produktiem un veicināt pārdošanas apjomus, savukārt kredītiestādes domā, kā saviem klientiem piedāvāt jaunas norēķinu kartes. Līdz ar to pēdējo gadu laikā aizvien izteiktāka kļuvusi dažādu nozaru kompāniju sadarbība ar bankām, izstrādājot kredītkartes, kas kalpo ne tikai kā maksājumu līdzeklis, bet arī kā lojalitātes kartes, piedāvājot uzņēmuma klientiem naudas atmaksu vai speciālus bonusus par iepirkšanos konkrētās kompānijas veikalos. Kā liecina Nilson Report pētījums, tieši pēdējā laikā karšu izdevēji lielāku uzmanību vērš nevis uz atlaižu piedāvājumiem, piemēram, viesnīcām vai restorānu apmeklējumiem, bet gan tieši naudas atmaksai no konkrētas iztērētās summas attiecīgās kompānijas tirdzniecības vietās, un vēl vairāk – daļa to piedāvā iztērēt tieši šī uzņēmuma veikalos, līdz ar to klients aizvien ciešāk tiek piesaistīts konkrētajai kompānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Cimdars: Vajadzētu veidot centralizētu datu bāzi, lai līdzvērtīgi varētu izmantot gan pases, gan eID kartes

Db.lv, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav informācijas par nopietniem pārkāpumiem, kas varētu būt atstājuši iespaidu uz vēlēšanu rezultātu, preses konferencē pēc vēlēšanu noslēguma sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.

«Esam saņēmuši kritiku par to, ka pasu reģistrēšana ar spiedogiem neapmierina daudzus. Vēlētāju apliecībām nevajadzētu vispār būt, jo, iepriekš tika veidots koncepts par to, kā balsot ar eID kartēm.

Vajadzētu veidot centralizētu datu bāzi, lai līdzvērtīgi varētu izmantot gan pases, gan eID,» viņš sacīja.

Pastāv cerība, ka uz 3.lasījumu gaidāmais grozījums Eiroparlamenta vēlēšanu likumā par to, ka varētu būt tiešsaistes datu apmaiņa starp vēlēšanu iecirkņiem uz Eiroparlamenta vēlēšanām, to tālāk attīstot pašvaldību vēlēšanās un pēc tam iegūtu kārtību, lai 2022.gada Saeimas vēlēšanās varētu izmantot šo instrumentu kā centralizētu datu bāzi, lai līdzvērtīgi varētu izmantot gan pases, gan eID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju finansiālais slogs – problēma ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē

Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti

Māris Ķirsons, 30.08.2019

9.vieta: SIA Microsoft Latvia

VSAOI uz vienu darbinieku vidēji mēnesī: 3,10 tūkst.eiro

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn 11 uzņēmumi vidēji mēnesī uz vienu darbinieku valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās maksājuši vairāk nekā 3000 eiro

TOP 9 valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti 2018.gadā skatāmi raksta galerijā!

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Interesanti, ka lielākās valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas uz vienu darbinieku lielākoties maksājuši uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms – viens līdz pieci. Tajā pašā laikā ir arī sava veida izņēmumi, piemēram, SIA Uralkali Trading, kuram pērn norādītais darbinieku skaits ir 33 un vidēji uz vienu darbinieku ik mēnesi samaksāti 5.97 tūkst. eiro. Vēl vairāk darbinieku – 50 – norādīts SIA Forticom, kas vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 2,65 tūkst. eiro apmērā. Arī SIA Tradintek nodarbinājis 21 darbinieku un vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 3,07 tūkst. eiro. Nenoliedzami, ka līdz šim vairāk ir pamanīti tieši tie uzņēmumi, kuri valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās ik gadu samaksā daudzus miljonus eiro, bet ēnā palikuši tie, kuri vidēji uz vienu darbinieku samaksā ievērojamas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru