Jaunākais izdevums

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Jaungada uzrunā akcentēja Latvijas simtgadē uzplaukušo tautas pašapziņu, atgādinot, ka «Latvijas stāsts ir un būs tāds, kādu paši to radīsim un izstāstīsim».

Prezidents norādīja, ka Latvijas valsts simtgades gadā «paši sevi ieraudzījām no jauna - [to,] cik Latvija ir liela un stipra», un arī nākotnē raugāmies «ar jaunām cerībām un lielu darba sparu».

«Ieraudzījām, cik lieli esam izauguši, un to saskatīja arī pārējā pasaule,» uzsvēra Vējonis, atgādinot, ka Latviju apsveikt ieradās daudzu valstu vadītāji.

Prezidents akcentēja, ka vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pērn pieņēma atbildīgus lēmumus, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi un «kopā veidojot stipru un labklājīgu valsti».

Vējonis pauda pārliecību, ka «ikviens ir pielicis un pieliks savu roku, lai arī Jaunajā gadā un otrajā simtgadē Latvijā un katrā ģimenē valdītu mīlestība, drošība, saticība un labklājība».

Viņš gan atzina, ka iedzīvotāji redz katru vissīkāko nepilnību Latvijā, un tas reizēm var atņemt cerību padarīt valsti labāku. Tomēr prezidents aicināja atcerēties, ka «Latviju soli pa solim veidojam mēs paši – ar savu rīcību, darbiem un vārdiem».

«Latvijas stāsts ir un būs tāds, kādu paši to radīsim un izstāstīsim,» uzvēra Vējonis.

Prezidents aicināja Jaunajā gadā «smelties spēku padarītajā, iedvesmot un atbalstīt vienam otru, lai kopā paveiktu vēl vairāk».

«Būsim apņēmības pilni piepildīt sapņus un īstenot savus mērķus saviem mīļajiem par prieku un savai valstij par godu!» svētku uzrunā teica Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Laba valsts simtgades dāvana iedzīvotājiem būtu bijusi kvalitatīva autostrāde

Lelde Petrāne, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas simtgades pasākumi kopumā tiek vērtēti kā izdevušies, eksperti atzīst, ka finansējuma sadalījums tomēr bijis ļoti neskaidrs, turklāt daļa pašvaldību tradicionālos svētku pasākumus rīkojušas par saviem līdzekļiem. Tāpat tiek uzsvērts, ka trūkst paliekošu vērtību.

Šīs un vēl citas tēzes par simtgadei paredzēto līdzekļu izlietojumu izskanēja šodien, 28. novembrī, notikušajā diskusijā «Simtgades pasākumi – veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana», ko rīkoja Biznesa augstskola Turība.

Diskusijā piedalījās Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta un Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna, kuras uzsvēra, ka svinības bijušas ļoti veiksmīgas. «Statistikas dati liecina, ka 80% iedzīvotāju atzinuši, ka šis bijis īpašs un atmiņā paliekošs mirklis Latvijas vēsturē, kā arī simtgades piederības radīto logotipu atpazīst 92% cilvēku, kas liecina par to, ka simtgades notikumus izdevies aizvest arī uz Latvijas reģioniem. Tāpat par 10% ir augusi sabiedrības saliedētība,» norādīja L.Pavļuta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību nozarei šis gads ir bijis ražīgs neatkarīgi no tā, kurā jomā aģentūra specializējas, – vai tā būtu kultūra, politika vai ekonomika

Visiem darba pietika. «Dziesmu un deju svētki, valsts simtgades svinības bija lielie notikumi, kas vienoja tautu, un šajā ziņā sabiedrisko attiecību (SA) cilvēkiem, kas specializējas kultūras jomā, bija daudz, ko darīt. Protams, jāmin arī Saeimas vēlēšanas, kur neiztikt bez SA atbalsta. Visbeidzot – lielas izmaiņas ekonomikā, kas saistītas ar jauno nodokļu reformu, kura skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmēju. Jāpiemin arī OIK reforma, pārmaiņas veselības aprūpē, e-veselības ieviešana un 1% veselības nodokļa ieviešana, lai risinātu sasāpējušās problēmas nozarē,» šī gada nozīmīgākās aktualitātes akcentē SIA Mediju Tilts (Burson Cohn & Wolfe ekskluzīvais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētāja Laura Minskere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Augstu laimi Latvijai!

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es mīlu gan šo zemi, gan šo valsti. Jo, kā Rainis rakstīja savā poēmā Daugava, kas tapusi no 1915. līdz 1919. gadam, zeme - tā ir valsts. Bez valsts arī zemei nav vērtības.

Valsts, tāpat kā ģimene, dod ietvaru un piederības sajūtu. Latvijas valsts, kas svin savu simtgadi, patiesībā vēl ir ļoti jauna, taču jau tik daudz piedzīvojusi un pārdzīvojusi. Tā piedzīvojusi īsu, bet spožu uzplaukumu, karus un deportācijas, nodevības no kaimiņiem un savējiem. Taču tā ir tikusi arī karsti mīlēta. Mīlēta līdz pēdējai asins lāsei un elpas vilcienam. Latvijas valstij ziedoja dzīvības brīvības cīnītāji Neatkarības kara laikā, par to cīnījās leģionāri, ar Dievs svētī, Latviju! uz lūpām gan uz Sibīriju, gan trimdā devās mūsu tautieši.

Līdztekus daudzajiem kolaborantiem un stukačiem Latvijas valstsgriba un apziņa bija dzīva daudziem cilvēkiem padomju okupācijas gados, kas tās dēļ bija gatavi izciest sodu gan cietumos, gan izsūtījumā. Valstsgriba bija tā, kas iedvesmoja Trešo, dziesmoto, atmodu, kas lika stāvēt uz barikādēm, aizmirstot par sevi. Valstsgriba spīdēja arī to bērnu un jauniešu, kā arī viņu vecāku acīs, kuri pirms nedēļas Lācplēša dienā iededza svecītes krastmalā. Lai gan tik daudz pārdzīvojusi, Latvijas valsts nav kļuvusi senila un vecuma visgudrības pārņemta. Patiesībā mēs vēl esam jauni un pilni vēlmes dzīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko mums pateica un ko gribēja pateikt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. novembra vakarā savā TV uzrunā?

Pirmie runu “tulkoja” iedzīvotāji sociālajos tīklos, šodien to dara mediji un es kā biznesa medija redaktore redzu, ka “tulkojums” nepieciešams arī uzrunas ekonomikas sadaļai, kura 8.55 minūšu garajā runā sākas tieši astotajā minūtē.

Ko tad premjers saka? Premjers vairākkārt savā Covid-19 uzrunā uzsvēra vārdu krīze un nonācis līdz uzrunas sadaļai par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku atzina: “Šī krīze, iespējams, ir lielākā krīze, ko mūsu valsts piedzīvo kopš neatkarības atgūšanas.”

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir bijušas vairākas smagas krīzes un no 2008. gada krīzes mājsaimniecības un arī Latvijas valsts vēl nav atguvusies. Tas redzams valsts parāda apjomā, kurš tieši šīs krīzes laikā strauji auga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uz 30 dienām aizliegs ieceļošanu no Eiropas, lai apturētu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Lai apturētu jaunu [koronavīrusa] gadījumu nonākšanu mūsu krastos, mēs uz nākamajām 30 dienām apturēsim visus ceļojumus no Eiropas uz ASV. Jaunie noteikumi stāsies spēkā pusnaktī" uz sestdienu, Tramps sacīja uzrunā valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta.

Viņš precizēja, ka šis aizliegums "neattieksies uz Lielbritāniju". Tas arī netiks attiecināts uz "amerikāņiem, kas izgājuši attiecīgas pārbaudes".Baltais nams vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, precizējot aizliegumu un tā izņēmumus.

Ieceļošanas aizliegums attieksies uz cilvēkiem, kas fiziski atradušies Šengenas zonā pēdējās 14 dienās pirms sava mēģinājuma ierasties ASV.

Aizliegums tomēr neattieksies uz tiem Šengenas zonu apmeklējušajiem cilvēkiem, kas ir ASV pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, ASV pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju dzīvesbiedri vai ASV pilsoņu vecāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Itālijā slēdz visu, izņemot aptiekas un pārtikas veikalus

LETA--AFP, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā tiks slēgtas visas tirdzniecības vietas, izņemot aptiekas un pārtikas veikalus, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa pandēmijas izplatīšanos, trešdienas vakarā paziņoja premjerministrs Džuzepe Konte.

"Tiks slēgti visi veikali, izņemot pašus nepieciešamākos, tādus kā aptiekas un pārtikas veikalus," Konte sacīja uzrunā nacionālajā televīzijā.

Uzruna tika pārraidīta dažas stundas pēc tam, kad Itālija paziņoja, ka no koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 mirušo skaits šajā valstī ir pieaudzis līdz 827 cilvēkiem.

"Bāri, krodziņi, restorāni, frizētavas un ēdnīcas tiks slēgtas. Ir atļauta piegāde mājās."

Itālijā ir reģistrēti apmēram 60% no visiem jaunā koronavīrusa gadījumiem ārpus Ķīnas.

Konte nepateica, kad šie pasākumi varētu tikt atcelti. Itālija jau pirms tam noteica valsts mēroga ierobežojumus publiskiem pasākumiem un ceļošanai, kas būs spēkā līdz 3.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Klātienē strādājošajiem vismaz divas reizes nedēļā būs jāveic Covid-19 tests

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Labdarības tirdziņa dalībnieki gaida dāvanu pircējus

Laura Mazbērziņa, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera kandidāts Aldis Gobzems ir malacis, ka vismaz ir nosēdinājis pie viena galda gandrīz visu atšķirīgo partiju pārstāvjus, kuri pirms tam vilka līnijas viens pret otru.

Kad beidzas liels karš, pie sarunu galda apsēžas ne tikai draugi, bet arī pretinieki. Jo, neskatoties uz visām domstarpībām un atšķirībām, neskatoties uz to, ka ir šauts un karots, mēģinot vienam otru sakaut, ir nonākts līdz tam, ka karam vienreiz ir jāpieliek punkts. Tāda ir kopējā griba. Citādi zaudējumi būs pārāk lieli. Citādi nevienam nebūs labāk, bet sliktāk. Citādi var tikt pazaudēts tas viss, kas cīņā ir iegūts un sasniegts. Jo mērķis nav karš, bet miers un labāka dzīve.

Gobzema izredzes ir pieaugušas, jo ir skaidri redzams, ka iepriekšējais bloks, kuram bija tikai 32 balsis, ir nojaukts. Tagad Gobzemam ir daudz vairāk balsu. Jo skaļāk par «populista» kandidatūru «ierēc» Facebook «troļļi», jo vairāk ir skaidrs, ka par spīti agresīvajai, pret viņu vērstajai kampaņai medijos un sociālajos tīklos Gobzemam ir iespējas izveidot valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ārkārtas vēlēšanas var būt ļoti rūgtas zāles

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es kā valstsvīrs; mana valdība; manai partijai un man personīgi vēl būs ļoti liela loma Latvijas politikā – tās ir tikai dažas no pērlēm Alda Gobzema teiktajā žurnālistiem Rīgas pilī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka atsauc viņa kā Ministru prezidenta nomināciju.

Tas, ka Valsts prezidents atsauks A. Gobzema kandidatūru, domāju, nevienam nebija īpašs pārsteigums, jo nominantam tā arī nebija izdevies vienoties ar partijām un iegūt 51 balsi savai valdībai. Pārsteidzoša bija A. Gobzema mesiāniskā un gana narcistiskā izrunāšanās presei, sevi atkārtoti dēvējot par valstsvīru, lai gan politikā valsts labā nekas nav paveikts, tāpat uzsverot, ka viņam vēl būs liela loma Latvijas politikā. Interesants ir Gobzema apgalvojums, ka viņa valdība esot tikusi torpedēta, jo faktiski jau nebija, ko torpedēt, – nebija valdības.

Vispirms izgāzās sarunas ar visām partijām, izņemot Saskaņu, kas nebija aicināta, tad tika atmests profesionāļu valdības izveides mēģinājums, kam sekoja paziņojums, ka pie galda sēdīsies četras partijas, lai gan tām kopā nav 51 balss. Būtībā tika izmēģinātas visas iespējamās kombinācijas bez kāda jēdzīga uzstādījuma, ja vien par tādu neuzskata ārkārtīgo vēlmi kļūt par premjeru. Daudz cienījamāk būtu, ja pēc mēģinājuma izveidot profesionāļu valdību, kas tika aizstāvēts ar putām uz lūpām, bet kas neizdevās, A. Gob- zems pats noņemtu savu kandidatūru. Tā teikt, es gāju ar savu pārliecību, man neizdevās pārliecināt citus, es atkāpjos. Tā vietā A. Gobzems pat izgāja uz mazākuma valdības izveidi, kas bija trešais neveiksmīgais «jājiens Stikla kalnā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aldis Hofmanis: labdarība spēj dot cerību un gaišuma staru

Kristīne Stepiņa, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzrunājot uzņēmējus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) kopsapulcē, premjers Krišjānis Kariņš atzina, ka ekonomikas attīstības perspektīvas saredz viedā reindustrializācijā.

Proti, valdībā nesen apstiprināto nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu īstenošanā, kas paredz ekonomikas attīstību un sabiedrības labklājības pieaugumu balstīt uz eksportējošo sektoru, mērķtiecīgi investējot tā attīstībā, lai atgūtu Latvijai vēsturiski raksturīgo eksportspējas apjomu.

Latvijai pēc Covid-19 pandēmijas ir mērķtiecīgi jāīsteno nacionālā industriālā politika jeb viedā reindustrializācija, lai atgūtu Latvijai vēsturiski raksturīgo eksportspējas apjomu.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas redzējumu, kā arī ņemot vērā valdībā apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, Latvijas sagatavotais ANM plāns tiks uzlabots, to diskutējot gan ar partneriem valdībā, gan sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pilsonisko sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru