Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir neskaidrāks kā parasti, Baltijas valstu ekonomikas jau vēsturiski ir spējušas izturēt dažādus izaicinājumus.

Līdzīgi kā daba, arī tautsaimniecība attīstās cikliski. Baltijas valstīm kopš neatkarības atgūšanas, piedzīvojot ievērojamas pārmaiņas gan valstiskā, gan savu ekonomiku struktūrā, nācies izjust šos svārstību ciklus ne vienu reizi vien. Tomēr tās ir spējušas pielāgoties, apliecinot savu ekonomiku noturību.

Arī pēdējo gadu laikā, sastopoties ar pandēmijas un globālo saspīlējumu izraisītām sekām: piegāžu ķēžu pārrāvumiem, energoresursu un pārtikas dārdzības izraisīto inflācijas kāpumu, globālā pieprasījuma samazināšanos un aktīva agresora tuvo klātbūtni, Baltijas valstis ir spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šajā laikā ekonomikas rādītāji bijuši pārsteidzošu kontrastu pilni. Lietuva turpināja uzplaukt, Igaunija pieredzēja recesiju, savukārt Latvija svārstījās starp izaugsmes epizodēm un vieglu recesiju. Jaunākie rādītāji sniedz pozitīvāku skatu, liekot domāt, ka vājās ekonomiskās aktivitātes periods tuvojas beigām – ekonomikas cikli izlīdzināsies. Ekonomika visās Baltijas valstīs stiprinās un svārstības varētu nomainīt mērena izaugsme, ko varētu sekmēt zemākas aizņemšanās izmaksas un pat neliels algu kāpums, kas kopā ar patērētāju optimisma atjaunošanos un eksporta un ražošanas rādītāju uzlabošanos sniegs lielāku atbalstu ekonomikai.

Darbinieki vienmēr ir bijuši galvenā uzņēmuma vērtība, neatkarīgi no tā, ar kādu mērķi tas ir dibināts un kādu saimniecisko darbību tas veic. Vienlaikus daudzas organizācijas un uzņēmumi joprojām neapzinās, ka darbinieki var kļūt par to lielāko draudu un kiberdrošības ķēdes vājāko posmu.

Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība pēdējos gados ir mainījusi organizāciju darbību, taču vienlaikus tā likusi piemirst par būtiskāko — cilvēka lomu organizācijā. Arvien mazāk tiek ieguldīts dabīgajā intelektā, lai gan tieši cilvēks ir katras organizācijas dzīves cikla pamatsastāvdaļa. No lēmuma dibināt uzņēmumu līdz pārvaldības un personāla atlases procesiem — ikvienā no šiem soļiem ir iesaistīts cilvēks. Arī lēmumu par to, kādus MI rīkus ieviest (vai tomēr neieviest), pieņem cilvēks. Organizācijas kļūst tehnoloģiski advancētākas, vienlaikus arī ievainojamākas, neapzinoties, kādu postu uzņēmumam var radīt laikus neapzināti riski.

Cilvēkfaktora riski — no vienkāršas kļūdas līdz apzinātam kaitējumam

Latvija ir guvusi panākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanā, un tas varētu ļaut atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti, komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") publicēto ziņojumu.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka saņemtais novērtējums ir pozitīva ziņa, īpaši ņemot vērā, cik resursu ir ieguldīts mērķu sasniegšanā. Viņš pauž cerību, ka novērtējums ļaus atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju.

"Citu valstu pieredze rāda, ka būtiskākās sekas iestājas tieši negatīva scenārija gadījumā. Tādēļ pozitīvs novērtējums Latvijai nenozīmē automātisku ekonomikas ieguvumu vai strauju investīciju pieaugumu," pauž Gašpuitis, norādot, ka tas galvenokārt ir reputācijas jautājums, kā arī signāls starptautiskajiem partneriem, kuru jāspēj izmantot.

Ekonomists uzsver, ka ieguvums Latvijai vairāk izpaužas kā potenciālo zaudējumu novēršana, nevis tiešs ekonomiskais ieguvums.

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Latvijas nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma būtu jāpārskata un jāoptimizē, likvidējot funkciju pārklāšanos, ieviešot vienotu pieeju risku novērtēšanai un digitalizējot informācijas apriti starp iestādēm - tas uzlabos sistēmas efektivitāti un lietderību.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros.

Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta - to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. OECD konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.

Šis gads būs zīmīgs ar būtiski atšķirīgiem izaugsmes tempiem dažādos reģionos, monetārās politikas sinhronizācijas trūkumu un ir gaidāms nestabils gads ar pastāvīgām diskusijām par tarifu politiku, svārstīgiem valūtu kursiem un ģeopolitikas pārmaiņu ietekmi, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais pasaules ekonomikas analītikas apskats EY Global Economic Outlook 2025.

EY pētījuma eksperti norāda, ka izaugsme eirozonā ir lēna – mūsu valūtas zonas IKP būs pieaudzis vien par 0.7% pagājušajā gadā, bet šogad attīstībai vajadzētu pieaugt līdz 1.3% un nākamajā gadā jau līdz 1.8%. Savukārt, ASV ekonomika pērn būs augusi par 2.8% un šogad turpinās attīstīties 2.2% pieauguma līmenī, bet nākamgad izaugsme jau palēnināsies līdz 1.7%.

“Eirozonas izaicinājums ir konkurētspēja un šobrīd nav īsti pozitīvu iemeslu, kāpēc Eiropā varētu atsākties straujāka attīstība. Tas, diemžēl, nozīmē, ka arī Latvija nevar paļauties uz strauju eksporta uzplaukumu vai vērienīgu investīciju pieplūdumu. Latvijas izaugsme var būt vienīgi smaga darba rezultāts, mums pašiem ceļot produktivitāti,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, Volstrītā kāpjot otro dienu pēc kārtas, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atteikšanās no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

Pēc fokusēšanās uz Grenlandi, Irānu un citiem ģeopolitikas karstajiem punktiem "šķiet, ka tirgū atjaunojusies labvēlīga situācija. Ekonomika ir tiešām labā stāvoklī, lai virzītos uz priekšu," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Toms O'Šī.

Ceturtdien publiskoti ASV ekonomikas dati liecināja, ka ASV ekonomikas apmēra kāpums pērn trešajā ceturksnī bijis nedaudz straujāks par iepriekš lēsto, savukārt inflācija novembrī bijusi stabila.

Nākamnedēļ ir gaidāma "Apple", "Microsoft", "Boeing" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošana, kā arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pieņems lēmumu monetārās politikas jomā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 49 384,01 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 6913,35 punktiem, bet "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 23 436,02 punktiem.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Attīstītāju interese par nekustamo īpašumu renovāciju Rīgā ir augsta, taču, ja netiks veiktas izmaiņas likumdošanā, degradēto ēku skaits Latvijas galvaspilsētā ar katru gadu tikai pieaugs, norāda Dzintars Bērziņš, nekustamā īpašuma aģentūras “1 37” vadītājs.

Viņš atzīmē, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus ir sasniedzis kritisku punktu - ekonomiski pamatotu renovācijas projektu piedāvājums strauji izsīkst, bet virkne ēku joprojām stāv tukšas, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana būtiski palielina projektu gala cenu, bieži padarot tos attīstītājiem nerentablus.

“Tiklīdz ēkai nepieciešams pilns būvprojekts, piemēram, nesošo konstrukciju vai pārsegumu maiņai, īpašuma pārdošana tiek aplikta ar PVN. Tas renovācijas izmaksas palielina par 300 līdz 600 eiro kvadrātmetrā, būtiski ietekmējot arī projekta gala cenu. Līdzīgi ir ar bēniņu izbūvi - ja tiek izveidoti jauni dzīvokļi, tie tiek traktēti kā “jaunas vienības” un tiek aplikti ar PVN. Tas pats attiecas arī uz lifta izbūvi un citiem uzlabojumiem, kas objektīvi paaugstinātu īpašuma vērtību, taču šobrīd attīstītājiem uzliek vien papildu slogu,” skaidro Dz. Bērziņš, uzsverot, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti apdraud arī drošību.

Izmaksu pieauguma un izejvielu trūkuma dēļ zivju produkcija kļūs tikai dārgāka, intervijā prognozēja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Pēc viņa teiktā, nozare šobrīd saskaras ar unikālu cenu pieauguma ciklu - lai gan loģiski būtu sagaidīt cenu kritumu, realitātē piecus gadus cenas tikai palielinās.

Endele atzīmēja, ka arī, plānojot budžetu šim gadam, nav pamata cerēt uz izejvielu cenu kritumu, jo zivju krājumi un resursi kopumā neuzlabojas.

"Esmu nozarē jau 20 gadus - iepriekšējie periodi bija tādi, ka, ja vienu gadu cena kaut kam pieauga, tad nākamajā gadā cena samazinājās citreiz vairāk, citreiz mazāk. Katru gadu bija cenu "šūpoles", bet šobrīd jau piecus gadus cenas tikai palielinās," teica Endele.

Viņš skaidroja, ka produkcijas pašizmaksu veido divi lieli izmaksu posteņi - darba alga un izejvielas cena.

Galerijā “Petroleja” 10.decembrī apbalvoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2025” uzvarētāji.

Galveno balvu – 10 000 eiro idejas attīstībai – ieguvis Aivars Vembris un Arturs Bundulis no Latvijas dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmuma “AP4PIC” ar fotoniskām polimēru mikroshēmām elektrisku mikroshēmu aizvietošanai datu centros. Šī gada uzvarētājs piedāvā risinājumu vienai no pasaules straujāk augošajām problēmām – datu centru milzīgajam elektroenerģijas patēriņam.

Daļu elektrisko mikroshēmu datu centros ir iespējams aizstāt ar fotoniskām mikroshēmām. Šāda nomaiņa nepieciešama, jo mākslīgā intelekta pielietošana veicina elektroenerģijas patēriņu datu centros. Aivara Vembra izstrādātās Polimēra fotonikas platformas risinājums ir mikroshēmas veidot no polimēriem, kas būtiski samazinātu ražošanas izmaksas. Šobrīd vairākas mikroshēmas jau ir testētas laboratorijā.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada deviņos mēnešos bija 110 miljoni eiro (iepretim 180 miljoniem eiro pērn). Peļņas samazinājumu veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm. Kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājušies par 61 miljonu eiro. Tīrie komisiju ienākumi saglabājušies nemainīgi.

Kopējie bankas izdevumi šī gada deviņos mēnešos ir 122 miljoni eiro (115 miljoni eiro pērn). Šogad kredītuzkrājumi ir bez izmaiņām (pērn pirmajos deviņos mēnešos tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 6 miljonu eiro apmērā).

Bankas kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 550 miljoniem eiro. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 250 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 300 miljoniem eiro.

Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī īstenoti 14 M&A darījumi ar kopējo vērtību 1,37 miljardi ASV dolāru, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais Centrāleiropas uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās darījumu (jeb M&A, mergers & acquisitions) apskats.

Tas Latviju pēc darījumu vērtības ierindo piektajā vietā Centrāleiropā aiz Čehijas (darījumu vērtība pirmajā kvartālā 5,77 miljardi ASV dolāru), Grieķijas (3.02 miljardi), Turcijas (1,8 miljardi) un Polijas (1,76 miljardi). Tikmēr Igaunijā šī gada pirmajos trīs mēnešos īstenoti 12 M&A darījumi ar kopējo vērtību 273 miljoni ASV dolāru, bet Lietuvā – 14 darījumi ar 52 miljonu ASV dolāru vērtību.

Latvijas M&A darījumu rādītājus būtiski izceļ Salling Holding A/S darījums par RIMI Baltic SIA iegādi 1,349 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas gada pirmajā kvartālā ir ceturtais lielākais darījums visā Centrāleiropas reģionā.

“Visās mūsu reģiona ekonomikās šobrīd valda pastiprināta nenoteiktība ģeopolitikas iespaidā, ko pastiprina neziņa par ASV tarifu politiku, kas, savukārt būtiski ietekmē visas Eiropas ekonomiku un kapitāla tirgus. Šajos apstākļos redzam, ka investori fokusējas uz uzņēmumiem ar spēcīgām tirgus pozīcijām nozarēs, kas balstās uz vietējo patēriņu – mazumtirdzniecību, plaša patēriņa precēm, veselības nozari. Tomēr Baltijā un Latvijā jau tuvākajos gados ir paredzama augoša investoru interese par atjaunojamās enerģijas ražošanas un infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī tehnoloģiju kompānijām, kas aktīvi attīstās tieši mūsu reģionā. Tāpat investorus šobrīd interesē ražošanas jaudas dažādās nozarēs, kas ir daļa no globālu uzņēmumu centieniem pārcelt ražošanu tuvāk saviem mērķa patērētāju tirgiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Neraugoties uz pieaugušajiem ģeopolitiskajiem riskiem, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās - izņemtās) uzņēmumu pamatkapitālos 20024. gadā ir pieaugušas par 441 miljonu eiro.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. 2025. gada 1. janvārī Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 12,178 miljardus eiro, bet 2024. gada 1. janvārī – 11,73 miljardus eiro. Lursoft IT dati liecina, ka 2024.gadā veikto darījumu skaits sasniedzis 9962, kas ir par teju 50% vairāk nekā 2023. gadā, kad tādu bija 6530. Pēdējo piecu gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kādas līdz tam nav pieredzētas, taču investīciju bilance turpina augt. Pēc vairāku aptaujāto domām, ārvalstu investīciju jomā būtiskākais ir un vēl jo vairāk būs tas, no kurienes šādas investīcijas nāk un kādus investorus vēlas pie sevis redzēt Latvija. Skanēja arī secinājums, ka Latvijai būtu aktīvi jāiesaistās cīņā par investīcijām no vairākiem reģioniem, taču šādam solim esot nepieciešama proaktīva rīcība, vienlaikus pašu mājās jāveic attiecīgi mājasdarbi, kuri atvieglotu gan jaunpiesaistīto, gan jau esošo investoru darbību — samazinātu birokrātisko slogu un prasības, vēl jo vairāk tās, kādu nav kaimiņu konkurentvalstīs.

Eiropas investēšanas platforma “Letsinvest“, kas savu darbību ievērojami ir paplašinājusi un pagājušajā gadā sākusi veiksmīgi izplatīt obligācijas, 2025.gadā piešķīra kredītus 52 milj. EUR apmērā, proti par 67% lielākas summa apmērā salīdzinoši ar 2024.gadu. Savukārt kopš darbības sākuma ar “Letsinvest“ platformas starpniecību finansēta summa jau pārsniegusi 100 milj. EUR.

Divciparu atdeve un ekonomiskais labums

Kā apgalvo “Letsinvest“ valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris, minētā summa atspoguļo ne tikai investētāju kopienas gūtu uzticību, bet arī radītu reālu ekonomisku labumu sabiedrībai.

“Pieminētie 100 milj. EUR pārvērtās jaunajās darba vietās, atalgojumos darbiniekiem, pasūtījumos būvniecības nozarei un būvuzņēmējiem, jaunajos mājokļu kvadrātmetros, labākajos un skaistākajos dzīves apstākļos iedzīvotājiem, jo vairākumu kredītu platforma piešķīra nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tāpat ir ļoti svarīga investētāju peļņa, jo platforma ģenerēja divciparu vidēju gada atdevi“, – komentējot iepriekšējā gada rezultātus uzsvēra V. Kinduris.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2025. gada 1. ceturksnī palielinājies par 1,2 %, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laika periodu, un sasniedzis 43,2 milj. eiro.

Līdzīgi – par 1,8 % – audzis pieslēgumu skaits “Tele2” tīklā, klientu skaitam tuvojoties 1,1 miljonam.

Uzņēmums šī gada 1. ceturksnī strādāja ar vēsturiski augstāko efektivitātes rādītāju, kas sasniedza 45 %. Tāpat uzņēmums turpināja aktīvi investēt savā attīstībā – investīciju apjoms bija par 10,2% lielāks nekā pērn šajā pašā periodā, veidojot 4,4 milj. eiro.

“Uzņēmuma darbības rādītājus sasniedzam, pateicoties spējai piesaistīt jaunus klientus un mūsu pakalpojumu kvalitātei, kā arī augstai mūsu iekšējo procesu efektivitātei. To apliecina arī jaunākie SPRK dati, saskaņā ar kuriem “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki, t.sk. biznesa klienti, izmanto mobilajos telefonos. “Tele2” tirgus daļa ir 40,9 %,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Vienlaicīgi vērojams neliels kritums viedierīču tirgū, kas visticamāk saistīts gan ar klientu piesardzību, ņemot vērā ģeopolitikas radīto neskaidrību par nākotni, gan ar faktu, ka viedierīču lietošanas laiks kļūst ilgāks. Līdzīga tendence ir vērojama arī citās valstīs.”