Jaunākais izdevums

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Metālapstrāde, kas pusgadā un jūnijā auga attiecīgi par 8,2% un 3,5%, ir svarīga nozare pati par sevi un detaļu piegādātāja mašīnbūvei. Par 18,7% pusgadā augusi autobūve, gandrīz nezaudējot tempu arī jūnijā.

Savukārt citu nozaru datos ieskanas brīdinājumi, ka pandēmijas ekonomisko efektu mazināšanās nav tikai laba ziņa, atzīst P.Strautiņš. Ķīmijas rūpniecība bija liela ieguvēja, pirmajā pusgadā tās dinamika vēl ir pieaugums par 14%, bet otrajā ceturksnī un jūnijā tā jau ir mīnusos. Elektronikas stāsts ir līdzīgs - pēc liela kāpuma sekojuši atplūdi.

Kokapstrādes sniegumu pusgadā raksturo pieaugums par 2,9%, bet jūnijs jau ir ar kritumu par 10%. P.Strautiņš pauž bažas, ka pašu kocinieku ilgi prognozētās galvassāpes pēc pandēmijas buma ir sākušās, lai gan aizvadītie pāris gadi tai bijuši ļoti labi. Tāpat P.Strautiņš uzskata, ka vājais sniegums iekārtu ražošanā - kritums par 3,6%, kas turklāt ievērojami pasliktinājies kopš gada sākuma, varētu būt signāls par uzņēmumu nevēlēšanos investēt nenoteiktības laikā un nepieciešamību uzkrāt naudu enerģijas rēķinu apmaksai.

Saskaņā ar pašas nozares pārstāvju vērtējumu metālapstrādē un mašīnbūvē pagaidām klājas diezgan labi, izteiktas pieprasījuma krituma pazīmes nav vērojamas, problēma joprojām drīzāk ir jaudu pieejamība, skaidro P.Strautiņš.

Tikmēr uzlabojas situācija komponentu iepirkšanā. Ekonomists informē, ka gan krāsaino metālu (varš, alumīnijs), gan galveno tērauda šķirņu cenas līdz jūlija vidum samazinājās apmēram par trešdaļu kopš panikas augstākā punkta marta sākumā, turklāt daudz mazāk jābažījas par to, vai nepieciešamais vispār būs nopērkams. Enerģijas cenas ir liels risks, taču citu nozaru centieni enerģiju taupīt un mainīt primārās enerģijas avotu, piemēram, no gāzes uz šķeldu, metālapstrādei un mašīnbūvei ir iespēja, uzskata P.Strautiņš.

Viņš piebilst, ka datos atrodamie signāli par apstrādes rūpniecības nākotni ir pretrunīgi, bet to vidējā temperatūra ir tuvu neitrālai. Rūpniecības noskaņojuma kopējais indekss gan jūnijā, gan jūlijā bija vispirms nenozīmīgi virs, tad zem vēsturiski vidējā. Tuvākās nākotnes ražošanas prognozes jūlijā ir ievērojami, 16 punktus zem vidējā (+/-100 punktu skalā). Turpretim pasūtījumu portfeļa vērtējums ir 11 punktu virs šīs līnijas.

P.Strautiņš norāda uz to, ka pēc uzņēmumu ziņām esošie pasūtījumi var nodrošināt ražošanu 5,7 mēnešus, kas ir rekordlīmenis. Pēdējos pāris mēnešos ir noskaņojums drīzāk samazināt darbinieku skaitu (pirms tam bija pretēji plāni), bet šīs pārmaiņas ir ļoti mierīgas un plūstošas. Tuvu rekordam ir nākotnes nenoteiktības vērtējums.

P.Strautiņš atgādina, ka eksporta attīstība pirmajā pusgadā bija ļoti veselīga. Lielā mērā to jau atspoguļo apstrādes rūpniecības sniegums. Saskaņā ar maksājumu bilances datiem preču eksports pirmajos piecos mēnešos auga par 32%, bet pakalpojumu par 38%. Ekonomists atzīst, ka palīdz cenu kāpums, jo īpaši precēm, tūrisma pakalpojumos arī pandēmijas bāzes efekts, bet lielā mērā šie skaitļi atspoguļo Latvijas ekonomikas pelnītspējas noturīgu kāpumu.

"Tātad būs nauda, ar ko finansēt atbalstu tiem, kurus enerģijas cenu kāpums skar visvairāk. Panikai nav pamata, tāpat kā vienkāršai paļāvībai, ka gan jau viss būs labi," norāda P.Strautiņš.

Vienlaikus ekonomists atzīst, ka ekonomikas ziņu fons Latvijā turpretim ir gandrīz viendabīgi tumšs, un tas atstāj iespaidu uz sabiedrības noskaņojumu. Jūnijā tika sasniegts visu laiku zemākais sabiedrības vērtējums par valsts ekonomikas tuvāko nākotni - sliktāks pat nekā 2009.gada sākumā. Strautiņš uzskata, ka problēmas ir, bet šāds pesimisms ir pārspīlēts.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska skaidro, ka apstrādes rūpniecība otrajā ceturksnī pakāpeniski vājinājusies, un to lielā mērā noteikusi "svarīgākā" nozare, kura īpatsvarā veido ceturtdaļu apstrādes rūpniecības - kokrūpniecība. Ekonomiste norāda, ka šī nozare pēdējos mēnešos ir bijusi "starmešu gaismā", jo valdība veikusi grozījumus koku ciršanas un meža atjaunošanas regulējumā, plašas diskusijas izskanējušas arī par kurināmās koksnes pieejamību un cenām, tāpat pieaug bažas par kokmateriālu pieprasījumu samazinoties būvniecības aktivitātei.

"Pirms dažiem gadiem galvenās problēmas radīja mizgrauži, tagad šai tēmai pāri pārbraukuši postoši dzelzs kaitēkļi - Krievijas tanki. Tie aiz sevis atstāj sankcijas lētajiem Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktiem, paniku energoresursu jomā un strauju cenu atsitiena švīkstoņu," teic A,Rutkovska.

Cenu kāpums joprojām uzrāda būtisku atšķirību starp gausi augušo rūpniecības fiziskā apjoma indeksu un apgrozījuma šāvienu, atgādina ekonomiste. Tomēr cenu dinamikā parādās pirmās pārliekuma punkta indikācijas. Atsevišķās nozarēs un to segmentos ražotāji sāk pieminēt cenu sarukumu izejmateriāliem un gatavajai produkcijai, kam iemesls ir pieprasījuma kritums.

A.Rutkovska norāda, ka kokrūpniecībā kopš aprīļa vērojams ražošanas apjomu samazinājums, un otrajā pusgadā gaidāmi ne mazums izaicinājumu. Tam ir vairāki iemesli, bet galvenais no tiem ir pieprasījuma kritums vairākos kokrūpniecības segmentos - nenoteiktības un cenu kāpuma gaidu apstākļos piepildītās noliktavas mazina jaunu iepirkumu nepieciešamību, būvniecības aktivitātes piebremzēšanās un pieprasījuma kritums "dari pats" segmentā kopš Covid-19 pandēmijas laika mājokļu labiekārtošanas rekordiem.

Latvijas Bankas ekonomiste informē, ka karstas un grūti prognozējamas norises saglabājas kurināmās koksnes jomā - vidējā termiņā pieprasījums iekšzemē turpinās augt, savukārt ārējais pieprasījums atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp, kādas būs gāzes piegādes no Krievijas, kā citu valstu ražotājiem sekmēsies ar alternatīvu izejmateriālu piegādes iespēju rašanu pārkarsušo Baltijas reģiona koksnes produktu cenu fonā un citiem faktoriem. Situācija mainījusies arī piedāvājuma pusē - valdības pieņemtie koku ciršanas un atjaunošanas noteikumi paplašinās mežistrādes iespējas.

"Tas viss rezultējas samērā būtiskās strukturālās pārmaiņās, tāpēc nozarē skanēs gan izmisuma kliedzieni, gan jaunu ražošanas rekordu gaviles," prognozē A.Rutkovska.

Viņa piebilst, ka diemžēl arī citās nozarēs situācija būs vienlīdz drūma, jo ar iedzīvotāju pirktspējas sarukumu iepretim samilzušajām izmaksām saskarsies gandrīz ikviens ražotājs un tirgotājs. Protams, priekšroka būs lētākiem produktiem ar uzsvaru uz pirmās nepieciešamības precēm.

Ja līdz šim pieprasījumu uzturēja cenu kāpuma gaidas un bažas par kādu produktu pieejamību nākotnē, tad pamazām naudas uzkrājumu vērtība rūk, un tie tiek plānoti apkures rēķinu segšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Tādējādi iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja ietekmēs arī pieprasījumu pēc Latvijas ražotāju produkcijas gan pašmāju veikalu plauktos, gan ārvalstīs, skaidro A.Rutkovska.

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare norāda, ka jūnijā bijis lēnākais kāpums pēdējo četru mēnešu laikā, kas ir liecība tam, ka augstās ražošanas izmaksas, piegāžu izaicinājumi un pieprasījuma sašūpošanās sāk nelabvēlīgi ietekmēt nozares sniegumu. Augstā inflācija nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju visā Eiropā un uzņēmumiem kļūst grūtāk pārnest ražošanas izmaksu kāpumu uz pircēju, nekaitējot pieprasījumam un attiecīgi ražošanas apjomiem nākotnē.

Visstraujāk jūnijā savu izlaidi kāpinājusi farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana. Straujš kāpums, kas mērāms ar divciparu skaitli, tika reģistrēts arī metālu ražošanā, citu transportlīdzekļu ražošanā, automobiļu detaļu un piederumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī dzērienu ražošanā.

Kaut gan produkcijas apjomu pieaugums fiksēts teju pusē nozaru, un dažās tas mērāms pat divciparu skaitļos, tomēr kopējo apstrādes rūpniecības sniegumu visvairāk ierobežoja 10% kritums lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - kokapstrādē, skaidro L.Komare. Jūnijā paklupa un nelielu izlaides kritumu piedzīvoja arī tādas lielas apakšnozares kā pārtikas produktu ražošana, nemetālisko minerālu ražošana (pārsvarā dažādi būvmateriāli).

L.Komare prognozē, ka kokapstrādes nozari, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmē noplakušais pieprasījums. Lai gan pēdējo mēnešu laikā pasūtījumi vairs neaug tik naski, nevarētu arī teikt, ka pasūtījumu trūkst. Tomēr tādu būvniecībā izmantojamu produktu kā zāģmateriālu un OSB pieprasījuma mazināšanos ietekmē būvniecības aktivitātes bremzēšanās. Sarūk arī pieprasījums pēc "dari pats" segmenta produktiem, kas iepriekš mājsēžu laikā bija augstu uzlēcis gan Eiropā, gan ASV. Izaicinājumus nozarei rada ne tikai pieprasījumā vājināšanās atsevišķās produktu grupās, bet arī izejmateriālu pieejamība.

Turklāt Krievijas un Baltkrievijas koksnei kļūstot nepieejamai Eiropas tirgum, daudzi pircēji audzēja pieprasījumu, lai piepildītu noliktavas, bažījoties par vēl lielāku cenu kāpumu. L.Komare atzīst, ka tagad, kad noliktavas pilnas, redzam atslābumu pieprasījumā, tomēr atsevišķiem produktiem pieprasījums vēl rullē uz priekšu. Apkures sezonai tuvojoties un pieaugot bažām par gāzes pietiekamību, novērojams paaugstināts un panikas virzīts pieprasījums pēc kurināmās koksnes - malkas un šķeldas, kā arī granulām. Krājumi tiek veidoti ne tikai šai apkures sezonai, bet jau nākamajai. Kaut gan 2022.gada pirmajā pusē kokapstrādes uzņēmumu izlaides apjoms vidēji auga vien par 3%, pateicoties spējai pārnest sadārdzinājumu uz pircēju cenu, nozares uzņēmumu apgrozījums auga par 24%.

Eirozonas apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojums samazinājās abos vasaras mēnešos - gan jūnijā, gan arī jūlijā, informē Komare. Iepirkumu menedžeru indeksa (PMI) vērtība noslīdējusi līdz 25 mēnešu zemākajam rādītājam, kas signalizē, ka eirozonas lielākajās valstīs, iespējams, jau sākusi samazināties apstrādes rūpniecības izlaide. Jūlija aptauju rezultāti liecina, ka strauji samazinājušies jauno pasūtījumu apjomi, kā arī pieauga gatavo preču krājumi. Uzņēmumi minēja pasūtījumu atcelšanu no klientu puses, tas ir, ražotāju krājumi netika izpirkti. Ģeopolitiskie riski un gaidas par augsto inflāciju iepriekš veicināja klientu krājumu palielināšanu, tādēļ nepieciešamība pēc jauniem produktiem vasarā noplaka. Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie konfidences rādītāji rāda, ka Latvijas ražotāju noskaņojums arī ir nedaudz pasliktinājies.

L.Komare atgādina, ka ekonomikas izaugsme bremzējas ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, recesijas tuvošanās ASV, Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus nedienas un pandēmijas ierobežojumi nav pats labākais fons. Jaunās ģeopolitiskās spriedzes avots ir sarežģītās trīspusējās ASV-Ķīnas-Taivānas attiecības, kuru attīstībai seko visa pasaule. Attiecību saspīlējums varētu negatīvi ietekmēt tehnoloģiski sarežģītākas nozares, jo par upuri var kļūt serveru un mikročipu ražošana pasaulē.

"Pieprasījuma kritums, augstas cenas un ierobežota ražošanas komponenšu pieejamība ir galvenie klupšanas akmeņi apstrādes rūpniecībai, kā ietekmē turpmākajos mēnešos, visticamāk, ieraudzīsim kritumu ražošanas apjomos," prognozē L.Komare.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos sešos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 3,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 6,5%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1,5%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 13,9%.

Rūpniecības produkcijas izlaide 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada otro ceturksni pieaugusi par 3,6%, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kāpums par 5,8%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 5,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis kritums par 9%.

Savukārt rūpniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pieaugusi par 1,1%, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kāpums par 0,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 7,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis pieaugums par 3,9%.

2022.gada jūnijā, salīdzinot ar 2021.gada jūniju, rūpniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās auguši par 0,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris Ukrainas atbalstam varētu novirzīt aptuveni 250 000 eiro

Db.lv, 02.03.2022

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" un koncernā ietilpstošais SIA "Verems" par katru Latvijā nopirkto bērza finierkluču kubikmetru, ko uzņēmumiem būs iespēja pārstrādāt eksporta produktos, novirzīs piecus eiro Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, liecina "Latvijas finiera" paziņojums kompānijas mājaslapā.

Uzņēmumā prognozē, ka, ņemot vērā koncerna ražošanas apmēru, martā Ukrainas atbalstam novirzītā summa varētu sasniegt aptuveni 250 000 eiro. Vienlaikus uzņēmums meklē arī citus atbalsta mehānismus.

"Latvijas finiera" pārstāvji skaidro, ka kopā ar meža nozares partneriem ir iespējams nodrošināt pietiekami ilglaicīgu, nepārtrauktu, pievienotās vērtības ķēdē integrētu atbalstu ukraiņu tautai cīņā par ar saviem cilvēkiem, zemi, brīvību un neatkarību, par visas Eiropas un Rietumu pasaules vērtībām, drošību un mieru.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

Pašlaik vietējo uzņēmēju galvenais uzdevums ir turpināt darbu, nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem stabilas darba vietas, ražot augstas pievienotās vērtības eksporta produktus un veidot valstij nodokļu ieņēmumus. "Jo palīdzēt mēs varam tikai tad, ja paši esam stipri," norāda uzņēmumā.

Šī iemesla dēļ katram baļķim, kas pašlaik tiek iegūts Latvijas mežos, jāpievieno pēc iespējas lielāka vērtība tepat Latvijā, lai neizveidotos situācija, kad šajos apstākļos vietējais resurss neapstrādāts tiktu vests konteineros, piemēram, uz Ķīnu.

Zemes apsaimniekošana, ilgtspējīga vietējo resursu izmantošana un vietējā apstrādes rūpniecība visus neatkarības gadus ir bijis Latvijas ekonomikas mugurkauls, kā arī krīzē tas ir un būs Latvijas stabilitātes pamats, atgādina uzņēmums.

"Atbalsta sistēma pagaidām attiecas uz Latvijas apaļkoku piegādēm no pilnīgi visiem sadarbības partneriem - "Latvijas valsts meži", privāto mežu īpašniekiem, mežistrādes uzņēmumiem un citiem apaļkoku tirgus dalībniekiem. Vēlāk atbalsta sistēma varētu tikt attiecināta arī uz finierkluču piegādēm Lietuvā, Igaunijā un Somijā, taču tam nepieciešams ilgāks izvērtēšanas un sagatavošanās laiks," norāda "Latvijas finieris".

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas sākto karu pret Ukrainu, "Latvijas finieris" iepriekš paziņoja, ka pārstrukturēs piegādes ķēdes un pārkārtos saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Latvijas finiera" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 223,55 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,9% - līdz 12,038 miljoniem eiro. 2021.gadu koncerna apgrozījums, pēc kompānijā vēstītā, varētu būt sasniedzis 250 miljonus eiro.

"Latvijas finieris" reģistrēts 1992.gadā. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Optimistiskās prognozes ir skarbas, bet ekonomika nesabruks

Jānis Goldbergs, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Komentāri

Pievienot komentāru