Jaunākais izdevums

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Jau vairāk nekā desmit gadu Latvijā darbojas pirmais pārtikas bioekonomikas klasteris, kura līdzdibinātājs ir Vidzemes plānošanas reģions un kurā ietilpst gan pētniecības organizācijas, gan pārtikas ražošanas uzņēmumi. Tā ir platforma, kurā dalībnieki apvieno dažādu veidu resursus – finanses, cilvēkus, iekārtas un materiālus. Tas ļauj iegūt jaunas zināšanas, izstrādāt produktu prototipus, piekļūt starptautiskai ekspertīzei, kas nepieciešams augstas pievienotās vērtības pārtikas produktu ražošanai. „Pārtikas ražotājiem un pētnieciskām institūcijām ir svarīga arī internacionalizācija – iešana ārpus valsts robežām, jo gandrīz visi klastera biedri ir eksportētāji, visi ir uz inovācijām vērsti, nišas uzņēmumi,” saka Kristaps Ročāns, Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera izpilddirektors.

Klastera biedri savas darbības perspektīvu saskata bioloģiskās pārtikas un nišas produktu ražošanā, aktīvi seko līdzi aktuālām tendencēm un orientēti uz inovāciju radīšanu. „Ir interesanti vērot, kā Vidzemes uzņēmēji transformējuši savu biznesu, no tradicionālās pārtikas ražošanas ejot uz inovatīvo, saredzot, kur ir globālais pieprasījums, un sekojot jaunām tendencēm. Kopumā klastera biedri veiksmīgi attīstās, paliekot arvien spēcīgāki arī ārvalstu tirgos. Daži uzņēmumi, kuri mums pievienojās klastera pirmsākumos un bija vēl tikai jaunuzņēmumu stadijā, nu ir stabili eksportējoši uzņēmumi ar attīstītām ražotnēm, kurās ieviesta automatizācija, palielinātas noliktavas un uzlabota infrastruktūra,” vērtē klastera izpilddirektors.

Atbilst investoru gaidām

Zināms, ka investori, veicot investīcijas Baltijā, ņem vērā šādus trīs aspektus: nozarē, kurā plānotas investīcijas, ir vērojama izaugsme; ražošana un uz eksportu orientētās nozares tiek uzlūkotas kā prioritāras; reģionā jau ir uzņēmumi, kuri veiksmīgi attīstītās pēc investīciju piesaistes. Var droši apgalvot, ka Vidzemes pārtikas un dzērienu ražošanas sektors atbilst visām trim investoru prasībām.

„Vidzemei ir labas iespējas kļūt par testēšanas poligonu. Pirms kāds uzņēmums nolemj investēt jaunā, specifiskā produktā, šeit var sākt tā testēšanu sākumstadijā. Taču mums trūkst pētniecības infrastruktūras ražotājiem, piemēram, fermentācijas iekārtas vai kādas īpašas ekstrūzijas tehnoloģijas. Tās ir ļoti dārgas iekārtas, kurās vietējie uzņēmumi uzreiz nav gatavi investēt, tomēr labprāt veiktu dažādu produktu izpēti, ja atrastos ārvalstu partneri, kuri palīdzētu tādas nodrošināt. Iespējams arī veidot pārrobežu sadarbību: mūsu ražotāji var braukt un izmēģināt šīs iekārtas,” investīciju iespējas raksturo K. Ročāns.

Stiprināt un aktivizēt sadarbību starp Skandināviju

Latvijai ar Skandināvijas valstīm izveidojusies laba sadarbība: Vidzemes uzņēmumi, tostarp klastera uzņēmumi, eksportē produkciju uz šīm valstīm, kooperējas ar ziemeļvalstu uzņēmējiem un pētniekiem tehnoloģiju un zināšanu pārnesē, sadarbojas arī ar līdzīgiem klasteriem, piemēram, Dānijas Food&Bio klasteri. Šobrīd norisinās aktīva sadarbība ar Somiju – Lahti bāzēto graudu klasteri Päijät-Häme Grain Cluster.

„Galvenais mērķis nav pārdot mūsu produkciju, bet gan apmainīties ar idejām un pieredzi, piekļūt ekspertīzei. Redzam jomas, kurās mūsu zināšanas un pētniecība vēl nav plaši attīstīta, piemēram, fermentācijā. Gan mūsu, gan Skandināvijas uzņēmējiem ir vairākas kopējas intereses, piemēram, augu izcelsmes pārtikas produktu attīstība, domājam par investīcijām zaļajā infrastruktūrā – videi draudzīgāku ražošanu, digitalizāciju, automatizāciju, par investīcijām ilgtspējā,” atklāj K. Ročāns.

Vidzemes reģiona konkurētspējīgās priekšrocības

Vērtējot potenciālo investīciju ieplūdi Vidzemes pārtikas ražošanas sektorā, K. Ročāns atzīst, ka ir vairākas priekšrocības, piemēram, ir plaši pieejami resursi viedo specializācijas jomu attīstībai, tostarp arī zinātniskā bāze. Klastera biedri secinājuši, ka augu vai dzīvnieku izcelsmes izejvielās, to blakusproduktos vai pat atlikumvielās slēpjas neizmantots potenciāls: vērtīgas sastāvdaļas, kuras, ekstrahējot un sintezējot kopā ar citām sastāvdaļām, ir iespējams izmantot dažādu pārtikas produktu, dzīvnieku barības, tekstilizstrādājumu, farmācijas produktu, celtniecības materiālu un citu produktu ražošanā.

Vidzemē darbojas Agroresursu institūts un Vides risinājumu institūts, kas specializējas nišās, kas noderīgas tieši augu izcelsmes pārtikas ražošanai: veic augu selekciju, sadarbojas ar zemniekiem, ar ražotājiem. Vēl viens faktors – Vidzeme ir ļoti zaļš un ekoloģiski tīrs reģions, tai skaitā arī augsnes kvalitāte ir laba. Turklāt lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 31,4 % no kopējās reģiona platības – tas ir plaši pieejams resurss lauksaimniecības, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības un netradicionālās lauksaimniecības attīstībai, pārtikas produktu izejvielu ražošanai, kā arī potenciāls veidot sinerģiju starp lauksaimniecību un saules parku attīstību. Vidzemi šķērso vairāki nozīmīgi starptautiskie transporta koridori, nodrošinot reģionam tiešus sakarus ar lielākajiem reģionu centriem Igaunijā un tālāk jau ar Skandināvijas valstīm.

Lai uzzinātu, kā investēt Vidzemes pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē, aicinām apmeklēt business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kokapstrāde Vidzemē – prioritāra, tradīcijām bagāta un perspektīva nozare

Sadarbības materiāls, 16.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu pieejamība kokapstrādi ierindojusi starp prioritārajām reģionā – paredzams, ka nākotnē šajā jomā ir perspektīvas iespējas augstas pievienotās vērtības un nišas koka produktu ražotājiem. Turklāt novada izglītības iestādes sagatavo profesionāļus ar mūsdienīgām zināšanām un prasmēm.

“Vidzeme arvien pārliecinošāk iezīmē savu ceļu Latvijas uzņēmējdarbībā. Vidzemē koncentrējas visvairāk kokapstrādes nozares uzņēmumu valstī, kas ir ļoti nozīmīgi spēlētāji gan apgrozījuma un radītās eksporta vērtības, nodarbināto skaita, gan arī produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā,” vērtē asociācijas Latvijas Koks valdes locekle Sigita Alksne. Reģionā ienācis arī ievērojams ārvalstu kapitāls. Tas attīsta vietējo labklājību un uzņēmējdarbību, ienesot ne tikai jaunas tehnoloģijas un inovācijas lielajos biznesos, bet arī mūsdienīgas vēsmas uzņēmumu vadībā un pārvaldībā, piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu, savukārt mazākos uzņēmumos ļāvis attīstīt dažādus produktus, lai spētu kāpināt eksportspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visi rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir iznīkuši, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka Vidzemē un Latgalē 80-90% no rapšiem aizvadītās ziemas laikā ir iznīkuši. Viņš skaidro, ka situācija uz laukiem ir slikta, un rapša raža ir ļoti cietusi, kā arī pavasara sējas darbus līdz lieldienām netiek plānots sākt.

Savukārt Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Andris Skudra skaidro, ka, lai gan Latvijā kopumā aizvadītā ziema bija siltāka un nokrišņiem bagātāka nekā citus gadus, tomēr pārmitrā augsne rudenī, stiprais kailsals janvāra sākumā, kas vietām sasniedza mīnuss 25 grādus un Daugavpilī pat mīnuss 29,5 grādus, pēc tam biezās sniega segas izveidošanās janvāra vidū un atkusnis janvāra beigās, appludinot zemākās lauku vietas, būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Armanda Vilciņa, 24.04.2024

Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Jānis Goldbergs, 20.06.2024

Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā, saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieaudzis uzņēmumiem izsniegtais SEB finansējums reģionos

Db.lv, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīm un Latvijai ir liels elektroenerģijas eksporta potenciāls

Armanda Vilciņa, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš norāda, ka jau šobrīd uzstādītās vēja un saules jaudas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ik gadu būtiski palielinās, kā rezultātā septiņu, astoņu gadu laikā Baltija varētu kļūt pilnībā energoneatkarīga, bet vēlāk - eksportēt zaļo enerģiju arī uz citām Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju.

D.Maikštens atzīmē, ka AER projektu attīstīšanā aktīvi iesaistās arī Ignitis Group. Tuvāko gadu laikā uzņēmums iecerējis Latvijā investēt vairākus simtus miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan citos zaļajos projektos, stāsta Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Armanda Vilciņa, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji.

"Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu - tas viss mainījās. Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties. Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam," sacīja Gulbe.

Viņa norādīja, ka piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tostarp pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa. Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārtikas produktus no Krievijas pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi

LETA, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi, savukārt no Baltkrievijas pārtikas produktus un barību importēja 36 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Robežkontroles punktos pārtikas un barības sūtījumiem no Krievijas kā galamērķis minēti 63 Latvijas uzņēmumi, bet sūtījumiem no Baltkrievijas - 39 Latvijas uzņēmumi.

Salīdzinot ar 2022.gadu kopumā, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 55%, norāda dienestā.

Vaicāti par uzņēmumiem, kas Latvijā ieveduši pārtikas produktus un barību no minētajām valstīm, dienestā tos neatklāja.

PVD dati arī rāda, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā kopumā ievestas 891 776 tonnas pārtikas produktu un barības no Krievijas, kā arī 311 896 tonnas no Baltkrievijas. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,204 miljonu tonnu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22 uzņēmumi un organizācijas 18.jūnijā parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Biorafinēšana ir nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka memoranda parakstīšana ir solis pretim izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā.

"Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk," pauž ministrs.

LIAA direktors Raivis Bremšmits norādīja, ka bioekonomika ir Latvijas dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniegšot plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

RTU arhitektūras studenti piedāvā priekšlikumus Mangaļsalas teritorijas attīstībai

Db.lv, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP: Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm piemēro lielāku uzcenojumu

LETA, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zirņu "zvaigžņu stunda" Latvijā vēl tikai priekšā

Db.lv, 16.04.2024

“Latraps” kopā ar vienu no Eiropas pārtikas industrijas līderiem “Pfeifer & Langen International B.V.” strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” attīstības Jelgavā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Komentāri

Pievienot komentāru