Pakalpojumi

Personas identificēšanai derēs arī "nederīgs" dokuments

Db.lv, 16.08.2022

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons rosina Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

“Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda K.Eklons.

Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja tas nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, ticis sabojāts vai mainījusies dokumentā ierakstītā informācija.

Šāda dokumenta izmantošana būs iespējama tikai klātienē, to nevarēs izmantot identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē. Personām, kurām pases un eID kartes derīguma termiņš beidzies no 2020. gada 1. marta, netiks piemērots sods.

Paredzēts, ka pase vai eID karte, kurai termiņš beidzies no 2020. gada 1. marta, būs uzskatāms par derīgu vēlētāja personu apliecinošu dokumentu arī Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2022. gada 1. oktobrī. Šogad vēlēšanās tiks veikta elektroniskā vēlētāju uzskaite, kas ļaus pārliecināties, vai persona jau nav piedalījusies vēlēšanās citā iecirknī.

Ņemot vērā, ka 2020. gada martā vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī tika ieviesta ārkārtējā situācija, nosakot dažādus piesardzības pasākumus un ierobežojumus, samazinājās Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes izsniegto dokumentu skaits, jo klienti tika pieņemti tikai pēc iepriekšēja pieraksta, iedzīvotāji, ievērojot nepulcēšanās un distancēšanās nosacījumus, mazāk apmeklēja pārvaldes nodaļas, kā arī samazinājās ceļošanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ne visi joprojām izmanto nodokļu atgriešanas priekšrocības pēc strādāšanas ārvalstīs

Sadarbības materiāls, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā atvieglo pakomātu un citu iekārtu izvietošanas saskaņošanas kārtību

Db.lv, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RDPAD) ir atvieglojis kārtību, kādā tiek saskaņota pakomātu, kafijas automātu un citu līdzvērtīgu iekārtu izvietošana pilsētvidē, turklāt samazināts pieteikumu izskatīšanas laiks.

Pakomāti un kafijas automāti ir kvalificējami kā tehniskas iekārtas, kuru novietošanai ārtelpās ir jāievēro Rīgas administratīvās teritorijas apbūves noteikumi, taču tiem ir piemērojama atvieglota saskaņošanas kārtība. Lielākā daļa šādu iekārtu tiek izvietotas pie esošām ēkām, neskarot būvkonstrukcijas, kā arī neizbūvējot jaunus inženierkomunikāciju tīklus un neveicot rakšanas darbus.

Lai saņemtu saskaņojumu pakomātam, kafijas automātam vai citai iekārtai (bez rakšanas darbiem), RDPAD turpmāk ir jāiesniedz aizpildīta iesnieguma veidlapa par reklāmas/reklāmas objekta izvietošanu, atzīmējot reklāmas objekta veidu – iekārta.

Iesniegumam jāpievieno virkne dokumentu, tostarp, īpašuma lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, izvietošanas vietas fotofiksācija, grafiskie dokumenti ar objekta vizuālo risinājumu, objekta novietojuma zemesgabalā plāns, saskaņojums ar trešajām personām, iekārtas ražotāja tehniskā dokumentācija latviešu valodā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums, ja objekts tiek izvietots Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Kā saprotam zaļo marķējumu, un kad sākas zaļmaldināšana?

Jānis Goldbergs, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi tiecamies uz zaļāku dzīvi, uz klimatneitralitāti, tāpēc preces un pakalpojumi aizvien biežāk tiek īpaši marķēti, norādot, ka tie ir cilvēkam un videi draudzīgāki nekā citi. Uzņēmumi ir spiesti kļūt zaļāki un ieviest korporatīvās atbildības principus, taču šīs prasības nereti izmanto mārketinga trikiem, lai parādītu organizāciju labāku, nekā tā ir patiesībā, tā rodas zaļie mīti un zaļmaldināšanas prakse.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar kompāniju Kantar veicis pētījumu, kas parāda atšķirīgu izplatītāko marķējuma sapratni, kas gluži kā pierādījums no pretējā parāda iespējas sabiedrības nezināšanu izmantot negodprātīgi. Deviņi jautājumi, tūkstotis atbilžu Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar pētījumu kompāniju Kantar 1000 cilvēkiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem šā gada jūnijā uzdeva jautājumus par deviņiem apzīmējumiem uz precēm vai pakalpojumiem, ko uzņēmēji izmanto, un no atbildēm var secināt, ka ļaudis nereti atšķirīgi saprot marķējumu vai arī vispār tam nepievērš uzmanību.

Pētījuma analīze liecina, ka patērētāji ne tikai neizprot dažādu zaļo apzīmējumu un ekomarķējumu nozīmi. Dati atklāj, ka preču un pakalpojumu ietekmei uz vidi uzmanību pievērš vien 5% Latvijas iedzīvotāju, bet to atbilstībai noteiktiem, uzticamiem vides standartiem – 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Magoņa un Osinovska lietas tiesnesi Jansonu atbrīvos no amata pēc paša vēlēšanās

LETA, 06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska krimināllietu izskatījušo tiesnesi Kārli Jansonu atbrīvos no amata pēc paša vēlēšanās, liecina Saeimas Juridiskās komisijas sēdē iesniegtie dokumenti.

Sēdē netika sniegta papildus informācija par tiesneša lēmumu pamest amatu.

Vidzemes rajona tiesas pārstāve Nataļja Grehova pavēstīja, ka Jansona iesniegumā par atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās nav norādīti šāda lūguma iemesli. Tiesnesis Jansons nevēloties publiski paust savu argumentāciju.

Jau vēstīts, ka Jansons ir tiesnesis Vidzemes rajona tiesā Limbažos, kas pērn attaisnoja par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tiesa uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tagad lietu skata Rīgas apgabaltiesa.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda sašutumu par Vidzemes rajona tiesas spriedumu šajā lietā un apšaubīja tiesneša Jansona profesionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

  • Papīra formāta dokumenti
  • Excel tabula
  • programmatūra

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot kriminālvajāšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Vienlaikus politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu 

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai...

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uļmans atcelts no Mono valdes priekšsēdētāja amata

LETA, 06.07.2022

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starptautiskā operācijā pārtrauc viltus finanšu brokeru zvanu centru darbību

Db.lv, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā šī gada 24. martā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā.

Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība – divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā aizturētas tika 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. No tām četrām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pērnā gada februārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa) un 195. panta trešajā daļā (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikroblogošanas vietnes "Twitter" uzņēmums otrdien iesūdzēja ASV tiesā elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlonu Masku, apsūdzot viņu "Twitter" iegādes līguma laušanā un nosaucot viņa stratēģiju par "liekulības paraugu", liecina tiesai iesniegtie dokumenti.

ASV Delavēras štatā ierosinātajā lietā "Twitter" aicina tiesu likt Maskam pabeigt "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru, uzsverot, ka nekāda finansiāla kompensācija nevar labot ļaunumu, ko viņš nodarījis šim uzņēmumam.

"Maska rīcība vienkārši apstiprina, ka viņš grib aiziet no saistošā līguma, kuru viņš brīvi parakstījis, un kaitēt "Twitter" šajā procesā," teikts ierosinātajā lietā.

""Twitter" ir cietis un turpinās ciest no nelabojama kaitējuma, kas ir apsūdzētā pārkāpumu rezultāts."

"Twitter" akcijas cena nedaudz pieauga tirdzniecībā pēc biržas slēgšanas, kad kļuva zināms par ierosināto lietu.

Analītiķi uzskata, ka Maska mēģinājums atteikties no "Twitter" iegādes nostāda šo uzņēmumu ievainojamā stāvoklī kritiskā momentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) ir saņēmusi tiesas lēmumu par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

Divu gadu laikā kopš 2020. gada, kad RMS vērsās ar lūgumu pie Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” (RS) paaugstināt apakšuzņēmuma līgumā noteikto pakalpojuma cenu, kā to paredz noslēgtā līguma noteikumi, uzņēmuma kopējie zaudējumi ir sasnieguši vairāk nekā 4,45 milj. eiro.

Šo deviņu gadu laikā, no 2013. gada 1. maija līdz šī gada augustam, kad Rīgas pilsētas maršrutos sāka kursēt pirmie RMS ekspresbusi, uzņēmums ir pārvadājis 75,5 milj. pasažierus, kuri dodoties savās ikdienas gaitās, izmantoja mūsu pakalpojumus. Šis lielais skaitlis parāda, ka uzņēmuma nodrošinātie pakalpojumi bija pieprasīti un nepieciešami ļoti daudziem rīdziniekiem.

RMS valdes locekle Dace Aizupiete, paužot pateicību, saka: “Visa RMS kolektīva vārdā sakām lielu paldies mūsu ilggadējiem un uzticamajiem pasažieriem par mums dāvāto uzticību šo deviņu gadu laikā. Paldies, ka bijāt kopā ar mums un izvēlējāties mūsu ekspresbusus par sabiedrotajiem, dodoties savās ikdienas gaitās. RMS atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām, kas radītas apgrūtinātas maksātspējas apstākļos un pasludinot uzņēmuma maksātnespēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks iegādājies 9,2% akciju mikroblogošanas vietnē "Twitter", liecina ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtie dokumenti.

Masks iegādājies aptuveni 73,5 miljonus uzņēmuma akciju.

Maska iegādātā "Twitter" akciju daļa tiek uztverta kā pasīvā investīcija, kas nozīmē, ka Masks ir ilgtermiņa investors, kurš ierobežos savu akciju pirkšanu un pārdošanu.

Taču analītiķi gan norāda, ka Masks ar laiku varētu arī iesaistīties aktīvākā "Twitter" pārvaldībā, ņemot vērā viņa nesen paustos iebildumus par spēju mikroblogošanas vietnē veikt brīvu komunikāciju.

Tāpat Masks arī nesen ierakstā savā tvitera kontā rakstīja, ka apsver iespēju izveidot jaunu sociālo mediju platformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības otrdien lems par VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) turpmākās darbības nodrošināšanu, liecina Ministru kabineta darba kārtība.

Jautājums iekļauts sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Satiksmes ministrijā paziņoja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc detalizētāka informācija, tostarp par LDz turpmākai pastāvēšanai nepieciešamo finansējumu, nav pieejama.

Jau aprīlī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atsāksies rekreācijas centra būvdarbi Rēzeknē, sadārdzinājums - 3,4 miljoni eiro

LETA, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pašvaldība ir parakstīja jaunu līgumu ar SIA "Arčers" par darbu turpināšanu topošajā rekreācijas centrā Kovšu ezera krastā, taču objekta izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,4 miljoniem eiro.

Būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma dēļ pašvaldība šogad jūnijā lauza sākotnēji noslēgto līgumu ar "Arčers" un izsludināja jaunu iepirkumu par atlikušo būvdarbu veikšanu.

Arī jaunajā iepirkumā uzvarējis "Arčers", kas bija vienīgais pretendents, taču darbi tiks veikti par būtiski lielāku summu nekā bija plānots sākotnēji.

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība un lauzts līgums ar būvnieku 

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar...

"Arčers" piedāvātā līgumcena iepirkumā bija 8 242 312 eiro. Saskaņā ar iepriekš lauztā līguma tāmēm atlikušo darbu summa veidoja 4 858 101 eiro, tādējādi atkārtotā būvdarbu iepirkuma rezultātā atlikušo būvdarbu izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,384 miljoniem eiro.

Pašvaldība tagad veic projekta ieguvumu analīzi, lai aktualizētu projekta efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Sadārdzinājums noteikti ietekmē pašvaldības budžetu, aizņēmuma līdzekļus un projekta kopējo īstenošanas termiņu, atzīst pašvaldība, vienlaikus uzsverot, ka risku ar Eiropas Savienības fondu finansējuma zaudēšanu šobrīd neesot, tomēr pašvaldībai jāveic ļoti aktīvs darbs pie investoru piesaistes.

Projektā plānota Brīvības ielas posma pārbūve 190 metru garumā, veicot ceļa seguma, trotuāru, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pārbūvi, apgaismojuma nomaiņu, jaunu ūdensvada un sadzīves kanalizācijas atzaru izbūvi uz degradēto teritoriju. Paredzēta bija arī autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūve, teritorijas labiekārtošana, siltumtīklu būvniecība, ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūve. Paša rekreācijas kompleksa ēka projektēta trīs stāvos un 3076 kvadrātmetru platībā.

Rēzeknes valstspilsētas domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Imants Mekša paudis, ka šobrīd tiek gatavoti dokumenti būvatļaujai un būvdarbi objektā varētu atsākties mēneša laikā. Rekreācijas centra būvdarbus tagad plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim.

Finanšu gadā, kas bija no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Jaunāki finanšu dati pagaidām nav pieejami.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". Uzņēmuma patiesais labuma guvējs kopš 2022.gada jūlija norādīts Lihtenšteinas pilsonis Džīvs Aleksandrs Braiens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā pirmo reizi izsludināts finansēšanas konkurss privāto muzeju atbalstam

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina finansēšanas konkursu galvaspilsētas privāto muzeju atbalstam, lai piešķirtu līdzekļus projektiem, kas īstenojami laikā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Konkursa mērķis ir veicināt privāto muzeju attīstību galvaspilsētā, nodrošinot materiālās un nemateriālās kultūras vērtību dokumentēšanu un saglabāšanu, radot sabiedrībai pieejamu muzeja priekšmetu krājumu un zinātniskus pētījumus, kā arī organizējot izglītojošus seminārus un lekcijas.

Tajā ir aicinātas piedalīties juridiskas personas, nevalstiskās organizācijas un privātas komercsabiedrības, kas darbojas Rīgā, ar mērķi sekmēt nozīmīgu privāto muzeju attīstību atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam.

Konkursa nolikums un ar to saistītie dokumenti ir pieejami RD IKSD tīmekļvietnes www.kultura.riga.lv sadaļā „Finansēšanas konkursi”. Projektu pieteikumi iesniedzami tikai elektroniskā formātā līdz 2022. gada 26. aprīļa plkst. 23.59.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.

Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka iespējamās dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Ministrs sacīja, ka valdība šodien slēgtajā sēdes daļā tiks iepazīstināta ar četriem iespējamās situācijas attīstības scenārijiem, un katrā no šiem izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai netiktu apdraudēta VDT būvniecības procesa nepārtrauktība un drošība, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izbeigs sadarbību ar pilnsabiedrību “SBSC” Valmieras drāmas teātra (VDT) pārbūves projektā.

Pēc līguma izbeigšanas steidzamības kārtā tiks rīkota jauna būvdarbu iepirkuma procedūra, savukārt situācija ar teātra kolektīvam nepieciešamajām pagaidu telpām, pēc VNĪ rīcībā esošās informācijas, tiks risināta arī sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Visu mūsu darbību mērķis ir iespējami ātrāk un atbilstoši projektā paredzētajiem termiņiem pabeigt Valmieras teātra ēkas rekonstrukciju. Taču, ja būvnieks – pilnsabiedrība “SBSC” – pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem nav spējis pamatot būvniecības izmaksu sadārdzinājuma 50% no būvdarbu līguma summas jeb 3,8 miljonu eiro (ar PVN) cēloņsakarību ar uzsākto karadarbību Ukrainā, nav tās pārskatījis, iesniegtie dokumenti neapliecina pieprasītā sadārdzinājuma pamatotību vairākās tāmes pozīcijās un faktiskā darbu izpilde būtiski atpaliek no līgumā paredzētās, rodas ārkārtēja situācija un VNĪ vienkārši nav citu iespēju kā līgumu izbeigt. Strauji neatrisinot situāciju, ir apdraudēta gan turpmākā projekta īstenošana, gan teātra nepārtraukta darbība, gan būves un tās konstrukciju mehāniskā stiprība un stabilitāte,” uzsver Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

44 tonnas linsēklu iesprūdušas uz Latvijas robežas

Jānis Goldbergs, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

44 tonnas linsēklu, kuras šā gada 14. aprīlī no karadarbības zonas Mikolajevā, Ukrainā, izveda divas smagās kravas mašīnas, kopš 24. aprīļa ir iesprūdušas uz Latvijas robežas, jo izsūtītāji, steigā kraujot maisus, uz iepakojuma nepaspēja izvietot uzlīmes par preces izcelsmi un derīguma termiņu.

Linsēklu tirgus vērtība ir aptuveni 45 tūkstoši eiro – nieks vien tas ir uz kara šausmu fona, bet, ievērojot, ka Ukrainas karogi Latvijā ir redzami biežāk nekā pašu sarkanbaltsarkanie, Dienas Bizness iztaujāja pārvadātāju – TN Venta SIA īpašnieku Aleksandru Ņesterenko par disonansi starp vārdiem un darbiem.

Kad saņēmāt kravas, kur un kad tās nonāca līdz Latvijai?

Mikolajevā, kas atrodas Ukrainā pavisam netālu no karadarbības zonas, mēs šā gada 14. aprīlī sākām divu kravas mašīnu ar linsēklām uzkraušanu. Tā tas arī norādīts pavadzīmēs. Kraušana aizņēma divas dienas, jo karadarbība notiek tiešā tuvumā. To, ka notiek kaujas, iespējams pārbaudīt Ukrainas oficiālajos kanālos. Krāvām BigBag vai lielajos maisos. Iekraušana tika pabeigta neilgi pirms brīža, kad apšaudes sākās tiešā noliktavas tuvumā. Uzņēmuma vadītājs un galvenais birojs atrodas šobrīd jau okupētajā Hersonas pilsētas teritorijā. 16. aprīlī trīs mašīnas izbrauca no Mikolajevas, kur vienai mašīnai kravas saņēmējs bija Polijas kompānija. Divas mašīnas bija paredzētas mūsu uzņēmumam TN Venta SIA. Mašīnu vadītāji saņēma visas pavadzīmes, un Ukrainas pusē ir veiktas visas formalitātes, dati ievadīti Ukrainas muitas reģistros, proti, kravas ir pilnībā izsekojamas. Tāpat veikta arī atbilstoša reģistrācija Ukrainas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Latvijā kravas mašīnas iebrauca 21. aprīlī. Līdz muitai netikām, palikām PVD pārbaudes zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas krīzes situāciju plāni paredz elektrības atslēgšanu vispirms dzīvojamām mājām

LETA--ERR, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gāzes deficīta gadījumā Igaunijā prioritāte ir mājsaimniecību nodrošināšanai, tad elektrības trūkuma situācijā elektroapgāde vispirms tiks atslēgta dzīvojamām mājām, paziņojis Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Krīzes regulējuma nodaļas vadītājs Prīts Sārs.

Viņš to skaidroja ar Eiropas Savienības direktīvu, kas noteic, ka dabasgāze un siltumapgāde prioritāti jānodrošina mājsaimniecībām, un ir jāatslēdz kā pēdējā. Sārs piebilda, ka "tas ir saprātīgi, jo apkure ir vitāli nepieciešama cilvēka izdzīvošanai un normālai funkcionēšanai".

Savukārt vitālo pakalpojumu noteikumi elektroapgādē nosaka, ka prioritāte ir objektiem, no kuriem tieši atkarīga cilvēka dzīvība un veselība, saraksta augšpusē liekot slimnīcas, aprūpes namus un trauksmes centrus. Ārkārtas situāciju līnijas "112" darbība ir jānodrošina, jo tā koordinē policijas, ugunsdzēsēju un ārkārtas palīdzības dienestu rīcību, paskaidroja ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Komentāri

Pievienot komentāru