Jaunākais izdevums

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Sarunā ar prezidentu norādīts, ka nepieciešamo darbu veikšanai politiķiem vajadzīgas divas nedēļas un, ja darbs būs veiksmīgs, balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā varētu notikt janvāra «divdesmitajos datumos», norādīja Pavļuts.

Vaicāts, vai, ņemot vērā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) pausto, «KPV LV» būs vienots frakcijas viedoklis, kad būs jābalso par Kariņa valdības apstiprināšanu, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs atbildēja, ka Gobzems jau ir vairākkārt uzsvēris, ka pauž personīgo viedokli. Zakatistovs norādīja, ka frakcijas viedoklis tiek veidots tās sēdēs.

Gobzems norādījis, ka balsos pret JV veidotu valdību. Politiķis LTV raidījumā «Rīta panorāmā» šodien arī nesolīja visu partijas deputātu atbalstu Kariņa veidotai valdībai.

Frakcijas vadītājs gan vēl nevarēja sniegt atbildi, vai deputātiem būs brīvais balsojums. Zakatistovs pateicās sadarbības partneriem par «KPV LV» frakcijas izvirzīto prasību akceptēšanu. Reizē viņš atkārtoti neatklāja, kādas ir šīs prasības. Viņš norādīja, ka ir panākta savstarpējā vienošanās starp sadarbības partneriem un ka tālāk norisināsies darbs pie valdības deklarācijas veidošanas.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe pauda, ka darbs pie valdības deklarācijas veidošanas jau ir sākts iepriekš un vairāk nekā divu mēnešu sarunās ir tapuši vairāki deklarāciju projekti. Tāpēc politiķe prognozēja, ka darbs pie dokumenta sagatavošanas būs raits.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis sacīja, ka par katras nozares atbildīgajai personai valdības deklarācijas veidošanas procesā būtu jāvada savas jomas partiju pārstāvju darba grupas. Šādā formātā sagatavotie priekšlikumi tiktu iesniegti Kariņam. Latkovskis atsaucās uz Zakatistova pausto, prognozējot, ka 13.Saeimā lēmumu pieņemšanas «smaguma centrs» atgriezīsies parlamentā.

JV parlamentā pārstāv vien astoņi deputāti, un tā ir mazākā frakcija 13.Saeimā.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - «Jaunā Vienotība», Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju «sarkano līniju» dēļ šīs sarunas netika turpinātas.

Kariņš piedāvāja, ka «Jaunā Vienotība» jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Arvila Ašeradena kandidatūras.

«Attīstībai/Par!» lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu - Tāli Linkaitu.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo «KPV LV» iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk «KPV LV» šim amatam piedāvāja citu kandidatūru - Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam - parlamentāriete Ieva Krapāne.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu», kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.

Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām - viņa pārstāvētajai JKP, kā arī «KPV LV», «Attīstībai/Par!», nacionālajai apvienībai, kā arī «Jaunajai Vienotībai». Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas - Gobzema pārstāvētā «KPV LV», «Attīstībai/Par!», JKP, nacionālā apvienība, ZZS un «Jaunā Vienotība». Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza apvienību «Attīstībai/Par!», pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.

JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja «plānu B» - atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību». Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru, kā arī atsāka konsultācijas ar partijām.

Atsākoties konsultācijām, «Attīstībai/Par!» premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums piedāvāts Kariņš.

Kariņš ir dzimis ASV, pārceļoties uz Latviju sākotnēji darbojies kā uzņēmējs - 1994.gadā viņš dibināja uzņēmumu «Lāču ledus» un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma «Formula» prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Kariņš iesaistījies politikā, kad bija viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no «Jaunā laika» saraksta kandidējis Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.

Pēc Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija «Jaunais laiks» ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā «Jaunais laiks» atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi Induli Emsi.

Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē «Jaunā laika» valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.

Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo «Jaunais laiks» aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja «Jaunā laika» Saeimas frakciju, strādājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009.gadā no «Jaunā laika» saraksta, bet 2014.gadā - no «Vienotības» saraksta. Abas reizes Kariņš ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Kariņš ir apvienības «Jaunā Vienotība» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.

Vējonis šorīt pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.

«Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu,» sacīja Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam.

Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar partijām.

Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, beidzoties dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. «Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem,» žurnālistiem sacīja Vējonis.

Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Ja partijas līdz pirmdienai nevienosies par premjera amata kandidātu, cita iespēja tām vairs netiks dota

LETA, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas līdz pirmdienai, 26.novembrim, nebūs spējušas vienoties par vairākuma atbalstītu Ministru prezidenta amata kandidātu, tad otra iespēja tām vairs netiks dota, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents neslēpa, ka viņam ir «plāns B», taču neatklāja, kāds tas ir, vien atzina, ka «partijām tas varētu nepatikt». Valsts pirmā persona gan norādīja, ka minētais «plāns B» nekādā gadījumā nav saistīts ar Saeimas atlaišanu.

«Es esmu devis termiņu līdz pirmdienai, lai partijas piedāvā [vairākuma atbalstītu premjera amata kandidātu]. Nu tad zināmā mērā var teikt, ka 26.novembris ir tas kritiskais brīdis. Ja partijas līdz tam nespēs vienoties, tad tām šādas tiesības vispār vairs netiks dotas,» sacīja Vējonis.

Vaicāts par iespējām jaunajā valdībā iekļaut «Saskaņu», prezidents atgādināja, ka neviena cita no parlamentā ievēlētajām partijām nav izteikusi gatavību sadarboties ar «Saskaņu», līdz ar to šāds scenārijs pagaidām neesot iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunās gada nogalē ir panākts nozīmīgs progress, lai 2019.gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, šādu nostāju pēc tikšanās ar 13.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Personu, kurai uzticēt nākamās valdības veidošanu, Vējonis šodien tomēr vēl nav nominējis.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis uzskata, ka panāktais progress janvārī varētu ļaut apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot «Moneyval» ziņojuma rekomendācijas.

«Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība »Attīstībai/Par!« (AP), nacionālā apvienība »Visu Latvijai«-»Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība »Jaunā Vienotība« (JV),» atzīmēja Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēris, ka ir būtiski līdz nākamās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus - Aldi Gobzemu (KPV LV) un Arti Pabriku (AP).

Vēlētāji vēlēšanās vairāk ir izvēlējušies «jaunās» partijas, tāpēc mana pirmā izvēle par premjera amata kandidātu bija starp šīm partijām, izvēli pirmo Ministru prezidenta nomināciju uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam LTV «Rīta panorāmā» skaidroja Vējonis. Pirmajam kandidātam izveidot valdību nav izdevies, bet tālāk izvēle sākotnēji notikšot starp Gobzemu un Pabriku.

Pēc prezidenta vārdiem, «vairāk jaunās politikas pārstāvis» būtu Gobzems, jo Pabriks jau ir bijis politikā, taču no otras puses, Pabrika pieredze esot vērtējama arī kā plus, jo tas ļautu viņa vadītai valdībai ātrāk kvalitatīvi sākt darbu.

Sabiedrība ir pateikusi, ka vēlās jaunu politiku, un šādi premjera amata kandidāti vēl ir, piebilda prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vējonis aicina Ķīnu izvēlēties Rīgu kā tiešu izejas punktu uz Baltijas jūru

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

19. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās Pasaules Ekonomikas foruma organizētajā Jauno čempionu ikgadējā sanāksmē (Vasaras Davosā) Tjaņdziņā, Ķīnas Tautas Republikā.

Avots: Valsts prezidenta Preses dienests

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijai piemīt visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par galveno Ķīnas kravu loģistikas centru Baltijas reģionā. Attīstot sadarbību ar Lielā akmens industriālo un loģistikas parku Minskā, aicināju Ķīnu izvēlēties Rīgu kā tiešu izejas punktu uz Baltijas jūru Joslas un ceļa iniciatīvas kontekstā,» pēc tikšanās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Ķīna ir svarīgs Latvijas sadarbības partneris. Latvija augstu novērtē valstu divpusējo dialogu, kā arī kopīgo ES-Ķīnas dialogu Stratēģiskās partnerības ietvaros. Savukārt Ķīnas iniciatīva »16+1« formātā ir efektīvs instruments, kas papildina līdzšinējās sadarbības formas,» atzīmēja R. Vējonis.

Latvija ir ieinteresēta jaunu Ķīnas investīciju piesaistē. «Jau šodien mēs varam piedāvāt plašas investīciju iespējas ne tikai tradicionālajā transporta un loģistikas nozarē, bet arī jaunajās industrijās, piemēram, dzīvības zinātnēs un zaļajās tehnoloģijās,» atzīmēja Raimonds Vējonis. Puses izteica gandarījumu par jau uzsākto Pekinas Genomikas Institūta kopprojektu dzīvības zinātņu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajām partijām vēl nenominēja premjera amata kandidātu un deva partijām laiku līdz 26.novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju.

Vējonis atzina, ka tikšanās laikā 13.Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji viņu informēja, ka pagaidām nevienam no līdz šim izvirzītajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem nav izteikta vairākuma atbalsta parlamentā.

«Nevienam no kandidātiem nav izteikta vairākuma parlamentā, tāpēc šodien nevirzīšu nevienu Ministru prezidenta amata kandidātu, bet aicināju partijas turpināt diskusijas, lai meklētu kopsaucējus un piedāvātu vienu kandidātu, kas varēs iegūt vairākuma atbalstu,» sacīja Valsts prezidents.

Valsts augstākā amatpersona norādīja, ka konsultācijas tiks turpinātas jaunnedēļ, 26.novembrī. Vējonis no politiķiem sagaida aktīvu rīcību, izvirzot priekšlikumus iespējamajam Ministru prezidenta amata kandidātam, kam būtu atbalsts parlamentā. Vējonis pauda, ka pašlaik nepieciešams izveidot ilgstoši darboties spējīgu valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vējonis par kandidēšanu uz prezidenta amatu: Nesaku nē un nesaku jā

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis joprojām vēl neatklāj, vai šovasar atkārtoti kandidēs uz augsto amatu.

«Nesaku nē un nesaku jā,» iespējas kandidēt uz prezidenta amatu šorīt telekanālā LNT komentēja Vējonis.

Vējonis prezidenta amatā nonāca 2015.gadā un šogad varētu pretendēt uz otro termiņu šajā amatā, taču valdošās koalīcijas pārstāvji, starp kuriem vairs nav Zaļo un zemnieku savienības, no kuras rindām ir nācis Vējonis, pārliecinoši sliecas par labu jurista Egila Levita ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.

Vējonis izteicās, ka lēmuma pieņemšanai «vēl jau ir laiks», jo kandidātus prezidenta amatam varēs sākt pieteikt pēc mēneša - no 9.maija. Vienlaikus no viņa teiktā bija noprotams, ka viņš tomēr labprāt vēlētos turpināt iesākto, sakot - ja tu esi sācis darīt kādu darbu, kāpēc gan neizmantot šo iespēju pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Jaungada uzrunā akcentēja Latvijas simtgadē uzplaukušo tautas pašapziņu, atgādinot, ka «Latvijas stāsts ir un būs tāds, kādu paši to radīsim un izstāstīsim».

Prezidents norādīja, ka Latvijas valsts simtgades gadā «paši sevi ieraudzījām no jauna - [to,] cik Latvija ir liela un stipra», un arī nākotnē raugāmies «ar jaunām cerībām un lielu darba sparu».

«Ieraudzījām, cik lieli esam izauguši, un to saskatīja arī pārējā pasaule,» uzsvēra Vējonis, atgādinot, ka Latviju apsveikt ieradās daudzu valstu vadītāji.

Prezidents akcentēja, ka vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pērn pieņēma atbildīgus lēmumus, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi un «kopā veidojot stipru un labklājīgu valsti».

Vējonis pauda pārliecību, ka «ikviens ir pielicis un pieliks savu roku, lai arī Jaunajā gadā un otrajā simtgadē Latvijā un katrā ģimenē valdītu mīlestība, drošība, saticība un labklājība».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā Valsts prezidenta pilnvaras nolikušais Raimonds Vējonis arī šogad turpinājis palielināt uzrājumus, liecina deklarācija, kuru viņš iesniedzis, beidzot pildīt Valsts prezidenta pienākumus.

Pērn Vējonis bija uzkrājis 178 237 eiro un 1041 ASV dolāru, kas ir par 5352 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad aptuveni sešu mēnešu laikā viņš savus uzkrājumus palielinājis par 17 905 eiro.

Visvairāk Vējonis uzkrājis AS «Citadele banka» - 164 801 eiro. AS «SEB banka» uzkrāti 26 035 eiro un 1041 ASV dolārs, AS «SEB atklātais pensiju fonds» - 2857 eiro, bet 2448 eiro uzkrāti «SEB Dzīvības apdrošināšanā».

Šogad Vējonis no Valsts prezidenta kancelejas algā saņēma 31 723 eiro, kā arī kompensāciju 8112 eiro. Savukārt AS «Citadele banka» Vējonim procentos izmaksājusi 32 eiro. Eksprezidents nav deklarējis nedz parādsaistības, nedz izsniedzis aizdevumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tāpat Vējonis nav deklarējis sev piederošu nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Valdības veidošanā vērojams zināms progress

LETA, 30.10.2018

Vējonis otrdien Rīgas pilī tikās ar 13.Saeimā ievēlētās partijas «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimā ievēlēto partiju sarunās par valdības izveidi vērojams zināms progress, taču vēl nepieciešamas intensīvas sarunas, lai līdz pirmajai nākamās Saeimas sēdei būtu lielāka skaidrība par iespējamo koalīciju, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis otrdien Rīgas pilī tikās ar 13.Saeimā ievēlētās partijas «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības «Attīstībai/Par!» Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.

Iespējamie Ministru prezidenta amata kandidāti informējuši Valsts prezidentu par līdzšinējās partiju sarunās sasniegto, turpmāko valdības veidošanas procesu un darāmajiem darbiem.

«Potenciālie Ministru prezidenta amata kandidāti nenoraidīja iespēju strādāt koalīcijā arī tad, ja konkrētais politiķis personīgi nebūs Ministru prezidents,» atzīmēja Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna «Volkswagen» ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis atsauks Bordāna nomināciju premjera amatam un sarunas turpinās pēc svētkiem

LETA, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna (JKP) nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc svētkiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

«Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus,» norāda Valsts prezidents.

Plānots, ka uzreiz pēc valsts svētkiem Vējonis tiksies ar partijas «KPV LV» virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu un partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) virzīto premjera amata kandidātu Arti Pabriku, lai uzklausītu viņu redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Bordānam sastādīt Ministru kabinetu, Vējonis parakstīs ceturtdien.

Prezidenta kancelejā atzina, ka Bordāns trešdien informēja Vējoni par valdības veidošanas gaitu, atzīstot, ka neredz iespējas izveidot valdību un saņemt Saeimas vairākuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pēc vēlēšanām uz pirmo sēdi 6.novembrī pulcējās 13.Saeimas deputāti. «Divas trešdaļas no 13.Saeimas deputātiem svinīgo solījumu dod pirmo reizi. Tā ir iespēja jau no šodienas veidot jaunu politisko diskusiju un likumdošanas darba kultūru,» uzrunājot deputātus teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents norādīja, ka 13.Saeimas deputātu pienākums ir īstenot vēlētājiem apsolīto un aicināja jau no pirmās dienas strādāt tā, lai pamatoti varētu teikt, ka tiek pieņemti labi likumi sabiedrības interesēs. «Sabiedrība sagaida, ka jūs pašaizliedzīgi strādāsiet, lai sekmētu mūsu demokrātiskās valsts attīstību un panāktu reālus uzlabojumus. Nav pilnīgi neviena cita, kas šo darbu paveiktu jūsu vietā,» uzsvēra R. Vējonis.

«Mūsu valsts un mūsu bērnu nākotne ir vienīgās intereses, par kurām jums ir jāiestājas ik dienu. No šodienas jūs strādāsiet visas Latvijas tautas labā. Jūs pārstāvat visu mūsu sabiedrību tās dažādībā, nevis tikai savus vēlētājus,» atzīmēja Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ja Kariņam neizdosies izveidot valdību, Vējonis premjeru Saeimā vairs nemeklēs

LETA, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja «Jaunās Vienotības» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam ar savu Ministru kabineta piedāvājumu neizdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu, tad Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amata kandidātu parlamentā vairs nemeklēs, izriet no Vējoņa šorīt paustā intervijā LNT raidījumam «900 sekundes».

Valsts prezidents pieļāva iespēju, ka jau šodien varētu tikties ar Kariņu un, iespējams, arī oficiāli nominēt viņu premjera amatam, ja tiks saņemti «signāli», ka Kariņa piedāvātais valdības koalīcijas modelis gūtu Saeimas vairākuma atbalstu.

Jautāts, vai prezidenta lēmumu par Kariņa nominēšanu premjera amatam ietekmēs arī viņa piedāvātās valdības sastāvs, proti, konkrētu ministru vārdi un uzvārdi, Vējonis atbildēja, ka pagaidām viņš uz personālijām neskatīsies. «Svarīgāk - ir vai nav vairākums. Attiecībā uz personālijām, tas, protams, būs nākamais solis valdības veidošanas procesā. Ja es Kariņa kungu nominēšu, pirmkārt, viņam pašam un JV būs jāvērtē, vai piedāvātās personālijas ir «okei» konkrētajiem ministru amatiem,» norādīja prezidents. Tajā pašā laikā viņš gan nenoliedza, ka personālijas var būt izšķirošas jautājumā par Saeimas vairākuma atbalstu konkrētai valdībai, tomēr šo kandidatūru vērtēšanu un izvēli prezidents pagaidām vairāk vēlas atstāt potenciālā premjera ziņā, prasot saskaņot tikai aizsardzības un ārlietu ministra kandidātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

TOP 10 Google meklējumi Latvijā 2018.gadā

Laura Mazbērziņa, 12.12.2018

10. vietā - Latviešu televīzijas seriāls «Viņas melo labāk», kas tiek pārraidīts kanālā TV3.

Foto: facebook.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta meklētājprogramma Google apkopojusi meklētāko informāciju 2018.gadā, piedāvājot pārskatu par šā gada nozīmīgākajiem notikumiem un populārākajiem vārdiem Latvijas interneta lietotāju vidū, tādējādi atspoguļojot sabiedrības ikdienas paradumus un demonstrējot tēmas, kas šogad bijušas īpaši aktuālas.

Kā populārākie notikumi 2018. gadā pirmajās vietās ierindojušies vairāki gan Latvijā, gan arī pasaulē nozīmīgi sporta notikumi, piemēram, Pasaules kauss futbolā, Pasaules čempionāts hokejā, kā arī Olimpiskās spēles. Tāpat starp sabiedrībai aktuāliem notikumiem 2018. gadā atzīmējami ne tikai Dziesmu svētki, Latvijas simtgades svinības un Saeimas vēlēšanas, bet arī veikala IKEA atvēršana Latvijā.

Populārāko Google meklējumu sarakstu Latvijā 2018. gadā skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru