Jaunākais izdevums

Partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV) ir gatava sākt konsultācijas ar pārējām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem, žurnālistiem pēc JV valdes sēdes sacīja politiskā spēka priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

No šīm konsultācijām varēšot secināt, vai valdības vadību varētu uzņemties Kariņš. Ir skaidrs tas, ka valdības veidošanas procesā kādas partijas nav varējušas, bet citas - teikušas, ka nav gatavas uzņemties valdības vadīšanu, sacīja Kariņš.

Tāpat viņš teica, ka vairāki politiskie spēki izteikuši atbalstu viņa kandidatūrai, un JV kopumā ir gatava uzņemties jaunās valdības vadību.

Kariņš gan uzsvēra, ka viņš vēl nav Valsts prezidenta nominētais premjera kandidāts, kā arī nav šo jautājumu ar prezidentu pārrunājis. «Mēs kā politiskais spēks reaģējam uz to, ko citas politiskās partijas publiskajā telpā ir teikušas,» norādīja Kariņš.

Tuvākajās dienās JV sagatavos savu redzējumu un sāks aicināt partijās uz divpusējām konsultācijām par jaunās valdības topošajiem darbiem. Pēc Kariņa domām, būtu «tikai pareizi un loģiski», ja visi «centra labējie, eiropeiskie spēki» varētu kopā sadarboties. Līdz šīm vienošanos esot kavējušas dažu partiju «sarkanās līnijas» par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, uzskata Kariņš.

Līdz ar to JV uzrunās partijas, kas jau iepriekš bija iesaistītas valdības veidošanā - Jauno konservatīvo partiju, «KPV LV», «Attīstībai/Par!», Zaļo un zemnieku savienību un nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.

Kariņš neprognozēja, cik ilgs laiks konsultācijām būs nepieciešams. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka JV šo procesu nevilcinās.

«Mans mērķis būtu izveidot stabilu, ilgtspējīgu valdību,» akcentēja Kariņš. Ja partijas par to vienosies, tad varētu aicināt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt viņu premjera amatam. Ja politiķiem neizdotos vienoties, tad «varētu arī paziņot, ka vienkārši nav stabila vairākuma», stāstīja politiķis.

Kariņš vēl neprecizēja, kura būs pirmā partija, ar kuru tiks sāktas konsultācijas par valdības izveidi.

Kā ziņots, Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, aģentūra LETA uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.

Otrdien pēc tikšanās ar prezidentu JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis norādīja, ka vispirms jādod iespēja izveidot valdību lielākām frakcijām. Ja valstī būs politiskā krīze, un citas lielākas partijas nespēs izveidot valdību vai tām nebūs atbilstoša kandidāta, tad JV var šo darbu paveikt, sacīja Latkovskis, uzsverot, ka pašlaik Latvijā nav politiskās krīzes.

Savukārt citu partiju pārstāvji pauda gatavību apspriest Kariņa kandidatūru premjera amatam, pieļaujot, ka partijas varētu vienoties par atbalstu viņam.

Partijām jau ilgāk par diviem mēnešiem neizdodas panākt vienošanos par topošo valdību. Iepriekš prezidents bija nominējis divus premjera kandidātus - Jāni Bordānu (JKP) un Aldi Gobzemu (KPV LV), bet viņiem valdību izveidot neizdevās, līdz ar to nominācijas tika atsauktas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

TOP 10 Google meklējumi Latvijā 2018.gadā

Laura Mazbērziņa, 12.12.2018

10. vietā - Latviešu televīzijas seriāls «Viņas melo labāk», kas tiek pārraidīts kanālā TV3.

Foto: facebook.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta meklētājprogramma Google apkopojusi meklētāko informāciju 2018.gadā, piedāvājot pārskatu par šā gada nozīmīgākajiem notikumiem un populārākajiem vārdiem Latvijas interneta lietotāju vidū, tādējādi atspoguļojot sabiedrības ikdienas paradumus un demonstrējot tēmas, kas šogad bijušas īpaši aktuālas.

Kā populārākie notikumi 2018. gadā pirmajās vietās ierindojušies vairāki gan Latvijā, gan arī pasaulē nozīmīgi sporta notikumi, piemēram, Pasaules kauss futbolā, Pasaules čempionāts hokejā, kā arī Olimpiskās spēles. Tāpat starp sabiedrībai aktuāliem notikumiem 2018. gadā atzīmējami ne tikai Dziesmu svētki, Latvijas simtgades svinības un Saeimas vēlēšanas, bet arī veikala IKEA atvēršana Latvijā.

Populārāko Google meklējumu sarakstu Latvijā 2018. gadā skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Izmisums. Soross sūta savus aģentus uz Saeimu

Sandris Točs, speciāli DB, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību nozarei šis gads ir bijis ražīgs neatkarīgi no tā, kurā jomā aģentūra specializējas, – vai tā būtu kultūra, politika vai ekonomika

Visiem darba pietika. «Dziesmu un deju svētki, valsts simtgades svinības bija lielie notikumi, kas vienoja tautu, un šajā ziņā sabiedrisko attiecību (SA) cilvēkiem, kas specializējas kultūras jomā, bija daudz, ko darīt. Protams, jāmin arī Saeimas vēlēšanas, kur neiztikt bez SA atbalsta. Visbeidzot – lielas izmaiņas ekonomikā, kas saistītas ar jauno nodokļu reformu, kura skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmēju. Jāpiemin arī OIK reforma, pārmaiņas veselības aprūpē, e-veselības ieviešana un 1% veselības nodokļa ieviešana, lai risinātu sasāpējušās problēmas nozarē,» šī gada nozīmīgākās aktualitātes akcentē SIA Mediju Tilts (Burson Cohn & Wolfe ekskluzīvais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētāja Laura Minskere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Saeimas sasaukumā neievēlētais līdzšinējais parlamenta deputāts Jānis Klaužs (ZZS) tiesā apstrīdējis 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus, un Augstākā tiesa (AT) viņa pieteikumu par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu izskatīs otrdien, 30.oktobrī.

AT Administratīvo lietu departaments skatīs arī citu saistītu Klauža prasījumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2018.gada 18.oktobra lēmuma «Par iesniegumu» atcelšanu.

18.oktobra lēmumā CVK neapmierināja Klauža lūgumu pārskaitīt par viņu nodotās balsis.

AT aģentūra LETA noskaidroja, ka abi Klauža pieteikumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ tiks skatīti vienā procesā. Tāpat tiesā norādīja, ka otrdienas tiesas sēdē pieteikumi tiks skatīti pēc būtības. Atbilstoši likuma normām šādi pieteikumi ir jāizskata septiņu dienu laikā.

Deputāta prasījumi tiks skatīti mutvārdu procesā plkst.10.

Kā ziņots, Klaužs iepriekš vērsās Drošības policijā un CVK, apšaubot 13.Saeaimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā deviņu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma un 82 dienas līdz brīdim, kad pašreizējās zemes piespiedu nomas maksas apjoms vairs nebūs spēkā, attiecīga likumprojekta Saeimā vēl nav.

Situācija var attīstīties trīs dažādos scenārijos, sliktākajā gadījumā maksas apjoms būs lielāks.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzīst, ka šis jautājums skar vairāk nekā 150 tūkst. cilvēku un tā ir ļoti jutīga norma. «Atpakaļceļa nav un nebūs; šodien teikt, ka risinājums būs labvēlīgāks dzīvokļu īpašniekiem, nevaru,» komentē S. Dolgopolovs. Tā kā šie cilvēki ir arī vēlētāji, politiķi šo problēmu ignorēt nevarēs, vienlaikus līdz nākamajām vēlēšanām ir vairāki gadi, ja neskaita Eiropas Parlamenta vēlēšanas šā gada maijā. Jāņem vērā, ja jaunā valdība ir tikko akceptēta un pašlaik tiek gatavots 2019. gada valsts budžeta projekts, kam arī tiek veltīts daudz jauno ministru (arī politisko spēku) laika, un viņiem līdz šī valsts svarīgā dokumenta akceptēšanai varētu nebūt tik daudz laika darboties zemes piespiedu nomas maksas jautājumā. Tajā pašā laikā jaunpienācējiem ir vēlme iedziļināties piespiedu nomas problēmā, to analizēt un tikai tad izdarīt savu izvēli. Pēc dažu aptaujāto domām, cīņa ar vēstures sekām ātri nebeigsies un to savā labā mēģinās izmantot vēl ne viena vien politiķu paaudze, jo ātra un vienkārša risinājuma nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās Saeimas sastāvā ir ievēlēti tikai 35% no esošajiem deputātiem, sekojoši divas trešdaļas deputātu būs jauni, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Visticamāk, parlamentā būs iekļuvuši arī 10 no 14 esošā premjera Māra Kučinska (ZZS) valdības ministriem, vairums no kuriem ir bijuši ievēlēti Saeimā un ir ar parlamentārā darba pieredzi, bet Saeimas deputātu mandātus bija nolikuši uz ministru pienākumu pildīšanas laiku.

Visvairāk esošās Saeimas deputātu nākamajā parlamenta sasaukumā saglabās partija «Saskaņa», no kuras, pēc provizoriskajiem rezultātiem, nākamās Saeimas sastāvā darbu varētu turpināt 15 deputāti.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK nākamajā Saeimā darbu varētu turpināt desmit deputāti, no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» - pieci līdzšinējie «Vienotība» deputāti, bet no Zaļo un zemnieku savienības - tikai četri. Tāpat Saeimā darbu turpinās partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uz valsts finansējumu pusmiljona eiro apmērā varētu pretendēt 10 partijas

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām valsts finansējumu saņems septiņas parlamentā iekļuvušās un vēl trīs «aiz strīpas» palikušās partijas, kas savā starpā sadalīs aptuveni 583 000 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija, apkopojot balsis no visiem 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Politisko organizāciju finansēšanas likums paredz, ka valsts budžeta finansējumus tiek piešķirts politiskajai organizācijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Šīm partijām kalendārā gada laikā no valsts budžeta tiek piešķirts 0,71 eiro par katru iegūto balsi. Tā kā uz vēlēšanām šogad aizgāja mazāk cilvēku nekā pirms četriem gadiem, tad mazāka varētu kļūt arī no valsts kases partijām kopumā izmaksājamā summa.

Pēc CVK datiem par nobalsojušo skaitu, «Saskaņa» iegūs valsts finansējumu 118 653 eiro apmērā, «KPV LV» - 85 387 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 81 432 eiro, bet partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - 72 196 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Partijas valdības veidošanas iniciatīvu ļauj uzņemties JKP un KPV LV, bet Saskaņu iesaistīt sarunās neplāno

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātiem varētu iegūt «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pa vienai deputāta vietai, saskaņā ar neoficiālo informāciju, varētu iegūt apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un partija «Latvijas Krievu savienība» (LKS).

Pašlaik nav apkopoti dati vien no dažiem iecirkņiem.

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Pašlaik joprojām lielāka skaidrība ir par septiņiem mandātiem. Savukārt uz atlikušo vienu mandātu teorētiski vēl ir iespēja pretendēt gan VL-TB/LNNK, tādējādi kopumā iegūstot divus mandātus, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tomēr saņemot vienu deputāta mandātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēgušās 13.Saeimas vēlēšanas; slēgti vēlēšanu iecirkņi visā pasaulē

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plkst.6 pēc Latvijas laika noslēgušās 13.Saeimas vēlēšanas un visi iecirkņi ārvalstīs ir slēgti.

Saistībā ar laika joslu iedalījumu pusē pasaules Latvijas pilsoņi vēl varēja doties balsot līdz plkst.20 pēc vietējā laika. Pēdējie vēlēšanu iecirkņi tika aizvērti šodien plkst.6 pēc Latvijas laika Losandželosas, Sietlas, Sanfrancisko pilsētās ASV un Vankūverā, Kanādā.

Apkopojot balsis 1049 no kopumā 1078 Saeimas vēlēšanu iecirkņiem, līderi ir nemainīgi - «Saskaņa», «KPV LV» un Jaunā konservatīvā partija (JKP), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija.

Par «Saskaņu» nobalsojuši 166 254 jeb 19,97% vēlētāju, par «KPV LV» - 117 238 jeb 14,08%, par JKP - 113 045 jeb 13,58%, par «Attīstībai/Par!» - 99 836 jeb 11,99%, par VL-TB/LNNK - 91 788 jeb 11,03%, par Zaļo un zemnieku savienību - 82 965 jeb 9,96%, bet par «Jauno Vienotību» - 55 454 jeb 6,66% balsstiesīgo vēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru