Jaunākais izdevums

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Starp TOP 25 vērtīgākajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem SIA “Mikrotīkls” ir vienīgais, kas pārstāv sakaru iekārtu ražošanas sektoru.

Visplašāk šajā sarakstā aptverta zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, ko pārstāv pat 5 uzņēmumi. No tiem visaugstākais novērtējums ir SIA “AKZ”, kas 2020.gadā kāpināja apgrozījumu līdz 77,50 milj. EUR un nopelnīja 9,58 milj. EUR.

Neskatoties uz to, ka uzņēmuma novērtējums pēdējā gada laikā audzis par 5,89%, sasniedzot 152,24 milj. EUR, vērtīgāko apstrādes rūpniecības TOP 25 uzņēmumu sarakstā tas noslīdējis no 9. pozīcijas uz 11.

Jaunākajā TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu sarakstā atrodami četri jaunpienācēji – SIA “Latgran”, SIA “Graanul Pellets”, SIA “BYKO-LAT” un SIA “Vika Wood” –, kas līderu topā raduši vietu pēc tam, kad to atstājuši AS “Cēsu alus”, SIA “Ceram Optec”, AS “Preiļu siers” un SIA “Kurekss”.

Novērtējumam gada laikā pieaugot par teju 100 milj. EUR, no saraksta jaunpienācējiem visaugstākajā pozīcijā ierindojies SIA “LATGRAN”. Ja 2020.gadā SIA “LATGRAN” novērtēts ar 58,12 milj. EUR, tad jaunākajā sarakstā – jau ar 151,28 milj. EUR. Tas uzņēmumam ļāvis ierindoties saraksta 12.pozīcijā.

Kokskaidu granulu ražotāja SIA “LATGRAN” apgrozījums 2020.gadā pieauga līdz 85,94 milj. EUR, kas gada laikā ir kāpums par 7,84%. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, audzis ne tikai SIA “LATGRAN” apgrozījums, bet arī peļņa, kas sasniegusi 15,55 milj. EUR. Gandrīz visa SIA “LATGRAN” gatavā produkcija tiek eksportēta uz Eiropas Savienības valstīm – Dāniju, Zviedriju, Beļģiju un Nīderlandi. Lursoft izziņas informācija rāda, ka SIA “LATGRAN” ir Igaunijas kapitāla uzņēmums.

Lursoft norāda, ka ārvalstu kapitāls reģistrēts 17 no sarakstā iekļautajiem 25 vērtīgākajiem nozares uzņēmumiem. Visbiežāk šo uzņēmumu dalībnieku vidū atrodamas personas un uzņēmumi Dānijas, Vācijas un Igaunijas.

Otrs straujākais vērtības kāpums pēdējā gada laikā reģistrēts SIA “Graanul Pellets”, liecina Lursoft apkopotā informācija. “Capitalia” veiktais novērtējums rāda, ka vēl 2020.gadā SIA “Graanul Pellets” tika novērtēts ar 47,16 milj. EUR, bet aizvadītajā gadā uzņēmuma vērtība augusi jau līdz 111,15 milj. EUR. Gada laikā tas ir pieaugums par 135,69%.

Aizpagājušajā gadā TOP 25 vērtīgākie apstrādes rūpniecības uzņēmumi ar darba vietām nodrošināja vairāk nekā 11 tūkstošus strādājošo. Lielākie to vidū bijuši AS “Olainfarm” un AS “Latvijas Finieris”, kuru nodarbināto skaits pārsniedz 1000 cilvēkus.

TOP 25 vērtīgāko apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums aizpagājušajā gadā palielinājās līdz 3,22 miljardiem eiro, kas veido 31% no nozares kopējā apgrozījuma 2020.gadā. Līderu peļņa sasniedza 300,58 milj. EUR (44,54% no nozares kopējās peļņas 2020.gadā).

Starp sarakstā pārstāvētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem lielākais apgrozījums 2020.gadā reģistrēts otrajā vietā esošajam SIA “Severstal Distribution”. Lursoft dati liecina, ka uzņēmuma apgrozījums palielinājās līdz 719,56 milj. EUR, kas ļāva tam ierindoties arī 4.vietā Latvijā starp uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu. Ņemot vērā, ka SIA “Severstal Distribution” patiesais labuma guvējs Aleksejs Mordašovs iekļauts Eiropas Savienību sankciju sarakstā, uzņēmuma tālākā izaugsme ir apturēta. To apliecina arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Santas Purgailes paustais TV3 ziņām, norādot, ka sankciju ziņā visvairāk skartā joma Latvijā ir metālapstrāde un tās flagmanis SIA “Severstal Distribution”. Viņa norādījusi, ka uzņēmumam ir ļoti lielas finanšu problēmas, savukārt otra visvairāk skartā sfēra ir minerālmēslojuma tirdzniecība.

Lursoft jau vēstīja, ka sankcionētais minerālmēslu tirgotājs SIA “Uralkali Trading” pērn novērtēts ar 590,80 milj. EUR, uzņēmumam ierindojoties pirmajā vietā starp vērtīgākajiem tirdzniecības nozares uzņēmumiem. Jānorāda, ka SIA “Severstal Distribution” pagājušajā gadā ar darba vietām nodrošināja 214 darbiniekus. VID administrējos nodokļos metālapstrādes uzņēmums 2021.gadā samaksāja 12,27 milj. EUR.

*Izmantotā biznesa vērtēšanas metodika ir balstīta uz salīdzināmo uzņēmumu metodi, kas ir viena no vispārīgi atzītām kompāniju vērtēšanas metodēm. Novērtējums tiek balstīts uz uzņēmuma iesniegtajiem vēsturiskajiem finanšu rezultātiem. Uzņēmuma vērtības aprēķins ņem vērā kompānijas un darbības nozares vēsturiskos apgrozījuma, apgrozījuma izaugsmes un rentabilitātes rādītājus. Novērtējumu modeli sagatavoja “Capitalia” sadarbībā ar “Lursoft”.

Pētījumā izmantoti uzņēmumu iesniegtie finanšu dati par 2020.gadu, analizējot uzņēmumus, kuriem kā pamatdarbības nozare norādīta apstrādes rūpniecība (NACE virskods C).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.janvāra līdz 23.janvārim ar Covid-19 visbiežāk slimoja tirdzniecībā, valsts pārvaldē un aizsardzībā strādājošie, kā arī apstrādes rūpniecībā nodarbinātie, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Starp saslimušajiem attiecīgajā periodā bija nedaudz vairāk kā 6000 tirdzniecībā strādājošo, apmēram 5000 valsts pārvaldē un aizsardzībā nodarbināto, kā arī nepilni 4000 apstrādes rūpniecībā strādājošo.

Vienlaikus minētajā laika periodā lielākais ar Covid-19 saslimušo īpatsvars bija finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē - šajā nozarē ar Covid-19 janvārī slimoja 5,3% no nozarē strādājošajiem, kamēr izglītībā un arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā - 4,3%.

Nedaudz mazāks saslimušo īpatsvars bija veselībā un sociālajā aprūpē, kur ar Covid-19 slimoja 3,9% no nozarē strādājošajiem, tāpat izmitināšanas un ēdināšanas nozarē šajā periodā slimoja 3,9% strādājošo, kā arī šāds ar Covid-19 slimojošo īpatsvars bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā zemākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere novērojama lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī būvniecības nozarēs, kur, attiecīgi, vakcinācijas pilnu kursu līdz 20.oktobrim bija veikuši 34% un 49% strādājošo, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Tikmēr lielākais pret Covid-19 vakcinēto īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes sektorā, kur vakcinēti 87% no nozarē strādājošajiem.

Nozaru iedalījumā vakcinācijas īpatsvara ziņā veselības un sociālās aprūpes sektorā strādājošajiem seko izglītības nozare, kur uz 20.oktobri bija vakcinēti 83% no strādājošajiem, valsts pārvaldes un aizsardzības jomā - 81%, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu nozarē - 78%, finanšu un apdrošināšanas nozarē - 77% un mākslas, izklaides un atpūtas jomā - 77%.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē pret Covid-19 vakcinēti 71% darbinieku, izmitināšanas un ēdināšanas sektorā - 65%, operāciju ar nekustamo īpašumu jomā - 64%, pārējā rūpniecībā - 60%, tirdzniecībā - 60%, apstrādes rūpniecībā - 57%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā - 57%, bet transporta un uzglabāšanas sektorā - 51%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzes pārvaldības kļūdu problēma – nevienlīdzība

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību pievērsa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova raksts, ko publicējām arī Dienas Biznesa portālā, par to, ka pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits.

Protams, ir labi, ja kāds dzīvo aizvien labāk, taču šajā gadījumā atklājas būtiska problēma – kā akcentēts arī pieminētajā rakstā, kopējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Proti, viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits 

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās...

Pētījums, uz ko atsaucas O. Krasnopjorovs, pamatā ir par darbaspēku, taču redzam, ka tas pats divu ātrumu princips attiecināms arī uz uzņēmumiem, kam savukārt mēs esam vairāk pievērsuši uzmanību. Jo, protams, algu līmeņi privātajā biznesā tieši korelē ar to maksātāju ekonomisko situāciju. Bet, kā zināms, uzņēmumi atšķiras dažādā ziņā – kaut vai energoresursu patēriņa, lokācijas, klātienes darba īpatsvara, noieta tirgus, tā, vai šajā laikā vispār drīkst un var strādāt vai nē, utt. Ir tādi uzņēmumi, kas fokusējas uz kādu vienu darbības virzienu, ir daudzprofilu. Ir tādi, kas krīzē nolaiž rokas, aptur darbību, nogaida, un ir tādi, kas izmisīgi ķepurojas. Lielā mērā no tā izriet arī valsts atbalsta pieejamība, kas arī līdz ar iepriekšminētajiem un citiem faktoriem biznesa vidē lielā mērā veido tādu kā greizo spoguļu attēlu galeriju.

Kā piemin arī O. Krasnopjorovs, ir nozares, kurās darbavietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, bet tajā pašā laikā ir arī būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Un te var piebilst, ka atsevišķu politisku lēmumu dēļ vairojusies arī ēnu ekonomika, kam spilgts piemērs ir ilgu laiku legāli liegtā, bet privāti tāpat pieejamā skaistumkopšana. Protams, valsts atbalsts ir būtisks šādā krīzes situācijā, taču, kā esam jau rakstījuši, problēma ir tajā, ka izvēlētie atbalsta veidi vēl vairāk veicina šo nevienlīdzību, jo mērķēti nevis uz visiem, bet gan uz konkrētām uzņēmēju grupām. Kopumā ņemot, visa veida pabalsti, regulārie granti, valsts pasūtījumi utt. demotivē cīnīties.

Precīzāk – tie gan motivē cīnīties par šo atbalstu, pielāgoties tā saņemšanas prasībām, bet ne fokusēties uz izdzīvošanu brīvā tirgus apstākļos. Tā ir kā dzīvnieka dzīve zooloģiskajā dārzā, kur ik pa laikam visu atnes kopējs un vienīgā prasība ir labi demonstrēties publikai. Līdz ar to pabalsti neveicina dabīgu attīstību. Vēl vairāk – visu veidu pabalsti kropļo konkurenci, vairo nevienlīdzību, atsevišķos gadījumos arī korupciju.

Kāds būtu labāks risinājums? Jau iepriekš rakstījām: teiksim, uz krīzes laiku ieviests akcīzes nodokļa būtisks samazinājums degvielai vai PVN samazinājums elektroenerģijai. Noteikti ir arī citi varianti, taču būtiski, lai tie attiektos uz visiem uzņēmējiem vienādi un vienlaikus. Tas vismaz nozaru griezumā visus nostādītu līdzīgos apstākļos. Un tas lielā mērā mazinātu arī energoresursu cenu pieauguma radīto slogu, kā arī kaut nedaudz, bet bremzētu inflāciju.

Un te noteikti der atgādināt, ka tieši nevienlīdzības mazināšana savulaik – pirms vēlēšanām – bija viens no centrālajiem saukļiem vairākām pašreizējo valdību veidojošām partijām. Vismaz priekšvēlēšanu diskusijās noteikti. Ja tagad jautātu ministriem, premjeram vai Saeimas deputātiem par to, vai viņu realizētā politika vērsta uz nevienlīdzības vairošanu vai mazināšanu, atbilde noteikti būtu: mēs gribam mazināt nevienlīdzību. Un to attiecinātu kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Jo valstiski svarīga ir līdzsvarota attīstība.

Diemžēl krīzes laikā realizētā politika uz to nav vedusi. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānolaiž rokas bezspēcībā – situācija vēl ir labojama. Tikai būtiski to pastāvīgi, tā teikt, uzturēt karstu, aktuālu. Jo pie mums jau tā pierasts, ka vispirms tiek risinātas to problēmas, kas visskaļāk bļauj. Šajā gadījumā tā bļaušana būtu visu labā. Tātad jārunā par šo būtu visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nodarbināto vakcinācijas temps strauji aug, šobrīd sasniedzot 76%. Uzņēmumi un viņu darbinieki dara visu, lai mēs ātrāk atgrieztos normālā dzīvē," secinājis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Viņš 28. oktobrī bija sasaucis attālinātu Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām pārrunātu uzņēmumu darbību ārkārtējās situācijas laikā, darbinieku vakcinācijas un testēšanas norisi uzņēmumos, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem, lai veicinātu nodarbināto vakcināciju pret Covid-19.

“Uzņēmēji atzina, ka ir nepieciešama lielāka uzticēšanās no valdības, ļaujot pašiem organizēt savu darbinieku testēšanu, tādējādi mazinot arī birokrātiskos šķēršļus testēšanas procesā,” norāda J.Vitenbergs.

Sanāksmes laikā Ekonomikas ministrija iepazīstināja uzņēmējus ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem par vakcinācijas pret Covid-19 norisi dažādās tautsaimniecības nozarēs, profesiju grupās, kā arī reģionālajā griezumā. Diemžēl zemākā vakcinācijas aptvere šobrīd ir apstrādes rūpniecībā, kas ir būtisks risks Latvijas ekonomikas tālākai izaugsmei, jo var veidoties situācija, ka plašas saslimstības gadījumos uz laiku tiek apturēta eksportējošu uzņēmumu darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris Ukrainas atbalstam varētu novirzīt aptuveni 250 000 eiro

Db.lv, 02.03.2022

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" un koncernā ietilpstošais SIA "Verems" par katru Latvijā nopirkto bērza finierkluču kubikmetru, ko uzņēmumiem būs iespēja pārstrādāt eksporta produktos, novirzīs piecus eiro Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, liecina "Latvijas finiera" paziņojums kompānijas mājaslapā.

Uzņēmumā prognozē, ka, ņemot vērā koncerna ražošanas apmēru, martā Ukrainas atbalstam novirzītā summa varētu sasniegt aptuveni 250 000 eiro. Vienlaikus uzņēmums meklē arī citus atbalsta mehānismus.

"Latvijas finiera" pārstāvji skaidro, ka kopā ar meža nozares partneriem ir iespējams nodrošināt pietiekami ilglaicīgu, nepārtrauktu, pievienotās vērtības ķēdē integrētu atbalstu ukraiņu tautai cīņā par ar saviem cilvēkiem, zemi, brīvību un neatkarību, par visas Eiropas un Rietumu pasaules vērtībām, drošību un mieru.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

Pašlaik vietējo uzņēmēju galvenais uzdevums ir turpināt darbu, nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem stabilas darba vietas, ražot augstas pievienotās vērtības eksporta produktus un veidot valstij nodokļu ieņēmumus. "Jo palīdzēt mēs varam tikai tad, ja paši esam stipri," norāda uzņēmumā.

Šī iemesla dēļ katram baļķim, kas pašlaik tiek iegūts Latvijas mežos, jāpievieno pēc iespējas lielāka vērtība tepat Latvijā, lai neizveidotos situācija, kad šajos apstākļos vietējais resurss neapstrādāts tiktu vests konteineros, piemēram, uz Ķīnu.

Zemes apsaimniekošana, ilgtspējīga vietējo resursu izmantošana un vietējā apstrādes rūpniecība visus neatkarības gadus ir bijis Latvijas ekonomikas mugurkauls, kā arī krīzē tas ir un būs Latvijas stabilitātes pamats, atgādina uzņēmums.

"Atbalsta sistēma pagaidām attiecas uz Latvijas apaļkoku piegādēm no pilnīgi visiem sadarbības partneriem - "Latvijas valsts meži", privāto mežu īpašniekiem, mežistrādes uzņēmumiem un citiem apaļkoku tirgus dalībniekiem. Vēlāk atbalsta sistēma varētu tikt attiecināta arī uz finierkluču piegādēm Lietuvā, Igaunijā un Somijā, taču tam nepieciešams ilgāks izvērtēšanas un sagatavošanās laiks," norāda "Latvijas finieris".

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas sākto karu pret Ukrainu, "Latvijas finieris" iepriekš paziņoja, ka pārstrukturēs piegādes ķēdes un pārkārtos saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Latvijas finiera" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 223,55 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,9% - līdz 12,038 miljoniem eiro. 2021.gadu koncerna apgrozījums, pēc kompānijā vēstītā, varētu būt sasniedzis 250 miljonus eiro.

"Latvijas finieris" reģistrēts 1992.gadā. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Optimistiskās prognozes ir skarbas, bet ekonomika nesabruks

Jānis Goldbergs, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits

Dr. Oļegs Krasnopjorovs, LU Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” direktora vietnieks, Latvijas Bankas Monetārās Politikas pārvaldes galvenais ekonomists, 03.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās bezdarbnieka statusam, bija visai līdzīgs 2009. gadā piedzīvotajam globālās finanšu krīzes laikā.

Taču šoreiz “jostu savilkšanas” vietā darba devējiem un ņēmējiem tika piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, kas ļāva uzņēmumiem paturēt darbiniekus, pat būtiski samazinoties apgrozījumam. Tāpēc var teikt, ka kopumā valsts atbalsta mērķis tika sasniegts - nepieļaut uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Arī bezdarba līmenis valstī palielinājies tikai nedaudz, bet ekonomikas apjoms atgriezās pirmspandēmijas līmenī.

Tomēr kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engures ostā uzņēmums SIA “O Yachts” ir uzbūvējis savu ceturto 14m garo “4 Klases” katamarānu “AONYX”, vēsta Tukuma novada pašvaldība.

Ar pārtraukumu uzņēmums SIA “O Yachts” strādā jau 6 gadus, kuru laikā ir uzbūvēti četri “4 Klases” (14m) katamarāni un divi “6 Klases” (līdz 20m), kuri 2021. gadā ir nominēti par labākajiem multi-korpusu klasē līdz 60 pēdām Eiropā un pasaulē.

Jaunais katamarāns veiksmīgi tiek gatavots ceļam uz Karību jūru un uzņēmums gatavojas būvēt nākamo “4 klases” katamarānu.

Kā top? SIA O-yachts katamarāni  

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «O- Yachts», vērojot, kā tiek...

Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis uzskata, ka Engures ostai ir pamats lepoties ar šādu ražotni ostā, kas ir unikāla ne tikai Latvijas bet arī Baltijas mērogā.

Saskaņā ar Latvijas transporta un ostu attīstības vadlīnijām, kā viena no mazo ostu prioritātēm ir definēta ražošana, kuras neatņemama sastāvdaļa ir zvejniecība un jūras transports. Šajā segmentā Engures osta izceļ zivju apstrādes uzņēmumu SIA “Unda”, jau minēto SIA “O Yachts”, kā arī ar 2020. gadā dibināto kuģu būves uzņēmumu SIA "Invessel”. SIA “Invessel” šobrīd būvē zvejas kuģi Norvēgijai, kurš tiks nolaists ūdenī šā gada beigās vai nākošā gada sākumā un tieši no Engures ostas varēs doties zvejot Ziemeļu un Norvēģu jūrās.

Šogad Engures ostas pārvalde Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta “Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana, EST-LAT177” ietvaros plāno uzstādīt degvielas uzpildes staciju jahtām un papildus jahtu piestātņu pontonus. Engures ostas pārvaldei šim projektam pieejamais budžets ir 100 000 eiro, t.sk. ERAF līdzfinansējums 85 000 eiro un Valsts budžeta līdzfinansējums 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru