Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Atšķirībā no kopējās apstrādes rūpniecības nozares straujās pēckrīzes izaugsmes pārtikas un dzērienu nozare pēc krīzes atkopās krietni lēnāk un tā arī nav atguvusi pirmskrīzes ražošanas apjomus (skatīt 1. attēlu).

Protams, viens no galvenajiem iemesliem ir patērētāju skaita kritums – negatīvie demogrāfiskie procesi un emigrācija, kas apstiprinājās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) pirms 15 gadiem un piedzīvoja «vilni» krīzes periodā. Ja veicam nelielu aprēķinu indikatīvam novērtējam, izdalot saražotos apjomus ar iedzīvotāju skaitu (skatīt 2. attēlu), tad saražotais daudzums ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Tomēr, aplūkojot situāciju no iekšzemes patēriņa puses, novērojams, ka izdevumi pārtikai, bezalkoholiskiem un alkoholiskiem dzērieniem vienam mājsaimniecības loceklim ir zemāki nekā «treknajos gados» (skatīt 3. attēlu, dati iekļauj arī pašaudzēto, cenu ietekme aprēķinā izslēgta). Tātad samazinājies ir gan iekšzemes patērētāju skaits, gan katra patērētāja tēriņu apjoms.

No mājsaimniecību izdevumu struktūras redzams (skatīt 4. attēlu), ka patērētāji ekonomisku un veselības uzlabošanas iemeslu dēļ ir mainījuši patēriņa paradumus, atsakoties no dārgākiem un nereti neveselīgākiem produktiem un precēm un biežāk atbalstot sabiedrībā popularitātes ziņā augušos veģetārisma uztura virzienus. Salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem iedzīvotāji vidēji mazāk lieto gaļu, maizi, alkoholu un tabaku.

Kopējā iekšzemes pārtikas un dzērienu patēriņa samazinājums likumsakarīgi ir mudinājis ražotājus vairāk lūkoties eksporta virzienā. Kā redzams 5. attēlā, eksporta īpatsvara kāpums kopš 2008. gada vērojams gan apstrādes rūpniecībai kopā (no 51% līdz 65% 2018. gadā), gan uz vietējo tirgu vairāk orientētajai pārtikas un dzērienu ražošanas nozarei (no 23% līdz 36% 2018. gadā).

No apakšnozarēm lielākie eksportētāji ir graudu malšanas produktu ražotāji, zivju pārstrādātāji, piena un gaļas produktu ražotāji (skatīt 6. attēlu). Pēdējās divas nozares gan vairāk vērstas uz vietējo tirgu, tomēr tās ir apjomīgākās, tādēļ arī artava eksportā ir nozīmīga.

Bet kā šīm nozarēm sekmējies laika gaitā? 7. attēlā redzama nozaru izlaides dinamika kopš 2000. gada. Straujākā izaugsme ir augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, tomēr tas saistāms ar nelielo šīs nozares svaru. Augļu un dārzeņu pārstrādātāji pat ar visu straujo izaugsmi 2018. gadā realizēja produkciju aptuveni 66 milj. eiro apmērā, kas ir piecas reizes mazāk nekā lielāko nozaru – gaļas un piena produktu – ražotāji (skatīt 6. attēlu). 2018. gads gan nozarei nav bijis tas veiksmīgākais – izlaide sarukusi par 3.1%. Te gan svarīgi atcerēties, ka mēs runājam par apstrādes rūpniecību, kas neietvers neapstrādāto lauksaimniecības produkciju. Augļi un dārzeni dārzeņi ir tie produkti, kas visbiežāk tiek pirkti svaigā veidā un kurus «apstrādā» paši gala patērētāji.

Pārtikas apstrādei un dzērienu ražošanai tāpat kā visai apstrādes rūpniecībai 2017. gads bijis labs izaugsmes gads, kam 2018. gadā seko kritums par 2.3%. Kā var redzēt 8. attēlā, nozīmīgākā negatīvā ietekme uz pārtikas nozares sniegumu ir piena produktu ražošanai. Sliktāk klājies arī dzērienu ražotājiem. Savukārt pozitīvākais pienesums bijis gaļas pārstrādei un graudu malšanas produktiem.

Turpmāk rakstā ielūkosimies katras apakšnozares veikumā, pieminot arī masu medijos izskanējušos investīciju projektus, kas varētu sniegt jaunus impulsus tālākajā nozaru attīstībā. Tāpat minēšu arī konkrētus šo nozaru uzņēmumus, kas 2017. gadā iekļuvuši «Dienas Biznesa» (DB) TOP30 pārtikas un dzērienu nozares sarakstā pēc 2017. gada apgrozījuma datiem (uzņēmumu saraksts redzams tabulā). Uzņēmumi nereti ražo dažādu apakšnozaru produktus, tādēļ to izlaide sadalās un nosaukumi atkārtosies pie vairākām apakšnozarēm.

Gaļas produktu pārstrāde

Neraugoties uz vietējā gaļas patēriņa samazinājumu, gaļas produktu ražotāji ražošanas apjomus ir kāpinājuši, krietni palielinot eksporta apjomus – ja 2008. gadā eksports veidoja 8% no produkcijas realizācijas, tad 2018. gadā tas jau bija 22%. Nozare turpina uzrādīt izaugsmi arī pēdējos gados, 2018. gadā izlaidei palielinoties par teju 6%, apsteidzot piena ražotājus un nodrošinot lielāko realizācijas apjomu pārtikas grupā. Gaļas, gaļas izstrādājumu un konservu (neietver dzīvus dzīvniekus) eksports 2018. gadā auga par 16.7%. Lielākie eksporta tirgi: Lietuva (25% no gaļas izstrādājumu eksporta), Igaunija (22%), Nīderlande (16%), Zviedrija (16%), Somija (5%), Polija (4%). DB TOP 30 uzņēmumu vidū ir daudzi šīs apakšnozares pārstāvji: AS «Putnu fabrika Ķekava", SIA «Lielzeltiņi", SIA «Kurzemes galsaimnieks", AS «Lido", SIA «Forevers", SIA «HKScan Latvia» (iepriekš pazīstams kā AS «Rīgas Miesnieks"), SIA «Rēzeknes gaļas kombināts", SIA «Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne".

Nozares uzņēmumi investē attīstībā. «Putnu fabrika «Ķekava"» plāno ieguldīt 3.7 milj. eiro kautuves pārbūvē - projekts paredz paplašināt kautuvi, tostarp palielināt kautuves jaudas, kā arī paplašināt noliktavas un administrācijas telpas. Savukārt gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 milj. eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

Piena produktu ražošana

Piena produktu ražošana ilgu laiku bija apjomīgākā pārtikas apakšnozare, tomēr tās attīstība bijusi izaicinājumiem pilna. Piena produktu ražotājiem nācies gan cīnīties par svaigpiena pieejamību pārstrādei un savas produkcijas noietu Latvijas tirdzniecības vietās, gan pielāgot savu komercdarbību piena cenu svārstībām, gan saskarties ar daudzām problēmām eksporta tirgos. Piena cenu svārstību un pieejamības problēmu dēļ, ko lielā mērā ietekmējis svaigpiena eksports (īpaši uz Lietuvu), piena pārstrādātāji laika gaitā arvien vairāk pievērsušies piena ražošanai, uzturot paši savas fermas. Dažādi izaicinājumi ražotājiem bijuši arī eksporta tirgos. 2014.-2015. gadā tika ieviestas Krievijas sankcijas daudziem ES ražotajiem pārtikas produktiem. 2015. gadā ES tika atceltas piena kvotas, kas līdz ar Krievijas importa liegumu pastiprināja konkurenci, radīja pārprodukciju un stimulēja svaigpiena un piena produktu cenu kritumu, kas negatīvi ietekmēja lauksaimnieku un ražotāju rentabilitāti. Piena produktu ražotāji centās iekarot arvien tālākus un eksotiskākus tirgus, tomēr šajos tirgos sertifikācija nereti ir ļoti dārga, sarežģīta un ilglaicīga, kā arī produkcija jāpielāgo garākiem derīguma termiņiem.

Atgriežoties pie 2018. gada norisēm – lielā mērā tieši piena produktu ražošana ir tā, kas sagādājusi lielākās raizes pārtikas rūpniecības attīstībā 2018. gadā, nozares izlaidei sarūkot par gandrīz 14% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tiesa, piena produktu cenu kāpuma dēļ apgrozījumam nav vērojams tik nozīmīgs kritums, arī eksports samazinājies tikai par 4.4%. 2018. gadā eksporta ienākumu kritums bijis gandrīz visiem piena produktiem, izņemot sieru, kura eksports pieaudzis par 10%. Kas izskaidro nozares vājo rezultātu? Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti": «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem. Pēc nozares asociācijas teiktā, citos uzņēmumos gan gads bijis salīdzinoši veiksmīgs. Tomēr savi izaicinājumi nozarei ir, tostarp cīņa par vietējiem tirdzniecības tīkliem, kas mudina vairāk lūkoties eksporta virzienā.

2017. gadā DB TOP 30 sarakstā atrodami šādi piena pārstrādes uzņēmumi: AS «Rīgas piena kombināts» ("Food Union» grupa), AS «Preiļu siers", AS «Tukuma piens", SIA «Rīgas piensaimnieks", AS «Valmieras piens", SIA «Baltic Dairy Board", SIA «Latvijas piens". Galvenie eksporta tirgi ir: Lietuva (44% no piena produktu eksporta), Vācija (16%), Igaunija (12%), Nīderlande (8%), Polija (4%).

Lielākā nozares uzņēmuma «Rīgas piena kombināta» padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke teic, ka «kopumā nozare kļūst daudz profesionālāka. Domāju, ka šī tendence turpināsies – govju un fermu skaits samazināsies, kā rezultātā no mazāka govju skaita varēs iegūt vairāk piena, kas nepārprotami liecina par efektīvāku saimniekošanas procesu.» Autoresprāt, nozare absorbēs 2018. gada atsevišķu uzņēmumu neveiksmes un šis gads jau iezīmēs pozitīvāku tendenci. «Food Union» grupa iegādājās četras jaunas ražošanas līnijas, iekārtās ir ieguldīti vairāk nekā 2.4 milj. eiro. Uzņēmums strādā pie svaigo piena produktu Izcilības centra izveides un kopumā līdz 2020. gadam plāno investēt vairāk nekā 11.1 milj. eiro.

Graudu malšanas produkti

DB TOP 30 sarakstā nozari pārstāv divi lieli uzņēmumi AS «Dobeles dzirnavnieks» un AS «Rīgas dzirnavnieks», turklāt «Dobeles dzirnavnieks» ar krietnu atrāvienu ir visa topa līderis un kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Šis uzņēmums jau 2012. gadā atklāja lieljaudas makaronu rūpnīcu un turpina investēt ražotnes jaudu kāpināšanā un paplašināšanā – nupat sākta Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilnas pārstrādes infrastruktūras izveide, plāna ietvaros paredzēts tapt laboratorijai, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņiem, kā arī atsevišķu bioloģisko graudaugu pārslu ražotnei. Plānotais investīciju apmērs sasniedz 18 milj. eiro. Apjomīgās «Dobeles dzirnavnieka» investīcijas ļauj cerēt uz jaunu impulsu straujākai nozares izaugsmei.

Divu iepriekšminēto uzņēmumu lielās ietekmes uz apakšnozari dēļ Centrālās statistikas pārvaldes rūpniecības datos nozares sniegums tiek uzskatīts par konfidenciālu un nav atspoguļots, tāpēc analīzes nolūkos šīs nozares rezultātus aprēķināju kā kopējās pārtikas nozares un pārējo apakšnozaru starpību. Protams, šāds aprēķins ietver arī statistisko kļūdu un vēl atsevišķu nelielu apakšnozaru (augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošanas un dzīvnieku barības ražošanas) datus. Saskaņā ar aprēķinu, varam secināt, ka graudu apstrādes nozares artava kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē bijusi ļoti nozīmīga 2017. gadā, bet 2018. gadā augstās bāzes dēļ tempi pakāpeniski palēninājušies. Miltrūpniecības produktu eksports 2018. gadā audzis par 9.8%, lielākie eksporta tirgi ir: Lietuva (18% no miltrūpnecības produktu eksporta), Igaunija (9%), Dānija (9%), Vācija (8%), Polija (8%), Taizeme (7%).

Dzērienu ražošana

Dzērienu ražošanas apjoms 2018. gadā samazinājās par 4.4%, sarūkot arī eksporta īpatsvaram, kas noslīdējis līdz pēdējo desmit gadu zemākajam līmenim – 28% no dzērienu realizācijas apjoma (salīdzinājumam – 32% 2008. gadā; 35% 2017. gadā). Eksporta datos gan kritums netiek novērots – dzērienu (galvenokārt alkoholisko dzērienu) eksports 2018. gadā audzis par 5.8%, kas skaidrojams ar reeksporta pieaugumu. 2018. gadā 63% no eksportētajiem dzērieniem nonāca Krievijā, 6% - Ukrainā, 5% - Lietuvā. Nozari DB TOP 30 sarakstā pārstāv: AS «Latvijas balzams», SIA «Cido grupa», AS «Cēsu alus», AS «Lido», SIA «Orkla Foods Latvija», SIA «Berlat grupa», AS «Aldaris».

«Latvijas balzams» pērn sāka ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas plānotas 23 milj. eiro apmērā. Projekta mērķis ir paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu, palielinot ražošanas jaudas un samazinot produkcijas pašizmaksu - automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmas, kā arī samazinot energoresursu patēriņu. Alus zīmola «Tērvete» ražotāja AS «Tērvetes Al» pērn sāka investīciju projektu gandrīz 1 milj. eiro apmērā, plānojot par 25% kāpināt alus ražošanas jaudu.

Konditoreja un miltu izstrādājumu ražošana

Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanā 2018. gadā bijis pieticīgs izlaides kāpums – par 0.8%. Tomēr šī ir viena no nozarēm, kas laika gaitā mērķtiecīgi strādājusi pie eksporta tirgu iekarošanas, kāpinot eksporta īpatsvaru realizācijā no 7% 2008. gadā līdz 21% 2018. gadā. Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanas nozare ir līderis pārtikas nozaru vidū, ja raugāmies nozaru produkcijas dominanci vietējā tirgū.

Maizes, mīklas izstrādājumu, kūku, cepumu un citu maizes un konditorejas izstrādājumu eksports 2018. gadā auga par 6.7%. Lielākie ārvalstu tirgi: Lietuva (34% no konditorejas izstrādājumu eksporta), Igaunija (32%), Vācija (7%), Somija (5%).

Šīs nozares lielākie uzņēmumi ir SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», AS «Latvijas maiznieks, SIA «Fazer Latvija». Šogad nozares uzņēmumiem ir īpašs izaicinājumus - pērn sausā laika dēļ bija krietni sliktāka labības raža, kā rezultātā graudu cenu piedzīvoja strauju kāpumu. Šāds izejvielu sadārdzinājums var negatīvi ietekmēt rentabilitāti un konkurētspēju. Tomēr ilgtermiņa izaugsmei nozarē ir arī labas vēstis - pārtikas ražotājs «Orkla», kas apvieno SIA «NP Foods», AS «Laima», AS «Staburadze» un AS «Latfood», būvē jaunu «Laimas» ražotni Ādažos, paredzot investīcijas vismaz 20 milj. eiro apmērā. Turpat tiek plānots būvēt arī «Orkla» grupas cepumu un vafeļu ražošanas kompetenču centru, kura izveidei plānotas investīcijas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Uzņēmums lēš, ka tās būs lielākās investīcijas pārtikas ražošanā Baltijā kopš neatkarības atjaunošanas un tā būs lielākā ražotne Baltijā un Skandināvijā.

Protams, nozarē ir arī citi mazāki investīciju projekti. Piemēram, jauns uzņēmums SIA «MAX BAKERY» pērn sāka investīciju projektu vairāk nekā 2 milj. eiro apjomā Daugavpilī, izveidojot rudzu maizes grauzdiņu un sēklu sausmaizīšu pārtikas ražotni.

Zivju pārstrāde

Zivju pārstrāde ir eksporta īpatsvara līdere salīdzinājumā ar citām pārtikas apstrādes nozarēm – 70% no tās produkcijas 2018. gadā tika pārdoti ārpus Latvijas. Tādēļ šī ir nozare, kuras sekmes ir cieši saistītas ar pieprasījumu ārvalstu tirgos. Zivju pārstrādē, kuras pazīstamākais produkts ir šprotes eļļā, ražošanas apjomi ilgstoši ir samazinājušies, kas galvenokārt saistīts ar pieprasījuma sarukumu postpadomju valstīs un jo īpaši Krievijā. Līdzās dabiskam pieprasījuma sarukumam nozarei nācies cīnīties arī ar dažādiem citiem šķēršļiem, kas radījis «robus» ne vien krīzes periodā, bet arī vēlāk - Krievijas sankcijas un rubļa kursa kritums 2014.-2015. gadā, benzopirēna normu zivju konservos epopeja. Zivju pārstrādātājiem nudien nav klājies viegli, tādēļ starp «izdzīvotājiem» un ražošanas apjomu kāpinātājiem ir tie, kas mērķtiecīgāk ir strādājuši pie produktu un eksportu tirgu diversifikācijas, jo īpaši meklējot noieta tirgus nozarei netipiskajā – Eiropas tirgus – virzienā, kas ir pircēju izsenis izlutināts un konkurences pārbagāts tirgus, tomēr ar lielām iespējām tiem, kas tās prot izmantot. DB TOP 30 šo nozari pārstāv divi uzņēmumi: SIA «Karavela» un SIA «KH Select". 2018. gadā «Karavela» plānoja rekonstruēt noliktavas un sākt sagatavošanas darbus jaunas blanšēšanas līnijas izveidei, plānotais investīciju apmērs – 1.8 milj. eiro. Šis ir uzņēmums, kas gandrīz katru gadu investē ražotnēs un pamatoti lepojas ar sekmēm ražošanas attīstībā un jaunu tirgu iekarošanā. Uzņēmums sācis «iekarot» ne vien eksporta tirgus, bet arī konkurentu ražotnes – nesen izskanēja ziņa par Vācijas zivju produktu ražotāja «Larsen Danish Seafood » iegādi. Ikru ražotājs SIA «Sudrablīnis» Carnikavas novadā būvēs jaunu ražotni, kurā plānotas 80 darba vietas.

Zivju apstrādes ražošanas apjomi 2018. gadā samazinājušies par 1.8%, bet cenu pieauguma dēļ apgrozījums ir palielinājies. Zivju izstrādājumu un konservu produktu eksports 2018. gadā audzis par 3.6%. Lielākie eksporta tirgi: Lietuva (21% no zivju izstrādājumu eksporta), Dānija (15%), Igaunija (10%), Norvēģija (6%), Ukraina (5%) un Lielbritānija (5%). Kopš Krievijas sankciju ieviešanas gandrīz tika pārtraukts zivju un zivju konservu eksports uz Krieviju un ar to cieši saistītajām Muitas ūnijas dalībvalstīm.

Citu pārtikas produktu ražošana

Citu pārtikas produktu, piemēram, konfekšu, tējas, garšvielu, gatavo ēdienu un olu produktu ražošanas apjomi 2018. gadā samazinājušies par 4.3%. Eksporta īpatsvars palielinājies no 24% 2008. gadā līdz 39% 2018. gadā. DB TOP 30 šo nozari pārstāv SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», AS «Balticovo», AS «Lido», SIA «Orkla Foods Latvija».

Olu un olu produktu ražotājs «Balticovo» sācis būvēt jaunas vistu kūtis putnu turēšanai ārpus sprostiem, projektā investējot vairāk nekā 8 milj. eiro, domājot arī par eksporta tirgu paplašināšanu, īpaši Skandināvijas virzienā. Savukārt SIA «Gallusman» Madlienā plāno būvēt jaunu olu un to produktu ražotni ar jaunputnu audzētavu, plānotās investīcijas pārsniegs 85 milj. eiro.

Augļu un dārzeņu pārstrāde Augļu un dārzeņu ražošanas apjomi 2018. gadā samazinājušies par 3.1%. Eksporta īpatsvars palielinājies no 40% 2008. gadā līdz 54% 2018. gadā. Augļu un dārzeņu pārstrāde ir pēc apjoma vismazākā pārtikas nozare, tomēr ar ļoti strauju izaugsmi laika gaitā – pat ar tik strauju, ka šī nozare 7. attēlā jāizvieto uz otras ass, lai varētu labāk saskatīt citu nozaru sniegumu. Tomēr šīs nozares svars joprojām ir samērā mazs, tāpēc, neraugoties uz izaugsmi, tās devums pārtikas ražošanā ir neliels. DB TOP 30 uzņēmumu sarakstē nozari pārstāv: SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», SIA «Cido grupa», SIA «Orkla Foods Latvija» un SIA «Puratos Latvia». Ogu un augļu pārstrādes uzņēmums «Puratos Latvia» pērn ziņoja par plāniem ieguldīt 2 milj. eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē un ražotnes pārbūvē, kas ļaus kāpināt ražošanas jaudas par 20-25% un dos iespēju kompānijai attīstīties eksporta tirgos. 2018. gada nogalē tika publiskots plāns būvēt jaunu rūpnīcu Jelgavā, kurā 2020. gadā tiks sākta vegāniem un veģetāriešiem paredzētas pārtikas ražošana.

Neraugoties uz pārtikas un dzērienu ražotājiem it kā ne īpaši veiksmīgo 2018. gadu, ieskats atsevišķu apakšnozaru sniegumā ļauj samērā cerīgi raudzīties uz nozares attīstību. Lielākā krituma – piena pārstrādes – vājāku sniegumu lielā mērā noteica atsevišķu uzņēmumu neveiksmes, nevis kopējas nozares attīstības problēmas, lai gan noliegt arī tādas nevar. Ir daudz jaunu investīciju projektu, kas sola gan paplašināt ražošanu, gan nodrošināts lielāku darbu automatizāciju, tā risinot joprojām aktuālo darbinieku trūkuma problēmu. Aktuāla problēma vietējā tirgū ir arī tirdzniecības ķēžu izvēle par labu tam vai citam ražotājiem. Pieaugot konkurencei tirdzniecībā, arī pārtikas ražotājiem var būt savi ieguvumi un izaicinājumi. Tā, piemēram, Latvijā ienākot tirdzniecības milzim «Lidl", priekšrocības būs tiem ražotājiem, kas jau sadarbojas ar šo tirdzniecības ķēdi. Jāteic, ka dažādu tirdzniecības ķēžu privāto preču zīmju (private label) popularitātes pieaugums arī ievieš nozīmīgas korekcijas ražotāju konkurencē – tā ir iespēja ielauzties jau samērā piesātinātos tirgos, kur pircēji ir raduši izvēlēties pazīstamus pašmāju zīmolus. Šādi ir iespējams spert drošu soli šajos tirgos, iepazīstināt ar produktu, vēlāk jau ļaujot vairāk pozicionēties arī ar saviem zīmoliem.

Šobrīd novērojama ārējā pieprasījuma bremzēšanās un arvien biežāk izskan arī runas par krīzes iespējamību. Pārtikas produkti ir pirmās nepieciešamības prece, kas ekonomiskā cikla svārstībām ir mazāk pakļauti nekā, piemēram, izklaides pasākumi vai luksuspreces. Turklāt daudzi Latvijā ražoti produkti ir salīdzinoši lētu un sātīgu produktu sarakstā, piemēram, «Dobeles dzirnavnieka» ražotie makaroni, rīsi, griķi, kviešu milti un manna, kas allaž ir pieprasīti gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs. Tas vedina domāt, ka nozares izaugsme būs noturīga, neraugoties uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos. Tādējādi nebūs pārsteigums, ja līdz ar jaunajām investīcijām turpmākajos gados pārtikas apstrādes nozare sasparosies un iezīmēsies pie apstrādes rūpniecības izaugsmes balstiem.

Un noslēgumā viens vēlējums – kā teicis Džons Volters: «Vienīgā lieta, ko man patīk darīt vairāk nekā runāšana par ēdienu, ir tā ēšana». Lai mums visiem laba apetīte un pārtikas ražotājiem top gardi, veselīgi un visas pasaules iedzīvotāju garšas kārpiņām tīkami produkti!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi pārtikas un mazumtirdzniecības jaunumiem, "Maxima Latvija" apkopojusi un paskaidro pasaulē aktuālus terminus, kas arvien vairāk ienāk cilvēku ikdienā, izvēloties sev atbilstošāko piedāvājumu veikalos.

Zemāk daļa no jaunvārdiem, kas ieviesti, skaidrojot aktuālākās tendences.

1. Flexitarian diet jeb fleksitārā diēta

Jauns gads lielai daļai cilvēku iesākas ar kādu jaunu apņemšanos. Ja neesi veģetārietis, bet vēlies mainīt savus ēšanas paradumus, vari sākt ar fleksitāro diētu, kas ir mazāk stingrs ēšanas stils.

Fleksitārā diēta mudina baudīt galvenokārt uz augu bāzes gatavotus ēdienus, vienlaikus ļaujot gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem nelielos daudzumos tikt iekļautiem ēdienkaratē. Ja vēlies uzturā lietot vairāk augu valsts izcelsmes pārtikas, bet nevēlies pilnībā atteikties no gaļas ēdieniem, vari izmēģināt fleksitāro diētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cenu pieaugums dažās pārtikas produktu grupās varētu būt pat ļoti straujš

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecības pieaugums tuvākajos mēnešos kļūs straujāks

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tā ir laba ziņa, taču kopumā raugoties pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām. Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktorus, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.

Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojāms ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī, pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BIOR pētīs Covid-19 ietekmi uz pārtikas patēriņu un ēšanas paradumiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Strauja pārtikas cenu kāpuma laikā aicinām valdību uzņemties atbildību

LETA, 12.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra prognozētā straujā pārtikas cenu kāpuma laikā pārtikas ražotāji aicina valdību uzņemties atbildību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs ir brīdinājis par būtisku pārtikas cenu kāpumu, un patlaban nekas neliecina, ka tas varētu iet secen," atzina Šure, piebilstot, ka cenu kāpums veikalu plauktos nereti nozīmē, ka arī ražotājiem savas jostas jāsavelk vēl ciešāk, tādēļ šajā situācijā nozare sagaida lielāku atbildības uzņemšanos no valsts puses.

Viņa norādīja, ka pārtikas ražotāji pandēmijas laikā ir "paveikuši savu mājasdarbu", lai turpinātu ražot, lai jebkādos apstākļos spētu nodrošināt veikalu plauktus ar pirmās nepieciešamības pārtikas precēm.

"Šajā laikā vismaz daļa nozares ir strādājusi pa nullēm," uzsvēra padomes priekšsēdētāja.

Tāpat padomes priekšsēdētāja norādīja, ka pārtikas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no valsts nav saņēmusi pietiekamu atbalstu un lielākoties nozare ir izdzīvojusi pati saviem spēkiem un resursiem. Līdztekus pandēmija ir prasījusi lielus papildu izdevumus, lai pasargātu darbiniekus no saslimšanas, tostarp tika pastiprinātas higiēnas prasības, drošības normas, aizsarglīdzekļi, regulāras testēšanas un tamlīdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9 %, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, izlaides apjoma kritums bija vairāk nekā pusei no apstrādes rūpniecības nozarēm, tajā skaitā divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 1,8 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 25,3 % ) un pārtikas produktu ražošanā – par 3,2 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 13,8 %).

Lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,5 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības izaugsmes tempi šogad būs līdzīgi kā pērn

Db.lv, 04.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Aizvadītais gads Latvijas apstrādes rūpniecībai bija viduvējs. Tas bija vienīgais nozīmīgais nepatīkamais pārsteigums makro kopainā, ja neskaita pavērsienus nerezidentu banku sektorā, kuru sekas turklāt bija diezgan vieglas.

Turpretim pērnā gada pēdējais mēnesis ražotājiem bija diezgan sekmīgs. Salīdzinājumā ar novembri tie izlaidi palielinājuši par 1,0%, bet salīdzinājumā ar aizpagājušā gada decembri — par 5,1%.

Apmēram par 5% apstrādes rūpniecība varētu augt arī šogad. Tātad, atšķirībā no ekonomikas kopumā, šajā nozarē gaidāms attīstības paātrinājums no pērnā gada 3,4%.

Decembrī no recesijas izkļuva pārtikas pārstrāde, ražošanas apjoms tajā decembrī gada griezumā nemainījās. Ja neatkārtosies neveiksmes piena pārstrādē, šis gads šai apakšnozarei būs ar plusa zīmi. Vieglajā rūpniecībā pērnais gads ir aizritējis bez lielām izmaiņām, līdzīgi varētu būt šogad. Ir uzņēmumi, kuri attīstās — aug darba apģērbu, tehnisko un higiēnas izstrādājumu ražošana. Taču vienlaikus citiem uzņēmumiem darbu sašaurināt vai pārtraukt spiež algu kāpums.

Domājams, ka lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada +5,3% būs kokapstrādē. Taču pērnā gada noslēgums vēl bija pat ļoti labs, +9,0%. Grūti izskaidrot papīra izstrādājumu ražošanas kritumu pērn par 3,1%, varētu gaidīt, ka šī nozare seko ekonomikai kopumā, tās radītajam pieprasījumam pēc iepakojuma. Vājāks par gaidīto pagājušais gads bija arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) ražotājiem, sasniedzot kāpumu par 1,9%. Tā kā ēku celtniecības bums turpināsies arī šogad, tad 2019. gads šajā nozarē varētu būt labāks. Lai kādi iemesli būtu reģistrētajam poligrāfijas izlaides kritumam par 2,7% pērn, vismaz nozares lielo spēlētāju stratēģija ir orientēta uz attīstību, nevis saraušanos. Tāpēc pozitīva, kaut mērena attīstība ir nākotnes prognoze.

Veselīga izaugsme, par 9,5% pērn bija ķīmijas nozarē, līdzīgs varētu šī gada rezultāts. Arī tai palīdz celtniecība, piemēram, palielinot pieprasījumu pēc putuplasta, kas ir viens no straujāk augošajiem produktiem. Ķīmija ir viena no retajām ārpus pārtikas un dzērienu ražošanas, kurā ir nozīmīga un strauji augoša patēriņa preču daļa. Tas ir svarīgi, jo to tirgu mazāk ietekmē ekonomikas svārstības.

Pieaugums metālizstrādājumu ražošanā pērn bija it kā pieklājīgs +5,1%. Taču tas varēja būt straujāks, ņemot vērā, kā attīstās mašīnbūve un celtniecība. Gada pieaugums par 12,7% decembrī jau loģiskāk iekļaujas kopainā. Elektrisko iekārtu un auto daļu ražošanā izlaides kāpums pērn pārsniedza 20%. Elektronikā tas bija uz iepriekšējo gadu fona ļoti mērens jeb 5,5%, taču straujais kāpums pēdējos mēnešos (decembrī par 30,7%), kā arī darba sludinājumu skaits Mikrotīkls mājaslapā liek domāt, ka nozare atgriežas pie sev raksturīgā tempa. Turpretim auto daļu ražošana decembrī gada griezumā “atzīmējās” ar -3,4%, kas varētu būt saistīts ar gadu mijas svārstībām pasaules mašīnbūvē lokālas apstākļu sakritības mērcē. Ir grūti atrast jebkādu izskaidrojumu mēbeļu ražošanas kritumam decembrī par 13,6%. Reizēm atliek vien nopūsties — tā gadās.

Ārējie faktori ir pēdējā laikā bieži pieminēts risks, taču te ir patiesas un pārspīlētas bažas. Satraucoši ir notikumi saistībā ar Brexit procesu. Savukārt Vācijas rūpniecības bremzēšanos var uztvert mierīgi. Daļēji to izraisīja Ķīnas investīciju buma noplakšana, kas turpināsies arī šogad. Taču lielā mērā vainojami pārejoši apstākļi — ne tikai labi zināmās autobūves grūtības pielāgoties jaunajām izmešu prasībām, bet arī zemais ūdens līmenis Reinā, kas gan sarežģīja izejvielu piegādi dažādām nozarēm, gan tehniski apgrūtināja ķīmijas rūpniecības darbu. Šķiet, ka pārejošs bijis arī vājuma brīdis ASV. Ja decembrī rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss piedzīvoja lielāko kritumu desmitgadē, tad janvārī strauji kāpa, sasniedzot 56,6 punktus, kas liecina par visai augstu optimisma līmeni.

Pagaidām pasaules rūpniecībā vēl kopumā turpinās pērnā gada nogales notikumu inerce. Globālais rūpniecības PMI indekss nokrities līdz 50,7 punktiem, tas samazinājies piecus mēnešus pēc kārtas. Eirozonas PMI indekss samazinājās par 0,9 punktiem līdz 50,5. Kontekstam, 50 punkti iezīmē robežu starp pieaugumu un recesiju. Itālija nonākusi recesijā. Turpretim tuvākajā nākotnē izšķirošs var izrādīties ASV centrālās bankas retorikas un politikas signālu maiņas sniegtais atbalsts finanšu tirgiem, kas visā pasaulē jau atkal palielinājis vēlmi investēt paaugstināta riska aktīvos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par 3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,6 %.

Salīdzinot ar 2017. gada decembri, lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 30,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,9 %. Produkcijas izlaide pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 9 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %, savukārt pārtikas produktu ražošana saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas uzņēmumam turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem nekavējoties būs jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Iepriekš likumā bija noteikts, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

Arī turpmāk likumā saglabāts pienākums pārtikas uzņēmumam veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, taču turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem pārtikas uzņēmumiem būs nekavējoties jāinformē attiecīgo PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Arvien vairāk rādītāju, ka Latvijas ekonomika atkopjas no Covid-19 šoka

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka.

Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir samazinājušies tikai par 0,3%, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi sarukuši par 2,3%. Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājuma ar aprīli un maiju, kad ražošanas apjomi Latvijā samazinājās par vairāk nekā 7% un īstermiņa rādītāji liek domāt, ka jūlijā rūpniecībā varētu būt pat neliels pieaugums gada izteiksmē.

Latvijas rūpniecības nozare šobrīd pozitīvi izceļas arī uz citu eirozonas valstu fona, kur ražošanas apjomu kritums pēdējos mēnešos pārsniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Paaugstinātas kvalitātes produktu skaits turpina pieaugt

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Komentāri

Pievienot komentāru