Jaunākais izdevums

Sabiedrisko attiecību nozarei šis gads ir bijis ražīgs neatkarīgi no tā, kurā jomā aģentūra specializējas, – vai tā būtu kultūra, politika vai ekonomika

Visiem darba pietika. «Dziesmu un deju svētki, valsts simtgades svinības bija lielie notikumi, kas vienoja tautu, un šajā ziņā sabiedrisko attiecību (SA) cilvēkiem, kas specializējas kultūras jomā, bija daudz, ko darīt. Protams, jāmin arī Saeimas vēlēšanas, kur neiztikt bez SA atbalsta. Visbeidzot – lielas izmaiņas ekonomikā, kas saistītas ar jauno nodokļu reformu, kura skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmēju. Jāpiemin arī OIK reforma, pārmaiņas veselības aprūpē, e-veselības ieviešana un 1% veselības nodokļa ieviešana, lai risinātu sasāpējušās problēmas nozarē,» šī gada nozīmīgākās aktualitātes akcentē SIA Mediju Tilts (Burson Cohn & Wolfe ekskluzīvais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētāja Laura Minskere.

Arī PR Studio un Womstar.lv vadītājs Baltijā Toms Briedis akcentē, ka gads SA nozarē ir bijis tikpat aktīvs kā šī gada simbols pēc ķīniešu kalendāra – suns. Tirgus kūsā, nemitīgi kustas uz priekšu jaunu komunikācijas risinājumu virzienā, jo šobrīd apstāties un nepaspēt līdzi pasaules un Latvijas tirgus tendencēm un novitātēm nozīmētu neveiksmi un uzstādīto mērķu nesasniegšanu.

«Ne tikai valsts simtgade izteikti veicināja SA jomas attīstību, jo notika ļoti daudz dažāda mēroga projektu, komunikācijas kampaņu, pasākumu, kur bez SA neiztikt. Par redzamu notikumu kļuva arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) stāšanās spēkā. Tas lika daudzām organizācijām nopietni izanalizēt, ar kādiem datiem un kā viņi strādā,» akcentē Komunikācijas aģentūras A. W. Olsen & Partners (SIA PR Kvadrāts) partnere Olga Kazaka.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Šajā gadā apgriezienus uzņēma tā dēvētais influenceru jeb viedokļu ietekmētāju, aģentu vai līderu mārketings. Tiesa, viņu un pasūtītāju attiecību veidošanā vēl ir nepieciešams sakārtot vairākas lietas, un nolūkā veicināt tīrākas un godīgākas tirgus attiecības šogad tika izveidota Blogeru un influenceru asociācija. «Īsumā aktuālā nozares formula – auditorija dod organizācijām savu uzmanību apmaiņā pret emocijām. No tā izriet arī daudzas šī gada tendences. Tā par spilgtu 2018. gada tendenci ir kļuvusi budžetu pārnese uz tiešsaistes vidi, it īpaši uz sociālajiem medijiem un sadarbību ar sociālo tīklu slavenībām. Interese par šo jomu ir liela, jo nodrošina autentisko produktu un pakalpojumu integrēšanu populāro cilvēku dzīvesstilā. Influenceru mārketings ir jau kļuvis par industriju,» ir pārliecināta O. Kazaka. Viņasprāt, ļoti svarīga ir kļuvusi arī prasme pārvaldīt emocijas.

Viedokļu līderu mārketingu izmanto teju visas SA aģentūras, un arī PR Studio 2018. gadā tika attīstīta mikroinfluenceru platforma Womstar.lv. «Tirgus pēdējos gados mainās līdzi tehnoloģijām, to lieliski varēja redzēt arī priekšvēlēšanu laikā Latvijā, kad arvien vairāk politisko spēku lielu daļu savu līdzekļu ieguldīja sociālo tīklu komunikācijā un reklāmā. Tas ir efektīvākais veids, kā sasniegt «dzirdīgas ausis». To var attiecināt arī uz uzņēmumiem – samazinot reklāmas budžetus klasiskos komunikācijas kanālos, vieta tukša nav paliksi, jo uzstādītie mērķi ir jāsasniedz. Līdz ar to arvien vairāk klientu SA un mārketinga kampaņās vēlas redzēt jaunus risinājumus, kas sniedz atdevi,» novērojis T. Briedis.

Savukārt pilna servisa sabiedrisko attiecību aģentūras Repute īpašniece Iveta Dzērve piekrīt tam, ka uzņēmumi fokusējas uz jauniem un modernākiem veidiem, kā uzrunāt auditoriju. Līdztekus sociālo mediju viedokļu līderu pieaugošajai iesaistei lielāka uzmanība tiek pievērsta arī vizuāliem pasniegšanas instrumentiem un stāstu stāstīšanai kā tādai. «Vēlos izcelt klientus, kuri saprot, ka tēze «saturs ir karalis» nav tikai skaisti nopulēts sauklis. Īstajā brīdī aktualizēta problēma vai ideja, kura auditoriju aizrauj un veido personīgo pieredzi, vienmēr būs kas vairāk par vienkāršu skrejlapu,» pārliecināta I. Dzērve.

Visu rakstu Raibs kā dzeņa vēders lasiet 5. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomu gada izaugsme ir sasniegusi 3.1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), kas ir pēdējo piecu mēnešu augstākais rezultāts. Ražīgu rezultātu noteica gan mazāk negatīva attīstība kokapstrādē, gan arī straujāka izaugsme atsevišķās nozarēs.

Tomēr nevaram paļauties, ka šādu vai labāku sniegumu redzēsim arī turpmākajos mēnešos.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē septembrī nodrošināja gatavo metālizstrādājumu ražošana (izņemot mašīnas un iekārtas), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Izlaides izaugsmes tempi šīm nozarēm bijuši pat divciparu skaitļos mērāmi.

Visas trīs nozares ietilpst lielāko nozaru top 6, kas būtiski ietekmējis kopējo apstrādes rūpniecības labklājību.

Lielākās Latvijas nozares, kokapstrādes, izlaides apjomu kritums (-0,6%) ir bijis salīdzinoši neliels, un septembrī ir veidojis mazāku negatīvo devumu nekā pēdējos mēnešos. Tas, savukārt, devis apstrādes rūpniecības apjoma pieaugumam iespējas pakāpties straujāk. Taču gadu mijā, iespējams, vēl redzēsim negatīvus pavērsienus, ņemot vērā visai spēcīgo uzrāvienu pērnās ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nozares pārstāvji izsakās skarbi par nākotni, cerības liek uz samazināto PVN likmi

Jaunā gada prognozes ēdināšanas nozarē īpaši neatšķiras no pagājušā gada vērtējuma. Proti, aktuālākais jautājums ir saistīts ar vēlmi nozarē ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Ēdināšanas biznesa pārstāvji uzskata: ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tas faktiski būtu glābšanas riņķis, kas palīdzētu nozarei sakopties un iziet no ēnu ekonomikas. Šobrīd restorāni balansē uz izdzīvošanas robežas, bet daži savu pastāvēšanu jau ir beiguši. Tā norāda pirms gada dibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB). Nozare vēlētos, lai jau no šā gada ēdināšanas nozarei tiktu piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Tomēr, lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm ir svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. LRB biedrības vadītājs Jānis Jenzis, runājot par pēdējā gadā paveikto, atzīmē, ka nozare pakāpeniski kļūst «baltāka», bet ar esošo nodokļu slogu tās pašsakārtošanās rezerves ir gandrīz izsmeltas. Proti, turpina palielināties nozares nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: DB viesojas sabiedrisko attiecību aģentūras Ogilvy birojā

Armanda Vilcāne, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence sabiedrisko attiecību nozarē ik gadu saasinās, katrs uzņēmums cenšas piedāvāt klientiem arvien plašāku pakalpojumu klāstu

Rezultātā savā starpā konkurē arī tie, kas iepriekš darbojās pilnīgi atšķirīgās jomās, to DB norāda sabiedrisko attiecību aģentūras SIA OPR (tirgū darbojas ar zīmolu Ogilvy), dibinātāja Maija Prozoroviča. SIA OPR apgrozījums pēdējos četros gados ir trīskāršojies, 2018. gadā sasniedzot 650,2 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Apgrozījuma un peļņas kāpumu SIA OPR plāno arī šogad.

Sākuši no nulles – M. Prozoroviča bijusi viena, bez komandas un klientiem, viņa atklāj, uzsverot, ka teju piecos gados, kopš aģentūras dibināšanas, uzņēmums ir strauji audzis un attīstījies. «Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam SIA OPR apgrozījums palielinājies par 437 tūkstošiem eiro, kas ir ļoti straujš lēciens. Izaugsmi lielā mērā veicināja pašu ambīcijas, kā arī vēlēšanās augt un sevi pierādīt, kā rezultātā esam izveidojuši veiksmīgu sadarbību gan ar klientiem, gan dažādu nozaru ekspertiem Baltijā un Eiropā. Mūsu prioritāte – mērķtiecīgi strādājam gan pie jaunu klientu piesaistes, gan attiecību stiprināšanas ar esošajiem. Tajā pašā laikā jāteic, ka attīstāmies ne tikai mēs, bet arī viss tirgus kopumā, kas nāk par labu, jo augam līdz ar tirgu,» pauž uzņēmuma dibinātāja, atzīmējot, ka 2018. gads nozarei ir bijis īpaši veiksmīgs, jo piedzīvoti dažādi būtiski notikumi, to vidū Latvijas valsts simtgade, vēlēšanas, kā arī citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Mums visiem KOPĀ jāiztur šis laiks

Iveta Dzērve, sabiedrisko attiecību aģentūras “Repute” dibinātāja, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd komunikācijas nozare, kura man ir tik tuva un ar kuru esmu augusi un saaugusi jau vairāk nekā 20 gadus, ir milzu neziņas priekšā. Tāpēc atļaušos runāt to vārdā, kuri pēdējo dienu laikā man zvanījuši un stāstījuši par situāciju savā uzņēmumā.

Bez lieka patosa atzīšu, ka man sāp sirds par katru, kas līdz šim attīstījis savu ideju un biznesu, bieži strādājot diennaktīm šajā visnotaļ stresa pilnajā nozarē. Šis ir tas laiks, kad jēdziens konkurents tiek paslaucīts pagultē. Šis ir laiks, kad nozarei ir jābūt vienotai un neiecietīgai pret tiem, kuri esošo situāciju izmanto, lai glābtu savu ādu, aizmirstot, ka šajā laivā sēžam visi. Domāju tos, kas ārkārtas situācijas aizsegā nolēmuši nenorēķināties ar aģentūrām. Līdz ar to jau tā sarežģīto situāciju padarot bezcerīgu.

Latvijai ir izcili grafiskie dizaineri; talantīgi radošie prāti; mēs spējam noorganizēt pasākumus, par kuriem sajūsmā elš visa pasaule, un sarīkot tādas sabiedrisko attiecību kampaņas, ka ārvalstu partneriem neticībā ieplešas acis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Šantāža ar nodokļu likmēm solās būt veiksmīga

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja jūs mums samazināsiet PVN likmi, mēs iziesim no ēnu ekonomikas un būsim godīgi un likumpaklausīgi pilsoņi. Ja nē, nu tad, piedodiet, bet turpināsim šmaukties arī turpmāk.

Vai izklausās pēc šantāžas, uz kuru reti kura valsts parakstītos? Latvija ir labs piemērs tam, ka šāda šantāža strādā. Valdība apsver domu pazemināt PVN likmi viesmīlības nozarei, pretī saņemot apsolījumu beigt maksāt aplokšņu algas. Lieliski! Tie, kas to godīgi visu laiku ir darījuši, lai dara arī turpmāk, un nekādi atvieglojumi nepienāksies. Es neņemos spriest, cik pamatoti vai nepamatoti ir samazināt PVN likmi vienai vai otrai nozarei, lai gan ekonomisti šādus atsevišķus izņēmumus nekad nav atbalstījuši. Mani mulsina pati komunikācijas forma. Ja ir ekonomiski apsvērumi, kādēļ kādai nozarei radīt izņēmumu vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā, būtu labi tos minēt. Taču paziņot, ka tas tiek darīts apmaiņā pret likumu ievērošanu, ir, mazākais, dīvaini. Tad jau arī, piedodiet, zagļi varētu teikt – dodiet mums kādus bonusus, tad mēs vairs nezagsim. Izklausās nepieņemami un absurdi. Bet gadījums ar viesmīlības nozari ir tieši šāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Iespējams, plusu vairāk nekā mīnusu

Elīna Pankovska, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz gadu atkal ir aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu viesmīlības nozarei, kas varētu būt 12%.

Tas tiek minēts kā viens no glābšanas riņķiem ēdināšanas nozarei, kurā joprojām ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Tika pieļauta iespēja, ka likmi varētu samazināt jau no šī gada, tomēr tas vēl nav noticis. Viens no Finanšu ministrijas nosacījumiem, lai likmi samazinātu, ir ģenerālvienošanās noslēgšana. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis norāda, ka šobrīd visi spēki un resursi ir koncentrēti ekonomiskai modelēšanai, lai panāktu neitrālu fiskālo efektu, kas varētu veidoties, samazinoties PVN ieņēmumiem.

Vienas no bažām ir, ka likmes samazināšana radīs negatīvu fiskālo telpu aptuveni 40 milj. eiro apmērā. Tomēr, iespējams, ka efekts varētu būt pilnīgi pretējs, līdzīgi kā tas bija ar samazinātās PVN likmes piemērošanu Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Proti, lai gan bija prognozēts, ka PVN ienākumi pēc likmes samazināšanas krietni samazināsies, izrādījās, ka galu galā tie pieauga. Līdz ar to paredzēt samazinātās PVN likmes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem nav iespējams. Tas būs atkarīgs arī no kopējās nozares uzvedības. Faktiski PVN samazināšana būtu viens no instrumentiem, kā būtiski samazināt ēnu ekonomiku ēdināšanas nozarē, un, visticamāk, ja PVN tiks samazināts, tad tas nedos nozares uzņēmumiem papildu peļņu, bet gan ļaus, piemēram, pāriet no aplokšņu algām uz legālām algām, nomaksājot nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīga atkritumu sašķirošana ir utopija, un sava mūža laikā diez vai to piedzīvosim, tā intervijā DB norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Šogad aprit 75 gadi, kopš dibināts uzņēmums, runājot pat plāniem un mērķiem, G. Levics atzīmē, ka tie ir gana lieli, tomēr pagaidām visas ieceres vēl neatklāj. Viņš uzsver, ka turpmākie gadi atkritumu apsaimniekošanas nozarei būs izaicinoši, ņemot vērā Eiropas nostāju attiecībā uz atkritumu šķirošanu un apglabāšanu. Jāatgādina, ka līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā. Līdz 2030. gadam mērķrādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%. Līdz 2025. gadam ir arī jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām, bet līdz 2024. gadam – arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2019. gadā izšķirsies «būt vai nebūt» Latvijas restorānu nozarei

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas restorānu nozarei 2018. gads ir bijis pagrieziena gads, kad Latvijas Restorānu biedrībai (LRB) izdevies spert būtiskus soļus nozares iziešanai no pelēkās zonas, bet nākamais gads būs izšķirošs – «būt vai nebūt» Latvijas tūrisma vizītkartei – restorāniem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem šā gada 11 mēnešos ēdināšanas nozare ir atnesusi valsts budžetam 116.9 milj. EUR, kas ir par 17.9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus nozares rezerves ir izsmeltas – pēdējā gada laikā nozares nodokļu parādi ir pieauguši par 78% – no 18.5 līdz 33 milj. EUR. Sliktākais ir tas, ka 82.5% no šiem parādiem ir aktuālie – tiem nav dots termiņa pagarinājums.

Latvijā ir tikai dažas nozares, kas bijušas pietiekami drosmīgas, lai publiski atzītu savas problēmas un nāktu klajā ar proaktīvu piedāvājumu situācijas risināšanai. Viena no tām ir būvniecības, bet otra – restorānu nozare. Šā gada februārī nozare godīgi atzina, ka restorāniem izkļūt no pelēkās zonas Latvijā liedz augstais nodokļu slogs, bet ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums. Tāpēc sagaidām, ka šī nozares iniciatīva sakārtoties tiks novērtēta un valsts institūcijas to atbalstīs. Domājot par nozares nākotni, nākamais gads būs izšķirošs - būt vai nebūt Latvijas restorāniem. Un tās nav spekulācijas. 2018. gadā vien savu darbību izbeiguši desmitiem restorānu, tajā skaitā no deviņiem LRB valdes locekļiem septiņi ir aizvēruši vai pārdevuši kādu no saviem restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajās gada nogales ballēs ir lieliska iespēja uzņēmuma vadītājam apliecināt darbiniekiem, ka ir daļa no komandas.

Vienas receptes, kā priekšniekam uzvesties gadu mijas ballē, nav, atzīst DB uzrunātie organizāciju psihologi un pasākumu rīkotāji, tomēr visi ir vienisprātis, ka sliktais tonis ir būt rezervētam, uz visu notiekošo noskatīties it kā no malas un drīz pēc oficiālās uzrunas svinības pamest.

Viens no uzņēmuma vadītāja pienākumiem gada nogales ballē ir uzrunas teikšana, un DB aptaujātie eksperti uzsver, ka šim uzdevumam nevajadzētu pieiet vieglprātīgi, bet gan sagatavoties, jo darbinieki sacītajā patiesi ieklausās.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis Latvijas influenceru uzraudzības programmu, jo liela daļa «Instagram» un «Youtube» viedokļu līderu pārkāpjot Reklāmas likumu un maldina savu auditoriju.

Vienlaikus, arvien redzamāk sašķēlusies pati Latvijas influenceru vide, kad kvalitatīvā satura veidotāji un blogeru ētikas ievērotāji kritizē naudas mediniekus, – vēstīja «LNT TOP10».

Likuma uzraugi vēl pirms gada īsti nezināja, kā disciplinēt skaitliski daudzos influencerus, kas publiski nenorāda, ka par sponsorētā satura izveidi un izvietošanu savos sociālajos kontos ir saņemta nauda vai bartera prece un pakalpojums. PTAC situāciju atvieglojuši sabiedrisko attiecību aģentūru veidotie reitingi, kuros sociālo mediju influenceri sarindoti pēc ietekmes spēka uz savu sekotāju auditoriju.

«Šobrīd mēs esam pievērsuši uzmanību 80 influenceriem. Tie ir gan lielie un vidējie, gan nano-influenceri. Pret 18 influenceriem mēs esam uzsākuši uzraudzības lietas, īpaši pievēršot uzmanību viņu ierakstiem, vai izmanto tēmturus,» – «LNT TOP10» skaidroja PTAC pārstāve Evija Lene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Austrumeiropas komunikācijas nozares konkursā uzvarējusi Repute

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2018

Otra godalga – 2. vieta kategorijā «Labākā publiskā kampaņa» (Best general public campaign) saņemta par projektu «Latvijas karogs».

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību aģentūra Repute uzvarējusi lielākajā Austrumeiropas komunikācijas nozares konkursā Eventiada IPRA GWA 2018, saņemot divas prestižas godalgas, informē uzņēmumā.

1. vieta piešķirta kategorijā Starptautiskās tendences komunikācijā (International trends in communication), savukārt augsto 2. vietu saņēmis uz AB Dambja uzstādītais Latvijas karogs projekts kategorijā Labākā publiskā kampaņa.

1.vietas apbalvojums piešķirts par Valsts izglītības attīstības aģentūrai organizēto integrētās komunikācijas kampaņu Nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia 2018. Konkursa mērķis bija demonstrēt profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību, celt profesionālās izglītības prestižu un cildināt jauno profesionāļu prasmes.

«Esam patiesi gandarīti saņemt tik prestižu nozares apbalvojumu par kampaņu, kas iezīmē profesionālās izglītības nozīmīgumu ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Kampaņas laikā, īstenojot daudzveidīgus un globālus komunikācijas risinājumus, spējām radīt plašāku rezonansi un rosināt diskusijas sabiedrībā par profesionālās izglītības nozīmi un tās sniegtajām iespējām, kas bija projekta galvenais mērķis,» teic Repute partnere, projektu direktore Sabīne Dzene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu likmes nav spēļmantiņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunās viena no tēmām, kas pietiekami skaļi izskan no atsevišķiem politiķiem, ir, ka dažādās nozarēs un reģionos varētu būt diferencētas nodokļu likmes.

Pirmajā mirklī tā šķiet ļoti laba ideja, kas paredz gana lielu elastību. Būtu taču jauki, ja Aucē būtu zemāki nodokļi nekā Rīgā, un, ja gribam atbalstīt kādu nozari, tad piešķiram nodokļu atlaidi. Praksē tas ir daudz komplicētāk, uzsver DB aptaujātie eksperti. Vispirms par diferencētām likmēm dažādām nozarēm.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka ir ļoti augsta varbūtība, ja kādai nozarei vai uzņēmumam tiks piešķirtas nodokļu atlaides, Eiropas Komisija (EK) to traktēs kā neatļautu valsts atbalstu. Tas pats attiecas uz nodokļu atlaidēm lieliem investoriem. M. Āboliņš norāda, ka katra valsts gudri cenšas atbalstīt investīcijas un to piesaisti, taču tas jādara tā, lai EK neierosinātu pārkāpumu procedūru par neatļautu valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdinātāji cer, ka jau no nākamā gada nozarei varētu tikt piemērota samazināta PVN likme, kas budžeta

ieņēmumus no šī nodokļa kategorijas nebūt nesamazinātu, bet gan, gluži pretēji, – varētu pat veicināt. Nozare

arī cer uz ģenerālvienošanos par minimālo algu 640 eiro apmērā.

Pēdējā gada laikā ēdināšanas nozarē atkal aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu, kas varētu risināt jomas problēmas un palīdzētu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Ja viss noritēs gludi, tad, iespējams, jau no nākamā gada ēdināšanas nozarei varētu tikt piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm būtu svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Vienošanos par minimālo algu nozarē jau ir noslēguši būvnieki, un tai gatavojas arī apsardzes nozare. Jāatgādina, ka pērn decembrī nodibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB) pievērsusi gan Finanšu ministrijas (FM), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību un, pēc biedrības vadītāja Jāņa Jenža teiktā, LRB negrasās atkāpties. Pašlaik izskatās, ka, visticamāk, barteris starp nozari un FM notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi pērn ir uzstādījuši nebijušu neto apgrozījuma pieaugumu – par 25%, sasnieguši rekordu, ko veicināja produkcijas globālā inflācija un arī ražošana.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu – vairāk par 10 milj. eiro – pērn veica 22 uzņēmumi, vairāk par vienu milj. eiro to iespēja 79 uzņēmumi. Nozares eksperti neatceras, kad iepriekš ir bijis tik straujš ienākumu pieaugums nozarē, jo jau 5% ir labs rādītājs, 10% skaitās izcils, bet 25% tiek vērtēts kā fantastika – acīm redzamais, neticamais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2019.gads alkohola nozarē Latvijā bija trauksmains, ņemot vērā mainīgās akcīzes nodokļa likmes. «Šis gads, arī gada pirmā puse, nozarei Latvijā ir ļoti trauksmaina un nesaprotama. To ietekmē izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs divas reizes gadā, kas tika paaugstinātas un pēc tam samazinātas,» sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību varēs izdarīt gada beigās, jo samazinājums stājās spēkā vien šā gada 1.augustā, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par stiprā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem par periodu, kad jau bija piemērota samazinātā likme, būs vēlāk. Pēc viņa sacītā, stiprā alkohola pārdošanas apmērus jūnijā un jūlijā negatīvi ietekmēja tas, ka uzņēmēji mēģināja iztirgot pēc iespējas vairāk noliktavās esošā alkohola un neieveda jaunas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cilvēki pasākumos vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt iesaistīti

Kristīne Stepiņa, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki vēlas apmeklēt tādus sarīkojumus, kur vienuviet var iegūt lielāku pieredzi, piemēram, klausīties mūziku, apmeklēt lekcijas, izmēģināt jaunākās tehnoloģiju iespējas un nepieciešamības gadījumā satikties arī ar potenciālajiem darba devējiem, klāsta Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis.

Turklāt cilvēki vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt tajā iesaistīti, viņš piebilst.

Kāds šis gads solās būt nozarei? Vai nav gaidāms apgrozījuma kritums pēc valsts simtgades zīmē pavadītā gada?

Jāatzīst, ka 2018. gads nozarei bija ļoti blīvs, tāpēc bija pamatots uztraukums, kā būs šogad. Runājot ar tehniskajām kompānijām, nākas secināt, ka šogad nav gaidāms apgrozījuma kritums. Šī ir bijusi piesātināta, smaga un grūta vasara, kas nozīmē, ka bizness ir gājis labi, darba nav trūcis.

Pagājušais gads tika pavadīts, organizējot simtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, bet šovasar bija dažādi lielkoncerti, piemēram, Eda Šīrana un grupas Rammstein uzstāšanās. Ir pieaudzis dažādu netradicionālo formu festivālu apmeklētāju skaits, piemēram, sarunu festivālam Lampa un pludmales festivālam Summer Sound. Vienīgais šāda tipa pasākums, kas šogad piedzīvoja apmeklētāju skaita samazināšanos, bija Positivus. Tāda drūmā bezcerība, kādu mēģināja prognozēt Twitter «eksperti», ka visi nozares uzņēmumi mirs badā, nav iestājusies. Šī nozare, tāpat kā visas citas, ļoti tieši korelē ar valsts ekonomikas izaugsmi. Ja cilvēkiem parādās vairāk naudas un ticības valstij, viņi ir gatavi vairāk tērēt to dažādiem pasākumiem. Pēc krīzes, kuru piedzīvojām 2009. gadā, bija vajadzīgi astoņi gadi, lai cilvēki psiholoģiski būtu gatavi maksāt par izklaidi. Šobrīd Maslova piramīdā kultūrai un izklaidei ir stabila vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kūdras nozarei laba sezona, bet neprognozējama nākotne

Māris Ķirsons, 29.10.2019

«2019. gada kūdras ieguves sezona ir vērtējama kā vidēji laba, jo frēzkūdras plānotos ieguves apjomus izpildīja, šķiet, visi, bet ar gabalkūdras ieguvi tik labu rezultātu, kādi varēja būt, tomēr nav,» situāciju vērtē SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru