Šis gads būs zīmīgs ar būtiski atšķirīgiem izaugsmes tempiem dažādos reģionos, monetārās politikas sinhronizācijas trūkumu un ir gaidāms nestabils gads ar pastāvīgām diskusijām par tarifu politiku, svārstīgiem valūtu kursiem un ģeopolitikas pārmaiņu ietekmi, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais pasaules ekonomikas analītikas apskats EY Global Economic Outlook 2025.
EY pētījuma eksperti norāda, ka izaugsme eirozonā ir lēna – mūsu valūtas zonas IKP būs pieaudzis vien par 0.7% pagājušajā gadā, bet šogad attīstībai vajadzētu pieaugt līdz 1.3% un nākamajā gadā jau līdz 1.8%. Savukārt, ASV ekonomika pērn būs augusi par 2.8% un šogad turpinās attīstīties 2.2% pieauguma līmenī, bet nākamgad izaugsme jau palēnināsies līdz 1.7%.
“Eirozonas izaicinājums ir konkurētspēja un šobrīd nav īsti pozitīvu iemeslu, kāpēc Eiropā varētu atsākties straujāka attīstība. Tas, diemžēl, nozīmē, ka arī Latvija nevar paļauties uz strauju eksporta uzplaukumu vai vērienīgu investīciju pieplūdumu. Latvijas izaugsme var būt vienīgi smaga darba rezultāts, mums pašiem ceļot produktivitāti,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.
“Tiek gaidīts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad vēl par procentu samazinās finansēšanas likmi, kas dos pozitīvu grūdienu investīcijām un arī patēriņam. Domājams, ka eirozona iegūs no mērenas eksporta izaugsmes un plašām ilgtspējas politikas investīcijām, piemēram, NextGenEU programmu ietvaros. Taču saglabājas arī augsti riski, it sevišķi gadījumā, ja ASV ieviesīs negaidīti augstus tirdzniecības tarifus,” turpina G. Krols.
Krasas atšķirības būs vērojamas ne tikai reģionu starpā, bet arī ekonomisko bloku ietvaros. Piemēram, Vācijā pērn būs reģistrēta mīnus 0.2% recesija un šogad tā atgūsies vien 0.5% pieauguma līmenī. Savukārt, Spānijas tautsaimniecība ir augusi par 3.2% pērn un šogad turpinās izaugsmi 2.8% līmenī.
Pasaulē arī saglabāsies atšķirīga monetārā politika, kur dažādas valstis risina atšķirīgu inflācijas ciklu izaicinājumus, piemēram, paredzams, ka ASV Federālo rezervju likme šī gada beigās būs 3.6%, bet eirozonā – 2%, Ķīnā – 1.4%, bet Lielbritānijā 3.8% un Indijā pat 6%.
EY pētnieki norāda, ka ekonomikas attīstības lielākais nezināmais faktors ir iespējamie tirdzniecības tarifi, kurus varētu ieviest ASV. Šeit nav viegli paredzēt konkrētu ekonomisko ietekmi, nezinot tarifu mērogu un mērķus, taču EY eksperti lēš, ka “ierobežotu” tarifus scenārijā, kurā ASV piemēro 25% tarifu tērauda, alumīnija un automašīnu importam no Eiropas Savienības (ES), ekonomiskais efekts Eirozonā nebūtu sevišķi liels – tas saglabātos stipri zem 1% no IKP 2027. gadā.
Taču būtisku tarifu scenārijā, proti, kurā ASV piemērotu, piemēram, 10% tarifu uz visu importu no ES un vēl lielākus tarifus citām pasaules ekonomikām, ekonomiskais efekts būtu jau ievērojams. Šādu tarifu gadījumā ietekme uz eirozonas IKP 2027. gadā būtu aptuveni mīnus 2%, bet Vācija ciestu vairāk ar gandrīz mīnus 3% IKP efektu. Šāds ASV tarifu scenārijs gan eirozonu, gan atsevišķas tās lielās valstis nostādītu uz recesijas robežas vai pat radītu ekonomiku lejupslīdi.
