Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Cik tērējam, un kāpēc izvēlēties vietējo?

Kā liecina Swedbank aprēķini, Latvijas iedzīvotāji pārtikas (tajā skaitā dzērienu) iegādei tērē aptuveni ceturto daļu no kopējiem patēriņa izdevumiem – vairāk nekā 4 miljardus eiro. Apmēram 45% iepirkumu groza veido vietējā ražojuma pārtika un dzērieni, bet pārējos 55% – importēti produkti. Perfektu līdzsvaru jeb 50:50 būtu iespējams panākt, ja katra mājsaimniecība ik mēnesi aizstātu importa produktus ar vietējo ražojumu vien 20 eiro vērtībā. Kāpēc tas būtu vajadzīgs? Tāpēc, ka tādējādi kopā ik gadu pārtikas nozarē ieplūstu ap 120 miljonu eiro, un šādu pircēju atbalstu tiešā veidā justu gan nozares uzņēmēji, gan nozarē nodarbinātie un arī valsts budžets. Turklāt šī nauda, paliekot vietējā apritē, vairotu pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc ir vērts iegādāties vietējos produktus.

Pirmkārt, mazas valsts nākotnes izaugsme nav iespējama bez stabilas izaugsmes eksportā. No lauksaimniecībā izaudzētā un pārtikas apstrādes rūpniecībā saražotā tiek eksportēti ap 40% produkcijas, un šis rādītājs pamazām palielinās. Lai izaugtu līdz eksportam, katram uzņēmumam jāsāk ar mazumiņu, un pirmie soļi parasti tiek sperti tepat, vietējā tirgū, kur katrs mūsu eiro palīdz potenciālajam nākotnes eksportētājam augt un attīstīt savu konkurētspēju.

Otrkārt, vietējās pārtikas patēriņš veicina vienlīdzīgāku reģionālo attīstību. Nav nekāds noslēpums, ka reģioni ekonomiskajā attīstībā krietni atpaliek no Rīgas. Šobrīd jau vairāk nekā 70% visā tautsaimniecībā pievienotās vērtības tiek radīta tieši Rīgā un Pierīgā, un šis skaitlis turpina augt. Pētot lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā pievienoto vērtību reģionālā dalījumā, Latvijas kartē “parādās” arī daudzas citas Latvijas vietas – Tukums, Iecava, Dobele, Jelgava, Madona, Daugavpils, Saldus, Rēzekne u. c. Pārtikas un lauksaimniecības nozares ir ļoti svarīgs darba devējs reģionos – nozarēs reģionos strādā aptuveni 50 000 cilvēku, kas ir vairāk nekā astotā daļa no visiem reģionos nodarbinātajiem.

Treškārt, lai gan Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, pasaulē tendence ir tieši pretēja, un līdz ar iedzīvotāju skaita palielināšanos pieprasījums pēc pārtikas būtiski augs. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir lauksaimniecības nozarei labvēlīgs – mums ir laba zemes un ūdens pieejamība un kvalitāte. Lai gan, klimatam sasilstot, kaitēkļu un slimību problēmas var saasināties, veģetācijas periods kļūst garāks, kas var palīdzēt kāpināt ražību. Tādēļ lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai arī nākotnē ir potenciāls dot būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

Pārtika un ilgtspēja

Domājot par tālāku nākotni, svarīgi arī saprast, ar kādiem izaicinājumiem lauksaimniecības un pārtikas nozares sastapsies un ko mēs katrs varam darīt kopējo mērķu labā. ES uzņemtais zaļais kurss paredz, ka līdz 2050. gadam Eiropai jāsasniedz klimatneitralitāte. Tas nozīmē, ka ar klimata pārmaiņām saistītie jautājumi ieņems arvien nozīmīgāku lomu mūsu visu ikdienas dzīvē.

Lauksaimniecības sektors pasaulē jau šobrīd ir atbildīgs par aptuveni ceturto daļu no cilvēces radītajām siltumnīcas gāzu emisijām, un aplēses liecina, ka šī proporcija 2050. gadā var sasniegt pat 50%. Lai lauksaimniecības ekoloģisko “pēdu” mazinātu, nepieciešamas būtiskas pārmaiņas. Daži no veidiem, kā mēs katrs varam palīdzēt cīnīties ar klimata pārmaiņām, ir nepirkt lieku, izvērtēt gaļas un piena produktu daudzumu uzturā, kā arī patērēt produktus, kas saražoti pie mums Latvijā – īsākas piegāžu ķēdes nozīmē mazāku ietekmi uz vidi.

Turklāt jādomā arī par ilgtspējīgu saimniekošanu savā zemē. Te svarīga ir tāda niša kā bioloģiskā lauksaimniecība, kas aug un turpinās augt. ES mērķis ir panākt, ka līdz 2030. gadam bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek izmantoti vismaz 25% no visas lauksaimniecības zemes. Saskaņā ar Eurostat datiem bioloģiskās lauksaimniecības platība 2019. gadā veidoja 8,5% no kopējās ES lauksaimniecības zemes. Tikmēr Latvijā bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek izmantoti 14,8% no kopējās lauksaimniecībā izmantotās zemes – jau šobrīd esam solīti priekšā lielai daļai Eiropas. OECD, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, secina, ka diemžēl būtiska daļa bioloģiskās produkcijas tiek pārdota konvencionālajiem pārstrādātājiem. Tas nozīmē, ka vietēji ražotās bioloģiskās produkcijas apgrozījums ir mazāks, nekā varētu būt. Ko varam darīt? Izvēlēties bioloģiski ražotus vietējos pārtikas produktus – jo lielāks pieprasījums, jo piedāvājumam vairāk vietas, kur augt.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izaicinājumi

Pārtikas ražošana arī nākotnē var būt viens no mūsu ekonomikas balstiem – mums ir auglīga zeme, lauksaimnieki un ražotāji uzkrājuši lielu pieredzi un vērtīgas zināšanas, un tā ir mūsu konkurētspējas priekšrocība. Tomēr, lai gan atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus varam un vajadzētu, arī pašā lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā gribētos redzēt pārmaiņas. Galvenie izaicinājumi – celt šo nozaru produktivitāti un kāpt augstāk pa “vērtības ķēdi”, ražojot augstākas pievienotās vērtības produkciju.

Šobrīd lielu daļu pārtikas eksporta veido izejvielas (graudi, svaigpiens) vai zemas pievienotās vērtības produkti. Virzība uz sarežģītāku produktu ražošanu nodrošinās augstākus ienākumus un labāku dzīves līmeni nozarē strādājošajiem.

Lauksaimniecības kopējā produktivitāte Latvijā ir zema. To daļēji skaidro fakts, ka joprojām ir liels skaits mazu saimniecību un teju puse nemaz neražo produkciju pārdošanai, kamēr atbalstu, piemēram, platību maksājumu veidā, tās saņem. Taču labā ziņa – Eurostat dati liecina, ka produktivitāte, ko mēra kā lauksaimniecības faktoru ienākumu uz gada darba vienību, palielinās, un progress ir viens no straujākajiem ES.

Ja raugāmies uz pārtikas tālāku apstrādi, tad diemžēl arī šajā nozarē neesam īpaši ražīgi. Pievienotā vērtība uz nodarbināto pārtikas un dzērienu ražošanā krietni atpaliek no kopējās produktivitātes Latvijas tautsaimniecībā un ir teju divarpus reižu zemāka nekā vidēji ES.

Lai abas šīs problēmas risinātu, nepieciešamas tālākas investīcijas kapitālā, cilvēkkapitālā, kā arī izpētē un attīstībā. Turklāt, īpaši ņemot vērā, ka esam vēl zem citu valstu produktivitātes rādītājiem, ražīguma celšanā svarīgi arī spēt mācīties no labās prakses citviet pasaulē.

Lai nākotnē apmierinātu augošo globālo pieprasījumu pēc pārtikas un spētu izmantot Latvijas potenciālu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs, dabas un cilvēku resursu izmantošanai šajā sektorā jābūt daudz efektīvākai nekā šobrīd. Mūsu kā pircēju loma ir izvēlēties ne tikai kvalitatīvus un garšīgus pārtikas produktus, bet arī tādus, kas palīdz savējiem – spēcīgāka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir ieguvums visai Latvijas ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs šā gada beigās Latvijā varētu veidot 7,3-8%, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars 2021.gada beigās jeb ceturtajā ceturksnī varētu būt 7,3% apmērā pretstatā apmēram 8% pagājušā gada nogalē. "Tātad gaidāma situācijas uzlabošanās, bet ne gluži pilna nodarbinātība," viņš teica.

Tostarp Strautiņš prognozēja, ka šogad strauji augs nodarbināto skaits nozarēs, kurās 2020.gadā tas samazinājās.

"Izmaiņu virziens darba tirgū 2021.gadā, protams, būs pretējs 2020.gada dinamikai, samazinoties bezdarbam un augot nodarbinātībai, taču gada vidējie skaitļi daudz neatšķirsies," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka spēcīgais Covid-19 otrais vilnis situāciju darba tirgū atkal pasliktinās un tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs, tostarp novembrī darba tirgus vēl bija stabilitāte, bet, visticamāk, decembrī situācija mainījās, taču augstākā bezdarba virsotne varētu tikt sasniegta 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem, Latvijas ekonomika iegūtu 200 miljonus eiro

Db.lv, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisti aprēķinājuši, ka, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro.

Pēc Citadele Banka ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārtikas produktu iegādei tērē aptuveni 2–2,5 miljardus eiro. Tomēr Latvijas pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū veido tikai ap 900 miljonu eiro. “Tātad joprojām ievērojama daļa pārtikas produktu, ko iegādājamies veikalos, ir importa preces. Protams, ne visu importu ir iespējams un nepieciešams aizvietot ar vietējo ražojumu. Produktu izvēles daudzveidība un pieejamība dažādos gadalaikos uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tāpat nedrīkst aizmirst cenas faktoru, jo importa produktus bieži izvēlamies tieši zemākas cenas dēļ. Bet, ja mums izdotos 20–40% no importa produktiem aizvietot ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200–400 miljonus eiro. Mūsu ekonomikā tas varētu dot līdz pat 20 000 darba vietām un valsts budžetā papildus ienest 60–120 miljonus eiro gadā,” skaidro M.Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru