Daudzās organizācijās ilgtspēja vairs nav jauns jēdziens – ir stratēģijas, mērķi, rādītāji un atbildīgās personas. Taču praksē arvien biežāk rodas jautājums: kāpēc, neskatoties uz visu iepriekš minēto, reālā rīcība nemainās tik strauji, kā cerēts? Atbilde bieži ir vienkārša – ilgtspēja ir definēta dokumentos, bet nav integrēta cilvēku ikdienas darbā.

Vides ilgtspēja dzīvo ikdienas lēmumos, nevis stratēģijās

Darbinieki katru dienu pieņem desmitiem mazu lēmumu – kā izmantot resursus, kā organizēt procesus, kā sadarboties, kā mācīt, ražot vai sniegt pakalpojumus. Tieši šie lēmumi nosaka organizācijas faktisko ietekmi uz vidi, nevis stratēģijas formulējumi. Ja darbiniekiem trūkst izpratnes, prasmju vai motivācijas rīkoties videi draudzīgi, pat visambiciozākie ilgtspējas mērķi paliek uz papīra. Tehnoloģijas var palīdzēt, bet tās neaizstāj cilvēka lēmumu, tāpēc vides ilgtspēja organizācijā nav tikai investīciju vai inovāciju jautājums – tā ir cilvēkresursu vadības jautājums.

Zaļā cilvēkresursu vadība – tilts no stratēģijas uz praksi

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais ilgtspējas un uzņēmējdarbības integrācijas pētījums The Future of Sustainability in Business atklāj, ka joprojām vairākumā jeb 55% gadījumu uzņēmumu ilgtspējas stratēģijas nav saistītas ar kopējo uzņēmuma biznesa stratēģiju, bet 19% uzņēmumu šāda integrācija ir veikta daļēji.

Tomēr 22% uzņēmumu vadītāju norāda, ka ilgtspējas stratēģijas jau ir lielā mērā integrētas ar biznesa stratēģiju un 5% atzīmē, ka šīm stratēģijas vairs nav nošķiramas – tās veido vienu kopēju biznesa redzējumu.

EY pētījums arī izgaismo vairākas ilgtspējīgai attīstībai satraucošas atziņas, proti, 57% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka tad, kad nepieciešams samazināt izmaksas, ilgtspējas iniciatīvas tiek pārtrauktas vai ierobežotas vispirms – tikai pēc tam seko pamata biznesa iniciatīvu pārskatīšana. Tāpat 39% uzņēmēju uzskata, ka ilgtspēja ir un vienmēr ir bijusi zemākas nozīmes prioritāte nekā uzņēmuma komerciālā darbība. Un tikai 18% uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu ilgtspējas stratēģija risina ilgtermiņa izaicinājumus.

Mazā iedzīvotāju skaita un ierobežoto resursu dēļ Baltijas uzņēmēji nekad nespēs dominēt masu ražošanā un konkurēt ar pasaules lielākajām ekonomikām. Tomēr, apzinoties stiprās puses un atrodot savu nišu, mums ir iespēja iekarot un nostiprināt unikālu vietu arī globālā mērogā.

Dziļā saikne ar dabu, kas raksturīga šim reģionam, ļauj izvirzīties līderpozīcijās tieši ilgtspējas, tostarp zaļo inovāciju, jomā. Turklāt, būdami salīdzinoši mazi, esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmīgumu – īpašībām, kas ir ļoti svarīgas, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses.

Jāizmanto reģionālais potenciāls

Raugoties no patērētāju viedokļa, šobrīd interese par visu, kas ir zaļš un ilgtspējīgs, viennozīmīgi pieaug, un to īpaši var redzēt jaunāko paaudžu ikdienas izvēlēs. Vienlaikus jāatzīst, ka Baltijas iedzīvotāju dzīves līmenis mudina prioritizēt vērtību, ko var iegūt par konkrētu cenu, un iespēja iegādāties ilgtspējīgas preces vai pakalpojumus zināmā mērā aizvien ir privilēģija. Runājot par Baltijas reģiona konkurētspējas priekšrocībām, nereti novārtā tiek atstāti vietējie risinājumi. Ilgtspējas pamatā ir ietekmes uz vidi samazināšana, un, iegādājoties vietējos produktus – neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no tuvējām saimniecībām vai vairākkārt pārstrādātiem materiāliem, – ne vien ievērojami samazinām transporta radītās emisijas, bet arī palīdzam mūsu maciņiem.

Nekustamo īpašumu nozare pēdējo gadu laikā piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Energoresursu cenu straujais kāpums, ko izraisījusi ģeopolitiskā situācija, piegādes traucējumi un pāreja uz atjaunojamiem resursiem, kopā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un investoru pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem risinājumiem būtiski maina nozares attīstību.

Ilgtspēja vairs nav tikai modes tendence, tā kļuvusi par vienu no faktoriem, kas nosaka īpašumu vērtību, pieprasījumu un spēju konkurēt tirgū, stāsta “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks Arnolds Romeiko.

“Ja vēl pirms dažiem gadiem ilgtspējīga domāšana komercīpašumos galvenokārt bija saistīta tikai ar ēku siltināšanu vai saules paneļu uzstādīšanu, šobrīd tā aptver daudz plašāku spektru. Mūsdienās ilgtspēja nozīmē ne tikai vides ietekmes samazināšanu, bet arī īpašumu finansiālās ilgtspējas nodrošināšanu ilgtermiņā. Eiropas Savienības jaunākās direktīvas un zaļā kursa mērķi, piemēram, siltumnīcefekta veidojošo gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana, jau nosaka jaunus spēles noteikumus, kurus nekustamo īpašumu nozarē vairs nevar ignorēt,” norāda A. Romeiko.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Industriālie uzņēmumi strauji virzās ilgtspējas virzienā, taču to attīstības temps joprojām ir nevienmērīgs - kamēr daļa komersantu jau strādā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, citi vēl tikai sper pirmos soļus.

Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ISO standarti un COP saistības Latvijas ražošanas uzņēmumiem nozīmē reālas pārmaiņas - nepieciešamību pārskatīt ražošanas tehnoloģijas, izmantotās izejvielas, enerģijas patēriņu un sadarbību ar piegādātājiem. Lielajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem šīs prasības jau ir ikdiena, savukārt daļa mazo ražotāju uz šīm izmaiņām joprojām raugās piesardzīgi.

Jāiegulda laicīgi

Latvijas biznesa vide kopumā pakāpeniski pielāgojas ES un starptautiskajām ilgtspējas prasībām, taču uzņēmumu spēja tās ieviest praksē būtiski atšķiras, norāda Jānis Senkans, ABB Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā. “Lielie uzņēmumi šajā gadījumā ir soli priekšā - tie jau savlaicīgi ievieš nepieciešamās pārmaiņas un strādā proaktīvi, taču mazākiem uzņēmumiem joprojām bieži trūkst datu, finanšu resursu un iekšējās kapacitātes. Konkrēts piemērs ir elektromotoru joma - ES noteikumi paredz, ka jaunajiem elektromotoriem jāatbilst vismaz IE3 energoefektivitātes klasei. Lielie uzņēmumi jau skatās uz priekšu un arvien biežāk pieprasa IE5 risinājumus, kamēr mazākie ražotāji nereti izvēlas zemākas izmaksas, dodot priekšroku cenai, nevis efektivitātei,” norāda J.Senkāns, uzsverot, ka vienlaikus izpratne par to, ka iekārtas iegādes cena ir tikai neliela daļa no kopējām izmaksām, kopumā pieaug. “Daudzi klienti saprot, ka izšķirošais faktors ir dzīves cikla izmaksas.

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

SIA “Reitan Convenience Latvia”, kas pārvalda Latvijā lielāko mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un lielāko kafejnīcu ķēdi “Caffeine”, 2024. gadā strādājusi ar uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu, kaut arī nav trūcis izaicinājumu lokālā un globālā mērogā.

Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn apgrozījums pieaudzis par 4,5 %, sasniedzot 91,3 miljonus eiro, peļņa palielinājusies līdz 1,1 miljonam eiro, savukārt nodokļos kopumā samaksāti 3,3 miljoni eiro.

“Man vissvarīgāk ir rūpēties par cilvēkiem un veidot spēcīgu, uz vērtībām balstītu kultūru. Tas arī ir mūsu galvenais veiksmes faktors, kas atspoguļojas rezultātos – spēcīga, mērķtiecīga komanda, kas iedegas par katru klientu,” saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena. Viņa uzsver – pagājušais gads ir bijis veiksmīgs, jo, neskatoties uz ārējiem apstākļiem, ir izdevies izmantot katru iespēju, lai uzlabotu uzņēmuma veiktspēju.

Vēl nesen dzīvojām laikā, kad attīstītā pasaule un tās vadošie uzņēmumi bija vienoti apņēmībā mazināt cilvēces radīto ietekmi uz vidi. Šodien mūsu kopējā apņēmība vairs nav tik stingra un liek jautāt, kādēļ esam sākuši ļodzīties un vai varam to atļauties.

Skaidri zinām, ka uzņēmumiem, lai tie pastāvētu, ir jāspēj pelnīt – bet, vai tie var būt daļa no klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu risinājuma?

Pasaule pieprasa ilgtspēju, uzņēmumiem ir jākļūst labākiem

Klimatam mainoties, arvien labāk saprotam, ka vairs nevaram pieļaut tādu attieksmi pret vidi, pie kādas bijām raduši iepriekšējās desmitgadēs. Ilgtspējas principi ienāk mūsu ikdienā, un tie jau vārdiski izskaidro savu būtību – saglabāt spēju kaut ko darīt. Attiecinot uz uzņēmējdarbību, tas nozīmē saglabāt spēju strādāt gan tagad, gan nākotnē. Ilgtspējīgs uzņēmums ir godīgs un caurspīdīgs, tam rūp ne vien vide, bet arī vietējā kopiena, darbinieku labklājība, piegādes ķēdē iesaistīto personu labjūta, tas spēj pielāgoties un veidot inovācijas.

AS “MADARA Cosmetics” ir saņēmusi nevalstiskās organizācijas “B Lab” sertifikātu “B Corp”, kļūstot par daļu no atbildīgas uzņēmējdarbības komūnas un ierindojoties starp tādiem pasaules zīmoliem kā “Patagonia”, “Danone”, “Aesop”, kā arī pievienojoties “Kalve Coffee” no Latvijas.

Šis sertifikāts apliecina uzņēmuma pamatvērtības, kas kopš dibināšanas brīža balstītas atbildībā pret vidi, cilvēkiem un pārvaldību, kā arī paver plašākas starptautiskās atpazīstamības iespējas zīmolam MÁDARA.

Atšķirībā no vairums citu organizāciju, “B Lab” uz uzņēmējdarbību raugās visaptveroši un uzņēmuma ietekmes novērtējumā ietver piecas galvenās kategorijas – pārvaldību, darbiniekus, kopienu, vidi un klientus. Lai iegūtu “B Corp” sertifikātu, uzņēmumam ir jāsaņem vismaz 80 punkti B ietekmes novērtējumā. Turklāt uzņēmumiem ir jāveic resertifikācija ik pēc trīs gadiem, kas nozīmē nepārtrauktu tiekšanos pēc arvien augstākiem rezultātiem.

“Lai gan ilgtspēja ir bijusi “MADARA Cosmetics” pamatvērtība jau kopš pirmsākumiem, “B Corp” sertifikācijas process ilga divus gadus, un mums bija būtiski, lai ne tikai formalizētu esošās ilgtspējas prakses, bet arī iegūtu jaunu skatījumu uz savu darbību – tostarp rūpīgi izvērtētu sadarbības partnerus. Bijām gandarīti, pārliecinoties par to atbilstību mūsu vērtībām,” norāda AS “MADARA Cosmetics” izpilddirektore Gunta Šulte.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” teritorijā tika atklāts viens no Latvijā lielākajiem ražošanas uzņēmuma teritorijā izveidotajiem saules paneļu parkiem. Kopējās investīcijas projektā sasniedz 3,56 miljonus eiro.

Saules paneļu parka jauda ir 3,2 megavati (MW), kas nodrošinās līdz pat 40% no “Olpha” kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas atbilst elektroenerģijas patēriņam, kas spētu nodrošināt apmēram 1000 mājsaimniecības uz vienu gadu. Kopumā parkā izvietoti 5390 saules paneļi, palīdzot būtiski samazināt oglekļa emisijas un palielinot uzņēmuma neatkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

“Katrs atjaunojamās enerģijas projekts, sākot no nelieliem – mājsaimniecību patēriņa, beidzot ar uzņēmumu ražošanas vajadzībām radītiem zaļās enerģijas parkiem, kas spēj daļēji vai pilnībā nodrošināt ražošanas procesu ar elektroenerģiju, stiprina mūsu enerģētisko neatkarību. Tas ir arī ieguldījums ilgtspējā un svarīgs solis klimatneitralitātes virzienā,” pārliecināts ir klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Jaunatklātā saules paneļu parka kopējā platība “Olpha” teritorijā Olainē ir 4,2 hektāri. Tā izveidē investēti 3 560 833,04 EUR, no kuriem 882 851,16 EUR veido ES Atveseļošanās fonda līdzfinansējums, ko pārvalda Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Uzņēmumiem tiek piedāvātas ar vien jaunas iespējas pieteikties dažādu formātu atbalstam, lai ieviestu ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr finansējuma pieejamība vai formāla atsevišķu izmaiņu ieviešana nedrīkst kļūt par galveno iniciatoru pārmaiņām uzņēmumā.

Uzņēmuma uzmanības centrā vienmēr ir jābūt produkta vai pakalpojuma kvalitātei un tā konkurētspējai. Ja uzņēmuma darbība ir balstīta pārliecībā, ka tā uzdevums ir visefektīvākajā veidā dod vislielāko pievienoto vērtību saviem klientiem, visticamāk ilgtspējas jautājumi tiks sakārtoti kopsolī ar uzņēmuma izaugsmi. Tieši tā mēs 2016.gadā Ķekavā sākām audzēt vistas bez antibiotiku izmantošanas, kas joprojām ir viens no visnozīmīgākajiem soļiem mūsu produktu konkurētspējas nodrošināšanai, īpaši, Skandināvijas valstīs.

Pirmais solis ir produkta kvalitātes celšana

Formāla ekoloģisku prasību ievērošana neveicina produktu pārdošanu. Lai arī iedzīvotāji visā pasaulē ar vien biežāk norāda, ka uzņēmumu atbildīga rīcība un rūpes par vidi ir būtiskas, to neatspoguļo pārdošanas rādītāji . Pircēji mēdz iet garām produktiem, kuri pilnībā neapmierina viņu vajadzības . Ilgtspējīgām pārmaiņām ir jābūt ne tikai videi draudzīgām, bet arī jāpievieno vērtība produktam. Mūsu uzņēmuma ilgtspējas stāsts teju pirms desmit gadiem sākās nevis ar atteikšanos no papīra izmantošanas grāmatvedībā vai jaunu eksperimentālu tehnoloģiju izmantošanu, bet gan papildu vērtības pievienošanu produktam. Atteikšanās no antibiotiku izmantošanas putnu audzēšanā bija būtisks lēmums, kas neizbēgami radīja nepieciešamību veikt apjomīgas investīcijas un pēc būtības pārstrukturēt darbību. Uzņēmuma ražošanas process, darba vide, produktu drošība, resursu izmantošana tiek nemitīgi uzlabotas tā, lai ikviens gala patērētājs saņemtu produktu ar visaugstāko pievienoto vērtību un būtu gandarīts par savu izvēli.

Siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāspēj pierādīt biomasas izcelsme, ilgtspēja, tās izsekojamība, pretējā gadījumā jāmaksā CO2 izmešu kvota.

Jau kopš 2023. gada 1. janvāra visai biomasai (šķelda, granulas, u.tml.), kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā un arī visā Eiropā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt.

„Baltie plankumi sistēmā joprojām ir, un tie var radīt riskus tiem siltumenerģijas ražotājiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, jo dokumentāri jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja gadījumā, kad auditori skrupulozi prasa ES direktīvas (RED II) nosacījumu izpildi,” situāciju skaidro Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs.

Viņš norāda, ka Latvijai un lielai daļai ES valstu šīs ES direktīvas ieviešana 2022. gada nogalē bija nosacīts jaunums, kamēr daļai vadošo Rietumeiropas valstu biomasas ilgtspējas pierādīšanas princips nav nekas jauns, jo tas eksistē jau aptuveni 10 gadus. „Tie, kuri Latvijā iegūto kurināmo koksni (šķeldu, granulas, briketes un malku) piegādā patērētājiem Lielbritānijā, Dānijā, Nīderlandē, šādas direktīvas prasības jau iepriekš bija izpildījuši, jo šo valstu pircēji pieprasa norādīt piegādājamās biomasas izcelsmi, izsekojamību un ilgtspēju, kā arī tās ieguves procesā radīto CO2 izmešu apjomus,” tā D. Palejs.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

RIKON ar prieku dalās ar ievērojamu un uzņēmumam ļoti nozīmīgu ziņu — RIKON ir saņēmis oficiālu vēstuli no Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta. Šī atzinība apliecina uzņēmuma nevainojamu saistību izpildi un atspoguļo dziļu uzticību.

Lūdzu, skatiet tālāk pilnu saņemtās vēstules tekstu:

Pateicība par godprātīgu saistību izpildi

Godājamais sadarbības partner!

Valsts ieņēmumu dienesta vārdā izsaku Jums pateicību par ieguldījumu, kas palīdz veidot godīgu un stabilu vidi Latvijas attīstībai. Jūsu uzņēmuma piemērs ir iedvesma citiem un spilgti apliecina, ka atbildīga un caurskatāma uzņēmējdarbība ir pamats ilgtspējīgai izaugsmei. Jūsu uzņēmuma iekļaušana A reitinga grupā apliecina, ka Jūs ne tikai pildāt savas saistības, bet arī aktīvi stiprināt uzticēšanos valsts pārvaldei un veicināt godīgas konkurences principu īstenošanos. Šādu pieeju augstu novērtē gan publiskā pārvalde, gan uzņēmējdarbības vide kopumā.

Mežs, ar to saistītās nozares, kokrūpniecība un koksnes resursu pieejamība pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa diskusijās. Mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai izejmateriālu avots. Tas arvien biežāk nonāk politisku, ekonomisku, klimatisku un ģeopolitisku lēmumu krustpunktā. Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir runāt nevis emocijās vai skaļos saukļos, bet datos, procesos un ilgtermiņa skatījumā.

Globāli meža nozari un ar to saistītās nozares šobrīd ietekmē divi savstarpēji cieši saistīti faktori. Pirmais ir Eiropas “zaļā vienošanās” un ar to saistītā zemes izmantošanas politika – cik drīkst, kur drīkst un ko vairs nedrīkst darīt mežā. Otrais ir ģeopolitiskā realitāte, kurā koksnes resurss no ierasta ražošanas faktora arvien vairāk kļūst par stratēģisku elementu valsts ekonomiskajā noturībā un drošībā. Valstīm, kur mežsaimniecība un kokrūpniecība ir būtiska tautsaimniecības daļa, šie jautājumi ir īpaši jūtīgi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Somija un Zviedrija, ir valstis, kur mežs ir vēsturiski veidojis ekonomisko struktūru. Meža nozare nodrošina būtisku daļu no eksporta ieņēmumiem, desmitiem tūkstošu darbavietu un plašu saistīto nozaru ķēdi – no mežizstrādes un loģistikas līdz inženierzinātnēm, pētniecībai un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Tajā pašā laikā šī nozare prasa ļoti lielas investīcijas ar ilgu atdeves periodu. Rūpnīcas, tehnoloģijas un cilvēkresursi netiek attīstīti piecu gadu perspektīvā – tie ir lēmumi uz 20, 30 un pat vairāk gadiem.

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī notiks Baltijas reģionā lielākā enerģētikas konference “Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā”, pulcējot augsta līmeņa politikas veidotājus un nozares ekspertus no Baltijas valstīm, ASV, Vācijas, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas, Lielbritānijas un Saūda Arābijas.

Konferencē tiks aplūkoti galvenie ar energoapgādes drošību, pieejamību un ilgtspēju saistītie izaicinājumi.

Konferenci atklās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovards. Tematisko uzrunu teiks ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza.

“Enerģijas pieejamība, ilgtspēja un konkurētspēja ir priekšnoteikums valsts ekonomikas izaugsmei. Tomēr būtiskākais ir mūsu enerģētiskās drošības jautājums, jo pēc atslēgšanās no BRELL tīkla, Baltijas valstis spēja nodrošināt tik sabalansētu elektroenerģijas tīkla darbību, ka lietotāji nemanīja ne atslēgšanās brīdi no BRELL, ne pieslēgšanās mirkli Eiropas tīklam nākamajā dienā. Ir svarīgi turpināt sadarbību Baltijas reģiona līmenī, lai visas Baltijas valstis arī turpmāk kopā veidotu no ārējiem faktoriem drošu elektroenerģijas apgādes un ražošanas sistēmu, veidojot bāzi zemam elektroenerģijas cenu līmenim un piesaistot investīcijas tautsaimniecībai,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Šobrīd un tuvākajā nākotnē enerģētikas tirgū veidojas pieprasījums pēc elektroenerģijas uzkrāšanas jeb BESS tehnoloģijām. Līdzīgi kā savulaik ar saules enerģiju un elektromobilitāti – šis ir stratēģiski jauns Latvenergo biznesa virziens, lai kļūtu par vadošo spēlētāju Baltijas BESS tirgū.

Tādēļ Latvenergo ģenerācijas portfelī līdzās hidroelektrostacijām (uzstādītā elektriskā jauda ~ 1550 MW), termoelektrostacijām (ap 1050 MW) un attīstībā esošajām saules un vēja enerģijas jaudām plānojam izbūvēt BESS, kas nodrošinās sinerģiju ar Latvenergo ģenerācijas un pārdošanas portfeli. Tas nodrošinās arī efektīvāku elektroenerģijas tirgus darbību un stabilāku cenu dinamiku ilgtermiņā, kā arī pieejamāku elektrību klientiem, veicinās tautsaimniecības konkurētspēju un stiprinās apgādes drošumu.

Apliecinot stratēģisko apņēmību būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, koncerns plāno investēt akumulatoru elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu tehnoloģijās, līdz 2030. gadam uzstādot 250 MW jaudu ar 500 MWh ietilpību. Pirmo BESS projektu realizācija tiek veikta Latvijā un Latvenergo ražotnēs – sākot ar mazāka mēroga BEES Rīgas TEC-1 un turpinot ar lielākiem uzglabāšanas risinājumiem, tostarp pie Rīgas HES un pie Rīgas TEC-2. Pēdējos projektos šobrīd norit iepirkums un piegādātāju atlase. Turpmākie projekti tiks rūpīgi izvērtēti, lai stratēģiski izvietotu uzglabāšanas jaudas visā Baltijā, nodrošinot maksimālu ieguvumu apgādes drošumam un klientiem.

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi mums visiem ir atgādinājuši, ka drošība nav pašsaprotama. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, spriedze Baltijas reģionā un civilās aizsardzības izaicinājumi ir spilgti parādījuši – drošības infrastruktūra nav greznība, tā ir nepieciešamība, un šim viedoklim absolūti pievienojos.

Šī gada vasarā valsts ir spērusi atbalstāmu un būtisku soli pretī praktiskai patvertņu izbūvei, pieņemot saistošo regulējumu. Ko šīs pārmaiņas nozīmē mūsu drošībai krīzes situācijās, būvniecības nozarei un gala mājokļa pircējiem, un vai to var uzskatīt par risinājumu visiem aizsardzības izaicinājumiem?

3. jūlijā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, savukārt 22. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Patvertņu būvnormatīvu. Līdz ar to no 2027. gada visās jaunbūvēs, kas pārsniedz piecus virszemes stāvus, būs obligāti jāizbūvē 2. kategorijas patvertnes. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta apstiprinātais Patvertņu būvnormatīvs ne tikai nosaka šo prasību, bet arī precīzi definē tehniskos parametrus – sākot no sienu un pārsegumu biezuma, izturības un hermētiskuma, līdz gaisa filtrācijas sistēmām, ūdens pieejamībai, evakuācijas ceļiem un platības normām uz vienu cilvēku. Šādas telpas ir paredzētas civiliedzīvotāju aizsardzībai militāra apdraudējuma vai citu ārkārtas apstākļu gadījumā.