Quantcast

Jaunākais izdevums

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Zinātkāriem nūģiem

«Labai vīna kartei nav jābūt ne biezai, ne garai, ne smagai. Vismazāk tai jābūt mulsinošai. Laba vīnu karte ir vieda, intriģējoša un baudpilna, restorāna personībai atbilstoša un nepārcenota. Labā vīna kartē iesācējiem ir atpazīstami vīnu reģioni, vīnogas un ražotāji, bet zinātkāriem nūģiem un vīnmīļiem – šaurās aprindās plaši pazīstami kulta ražotāji, neiestaigātās takas, ražas gadu un stilu dažādība. Tomēr gribu uzsvērt – viss atkarīgs no restorāna filozofijas. Vīnu izvēles kritēriji burgernīcai pilnībā atšķirsies no fine dining restorāna,» akcentē A. Nords. Labā vīnu kartē vienmēr atrodas pa pērlei – leģendāra vīndara lolojumam, kas aizķēries neviena nemanīts, retumam, par kuru kolekcionāri gatavi plūkties. Rīga ir ļoti labs piemērs tam, kā restorāni seko līdzi pasaules tendencēm – izcils zemnieku dzirkstošo un labs bioloģisko vīnu piedāvājums, arvien vairāk parādās vīni briedumā (ne tikai pēdējie ražas gadi, kas brīvi pieejami pie vairumtirgotājiem), lieliski piedāvājumi pa glāzēm, lielie formāti, magnumi, viņš turpina. «Liela un apjomīga vīna karte, protams, atstāj iespaidu, tomēr mūsdienās cilvēkiem nav tik daudz laika, lai restorānā lasītu grāmatu. Man pašam ir bijušas situācijas, kad, apmeklējot restorānu kopā ar kādu, pusstundu šķirstu vīna karti. Tad jāiet vienam, jo arī profesionālā interese tirda iedziļināties,» smej R. Tomsons. Taujāts, vai ir kāds zelta vidusceļš vīna kartes apjomam, viņš teic, ka ar vīna karti, kurā ir 150 līdz 200 pozīciju, var izpausties gan ģeogrāfiski, gan stilistiski, gan cenas amplitūdas ziņā. Protams, Rīgā ir arī tādi restorāni, kuros vīna kartēs ir 500 līdz 700 pozīciju. «Apsveicami, ja restorāns tik plašu vīna piedāvājumu spēj uzturēt. Mūsu restorānā vīna kartē ir aptuveni 300 pozīcijas, un brīžiem tas jau šķiet par daudz, it īpaši mūsu tirgum. Skaidrs – ja restorāns atrodas kādā no megapolēm, piemēram, Parīzē, Londonā vai Romā, kur ir milzīgs cilvēku resurss, tostarp turīgi klienti, tad tas der. Ja atnāk prasīgs klients ar dziļām kabatām, tad vari piedāvāt tik plašu vīna klāstu,» atzīst R. Tomsons. Viņš stāsta, ka ir sastapies ar pārdomātām vīna kartēm, kur redzams vīnziņa rokraksts un domu gājiens. «Patīkami, ja, pateicoties vīnziņa reputācijai, cilvēki uz restorānu dodas ne tikai ēdiena, bet arī vīna izvēles dēļ. Protams, ne visiem tas būs pa zobam un patiks, bet tas ir tāpat kā ar labu šefpavāru. Ja visi gatavos Cēzara salātus un tartaru, tad pazudīs dažādības burvība. Ir jābūt drošsirdīgam un jārēķinās, ka ne visiem cilvēkiem tavs rokraksts patiks,» skaidro R. Tomsons. Turklāt vīna kartes apjoms paģēr pakārtot arī piemērotus vīna glabāšanas apstākļus, kas prasa papildu investīcijas. Tāpat, ja cilvēks ierodas smalkā restorānā, kur ir plaša vīna karte, tad arī sagaida, ka vīnzinis pratīs ieteikt un pasniegt vīnu pie izvēlētā ēdiena. «Savā restorānā mēģinām turēt apmēram 200 pozīciju plašu vīnu karti, kas ir jau daudz,» stāsta Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais. «Citviet vīna kartes ir krietni plašākas, bet man vienmēr nomoka interese par to, kā viņi veic uzskaiti un cik liels ir atlikums noliktavā. Pudeles attaisīšana ir vīna dzeršanas skaistākā daļa, bet tā no visa procesa veido aptuveni procentu. Pārējais ir dokumenti, akcīzes, noliktavas, bojātas pudeles un uzskaites veikšana, kas visu piezemē,» pauž Z. Klebais. Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims piekrīt kolēģim: «Man patīk mazāk, bet kvalitatīvāk, līdz ar to mums ir salīdzinoši īsa vīna karte, un tā bieži mainās, ik mēnesi. Cenšos, lai ir no katras valsts un zināmākajiem reģioniem vismaz divas iespējas, kā arī, lai viens ražotājs būtu lielāks un atpazīstamāks, bet otrs – ar odziņu.»

Kļūdu koeficients

«Viena no tipiskākajām kļūdām ir vīna kartē iekļaut tos pašus vīnus, ko piedāvā konkurents. Kaut kas var atkārtoties, bet vīna kartes, kas izveidotas bez iedvesmas un «ķeksītim», noteikti neveicina atgriešanos šādā restorānā,» akcentē A. Nords. Tāpat vīna kartēs tiek pieļautas arī tehniskās kļūdas. Vīniem jābūt izkārtotiem un sagrupētiem tā, lai nebūtu pārpratumu par krāsu, stiliem, izcelsmi, ražas gadiem, turklāt visam jābūt pārskatāmā un iekārojamā formā, labi salasāmam un bez kaitinošām kļūdām. «Nezinu, kurš aizsācis kaitinošo un provinciālo praksi vīna kartē nenorādīt ražas gadu – šādu diletantismu joprojām atļaujas restorāni ar pretenziju uz kvalitāti. Tas nav pieļaujams. Laba vīna karte nemēģina nodīrāt desmit ādas. Tas gan nenozīmē, ka tai nav jāpelna. Ir. Tomēr laba vīna karte attiecības ar klientiem vērtē pārāk augstu, lai, piemēram, tirdzniecībā plaši pieejama šampanieša non vintage versiju mēģinātu iesmērēt par trīs reizes augstāku ciparu nekā veikalā aiz stūra. Toties labā vīna kartē vienmēr atradīsies vīns, kuru par attiecīgo cenu nevar atļauties nepaņemt,» vīna kartes veidošanas principus skaidro A. Nords. Kolonādes vīnzinis Aigars Ozoliņš papildina, ka nereti vīniem tiek uzlikts nesamērīgi augsts uzcenojums. Tomēr kopumā Latvijas restorānos, viņaprāt, vīna karšu piedāvājums ir pasaules līmenī, un tieši pēdējos desmit gados attīstība šajā jomā ir ievērojama. «Prieks, ka mūs atzinīgi novērtē arī ārvalstu viesi, īpaši skandināvi, kuri ir izglītota un prasīga auditorija. Viņi, protams, atzinīgi novērtē arī demokrātiskās vīna cenas. Mūsu vīna sortimentā ir aptuveni 460 pozīcijas, no kurām izvēlēties, un es vienmēr cenšos sarūpēt kādas īpašas pērles. Tomēr kopumā aptuveni divas trešdaļas no viesiem izvēlas sev pazīstamus vīnus, baidās kļūdīties garšu izvēlē. Vīnziņa uzdevums ir iedrošināt ļauties eksperimentiem, un tas ir lielākais gandarījums – iemācīt viesim ko jaunu,» atklāj A. Ozoliņš.

Nebeidzamais stāsts

«Ja restorāna vīna karte nemainās, tas nozīmē, ka ar restorānu kaut kas nav kārtībā. Vīniem jāapgrozās, jātiek iztukšotiem un jādod vieta citiem. Ir tādi restorāni, kas regulāri savas kartes uzpilda ar pērlēm, un to dēļ apmeklētāji gatavi speciāli ierasties restorānā,» stāsta A. Nords. Viņaprāt, gudram someljē ir tikpat nozīmīga loma kā labam šefpavāram. Pieredzē dalās S. Solims: «Izmaiņas ir nepieciešamas, jo mainās ražas gadi, piemēram, vācu rīslingu dzert jaunāku par trim gadiem nozīmē izmest naudu vējā. Šobrīd būtu jādzer 2015. gads, bet tirgū jau piedāvā 2017. gada vīnus. Bieži tirgū parādās jauni spēlētāji, arī vairumtirgotājiem ir dažādas akcijas, kad var iegādāties lētāk un, ja rūpīgi seko līdzi vīna tirgum, tad var atrast ko īpašu. Vienmēr saku, ka dārgi nopirkt vīnu nav nekāda māksla.» Viņš atzīst, ka Baltijā kopumā nav viegli atrast labu restorānu ar labu, kvalitatīvu un nepārcenotu vīnu karti. «Vīnmīļi, līdzīgi kā veģetārieši, nu jau ir kādi 10-20% no kopējās sabiedrības, un arī es izvēlos restorānus vispirms pēc vīna kartes, bet slikts vīnu piedāvājums aizbaida klientus,» viņš turpina. R. Tomsons uzsver, ka vīna kartes izveidošana ir process, kas nekad nebeidzas, jo vīna pasaule ir dinamiska, klienti kļūst zinošāki un prasīgāki, mainās globālās vīna tendences un, ja ir vēlme visam sekot līdzi, tad vīnzinim ir jābūt elastīgam un jāprot pielāgoties tirgus apstākļiem un modei. «Nonākšanai līdz rezultātam, kas vainagojas ar kvalitatīvas vīna kartes izveidi, ir nepieciešams samērā ilgs laiks. Manā gadījumā tie bija 12 gadi,» viņš atklāj. Izmaiņas vīna kartē ir pakārtotas pasaules tendencēm šajā jomā, tāpat korekcijas tiek ieviestas ikreiz, kad tiek veidota jauna ēdienkarte. «Mums ir klasiskas pozīcijas, kas vīna kartē nemainās, bet katru dienu ir pieci līdz desmit vīni, kas tiek pielikti klāt, lai pastāvīgajiem klientiem piedāvājums pa glāzēm būtu interesants. Mūsu vīna kartei ir 36 lapas un, ja kaut kas tirgū mainās, tad nomainu konkrēto lapu, nevis visu vīna karti. Vīna pozīcijas nemitīgi ir jāpārbauda, lai nepieļautu situāciju, kad viesis izvēlas vīnu, bet tas nav pieejams,» teic R. Tomsons. Savukārt Monterosso ir viens no retajiem šīs nišas spēlētājiem, kuram ir elektroniska vīna karte. Z. Klebais teic, ka šādu karti restorānā lieto jau divus gadus, un sistēma ir ērta – tikko vīns ir beidzies, tas piedāvājumā neparādās. «Profesionāls vīnzinis restorānam ir ieguvums, bet nekritizēsim, ja tāda nav. Mūsdienās ir brīnišķīgas iespējas digitalizēt vīna karti, kurā ir krāsainas fotogrāfijas, apraksti, papildus informācija. Gribi skaties, gribi neskaties,» viņš turpina. Arī R. Tomsons norāda, ka katram restorānam nav nepieciešams savs vīnzinis, jo vīna karti var izstrādāt arī vīnzinis, kas nav uzņēmuma štatā. Tajā pašā laikā viņš akcentē, ka labs vīnzinis var celt apgrozījumu un restorāna īpašniekam atkrīt daudzas problēmas, par kurām vairs nav jādomā – alkohola pasūtīšana, rotācija, atsevišķos gadījumos vīnzinis pat kalkulē uzcenojumu, protams, veic arī praktisko darbu ar klientu un pārdošanu.

Uz pareizā vīna viļņa

«Vīna karšu kvalitāte Latvijas restorānos ir kardināli uzlabojusies. Ja vēl pāris gadus tā tupināsim, drīz mūsu restorānus varēs likt līdzās Berlīnes un Stokholmas kolēģiem. Patīkami, ka «treknie gadi», kad viesiem patika izrādīties, ir pagājuši, un patlaban nav liels pieprasījums pēc vīniem, kas maksā tūkstoš eiro un vairāk. Tas Tokijā un Šanhajā ir interesanti, bet ne Rīga. Pie mums nav tādu restorānu, kur melnos ikrus pasniedz uz stores, un tas viss tiek apliets ar šampanieti, un pēc tam uz degošiem ratiem pievests pie viesu galdiņa. Rezultātā rēķins ir pieci tūkstoši eiro. Jāzina vieta, kur mēs dzīvojam un jāmeklē cenas un kvalitātes attiecība, kas ir mans jājamzirdziņš. Reti redzu cilvēkus, kuri ar lielu prieku maksā lielus rēķinus. Arī tad, ja līdzekļu pietiek,» atzīst Z. Klebais. Faktu, ka Latvijas restorānos esošās vīna kartes ir pelnījušas uzslavu, apliecina arī Baltic Wine List Awards jeb Baltijas vīna karšu konkurss, kas šogad pirmo reizi notika ikgadējā Riga Wine&Champagne festivāla ietvaros. «Rīga izgriež pogas gan Tallinai, gan Viļņai. Ja vēlaties vakariņot laba vīna un šampanieša kompānijā, dariet to Rīgā. Tallinas un Viļņas restorāni vīna lietās pagaidām vēl ir bikli iesācēji. Rīgas restorāniem tika piešķirtas visas galvenās balvas,» stāsta A. Nords. Vincenta vīnzinis R. Tomsons atzinīgi vērtē pērn aizsākto iniciatīvu vērtēt un apbalvot labāko vīnu karšu īpašniekus Baltijas restorānu kontekstā. Viņaprāt, šis konkurss ir vēl viens papildu iemesls, kas liks restorāniem aizdomāties. Pasaules vīna estrāde ir kļuvusi ļoti «caurspīdīga», jo klients var internetā apskatīties tirgus cenu katram vīnam. Līdz ar to visi apzinās, ka uzcenojumam jābūt piezemētākam, viņš turpina. Pēdējos gados arī viesu zināšanas par vīnu pasauli ir augušas, līdz ar to arī prasības. Sastapšanās brīdī ar šādu klientu arī no vīnziņa tiek gaidītas plašākas zināšanas un reizē spēja lakoniski, delikāti atbildēt, lai apmeklētājs nepadomā, ka vīnzinis ir snobs. «Valodai un attieksmei ir jābūt piezemētai, un pats pēc sevis es zinu un jūtu, ka dažās situācijās šauju pāri strīpai. Tas ir ilgs darbs ar sevi, apzinoties kļūdas. Ne visi profesionālie vīnziņi ir piemēroti restorānā nepieciešamajai apkalpošanai. Protams, cilvēki daudz ceļo, un vīna tūrisms ir populārs. Brauc mājās, lielās un dižojas, tas ir cilvēka dabā. Vīnzinim ir jābūt kā psihologam, jāuzklausa un jāmāj ar galvu, kaut gan pats konkrētā vīna reģionā jau bijis piecas reizes,» pieredzē dalās R. Tomsons. Aktuālās tendences vīna pasaulē jau vairākus gadus ir bioloģiskie, oranžie, naturālie vīni, bez sulfītiem, nefiltrētie un nedzidrinātie vīni, kas spilgti atspoguļo vietu, no kurienes tie nāk. R. Tomsons akcentē, ka arī šajā kategorijā mēdz būt «skumīgi» vīni, kuru kvalitāte neatbilst cenai. Vīna pasaulē līdzās klasiskajai Spānijas, Francijas un Itālijas trijotnei pie apvāršņa spožāk sāk iemirdzēties arī citas valstis, piemēram, Portugāle, Austrija, kā ari virkne Austrumeiropas zemes – Horvātija, Slovēnija, Ungārija, Rumānija, Gruzija un pat Ukraina. Arī Grieķijas vīni sevi sēj pierādīt, tāpat arvien aktuālāki kļūst vīni no Ķīnas un Japānas.

Žurnālu Horeka bez maksas saņēmuši visi Dienas Biznesa abonenti, bet iegādāties žurnāla elektronisko versiju var, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? 3D kartes

Ilze Žaime, 08.11.2019

Uzlex 3D karšu projektu vadītāja Ieva Paleja. Tālāk galerijā skatāms 3D karšu tapšanas process!

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mūsdienās nevar piedāvāt visu visiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir novērojuši, ka bezkontakta maksājumi ir kļuvuši par jauno ikdienu – tā ir funkcionalitāte, ko vairums klientu jau uztver par pašsaprotamu kartes iespēju visās vecumu grupās.

Swedbank klienti mēnesī veic vairāk nekā 2 miljonus bezkontakta pirkumu. Swedbank, sekojot iedzīvotāju pieprasījumam, palielināja bezkontakta pirkumu limitu no 10 eiro uz 25 eiro, tuvojoties pasaules vispārpieņemtajiem apmēriem. «Daudzi klienti nesagaidīja esošās debetkartes derīguma termiņa beigas un vēlējās nomainīt parasto karti uz bezkontakta. Plānojam, ka nākamā gada laikā visas no jauna izdotās kartes būs ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti,» saka Liene Gasiņa, Swedbank Debetkaršu daļas vadītāja.

Swedbank novērots, ka šādu maksājumu veidu lieto visos klientu vecuma segmentos. Klients var regulēt bezkontakta maksājumu funkciju, to atslēdzot vai pieslēdzot internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar trīs restorānu atvēršanu Latvijā, globālā zīmola Burger King franšīzes īpašnieki Tallink Grupp plāno radīt aptuveni 100 jaunu darba vietu.

Tallink Grupp paziņojusi, ka otrais Burger King restorāns Latvijā tiks atvērts Rīgā, Vienības gatvē bet trešais restorāns - Vecrīgā, Audēju ielā, informē uzņēmumā.

Restorānu Vienības gatvē paredzēts atvērt līdz 2020. gada beigām un restorānu Audēju ielā - 2021. gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka pirmo ātrās ēdināšanas ķēdes restorānu plānots atvēts iepirkšanās un izklaides centrā Akropole 2020. gada beigās.

“Drīzumā varēsim paziņot arī pirmo divu restorānu atvēršanas datumus, kas ieplānoti jau 2020. gadā. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie restorānu iekārtošanas un aprīkošanas, kā arī procedūru izstrādes un personāla atlases veiksmīgai restorānu darbības uzsākšanai Akropolē un Vienības gatvē, vienlaikus ievērojot visus pašreizējos drošības noteikumus un pasākumus," komentē Tallink Grupp krasta mazumtirdzniecības biznesa attīstības vadītāja Katre Kevaska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru sapulcē 23.oktrobrī no amatiem atsaukta visa SIA «Rīgas karte» valde, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

«Rīgas kartes» akcionāri ir pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» un ASV tehnoloģiju kompānija «Conduent». 51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei», bet 49% - Francijas uzņēmumam «Conduent Business Solutions».

Līdz šim valdes locekļu amatus no «Rīgas satiksmes» puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no «Conduent» - Ēriks Morizūrs.

Komentējot akcionāru lēmumu, Meirāns aģentūrai LETA atzina, ka valdes locekļu starpā bijis neatrisināms konflikts, taču lēmuma pamatotību nekomentēja. Viņaprāt, izmaiņas gan ir tikai «kosmētiskas», jo pārējie valdes locekļi uzņēmumā saglabās citus amatus un viņu vietā tiek iecelti cilvēki, kuriem neesot atbilstošas pieredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Restorāna īpašnieks: Galvenais, lai nauda paliek Latvijā

Valters Zirdziņš, Valtera restorāna īpašnieks, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Itāļu šefpavārs: Daudzos Rīgas restorānos ēdiens garšo līdzīgi

Žanete Hāka, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu bizness ir izaicinājumu pilns, tādēļ, nolemjot par labu restorāna atvēršanai, ir jāspēj piedāvāt kaut ko jaunu, portālam DB sacīja itāļu restorāna Bocca Buona šefpavārs Fabrizio Righetti.

Parasti tiek atvērtas līdzīgas vietas, vien pamainot interjeru un dažus citus aspektus, taču neviens nedomā, vai pilsētai vajag vēl vienu šādu restorānu, viņš novērojis.

«Esmu pamanījis, ka Latvijā ir daudz ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto jau sagatavotas maltītes, vien tās uzsildot. Izejvielu ziņā tas nav lētāk – lētāk izmaksā gatavot ēdienu pašiem, taču tas ir lētāk darbaspēka izmaksu ziņā, jo šādi iespējams gan nolīgt mazāk darbiniekus, gan mazāk kvalificētus darbiniekus, kam jāmaksā mazāk,» viņš stāsta.

Šādā veidā ar zemākiem izdevumiem iespējams uzturēt noteiktu līmeni, jo arī citi izmanto šīs sagatavotās izejvielas. Esmu apmeklējis daudzus Rīgas restorānus, un daļā no tiem ēdiens garšo līdzīgi, jo tiek izmantotas sagataves. No vienas puses, tas ļauj uzturēt konkrētu līmenī, šie produkti nav slikti, taču tie vājina dažādību. Itālijā cilvēki dodas uz kādu konkrētu vietu, jo tur gatavo visgaršīgāko zupu vai boloņas mērci, taču Latvijā izvēle galvenokārt notiek, ņemot vērā konkrētā restorāna vai kafejnīcas atrašanās vietu, cenu, bet visdrīzāk ne dēļ garšas, ko tas piedāvā, uzskata šefpavārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu piegādes uzņēmums "Wolt" ir izstrādājis īpašu restorānu atbalsta programmu, lai palīdzētu vietējiem restorāniem izdzīvot Covid-19 pandēmijas laikā un samazinājis cenu ēdienu piegādēm.

Atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt restorāniem un pavāriem turpināt strādāt bezkontakta režīmā, saņemot pasūtījumus un nodrošinot iedzīvotājiem bezkontakta ēdienu piegādes.

Lai palielinātu pasūtīju daudzumu restorāniem, "Wolt" ir samazinājis standarta piegādes maksu uz 0.99 EUR, kā arī palielinājis pasūtījumu piegādes attālumu līdz 5 km. Savukārt nākamajās 30 dienās "Wolt" investēs papildus 40 000 eiro vietējo restorānu piedāvājuma atbalstīšanai.

"Ir ļoti svarīgi ieguldīt restorānu apgrozījuma veicināšanā, jo daudzi restorāni ir zaudējuši pat 50% līdz 80% pārdošanas apjoma un tiem ir nepieciešams palīdzēt atgūt kaut daļu pasūtījumu," norāda "Wolt".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot kodu kartes

LETA, Db.lv, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šodienu banka «Luminor» sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot internetbankas kodu kartes vai GO3 kodu ģeneratorus, informēja bankā.

«Tā kā kodu kartes būs derīgas līdz šī gada 10.septembrim, klienti šādi pakāpeniski varēs pierast pie drošākiem autentifikācijas veidiem. Izmaiņas tiek ieviestas sakarā ar stingrākām Eiropas Savienības (ES) prasībām attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu tos no krāpšanas gadījumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku pāreju uz jauniem autentifikācijas rīkiem, klienti tiek aicināti savlaicīgi pieslēgties bezmaksas mobilai lietotnei «Smart-ID»,» teikts bankas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka spēkā stājusies ES regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem, kuras prasības attiecās arī uz visām Latvijas bankām. Lai veicinātu klientu tiešsaistes autentifikācijas un maksājumu drošību, «Luminor» plāno pakāpeniski pārtraukt autentifikāciju ar kodu kartēm un GO3 kodu ģeneratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 12. līdz 25.oktobrim notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļas. Dalību projektā pieteikuši 43 restorāni un to šefpavāri, kas pasniegs rudens veltes visdažādākajās interpretācijās.

"Jūlijā aizvadījām divas Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, kas restorāniem kaut uz brīdi ļāva atgriezties ierastajā ritmā. Jāsaka, ka apmeklētāju skaits bija negaidīti, taču patīkami liels – vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku. Tas izdevās, pateicoties gan pašu restorānu, gan tūrisma nozares organizāciju veiktajām aktivitātēm. Tāpēc, turpinot atbalstīt viesmīlības nozari, oktobrī gaidāmās Rudens Rīgas restorānu nedēļas līdzīgi kā vasarā norisināsies ilgāk nekā ierasts - divas nedēļas. Šādu konceptu pozitīvi novērtē gan restorāni, gan apmeklētāji, jo pasākuma norises laika pagarināšana ļauj apkalpot vairāk viesu, kā arī apmeklētājiem doties uz vairākiem restorāniem, tādējādi sniedzot lielāku atbalstu pašmāju uzņēmējiem," skaidro Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2019. gadā izšķirsies «būt vai nebūt» Latvijas restorānu nozarei

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas restorānu nozarei 2018. gads ir bijis pagrieziena gads, kad Latvijas Restorānu biedrībai (LRB) izdevies spert būtiskus soļus nozares iziešanai no pelēkās zonas, bet nākamais gads būs izšķirošs – «būt vai nebūt» Latvijas tūrisma vizītkartei – restorāniem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem šā gada 11 mēnešos ēdināšanas nozare ir atnesusi valsts budžetam 116.9 milj. EUR, kas ir par 17.9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus nozares rezerves ir izsmeltas – pēdējā gada laikā nozares nodokļu parādi ir pieauguši par 78% – no 18.5 līdz 33 milj. EUR. Sliktākais ir tas, ka 82.5% no šiem parādiem ir aktuālie – tiem nav dots termiņa pagarinājums.

Latvijā ir tikai dažas nozares, kas bijušas pietiekami drosmīgas, lai publiski atzītu savas problēmas un nāktu klajā ar proaktīvu piedāvājumu situācijas risināšanai. Viena no tām ir būvniecības, bet otra – restorānu nozare. Šā gada februārī nozare godīgi atzina, ka restorāniem izkļūt no pelēkās zonas Latvijā liedz augstais nodokļu slogs, bet ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums. Tāpēc sagaidām, ka šī nozares iniciatīva sakārtoties tiks novērtēta un valsts institūcijas to atbalstīs. Domājot par nozares nākotni, nākamais gads būs izšķirošs - būt vai nebūt Latvijas restorāniem. Un tās nav spekulācijas. 2018. gadā vien savu darbību izbeiguši desmitiem restorānu, tajā skaitā no deviņiem LRB valdes locekļiem septiņi ir aizvēruši vai pārdevuši kādu no saviem restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs gadu laikā Kentucky Fried Chicken (KFC) restorānu skaitu Baltijā plānots paplašināt līdz vismaz 20. Latvijā primāri jaunie restorāni atradīsies Rīgā (gan centrā, gan arī mikrorajonos), taču franšīzes turētājs, uzņēmums Apollo Group, neizslēdz iespēju ar laiku ieiet arī citās Latvijas lielākajās pilsētās atkarībā no tā, cik liels būs iedzīvotāju pieprasījums, informē uzņēmumā.

