Jaunākais izdevums

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka ar zaudējumiem 2014.gadā reģistrētais SIA “Krievupes golfa klubs” strādājis visus tā darbības gadus, nevienu gadu neuzrādot ieņēmumus no saimnieciskās darbības. No uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Vilis Krištopans, pārskatu par 2021.gadu vēl iesniedzis vien Aizkraukles novadā reģistrētais SIA “Upes-Plostiņi”, taču arī šis uzņēmums pērn nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, bet gadu tas pabeidzis ar 103 eiro zaudējumiem. Jānorāda, ka visi seši uzņēmumi, kuru patiesais labuma guvējs ir “Latvija pirmajā vietā” Latgales saraksta 1. vietā esošais Vilis Krištopans, pagājušajā gadā kopā nodarbinājuši vien 9 darbiniekus. Atsevišķi uzņēmumi pērn saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai, tostarp grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, atbalstu algu subsīdijām.

Lursoft norāda, ka savulaik Vilis Krištopans bijis saistīts arī ar dažādām sporta organizācijām un citiem uzņēmumiem. Viens no tādiem ir AS “Berģu Terases 1”, kas gan 2020.gadā likvidēts. Uzņēmumam 2016.gada beigās bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts jau pēc dažiem mēnešiem, jo procesa pasākuma plānu nebija atbalstījis likumā noteiktais kreditoru vairākums. Ar peļņu AS “Berģu Terases 1” strādājusi vien pirmajā saimnieciskās darbības gadā, kā arī pēdējā, kad gads noslēgts ar 1,14 milj. EUR peļņu.

No “Latvija pirmajā vietā” vēlēšanu sarakstu pirmajās vietās izvirzītajiem Saeimas deputātu kandidātiem dalības uzņēmumos un patiesā labuma guvēju statusi reģistrēti arī Lindai Liepiņai un Ainaram Šleseram. Jānorāda, ka oficiāli Aināram Šleseram dalība un patiesā labuma guvēja statuss ir tikai vienā uzņēmumā – SIA “AVADEL” –, kas pagājušajā gadā strādājis ar salīdzinoši pieticīgiem rezultātiem, apgrozot 19,99 tūkst. EUR un gadu noslēdzot ar 18,81 tūkst. EUR zaudējumiem. Uzņēmējdarbībā aktīva ir arī “Latvija pirmajā vietā” Vidzemes saraksta līdere Linda Liepiņa, kura ir pērn dibinātā SIA “LAFARMA” valdes locekle un līdzīpašniece (40%). Pērn sešu mēnešu periodā uzņēmums apgrozījis 9 tūkst. EUR, gadu noslēdzot ar 2,22 tūkst. EUR peļņu. Saeimas deputāta amata kandidātei pieder arī 0,75% daļu ēdināšanas uzņēmumā SIA “Wok Rīga”, kā arī viņa izveidojusi Lindas Liepiņas biedrību “Sabiedrībai.lv”, kuras mērķis ir pilsoniskās sabiedrības veidošana. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, pērn jūlijā biedrībai atņemts sabiedriskā labuma statuss.

Arī maksātnespējīgu, likvidācijas procesā esošu uzņēmumu īpašnieki

Ne visi potenciālo Saeimas deputātu uzņēmumi strādā ar vērā ņemamiem rezultātiem. Sarakstu līderi atrodami arī starp patiesajiem labuma guvējiem, dalībniekiem un amatpersonām uzņēmumiem, kuriem ir likvidācijas procesi, maksātnespēja vai arī nodokļu parādi.

Viens no tādiem ir izdevējdarbības nozarē strādājošais SIA “Audzinātājs”, kura 51% kapitāldaļas pieder Edgaram Kramiņam. Viņš arī partijas “Tautas kalpi Latvijai” līderis Rīgas sarakstā. Uzņēmuma likvidācijas process uzsākts jau pirms pieciem gadiem, savukārt 2020.gadā VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, vienlaikus VID arī reģistrējis aizliegumu uzņēmumam veikt reorganizāciju vai dalībnieku maiņu.

Nodrošinājumi pētījuma sagatavošanas brīdī reģistrēti vēl diviem ar “Tautas kalpi Latvijai” līderiem saistītiem uzņēmumiem. Tāds ir arī Andra Lubiņa vadītais SIA “Grandeg”, kurā potenciālajam Saeimas deputātam pieder 42% kapitāldaļu. Uzņēmumam kopš aizvadītā gada maija ilgst tiesiskās aizsardzības process, savukārt jau 2019.gada izskaņā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde tam piemērojusi aizliegumu reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot vai grozīt. VID publiskotā informācija rāda, ka uz š.g. 9.septembri SIA “Grandeg” bija uzkrāts 197,25 tūkst. EUR liels nodokļu parāds.

Lursoft dati rāda, ka “Tautas kalpi Latvijai” Latgales saraksta līderim Aivaram Smanam pieder pat divi uzņēmumi – zemnieku saimniecība “Smanu sēta” Aglonas pagastā, kā arī SIA “Ukrainas Tirdzniecības Centrs”. Jānorāda gan, ka šī gada maijā VID apķīlājis Aivaram Smanam piederošās SIA “Ukrainas Tirdzniecības Centrs” kapitāldaļas (Saeimas deputāta kandidātam pieder 50% uzņēmuma). Pēdējos divus gadus minētais uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, pērn tā apgrozījums bija vien 745 eiro.

Sekmīgāk 2021.gadā strādājusi partijas Zemgales saraksta līdera Jāņa Dzeņa zemnieku saimniecība “Kalnavoti”. Saimniecības apgrozījums 2021.gadā bija 49,65 tūkst. EUR, taču vēl 264,01 tūkst. EUR lielie pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi tai ļāva gadu noslēgt ar 93,84 tūkst. EUR peļņu.

Arī veiksmīgi piemēri

Pelnošākais uzņēmums un vienlaikus arī viens no lielākajiem darba devējiem starp kandidātu sarakstu pirmajās vietās esošajām personām piederošajiem uzņēmumiem ir SIA “LIC GOTUS”. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Atis Švinka, kurš uz deputāta vietu jaunajā Saeimas sasaukumā kandidē no “Progresīvie” Zemgales saraksta 1. pozīcijas. Pagājušajā gadā līmju, krāsu, instrumentu, tīrīšanas līdzekļu un grilu vairumtirgotājs SIA “LIC GOTUS” turpināja stabilu izaugsmi, attīstot jaunas produktu kategorijas un atrodot jaunus izplatīšanas kanālus. Tas uzņēmumam ļāva kompensēt atsevišķu tirgus segmentu kritumu Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ. Lursoft pieejamie dati rāda, ka 2021.gadā SIA “LIC GOTUS” palielināja apgrozījumu par 25,59%, rādītājam pieaugot līdz 11,12 milj. EUR. Vienlaikus arī augusi vairumtirgotāja peļņa, tai pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 747,59 tūkst. EUR.

Lursoft piebilst, ka Atim Švinkam patiesā labuma guvēja status reģistrēts piecos uzņēmumos, no tiem ne tikai SIA “LIC GOTUS” var lepoties ar apgrozījuma un peļņas pieaugumu pagājušajā gadā. Šajos uzņēmumos pērn kopā bija nodarbināti aptuveni 60 darbinieki, savukārt nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā šie uzņēmumi 2021.gadā samaksājuši 1,8 milj. EUR. Ne Liene Gātere, ne Antoņina Ņenaševa, ne arī Leila Rasima, kas arī “Progresīvie” vēlēšanu apgabalu sarakstos atrodas 1.pozīcijā, nav patiesā labuma guvējas Latvijas uzņēmumos, savukārt Kaspars Briškens, kurš ar 1. pozīciju startē no “Progresīvie” Vidzemes vēlēšanu saraksta, ir AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis. Lursoft dati rāda, ka pašreizējās Saeimas deputāti un ministri, kuri izvirzīti par līderiem savu partiju sarakstos arī 14. Saeimas vēlēšanās, lielākoties nav atrodami starp Latvijas uzņēmumu dalībniekiem vai arī patiesajiem labuma guvējiem.

Runa šajā gadījumā ir par “Jaunā VIENOTĪBA”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”, kā arī “Konservatīvie” vēlēšanu sarakstu pirmajiem numuriem. Uzņēmēju sarakstos nav atrodami arī tie pašreizējie ministri no “Attīstībai/ Par!”, kuri kandidē uz vietu Saeimā, taču kādreizējā iekšlietu ministre, pašreizējās Saeimas deputāte Marija Golubeva jau 2010.gadā reģistrējusi savu pētniecības uzņēmumu SIA “RHC Consulting”, kurā viņai šobrīd pieder 50% daļu. Pagājušajā gadā SIA “RHC Consulting” apgrozīja 22,31 tūkst. EUR, gadu noslēdzot ar 3,6 tūkst. EUR zaudējumiem.

No skaistumkopšanas līdz lopkopībai

Analizējot informāciju par nozarēm, kurās strādā partiju un to apvienību sarakstu līderu vadītie un tiem piederošie uzņēmumi, redzams, ka līderos pēc uzņēmumu skaita izvirzījusies nekustamo īpašumu nozare. Aiz tās popularitātes ziņā seko dažādi pakalpojumi – juridiskie, reklāmas aģentūru, sabiedrisko attiecību. Vienlaikus ir arī deputātu amatu kandidāti, kuri savu biznesu saistījuši ar citām nozarēm, piemēram, lauksaimniecību, mazumtirdzniecību u.c.

Lursoft norāda, ka šie, kopskaitā 68 uzņēmumi, kuros vēlēšanu sarakstu līderi ir amatpersonas vai dalībnieki, patiesie labuma guvēji, 2021.gadā kopā apgrozījuši 65,49 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 1,76 milj. EUR un nodokļu maksājumos samaksājuši 8,7 milj. EUR. Jānorāda gan, ka lielāko daļu no iepriekšminētās apgrozījuma summas veido AS “Pasažieru vilciens”, kas pērn apgrozīja 44,13 milj. EUR, nopelnīja 0,59 milj. EUR un nodokļos samaksāja 5,46 milj. EUR. Kā jau iepriekš minēts, AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis Kaspars Briškens kandidē uz vietu Saeimā no “Progresīvie” Vidzemes saraksta 1. pozīcijas.

Lursoft izpētījis, ka ne tikai Atis Švinka no “Progresīvie” vienlaikus ieņem amatus vairākos uzņēmumos. “Suverēnā vara” Latgales saraksta līderis Vjačeslavs Stepaņenko ieņem amatus vienlaikus četros uzņēmumos, savukārt vienā no tiem – juridisko pakalpojumu uzņēmumā SIA “ZAB ABSOLVO” – Saeimas deputāta amata kandidāts ir arī dalībnieks un patiesais labuma guvējs. Juridisko pakalpojumu birojs reģistrēts pagājušā gada izskaņā. Tikmēr Jūlija Stepaņenko, kura vēlēšanās startē no Rīgas saraksta 1. pozīcijas, ir dalībniece divos uzņēmumos – SIA “WAVE MEDIA” un SIA “Valmieras 28”. Abi uzņēmumi saistīti ar nekustamo īpašumu nozari.

Veiksmīgākais no tiem 2021.gadā bijis SIA “WAVE MEDIA”, kas pērn apgrozījis 165,31 tūkst. EUR un nopelnījis 81,42 tūkst. EUR. Saeimas deputātu kandidāti, kuri vienlaikus ir dalībnieki arī vairākos uzņēmumos, ir arī vairākās citās partijās. Piemēram, politiskās partijas “Stabilitātei!” Vidzemes saraksta līderis Amils Saļimovs, kuram pieder gan SIA “Euro Trade Lv”, gan arī SIA “Mārupes apartamenti”. Jānorāda, ka abu uzņēmumu finanšu rezultāti par 2021.gadu ir samērā pieticīgi. SIA “Mārupes apartamenti” strādājis ar 600 eiro apgrozījumu un 1,7 tūkst. EUR zaudējumiem, savukārt SIA “Euro Trade Lv” apgrozījums 2021.gadā bijis 7,11 tūkst. EUR, bet peļņa – 432 eiro. Pārējie partijas “Stabilitātei!” sarakstu līderi šobrīd nav iesaistījušies uzņēmējdarbībā.

Vienlaikus dalībnieks divos uzņēmumos ir arī partijas “Tautas varas spēks” Rīgas saraksta līderis Valentīns Jeremejevs. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, V. Jeremejevs ir arī valdes amatpersona trīs uzņēmumos, tostarp SIA “Beauty Retail”. Lursoft dati rāda, ka minētajam kosmētikas preču tirgotājam ir divi interneta veikali, abos tiek tirgoti dažādu zīmolu dūņu kosmētika. SIA “Beauty Retail” aizvadītajā gadā piedzīvoja apgrozījuma kritumu, rādītājam samazinoties līdz 91,09 tūkst. EUR (2020.gada apgrozījums – 274,69 tūkst.EUR) un strādāja ar 13,9 tūkst. EUR zaudējumiem.

No “Tautas varas spēks” sarakstu līderiem ar biznesu saistīts arī partijas Kurzemes saraksta 1. pozīcijā esošais Vladislavs Valentins, kuram Dobeles novadā reģistrēts individuālais uzņēmums. Biznesā aktīvi iesaistījušies arī “Apvienībai Latvijai” sarakstu līderi Jānis Riņķis, kas ir dalībnieks un amatpersona trīs uzņēmumos, kā arī Māris Možvillo, kuram pieder zemnieku saimniecība “Mežsētas” Limbažu novadā un valdes priekšsēdētāja amats 2018.gadā dibinātajā kooperatīvu krājaizdevu sabiedrībā “Metsepole”. Partijas “Apvienība Latvijai” 1. numuram Rīgā Jānim Riņķim visi trīs piederošie uzņēmumi strādā sabiedrisko attiecību nozarē. To apgrozījums pagājušajā gadā bijis pieticīgs, lielākais Jānim Riņķim piederošais uzņēmums 2021.gadā bijis SIA “Synergy PR”, kas pērn apgrozīja 14,75 tūkst. EUR un nopelnīja 4,35 tūkst. EUR. Lursoft izpētījis, ka arī partijas “Vienoti Latvijai” rindās ir sarakstu līderi, kas aktīvi iesaistījušies biznesā.

Partijas Vidzemes saraksta līderei Ivetai Lauciņai pieder zemnieku saimniecība Smiltenes novadā, kā arī 2019.gadā dibinātais SIA “Izvēles iespēja”, kas norādījis, ka darbojas interneta portāla darbību jomā. Uzņēmumā aizvadītajā gadā bija nodarbināti 4 darbinieki. SIA “Izvēles iespēja” 2021.gadā apgrozīja 10,21 tūkst. EUR un gadu noslēdza ar 6,25 tūkst. EUR zaudējumiem. Daudz sekmīgāki rezultāti pagājušajā gadā bijuši “Zaļo un zemnieku savienība” Latgales saraksta līderim Kasparam Melnim piederošajiem uzņēmumiem. Lursoft aprēķinājis, ka visi trīs uzņēmumi, kuros Kasparam Melnim reģistrēta dalība, 2021.gadā kopā apgrozīja 6,14 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 236,38 tūkst. EUR peļņu. Apgrozījuma un arī darbinieku skaita ziņā lielākais no tiem ir piena lopkopības jomā strādājošais SIA “Sprūževa M”, kam 2021.gadā izdevies palielināt apgrozījumu līdz 3,92 milj. EUR. Uzņēmumā pērn bija nodarbināti 64 darbinieki.

Vairākums bez amatiem un dalībām uzņēmumos

Pētījuma dati rāda, ka no 95 Saeimas deputātu kandidātiem, kuri no saviem partiju un to apvienību sarakstiem kandidē ar 1.numuru, 61 personai šobrīd nav reģistrēts patiesā labuma guvēja statuss nevienā uzņēmumā, 64 personas arī nav reģistrētas starp uzņēmumu amatpersonām. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka 25 personām ir patiesā labuma guvēja statuss vienā uzņēmumā. To vidū ir arī Edvards Smiltēns un Edgars Tavars no “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Tiesa, Edvardam Smiltēnam piederošais SIA “ES Law Consulting” jau kopš 2020.gada novembra ir bez aktuālām amatpersonām, savukārt šogad augustā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Apvienotā saraksta Zemgales līderim Edgaram Tavaram pieder zemnieku saimniecība, savukārt nekustamā īpašuma jomas uzņēmumā SIA “M10” uz E. Tavara vārda reģistrēta kopprokūra.Pa vienam uzņēmumam pieder arī vairākiem Saeimas deputāta kandidātiem no “Latvijas Krievu savienība”, “Saskaņa”, “Kristīgi Progresīvā Partija”, “Katram un katrai”. Kamēr “Katrai un katram” skaļākajam līderim Aldim Gobzemam nav reģistrēti ne amati, ne arī dalības Latvijas uzņēmumos, partijas Vidzemes saraksta līderei Karinai Sprūdei pieder skaistumkopšanas nozarē strādājošais SIA “DIKAZ”, kam Rīgas centrā reģistrēts skaistumkopšanas salons.

Pārskatu par 2021.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis, taču Lursoft Multi atskaitē redzams, ka jau kopš 2016.gada uzņēmumam nav bijuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Visus gadus kopš tā reģistrācijas 2014.gadā SIA “DIKAZ” strādājis ar zaudējumiem.

Sarakstu līderos arī bezdarbnieki

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka starp uzņēmējiem, ministriem, deputātiem, pašvaldību vadītājiem, dažāda līmeņa uzņēmumu vadītājiem atsevišķas partijas savu sarakstu priekšgalā izvirzījušas arī kandidātus, kuri norādījuši, ka šobrīd viņi ir bezdarbnieki. Piemēram, “Tautas kalpi Latvijai” Kurzemes saraksta pirmajā vietā esošais Normunds Zernis norādījis, ka ir bezdarbnieks, tāpat arī partijas “Vienoti Latvijai” Latgales un Kurzemes sarakstu 1. pozīcijā ierindojušās divas potenciālās Saeimas deputātes, kuras vēlēšanu sarakstu reģistrēšanas posmā bijušas bez darba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Juridiskie aspekti: atskats uz nodarbinātības jomu 2022. gadā un 2023. gada tendences

Iveta Ceple ZAB “Ellex Kļaviņš” Vecākā eksperte, zvērināta advokāte, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Personas identificēšanai derēs arī "nederīgs" dokuments

Db.lv, 16.08.2022

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons rosina Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

“Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda K.Eklons.

Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja tas nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, ticis sabojāts vai mainījusies dokumentā ierakstītā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Zane Atlāce-Bistere, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atklātā vēstule kolēģiem: par demokrātijas normu un tās variantiem

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krīt trešā īsākā valdība otrā ilglaicīgākā premjera vadībā

LETA, 17.08.2023

Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jaunās vienotības" (JV) kopsapulcē un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Eviku Siliņu (JV) izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.

Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdība atver maku. Vagariem pietuvinātie zemes īpašnieki, stājieties rindā!

Normunds Šlitke, zvērināts advokāts, 06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 27.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Ātra risinājuma briestošai krīzei, kuras pamatā būs energoresursu cenas, nevienai no 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām nav.

Tā Dienas Bizness secina pēc 15 partiju premjeru kandidātu intervijām. Ir labās ziņas - no vairāku partiju līderu priekšlikumiem iespējams izveidot plānu, kas viena līdz četru gadu laikā Latviju atgrieztu normālas ekonomikas rāmjos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Cilvēki atgriežas, bet darbavietu kļūst mazāk

Intervija

Lauksaimniecība lielās transformācijas ceļa sākumā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Aktuāli

Komentāri

Pievienot komentāru