Pagaidām konkrētākas restorānu atvēršanas vietas un laiki vēl nav zināmi un notiek pārrunas ar potenciālo KFC lokācijas vietu īpašniekiem. «Šobrīd visi resursi tiek koncentrēti uz abu esošo restorānu pilnveidošanu un darbinieku apmācībām, lai nodrošinātu labāko klientu servisa kvalitāti un pēcāk arī uzsāktu aizvien straujāku paplašināšanos,» komentēja uzņēmuma pārstāve Daiga Zīmele.

Līdz ar to konkrētas nākotnē plānoto investīciju summas šobrīd netiek atklātas, bet plānots, ka tie būs vairāki miljoni eiro. «Uz šo brīdi abu esošo restorānu izveidē un pilnveidošanā jau ir investēts teju miljons,» sacīja D.Zīmele.

Pavisam nesen iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» atvērts jauna koncepta KFC restorāns, kurā tiek nodarbināti 25 darbinieki. Savukārt, KFC restorānā Audēju ielā strādā 23 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dāvis Auškāps: par biznesu uz bankrota robežas un koučingu, kas mainīja dzīvi

Daiga Laukšteina, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās naudas iestāde Transact Pro sadarbībā ar tirdzniecības centru Spice uzsākusi izdot jauna risinājuma Mastercard dāvanu kartes lietošanai tirdzniecības centrā, liecina informācija Transact Pro mājaslapā.

Jaunās Mastercard dāvanu kartes aizstās līdzšinējās tirdzniecības centra vietējās dāvanu kartes. «Tirdzniecības centriem mūsdienās nav jānodarbojas ar lokālo sistēmu uzturēšanu un apkalpošanu, kas nodrošina dāvanu karšu pieņemšanu, apgrozījuma uzskaiti un norēķiniem ar tirgotājiem. Visus procesus uzskaita un nodrošina automātiskā maksājumu sistēma Mastercard,» uzskata Transact Pro biznesa attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Bordulans.

Jaunās dāvanu kartes varēs iegādāties tirdzniecības centrā. Kartes nomināls būs robežās no 10 līdz 150 eiro. Ar šo karti būs iespējams veikt pirkumus tirdzniecības centra veikalos bez papildu komisijas maksas. Kartes atlikumu varēs pārbaudīt tirdzniecības centra mājas lapā, informācijas centrā vai Transact Pro klientu centru, bet samaksājot komisijas maksu, atlikumu būs iespējams pārbaudīt arī bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Easy Wine un Easy Beer koncepcijas restorāniem Rīga kalpo kā eksperimentāla laboratorija, kurā pieslīpēt produktu, lai pēc tam to pārdotu ārvalstīs.

Pašlaik Rīgā ir izveidoti četri restorāni, kuru nosaukumā ietverts vārds «easy», pirmais pirms trim gadiem atvērts Easy Wine, kam pa šo laiku piepulcējušies vēl trīs citi tīkla restorāni – Vecrīgā esošie Easy Beer un Easy Bar&Kitchen, kā arī lidostā Rīga esošais Easy Wine Rix. Kopumā tajos strādā 65 darbinieki.

Salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, Rīgā nav daudz tūristu. «Tāpēc, ja Rīgā šādas koncepcijas bizness spēj strādāt ar plus zīmi, tad citās Eiropas pilsētās tas būs veiksmīgs modelis,» uzskata Pēteris Ozols, restorānu tīkla pārvaldīšanas uzņēmumu izpilddirektors. Viņš ēdināšanas jomā strādā jau 25 gadus, to laikā sniedzis padomus un vadījis vairāku ēdināšanas vietu atvēršanu. Karjeras sākumposmā viņš kopā ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu atvēris Vincentu, bet pēc tam darbojies dažādos projektos kopā ar Andreju Žagaru, kā arī roku rokā ar Hotel Bergs komandu savulaik atvēris šīs viesnīcas restorānu.

Komentāri

Pievienot komentāru